Neprātīgie liepājnieki

2003. gada februārī no varenās Berči ēkas Siguldas ielā 2 palika vien šīs drupas...

Reiz pašā jūras krastā, Siguldas ielā tika uzcelta varena ēka, kuras arhitekts bija Maks Pauls Berči. Tā bija monumentāla ēka, kurā ilgus gadus atradās Liepājas psihoneiroloģiskā slimnīca. Deviņdesmito gadu vidū slimnīca pārvācās uz citu ēku. Vietējā laikrakstā tika rakstīts, ka beidzot lepnajā Berči ēkā taps varena viesnīca. Tik tiešām, vareni! Bet, kas notika, tā īsti vienkāršie liepājnieki nezina joprojām. 20. gadsimta mijā kāds Liepājas varenais lēma, ka ēkā ieperinājusies varen bīstama baktērija un nams jānojauc! Tomēr demontētās ēkas vērtīgos ķieģeļus izmantoja. Izmantoja jaunu un lepnu savrupnamu celtniecībā. Gan Rīgā (bijušā premjera- arhitekta celtajos namos!!!), gan Liepājā. Tā nu Liepāja kāda neprātīgās mantrausības dēļ zaudēja šo unikālo namu. Ak, neprāts!

Kas ir Maks Pauls Berči?
Mazliet par to, kas vēl nezina: 1870. gadā tika radīta Liepājas būvkomisija jauna pilsētas plāna izstrādei, kā arī tika nodibināts jauns pilsētas galvenā arhitekta postenis. Uz Kurzemes guberņas valdes publicēto uzaicinājumu par pilsētas arhitekta nepieciešamību Liepājas un Grobiņas pilsētām ar 800 rubļu gada atalgojumu atsaucās būvmākslinieks Maks Pauls Berči.
Viņš bija dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas pilsētiņā, kas atrodas netālu no Berlīnes. Savu sākotnējo arhitekta izglītību apguva Berlīnes reālskolā, kur pamatzināšanas par arhitektūru deva un jauno arhitektu spēcīgi ietekmēja toreiz slavenais Berlīnes būvmākslinieks Karls Fridrihs Šinkels, ievirzot topošo talantu atbilstoši 19. gs. otrās puses historisma arhitektūras prasībām. Pateicoties Liepājas ekonomiskai augšupejai un tam, ka Berči bija vietējais arhitekts, viņš varēja gandrīz vienpersoniski veidot moderno Liepājas tēlu. Dižā arhitekta dzīves ceļš aprāvās 1911. gada 2.martā. Tēva iesākto darbu privātajā būvprojektu birojā līdz 1935.gadam veiksmīgi turpināja dēls Maksis.

Mazliet no ēkas vēstures
Ēkas celtniecība sākās 1885. gadā. Berči slimnīcu tiem laikiem netradicionāli projektēja kā paviljona tipa slimnīcu. Tā bija jauna un pārsteidzoša pieeja, un slimnīca bija viena no tolaik modernākajām celtnēm pilsētā.
Kad 2002. gadā ēku sāka nojaukt, tā bija Labklājības ministrijas īpašums. Pirms jaukt nost, tika veikta ēkas tehniskā novērtēšana. To veica sertificēta būvinženiere Daina Kalveiša. Toreiz viņa pauda, ka, lai arī šo ēku projektējis slavenais arhitekts Berči, tās stāvoklis esot tik slikts, ka atjaunot to izmaksātu pārāk dārgi (savādi dzirdēt tādus apgalvojumus, laikrakstos lasot, cik izmaksā Dienvidu tilta celtniecība Rīgā...). Pamatojoties uz šo slēdzienu, pašvaldība atļauju ēkas nojaukšanai izsniegusi 2001. gada augustā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš toreiz atzina, ka nekādā gadījumā nepiekrītot nojaukšanai kā vienīgajam iespējamam ēkas apsaimniekošanas variantam. Viņaprāt, šāda attieksme pret Berči mantojumu neesot ne saimnieciska, ne arī attaisnojama.