Mūsdienu Latvijas kara flote

Latvijas Jūras spēki: kas tie ir?

Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēki sastāv no Jūras spēku štāba, Jūras spēku flotiles ar savām apakšvienībām (Mīnu kuģu eskadru, Patruļkuģu eskadru, Jūras novērošanas un sakaru dienestu, Jūras spēku flotiles štābu, Pretmīnu aprīkojuma darbnīcu) un Krasta apsardzes dienesta. Jūras spēki nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību, veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu, nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā, meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā, sagatavo vienības un personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās (1).

Jūras spēku Krasta apsardzes kuģa KA- 03 "Komēta" buklets.

Visa sākums

1991. gada rudenī iesākās atjaunotās Latvijas pirmie patstāvības mēneši. Tapa jaunās valsts aizsardzības spēki. Jau ritēja spraigs darbs pie nacionālo robežapsardzības spēku izveides, formējās pirmo zemessargu bataljoni. Bija skaidrs, ka būs jāgādā arī par gandrīz 500 kilometrus garo jūras robežu. Mūsu valstij nebija ne savu kuģu, ne rīcībspējīgu spēku, kas spētu pildīt kara flotes un krasta apsardzības funkcijas. Taču pats sākums mūsu kara flotes atjaunotnei bija 1991. gada 1. oktobrī, kad Liepājas Jūras Koledžā tika izveidots Jūras spēku mācību centrs, kur mācības uzsāka pimie Latvijas jūras robežsargi. Faktiski tā bija pirmā Jūras spēku apakšvienība.

Jūras spēku tapšana
1992. gadā 10. februārī Liepājā tika izveidota pirmā nacionālā karaflotes kaujas vienība- Jūras spēku divizions, kura sastāvā iekļāva Mācību centru. Pirmais diviziona komandieris bija jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, kurš to vadīja līdz pat 1998. gada aprīlim. Ar 1992. gada 16. martu Liepājas diviziona sastāvā tika iesaistīti trīs bijušie LPSR zivju resursu uzraudzības kuģi, kurus pašu spēkiem piemēroja krasta apsardzības vajadzībām. Divi no šiem kuģiem bija 34 metrus garie Ribinskā būvētie ''Рыбнадзор'' klases kuģi (nr.102 "Spulga" un nr.103 "Komēta"). Kopumā jaunajā kara flotē tika ieskaitīti četri kuģi un divi pa jūru kuģošanai neparedzētu kuteri.

1992. gada 11. aprīlis, Liepājas Tirdzniecības kanāls. Tieši blakus Tramvaju tiltam pietauvots pirmais atjaunotās Latvijas karakuģis ar borta numuru 101, "Sams" (pēcāk KA- 04 "Sams"). Priekšplānā leģendārais zemūdens "Ronis" bijušais komandieris Hugo Legzdiņš (foto- Uldis Pāže, LETA, noskanēts no 1992. gada laikraksta)

Tā paša gada 11. aprīlī uz pirmā izremontētā Latvijas karakuģa ar borta numuru 101 (vēlāk- KA- 04), kuram tika dots nosaukums “Sams”, tika pacelts Latvijas kara flotes karogs. "Sams" tika uzbūvēts 1974. gadā. Savās atmiņās par šo notikumu admirālis Gaidis Andrejs Zeibots pauda sekojošo: “Bija vējaina diena, stipri lija. Izjūtas bija dīvainas. Tas bija ievērojams pārdzīvojums, jo pāris mēnešu laikā bija izdevies sagatavot no Zivju inspekcijas pārņemtos trīs kuģus un apmācīt apkalpes, lai varētu pacelt karogu. Bija gandarījums.” Un patiesi. Lūkoties uz savas jaunās flotes pirmo kuģi atnāca simtiem, varbūt pat vēl vairāk liepājnieku, kuri spītējot drēgnajam laikam, stāvēja kanālmalā. Tieši blakus Tramvaju tiltam stāvēja mūsu atjaunotās valsts pirmais karakuģis- pelēks, ar nedaudz sabuktētiem sāniem, koka dēļu klāju. Kuģa aizmugurē bija uzstādīts trīskājis uz kura atradās melns ložmetējs. Toreiz tā bija pirmā reize, kad tā īsti bez bailēm varēju aplūkot tik draudīgu ieroci, karavīrus un kara kuģi. Uzreiz arī pamanīju toreizējo Aizsardzības spēku komandieri pulkvedi Daini Turlaju, kura skaistais formastērps bija kas neredzēts. Bija nojaušams, ka arī mūsu jaunajiem aizsardzības spēkiem trūkst it viss. Jūrniekiem pat vēl nebija parādes galvassegu. Mūsu kara jūrniekiem nācās izlīdzēties ar tumši zilām beretēm. Arī ieroču visticamāk nebija vajadzīgajā skaitā.

Fonā- "Ribnadzor" tipa kuģis "Spulga" vai "Komēta" Ventspils ostā. Deviņdesmito gadu vidus. (foto no Nodrošinājuma pavēlniecības mājas lapas- diemžēl, ne gads, ne attēla autors man nav zināms)

Svinīgo 1992. gada 11. aprīļa pasākumu vēl neaizmirstamāku padarīja kāds sirms kungs, kurš brašā balsī uzrunāja jūrniekus un atnākušos. Tas bija Hugo Legzdiņš, zemūdenes "Ronis" bijušais komanieris. Toreiz vēl neko par šo vareno latviešu vīru nezināju.
Kopš 1992. gada tika pieņemts, ka turpmāk 11. aprīlis tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.
No 1992. gada 20. maija tika uzsākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, kuru veica trīs jau pieminētie kuģi, kuru borta numuri bija: 101 (''Sams''), 102 (''Spulga'') un 103 (''Komēta''). Visi kuģi bija bruņoti ar ložmetējiem un komandas strēlnieku ieročiem. No trim Latvijas flotes pirmajiem kuģiem vairs palicis tikai viens- "Komēta", kam tika piešķirts borta numurs KA-03. Kuģis 2007. gada 10. aprīlī tika nodots Jaunsardzei, lai turpmāk kalpotu kā jungu bāzes vieta. Līdz ar to ir cerības, ka šo kuģi saglabās nākošām paaudzēm kā uzskatāmu vēstures liecību. "Komēta" 1978. gadā būvēta Krievijas pilsētā Ribinskā un līdz pat 1991. gadam bija LPSR Zivju inspekcijas dienestā. No 1994. gada kuģa pastāvīgā bāzēšanās vieta bija Ventspilī. Uz KA- 04 "Sams" 1998. gada 28. martā tika nolaists flotes karogs. Pēc kā to kuģu remonta rūpnīcā "Tosmare" sagrieza. Kuģis KA- 02 "Spulga" 2000. gadā nogrima pie Zviedrijas krastiem.

KBV klases patruļkuģis KA- 08 "Saule" (Zviedrijā- Kbv 256). Būvēts 1963. gadā, Zviedrijā. Šis ir piekrastes patruļkuģa tips. Kuģa garums ir 16 metru. Latvijas kara jūrnieku rīcībā nonācis 1994. gadā. Attēls uzņemts Liepājas Ziemas ostas akvatorijā, apsargājot ārvalstu karakuģus. Kopumā Zviedrija Latvijas jūrniekiem nodeva piecus šāda tipa kuģus. (autora foto, 2005. gada jūnijs)

Krasta apsardzes kuteris KA- 07 "Ausma" (Zviedrijā- Kbv 260), Liepājā. (autora foto, 2008. gadā)

Ar 1993. gada 1. decembri Jūras spēku Dienvidu rajonam pievieno uz Ventspils 7. Robežsargu bataljona bāzes izveidoto Krasta apsardzes bataljonu, kurā vēl papildus iekļāva vienu rotu un divus vadus no Liepājas 6. Robežsargu bataljona. Šī reorganizācija jūtami palielināja Jūras spēku lielumu. Taču faktiski lielākā daļa militārpersonu nav tiešā saistībā ar kuģiem.

Flote tiek pie kuģiem
1993. gada 12. janvārī tika sākta Jūras spēku Centrālā rajona izveide. No Zviedrijas Krasta apsardzes 1993. gada februārī JS Centrālais rajons saņēma pirmo krasta apsardzes kuteri KA-01 (Zviedrijā- Kbv 244), kam piešķīra “Kristapa” vārdu. Vēlāk tika saņemti šā paša krasta apsardzes tipa kuteri KA-06 “Gaisma” (Zviedrijā- Kbv 249), KA-09 “Klints” (Zviedrijā- Kbv 250), KA-07 ”Ausma” (Zviedrijā- Kbv 260) un KA-08 “Saule” (Zviedrijā- Kbv 256).

Jūras spēku deviņdesmito gadu nabadzības paliekas- krasta apsardzes vajadzībām pārveidots projekta "Аист 1398" kuteris KA-12 "Granāta" . (autora foto)

Bez pieminētajiem kuģiem JS rīcībā bija reida kuteri KA-10, KA- 11, KA- 12 "Granāta" (projekts "Аист 1398") un KA- 13 "Roze". 1992. gadā Jūras spēkiem tika nodots projekta "1896 БФ" 1970. gadā būvētais kuteris A- 101 "Gefest", ko pārsauca par ūdenslīdēju kuteri A- 51 "Līdaka". Vēlāk no Polijas flotes tika saņemts dāvinājums: H- 300 klases ostas velkonis H- 18, kam deva vārdu A- 18 "Pērkons".

Polijas dāvātais Jūras spēku ostas velkonis A- 18 "Pērkons" Liepājas ostas 89. piestātnē. (autora foto, 2008. gadā)

Jūrnieki vēl vecā parauga lauka formastērpos uz velkoņa "Pērkons" Liepājas ostā. (autora foto, 2004. gada septembris)

Jūras spēku bilancē skaitījās reida bruņukuteris KA- 05 "Gauja". Šī kuģa stāsts ir dēvējams pēc pazīstamā latviešu seriāla nosaukuma "Neprāta cena". Līdz 1991. gada ziemai Rīgas ostā bāzējās Otrā pasaules kara laikā- 1944. gadā būvēts projekta пр 161 bruņukuteris- artilērijas monitors, kas piederēja padomju laiku varenai militarizētai sporta iestādei ДОСААФ (3). Uz šā tipa kuģiem bija divi tanku T- 34 grozāmie torņi ar lielgabaliem. Viens priekšā, otrs aizmugurē. Uz "Gaujas" aizmugurējais lielgabals bijis demontēts. Kuģis tika izmantots ūdenslīdēju vajadzībām. No vairākiem avotiem dzirdēts, ka kuģis esot bijis darba kārtībā, taču atceros publikāciju 1991. gadā toreizējā laikrakstā, ja nemaldos "Neatkarīgā Cīņa", kurā bija aprakstīta Latvijas karoga uzvilkšana uz kuģa un tā vilkšana uz iespējamo remonta vietu. Tāpēc subjektīvi spriežot, visticamāk, ka kuģis nav bijis darba kārtībā. Visiem zināmo spiedīgo materiālo apstākļu dēļ bez kuģiem esošie Latvijas militāristi nolēma kuģi pārbūvēt un nodot topošo Jūras spēku rīcībā. Kuģiem esot uzlikti ģeneratori, mēģināts to atvieglot, noņemot daļu bruņējuma- komandtiltiņu, kurš esot svēris turpat 15 tonnu. Taču kā mēļoja zinātāji, šāda tipa bruņukuteri pēc svara samazināšanas, zaudē arī iegrimi un līdz ar to tie zaudē stabilitāti manevrēšanas laikā. Līdz ar šo pagalam nepārdomāto pārbūvi, neglābjami tika zaudēts arī vēsturisks objekts, jo kā izrādās šāda tipa bruņukuteri ir saglabājušies tikai dažos eksemplāros. Konkrēti bruņukuteris "Gauja" Otrā pasaules kara laikā esot aktīvi piedalījusies karadarbībā PSRS Baltijas Kara flotes sastāvā pie Viborgas. Lai vai kā, šim kuģim bija jāstāv muzejā, nevis jāmēģina to pārbūvēt. Rezultātā "Gauja" Jūras spēku sastāvā nekādus uzdevumus nepildīja un vēlāk 1995. gadā tika norakstīts, un izmantots kā mērķis šaušanas mācībām.

Vācijas kuģi Jūras spēkiem
Atšķirībā no Lietuvas, kura savus Jūras spēkus sāka formēt ļoti nopietni, mūsu spēki kara flotes faktisku statusu ieguva tikai tad, kad 1994. gadā stājās ierindā stājās pirmie divi īstie kara kuģi no bijušās Austrumvācijas krājumiem- Vācijas valdības dāvātie 56 metrus garie projekta 89.223 "Kondor II" klases mīnu traleri. "Kamenz", kas Latvijā pārtapa par M- 01, būvēts 1971. gadā VDR, Volgastā, "VEB Peenewerft" un ieskaitīts flotē kā apmācību kuģis ar bāzēšanos vietu Parovā. 1981. gadā kuģis ieskaitīts mīnu traleru flotē, bet tā paša gada decembrī ieskaitīts rezervē. 1990. gada 3. oktobrī kuģis izslēgts no flotes. "Röbel", kas Latvijā tapa par M- 02, būvēts tur pat- "VEB Peenewerft". Līdz šim Latvijas rīcībā nebija neviena paša militārajām vajadzībām būvēta kuģa. M-02 bija arī pirmais Latvijas kuģis, kurš tika apbruņots. 1994. gada vasarā Polijas ostas pilsētā Gdiņā kuģim tika uzstādīti trīs 20mm lielgabali(1). Tāpat vēl nebija skaidrs, kādus vārdus piešķirt M- 01 un M- 02. Tika izteikts viedoklis, ka vienam no kuģiem jānes "Virsaiša" vārds.
1995. gadā Vācija Latvijai piegādāja vēl vienu "Kondor I" klases traleri, taču tas tika izmantots rezerves daļām.

M- 01 kā Vācijas Demokrātiskās Republikas mācību kuģis S 321 "Kamenz" ar bāzēšanos vietu Parovā (foto www.parow-info.de)

Kopā ar traleriem 1993. gada jūlijā Latvijai piešķīra arī trīs 38 metrus garos PSRS 205 projekta (NATO apzīmējums- OSA I) ātrgaitas torpēdkuterus. Pēc daļējas pārbūves Jūras spēku ierindā stājās tikai viens 1965. gadā būvētais C 734 "Albert Gast", kas Latvijā pārtapa par P- 01 "Zibens". 1971. gadā būvētais C 711 "Heinrich Dorrenbach" pārtapa par P- 02 un tika iekļauts rezervē. Trešais- C 731 "Otto Tost" tika izjaukts rezerves daļās. 1995. gada martā Vācija Latvijai piešķīra vēl vienu OSA I kuteri- C 753 "Josef Schares", bet jūnijā C 754"Paul Wieczorek", kas pirms tam esot ticis piedāvāts Lietuvai, taču pēc dažām ziņām tomēr nodots Latvijai un ar velkoni nogādāts Liepājā izjaukšanai. Ir ziņas, ka sešus kuterus bija iecerēts nodot arī Igaunijai, tomēr 1995. gadā tos izjauca paši vācieši Penemundē.

Bijušās Demokrātiskās Vācijas Republikas flotes 205 projekta (OSA I) kuteri Liepājas ostā vēl kā Jūras spēku karakuģi. Priekšplānā P- 01 "Zibens". Visticamāk, ka uzņēmums izdarīts deviņdesmito gadu otrajā pusē. Redzams, ka apbruņojums ir tikai uz viena no kuģiem. Diemžēl, šī pagaidām ir vienīgā kaut cik labas kvalitātes bilde, ko izdevies atrast par šiem kuģiem. Attēlā pa kreisi Krasta apsardzes kuģis KA- 04 "Sams". Attēla labajā stūri redzams viens no abiem "Ribnadzor" klases kuģu pakaļgaliem. Kura, diemžēl, noteikt nevarēju.(attēls ņemts no 1999. gadā izdotās "Liepājas arhitektūras gadagrāmatas")

Standarta aprīkojumā padomju kuteriem uzstādīja cilindriskas konteinertipa palaišanas iekārtas un to ieroču spēks bija iespaidīgs. Tā kā visi peldlīdzekļi uz Latviju tika atgādāti bez bruņojuma, kuteri savu pamatuzdevumu pildīt nespēja. Un labi vien bija, ka šos arhaiskos kuterus nemēģināja ietiepīgi pielāgot Latvijas vajadzībām. To degvielas patēriņš vienkārši bija milzīgs. Kuģis kā nekā attīstīja teju 40 mezglu ātrumu.

Projekta ''Project 89.2 Kondor II'' tipa 56 metrus garie mīnu traleri M-01 "Viesturs" (VDR- 321 "Kamenz") un M-02 "Imanta" (VDR- 324 "Röbel''). Kuģi būvēti 1971. gadā, VDR. 1993. gadā šos kuģus palīdzības ietvaros mūsu valsts Aizsardzības spēkiem, uzdāvināja Vācija. Kuģi Latvijai tika nodoti bez bruņojuma. Vēlāk abiem traleriem tika uzstādīti Polijas ražojuma lielgabali. Kuģu priekšgalā tika uzstādīti ZU-23 tipa 23 mm zenītlielgabali, aizmugurē pa diviem vienstobru lielgabaliem FK- 20. (autora foto)

Mīnu traleri M-01 "Viesturs" un M-02 "Imanta" Liepājas ostā. Priekšplānā divstobru lielgabals ZU-23.
ZU- 23 ir 1957. gadā izstrādāts padomju protototipa zenītlielgabals zemi lidojošu mērķu iznīcināšanai. Lielgabals piedzīvojis virkni uzlabojumu, tāpēc joprojām ir daudzu, tostarp Krievijas armijas bruņojumā. Vairākas desmitgades Polija šo ieroci veiksmīgi modificējusi. Uz Latvijas mīnu traleriem arī tika uzstādīti Polijas prototips ZU-23-2М ar kabīni, kas paredzēts nelielu karakuģu pretgaisa aizsardzībai. (autora foto, 2005. gada aprīlis)

Poļu divstobru lielgabala ZU-23 vadības kabīne uz kuģa "Viesturs" (autora foto, 2005. gada aprīlis)

Viens no diviem vienstobra lielgabaliem FK-20, kas tika uzstādīts uz mīnu tralera M-01 "Viesturs". Tieši tādi paši tika uzstādīti uz tralera M- 02 "Imanta". (autora foto, 2005. gada aprīlis)

M- 01 "Viesturs" visā savā godībā. Spriežot pēc karoga kuģa mastā, tie ir Vācijas ūdeņi (foto no interneta)

Kamēr Latvijas valsts Jūras spēkus uzskatīja par nevajadzīgiem, kaimiņvalstis bruņojās
Ja 1992. gadā Latvijas Jūras spēku rīcība bija trīs kara flotes vajadzībām nepiemēroti bijušās PSRS Zivju inspekcijas kuģi, tad 1992. gada 6. novembrī Lietuvas Jūras spēku rīcībā nonāca divi projekta 1124m "Albatros" mazie pretzemūdeņu kuģi (tā saucamā "Griša III" klase)- 72 metrus garās fregates F11 ''Žemaitis'' un F12 ''Aukštaitis''. Uz to brīdi tie bija samērā moderni un kaujasspējīgi kuģi, kuru ātrums pārsniedza 30 jūras mezglus. F11 ''Žemaitis'' padomju flotē kalpoja ar borta numura MPK- 44 un nesa divdomīgu nosaukumu- ''Комсомолец Латвии'' (Latvijas komjaunietis). F12 ''Aukštaitis'' padomju flotē kalpoja ar borta numuru MPK- 108. Abi kuģi tika būvēdi Zeļenodoļskā 1980. gadā un atradās PSRS Baltijas Kara flotes sastāvā. Tajā pašā gadā Lietuvas Zinātņu akadēmija topošajai kara flotei nodeva klases "Валериан Урываев" vadības un bāzes kuģi "Рудольф Самойлович". Kuģim tika piešķirts nosaukums A- 41, "Vetra". No Lietuvas Hidrometereoloģijas centra tika saņemts ostas kuteris "Vilnele", kam tika piešķirts numurs H-21. Šie četri kuģi pamatā bija Lietuvas kara flotes mugurkauls līdz pat deviņdesmito gadu beigām. Ņemot vērā Lietuvas samērā nelielo krasta līniju un to, ka visi spēki bāzējās vienīgajā Lietuvas ostā- Klaipēdā, tas bija vairāk nekā nopietni.
Neskatoties uz gaužām žēlīgo materiālo stāvokli, 994. gada oktobrī no 6599 Latvijas Republikas Aizsardzības spēku militārpersonām Jūras spēkos dienēja 962 cilvēki. Tas ir līdz šim lielākais skaits, kāds līdz šim bijis Latvijas kara flotē. Lietuvas Jūras spēkos 1994. gadā dienēja 480 militārpersonu, bet Igaunijā tikai 100 cilvēku. Saskaņā ar Jūras spēku attīstības koncepciju, Jūras spēkiem bija nepieciešamas 1405 militārpersonas. Arī kuģu skaits Latvijai uz 1994. gadu bija vislielākais- 19, kamēr Lietuvā un Igaunijā pa sešiem. Lielākais ugunsspēks gan bija Lietuvas pusē.
Taču lietuvieši nesnauž. Viņu flote turpinās dominēt pēc ugunsspēka starp Baltijas valstīm. Proti, abas lietuviešu fregates resursu izlietojuma dēļ līdz 2009. gadam nomainīs no Dānijas iepirktie 54 metrus garie ''Flyvefisken- Standart Flex 300'' klases moduļu kuģi (4). Šāds dāņu kuģis vairākus gadus atpakaļ apmeklēja Liepājas ostu un jau toreiz izraisīja lielu interesi, jo kuģis ir interesanta projekta produkts: tam kā atsevišķus moduļus var uzstādīt bruņojumu pēc vajadzības. Starp citu, mazām valstīm ļoti aktuāli, jo nav nepieciešams uzturēt dažādu kuģu floti.

Jūras spēki Latvijas sardzē

Neskatoties uz trūcīgo finansējumu un slikto bruņojumu, mūsu valsts jūras spēku ikdienas veica savus pamatuzdevumus. Par to liecina kaut vai viens samērā ikdienišķs atgadījums, kad 1996. gada 7. marta vakarā toreizējais Latvijas Jūras spēku Dienvidu rajona komandieris Ilmārs Lešinskis, kurš atradies uz kuģa KA- 02 "Spulga", pavēlējis uz Liepājas ostu doties Dānijas zvejas kuģim "Orkama". Jūras spēku patruļa konstatējusi, ka dāņu zvejnieki bez atļaujas Latvijas ūdeņos nozvejojuši 5 tonnas brētliņu. Dāņu kuģim tika uzlikts 2000 ASV dolāru liels naudas sods.

Norvēģijas ražojuma 36 metrus garais "Storm" klases patruļkuģis P-03 "Linga" (Norvēģijā- P 979 "Gnist''). Kopumā Latvijas Jūras spēkos ir četri šī tipa kuģi.Visi kuģi tika būvēti no 1967. līdz 1968. gadam, Norvēģijā. Kuģu ātrums ir aptuveni 30 jūras mezgli. Trīs šīs klases kuģi- P-31 ''Dzūkas'', P-32 ''Sėlis'' un P-33 ''Skalvis'' ir arī Lietuvas jūrnieku rīcībā. (autora foto, 2002. gada septembris)

Visi kuģi, izņemot P-04 "Bulta" (Norvēģijā- P 973 ''Traust''), kuru Norvēģija Latvijai uzdāvināja, ir bruņoti ar "Bofor" tipa lielgabaliem- 76mm priekšā un L70 40mm lielgabalu aizmugurē. P-04 priekšējais 76mm lielgabals tika demontēts pirms saņemšanas, Norvēģija kuģi piešķīra rezerves daļām. Norvēģiem par brīnumu, kuģis tika saremontēts un godam kalpo flotē joprojām. Lai apbruņotu P- 04, 2003. gada februārī "Virsaitis" no Norvēģijas atveda 76mm lielgabalu. Taču kuģa priekšgala pārbūve bija pārāk sarežģījusi lielgabala uzstādīšanu un no tās atteicās. Attēlā pa kreisi P-01 "Zibens". (autora foto, 2004. gada jūlijs)

"Storm" klases patruļkuģa stūresmāja. (autora foto, 2004. gada jūlijs)

Dāvids pret Goliātu
1996. gada 15. oktobris iegājis Latvijas vēsturē kā diena, kad latviešu kara jūrnieki ar nožēlojamu tehnisko nodrošinājumu- pilnīgi nepiemērotiem kuģiem centās nepieļaut Krievijas flotes superkuģa- raķešu atomkreisera atrašanos Latvijas ekonomiskajos ūdeņos (zīmīgi, ka pēc četriem gadiem šis Krievijas lepnums nezināmu dēļ izšaus raķeti, kas nogremdēs kādu citu Krievijas lepnumu- atomzemūdeni "Kursk" ar visiem 118 jūrniekiem).
Notikumi risinājušies sekojoši: 1996. gada 15. oktobra pēcpusdienā ap pulksten 18.10 Latvijas Jūras spēku Dienvidu rajona krasta apsardzes ūdenslīdēju kuģis A- 51 "Līdaka" Baltijas jūrā Latvijas ekonomiskajā zonā apmēram 23 jūras jūdzes iepretim Liepājas rajona Šķēdei fiksēja ārvalstu karakuģi. Novērošanas gaitā tika konstatēts, ka tas ir 251 metru garais Krievijas kara flotes raķešu kreiseris ar diviem atomdzinējiem "Pjotr Veļikij" (Пётр Великий), kuru sāka būvēt 1986. gadā Ļeņingradā (tagad- Sankt Pēterburga) zem nosaukuma "Jurijs Andropovs" (Юрий Андропов). Vēlāk ap pulksten 21.00 kreiserim pievienojās Krievijas kara flotes lielais pretzemūdeņu kuģis ar borta numuru Nr. 702 un velkonis ar borta numuru Nr. 921. Zīmīgi, ka uz krievu superkreisera toreiz dienēja vairāk personu, nekā bija visu Latvijas Jūras spēku rīcībā- vairāk nekā 650 cilvēku.

Patruļkuģa P- 01 "Zibens" lielgabals- 76mm "Bofors". (autora foto, 2004. gada septembris)

Lai novērotu Krievijas karakuģu grupu, uz rajonu devās Jūras spēku Dienvidu rajona krasta apsardzes kuģi P- 04 "Bulta" un KA-02 "Spulga". Atbalstīt Krasta apsardzes kuģus ieradās arī mīnu traleris M-01 "Viesturs", kurš tieši ap to laiku atgriezās no NATO mācībām "Cooperative Venture 96".
Interesantākais sekoja vēlāk, kad krasta apsardzes kuģis P- 04 "Bulta" mēģināja tuvoties Krievijas karakuģu vienībai, no aviācijas bāzes kuģa "Pjotr Veļikij" tika saņemts brīdinājums: turēties no Krievijas kuģu grupas 6 jūras jūdžu attālumā.
Nākamās dienas rītā ap pulksten 11.00 minētajā rajonā virs Krievijas karakuģu grupas tika fiksētas arī divas Zviedrijas Karalisko Gaisa spēku lidmašīnas. Viena no tām krievu kuģu tuvumā nogāzās ap 13.45. Tika izteikti pieņēmumi, ka uz lidmašīnu pat tika šauts. Ap 11.15 no rīta Krievijas kuģis "Pjotr Veļikij" pacēla enkuru un uzņēma kursu uz dienvidiem, iespējams, lai dotos uz Krievijas jūras kara flotes bāzi Baltijskā, Kaļiņingradas anklāvā. Tajā pašā dienā Latvijas ekonomiskos ūdeņus pameta arī pārējie krievu kuģi, bet pēc satraukumu pilnām divām dienām divi Latvijas Jūras spēku kuģi kopā ar zviedru kolēģiem uzsāka avarējušās lidmašīnas glābšanas darbus.

Latvijas Jūras spēku treknie gadi

1996. gada rudenī tika paziņots, ka veidos Baltijas jūras spēku eskadru (BALTRON). Līgums par BALTRON izveidi tika noslēgts 1998. gada 16. aprīlī starp trim Baltijas valstīm. Bija iecerēts, ka BALTRON galvenie uzdevumi būs radīt pamatu Baltijas valstu jūras spēku ciešākai sadarbībai, sagatavot triju valstu jūras spēku personālu darbam atbilstoši NATO standartiem, koordinēt pasākumus dažādu flotes uzdevumu veikšanai. Taču pirmkārt veikt mīnu meklēšanas un iznīcināšanas operācijas, kā arī civilās meklēšanas un glābšanas operācijas Baltijas jūrā.
1999. gadā, kad Latvija no Vācijas saņēma 47 metrus garo "Lindau" klases mīnu meklētāju M-03 "Namejs" (agrākais nosaukums Vācijas Federatīvajā Republikā- M 1087 ""Völklingen"), sākās būtisks flotes attīstības posms. No Vācijas tika atgādāts vēl viens šis klases kuģis- M1070 "Gottingen", kas bija būvēts 1958. gadā. Kuģi izmantoja rezerves daļām.
"Namejs", kaut ir diezgan vecs kuģis, jo būvēts tālajā 1960. gadā, Brēmenburgā (Vācija), kardināli mainīja mūsu jūras spēku ugunsspēku un flotes spējas veikt savus pamatuzdevumus, proti- meklēt un iznīcināt mīnas . Līdz ar Latviju pie šādiem kuģiem tika arī Lietuva un Igaunija. Tiesa, katra no šīm valstīm ieguva pa diviem funkcionējošiem "Lindau" klases kuģiem. Savukārt 2001. gadā Latvija no Norvēģijas iegādājās divus "Storm" klases patruļkuģus- P- 03 "Linga" (Norvēģijā- P 979 "Gnist'') un P- 02 "Lode" (Norvēģijā- P 972- ''Hvass'').

Vācijas dāvinātais "Lindau" klases mīnu meklētājs M-03 "Namejs" Liepājas ostas Tirdzniecības kanālā. Toreiz vēl Jūras spēku flagmanis. 2008. gada pavasarī tika nolemts, ka Liepājas pašvaldība pārņems savā īpašumā no Aizsardzības ministrijas, kurš 2007. gadā beidza savu aktīvo kuģošanu. Kuģi nodos Liepājas Jūrniecības koledžai topošo jūrnieku praktiskajai apmācībai. Diemžēl, nezināmu iemeslu dēļ šī iecere netika īstenota līdz pat gada nogalei. (autora foto, 2003. gada jūlijs)

Uz M- 03 "Namejs" galveno posteni. (autora foto, 2005. gada aprīlis)

M- 03 "Namejs" lielgabals- 40mm "Bofors". (autora foto, 2005. gada aprīlis)

Sakarā ar to, ka patreizējo klimatisko apstākļu dēļ aizvien retāk Rīgas jūras līcis aizsalst, gadsimtu mijā izskanēja ierosinājums Rīgas ostas nopirkto ledlauzi "Varma" pārdot Jūras spēkiem, lai tas pildītu gan štāba un apgādes kuģa, gan vajadzības gadījumā arī ledlauža pienākumus. 1968. gadā Somijā būvēto ledlauzi "Varma" ulmaņlaiku laika tradīcijās jau gatavojās padarīt par otro "Krišjāni Valdemāru", kurš līdz Otrajam pasaules karam kalpoja arī kā Valsts prezidenta jahta oficiālajās ārvalstu vizītes. Par laimi pašiem Jūras spēkiem ekspluatācijā ārkārtīgi dārgo un lielo kuģi viņiem nepiešķīra.

Kā jau minēts iepriekš, 2003. gada februārī "Virsaitis" no Norvēģijas atveda 76mm lielgabalu, ko uzstādīt uz P- 04. Attēlā: atvestais 76mm lielgabals uz "Virsaiša" (autora foto, 2003. gada februāris)

"Virsaitis" tiko pietauvojies Liepājas ostā. Uz tā vēl nav kuģa numura- A- 53 (autora foto, 2003. gada februāris)

2001. gadā atbilstoši grozījumiem LR Likumā par Nacionāliem bruņotiem spēkiem cilvēku meklēšanas un glābšanas dienesta funkcijas no Latvijas Jūras administrācijas pārņēma Jūras spēki un Krasta apsardzes rīcībā nonāca Jūras administrācijas SAR (angliski: Search And Rescue) dienesta vajadzībām 1996. gadā Somijā būvētais 23 metrus garais loču un glābšanas kuģis, kam deva nosaukumu KA- 14 "Astra". Līdz ar SAR iekļaušanu Krasta apsardzē, "Astra" atšķīrās ar spilgti oranžu krāsojumu, ko nomainīja uz ierasti pelēko.
2001. gadā 5. septembrī septembrī ar Norvēģijas atbalstu Liepājā tika atklāta Baltijas valstu ūdenslīdēju skola. Skolas vajadzībām uzbūvēta Baltijas jūras reģionā modernākais mācību kompleks ar ūdenslīdēju apmācību baseinu. Tās galvenie uzdevumi ir sagatavot augsti kvalificētus ūdenslīdējus, ūdenslīdēju darbu vadītājus un barokameras operatorus Baltijas valstīm, kā arī nodrošināt ūdenslīdēju apmācību un pārkvalifikāciju Baltijas valstu vajadzībām. Tagad te ūdenslīdēju prasmes apgūst speciālisti arī tālākām valstīm: Gruzijas, Azerbadžānas, Ķīnas, Horvātijas u.c.

Jūras spēku flagmanis A- 53 "Virsaitis" pie Baltijas valstu Ūdenslīdēju skolas piestātnes Karostā. (autora foto, 2005. gada jūnijs)

2002. gadā Jūras spēki no Latvijas Jūras administrācijas pilnībā pārņēma meklēšanas, glābšanas un naftas piesārņojuma seko likvidācijas darbu jūrā veikšanas un koordinācijas funkcijas, kā arī flotes pakļautībā tika nodots Jūras administrācijas Jūras centrs.

Latvijas karakuģis paliek dzelmē

Līdz 2000. gada 2. novembrim neviens Latvijas karakuģis kā neatkarīgas valsts peldlīdzeklis nebija avarējis un nogrimis. Diemžēl, mūsu kara jūrniekiem neizdevās nosargāt šo labo flotes slavu, jo pie Zviedrijas krastiem 2000. gadā avarēja Latvijas Krasta apsardzes kuģu flotiles kuģis KA- 02 ''Spulga'', kurš devās uz Zviedrijas ostu Karlskrūnu pēc ieroču kravas un kurš 1999. gadā tika kapitāli izremontēts. Toreiz Aizsardzības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļa ziņoja, ka neviens no kuģa apkalpes locekļiem negadījumā nebija cietis. Militāristi darīja zināmu, ka kuģis ''Spulga'' navigācijas kļūmes dēļ uzsēdās uz sēkļa apmēram sešas jūdzes uz dienvidiem no Karlskrūnas. Avārijas laikā tas guva sūci korpusā un tika pieņemts lēmums par apkalpes evakuāciju. Latvijas jūrniekus krastā nogādāja Zviedrijas armijas helikopters un glābšanas kuteris.
4. novembrī tika panākta vienošanās ar Zviedrijas glābšanas firmu ''Roda Bolaget'' par kuģa nocelšanu no sēkļa. Glābšanas darbi tika uzsākti naktā uz 6. novembri. Pēc ūdens atsūknēšanas kuģis ar Zviedrijas Krasta apsardzes velkoņa KBV-181 palīdzību tika nocelts no sēkļa. Kuģa transportēšanas laikā apmēram 2,5 jūdzes no avārijas vietas kuģī atkal sāka ieplūst ūdens un tas bīstami sasvērās uz sāniem. Glābšanas komandai nācās pamest grimstošo kuģi un 8.49 kuģis nogrima.
Glābšanas darbi, kas saistīti ar ''Spulgas'' avāriju pie Zviedrijas krastiem, izmaksāja 15 000 latu. Kuģa vērtība, ņemot vērā tā vecumu, ieskaitot aprīkojumu un iekārtas, bijusi tikai 40 000 latu. Pēc cilvēku evakuācijas aprīkojums un bruņojums no kuģa tika noņemts, tāpēc kuģa vērtība samazinājās uz pusi.
Kuģa avārijas dienesta izmeklēšanas komisija beigās konstatēja, ka tieši jūrnieku paviršība bija galvenais iemesls ''Spulgas'' bojāejai. Avārijā tika vainoti kuģa komandieris virsleitnants Valērijs Laucis, komandiera palīgs un sardzes virsnieks leitnants Mārtiņš Bulderis un stūres vīrs seržants Uldis Bilmaiers. Kuģa komandierim tika pārmests, ka viņš nav pievērsis uzmanību stūrmaņa darbībai, stūres vīrs nebija precīzi izpildījis pavēli par kuģa kursa turēšanu, bet M. Bulderis kritiskajā situācijā neesot izmantojis visas iespējas noteikt precīzu kuģa atrašanās vietu.

Latvijas Jūras spēku flagmanis A- 53 "Virsaitis" pamet Liepājas ostu un dodas uz Zviedrijas krastiem meklēt traģiski nogrimušo zvejas kuģi "Astra". (autora foto, 2004. gada maijs)

No šejienes "Virsaitis" tiek vadīts (autora foto, 2004. gada jūlijs)

2003. gadā Latvija no Norvēģijas ieguva 65 metrus garo "Vidar" klases mīnu licēju "Vale" N- 53, ko pārsauca par A- 53 "Virsaitis". Līdz 1940. gada PSRS iebrukumam Latvijā, "Virsaiša" vārdu arī nesa Kara flotes flagmanis un līdz pat šim laikam šis ir mūsu flotes lielākais kuģis, kurš godam nes Jūras spēku flagmaņa nosaukumu. "Virsaitis" būvēts 1978. gadā, Norvēģijā. Kuģis apbruņots ar vienu 40mm "Bofors" lielgabalu, kurš atrodas kuģa priekšgalā. Latvijā kuģis vairs nepilda savas pamatuzdevumus- mīnu izlikšanu. Kopš ieskaitīšanas Jūras spēkos, "Virsaitis" ir štāba un apgādes kuģis.
Kopumā Norvēģijai bija divi šīs klases kuģi. Otru N- 52 "Vidar", kas būvēts 1977. gadā 2006. gadā pārņēma Lietuva kara flote un pārsauca to par N- 52 "Jotvingis". Kuģis pilda tās pašas funkcijas, ko Latvijā.

A- 90 "Varonis" (baltā krāsā) kopā ar A- 53 "Virsaitis" pēc ierašanās Liepājas ostas 89. piestātnē. (autora foto, 2004. gada novembris)

2004. gadā Latvija ieguva vēl vienu kuģi- 59 metrus garo A- 90 "Buyskes" no Nīderlandes, kam Latvijās deva nosaukumu "Varonis". Kuģis apgādāts ar trīs dīzeļdzinējiem, kas ar elektrību apgādā galveno dzinēju. Tas ļauj kuģim darboties ļoti klusi, kas nepieciešams hidrogrāfiskajiem darbiem.
Līdz Otrajam pasaules karam Latvijas Kara flotē nosaukumu "Varonis" nesa zemūdeņu bāzes kuģis. A- 90 "Varonis" būvēts 1973. gadā Nīderlandē un pildīja hidrogrāfijas kuģa pienākumus. Latvijā šis kuģis pilda Krasta apsardzes štāba un apgādes kuģa pienākumus. Kuģis pievērsa uzmanību ar kādu atšķirību- tas bija nokrāsots baltā krāsā. Tieši pirms NATO samita Rīgā, kuģis ieguva tradicionālo Latvijas karakuģu pelēko krāsojumu.

JS Krasta apsardzes jaunākais kuģis- 1996. gadā Somijā būvētais KA- 14 "Astra", ko izmanto arī naftas savākšanas operācijām. Pēc 2009. gada par galveno naftas savākšanas kuģi paredzēts pārveidot Krasta apsardzes Štāba un apgādes kuģi A- 90 "Varonis". (autora foto, 2008. gads)

Pēdējo gadu attīstības bilance iepriecināja. Atzīmējot kara flotes 85. dzimšanas dienu un sagaidot 2004. gadu Latvijas Jūras spēki jau varēja lepoties ar 18 kuģiem. Flotē dienēja gandrīz 800 cilvēku: 123 virsnieki, 326 instruktori, 260 obligātā dienesta matroži un 64 civilie darbinieki. Diemžēl, sakarā ar obligātā militārā dienesta atcelšanu, uz 2007. gadu dienējošo skaits flotē krietni samazinājies. 2007. gada pavasarī Jūras spēkos kalpoja vien 600 miliārpersonu un civilpersonu.

A- 90 "Varonis" pietauvots pie Jūras spēku Ūdenslīdēju mācību centra Karostā. Kuģis jau pārkrāsots vienotā Latvijas karakuģu krāsā. (autora foto, 2008. gads)

Latvijas mīnu kuģu flotes atjaunošana

2005. gada 24. augustā Latvijas valdība noslēdza vienošanos par piecu 52 metrus garo "Alkmaar" klases mīnu meklētāju iepirkšanu Jūras spēku vajadzībām. Pieci kuģi Latvijai kopumā izmaksās teju 60 miljonus eiro. Līdz ar to sākās strauja Latvijas Jūras spēku modernizācija, lai paaugstinātu flotes kaujasspējas un spējas pildīt pamatuzdevumus.

"Alkmaar" klases mīnu mekētāji M- 04 "Imanta" un M- 05 "Viesturs" Liepājas ostā, pietauvoti pie Jūras spēku bāzes. (autora foto, 2008. gads)

Pirmais "Alkmaar" klases kuģis M- 04 "Imanta" Latvijā ieradās 2007. gada 7. martā un pietauvojās Liepājas ostā. Otrais kuģis M- 05 "Viesturs" Latvijā ieradās septembrī, savukārt 2008. gada 27. maijā Liepājas ostas 89. piestātnē pietavojās jau trešais "Alkmaar" klases kuģis M- 06 "Tālivaldis".
"Alkmaar" klases kuģi ir trīs Eiropas valstu kopražojums. Francija būvēja mīnu tralēšanas ierīces, Beļģija atbildēja par kuģu elektroniku, savukārt Nīderlande būvēja kuģu korpusus. Francijas un Nīderlandes rīcībā nonāca pa 15 kuģiem, Beļģijas flotei 10 kuģi. Pēcāk šos kuģus bruņojumā pieņēma arī Pakistāna, kura vienu kuģi nopirka no Francijas, vienu uzbūvēja kopīgi ar Franciju, bet trešo uzbūvēja patstāvīgi. Divus kuģus no Nīderlandes nopirka Indonēzija. Patreiz pasaulē ir 45 šīs klases kuģi. Latvijas nopirktie kuģi- M850 ''Alkmaar'', M851 ''Delfzijl'', M852 ''Dordrecht'', M854 ''Harlingen'' un M855 ''Scheveningen'' būvēti 1984. gadā. Kuģu bruņojumā esot viens 20mm GIAT 20F-2 lielgabals. Taču nekādu informāciju par to pagaidām nav izdevies atrast.

Britu flotes "Sandown" klases kuģi Liepājas ostā. Igaunija izvēlējusies savu mīnu kuģu floti atjaunināt tieši ar šī tipa kuģiem. (autora foto, 2005. gada jūnijs)

Visticamāk, ka "Alkmaar" klases kuģi ir labi savas klases kuģi. Kādēļ izvēle kritusi uz tiem, sabiedrībai ziņots netika. Mūsu Ziemeļu kaimiņi igauņi gan izvēlējušies savu mīnu floti modernizēt ar Lielbritānijas Karalisko jūras spēku 53 metrus gariem "Sandown" tipa mīnu meklētājiem- M- 313 "Admiral Cowan" un M- 314 "Sakala", kuri ir būvēti 1989. un 1990. gadā. Tātad, jaunāki.

Latvijas Jūras spēku vājās puses

Neskatoties uz jaunāku kuģu iepirkšanu un labiem darbības rezultātiem ārkārtas situācijās, Jūras spēki joprojām nespētu veikt tos pienākumus, kas stāv pāri civilmilitārajai sadarbībai. Nenoliedzami, spēja operatīvi reaģēt ekoloģisko katastrofu vai citu nelaimju gadījumos ir prioritāte miera apstākļos. Tomēr militārā flote joprojām nespētu adekvāti reaģēt pat lokālu draudu gadījumā. Mūsdienu starptautiskā situācija vairs neliek uzturēt krasta artilēriju, daudzskaitlīgu zemūdeņu flotili, lai uzbruktu pretinieku kuģiem, mīnu izlicēju vienības, lai mīnētu jūru. Tomēr katras jūras valsts pienākums ir gādāt, lai ne tikai tās krasti un ūdeņi būtu drošībā. Latvijas pienākums ir atbalstīt starptautiskās operācijas arī pasaulē un raudzīties, lai nāktu palīgā citiem, pirmkārt jau sabiedrotajiem. Mūsu flotes flagmanim nav jābūt pusmilitāram kuģim bez bruņojuma, kurš vadā kravas un ūdeni. Latvijas Jūras spēkiem ir vajadzīga vismaz viena fregate vai korvete, kura bruņota ar ieroču veidiem, kas spētu atturēt potenciālos pretiniekus no provokācijām un vismaz vairāki ātrgaitas patruļkuteri ar efektīvu bruņojumu.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts Robežsardzes flagmanis- 2002. gadā Somijas Iekšlietu ministrijas dāvinātais ledus klases kuģis "Valpas". Kuģis ir 48 metrus garš un būvēts 1971. gadā, atjaunots 2007. gadā. (autora foto, 2004. gada marts)

Tāpat nav saprotams, kādēļ Jūras spēku Krasta apsardzes vajadzībām ir sākts būvēt piecus jaunus patruļkuģus krasta apsardzībai (pats militāro kuģu būvēšanas fakts, īpaši tepat Latvijā- A/S "Rīgas kuģu būvētavā", protams ir apsveicami), ja savu patruļkuteru floti ar Šengenas programmas atbalstu aktīvi sākusi komplektēt Valsts robežsardze (Zināšanai: uz 2007. gadu robežsargu flotē bija 11 jauniepirkti, no jauna uzbūvēti un lietoti kuģi). Pieņemot, ka starptautiskā prakse prasa, lai ar robežapsardzību nenodarbotos armija un kara flote, varbūt būtu lietderīgi beidzot strikti nodalīt, ka ar krasta un robežu apasardzību nodarbojas robežsargi, un nedublēt vienus un tos pašus darbus. Tradicionāli kara flote veic uzraudzību pār valsts teritoriālajiem un ekonomiskajiem ūdeņiem, veic atmīnēšanu gan mīnēšanu, nodabojas ar valsts militāro, ekonomisko un politisko interešu aizstāvību arī citu valstu ūdeņos. Līdz ar to Jūras spēkiem nenāktos uzturēt atsevišķu krasta apsardzības dienestu ar duci maziem kuģiem. Piecu krasta apsardzes patruļkuteru vietā Jūras spēku vajadzībām vajadzēja padomāt par pieciem sešiem raķešu un torpēdkuteriem, kā arī par vienas korvetes vai fregates iegādi. Visticamāk, ka tādas iespējas būtu un tas nebūtu pārāk dārgi, jo daudzas Eiropas valstis savas kara flotes ir krietni optimizējušas. Ja mūsu militārais resors spēs demonstrēt savu labo gribu, šī noteiktība pār funkciju sadali nāks tikai un vienīgi par labu. Jo sen nav noslēpums, ka līdz ar obligātā militārā dienesta likvidēšanu, flotei trūkst darbinieki. Krasta apsardzības funkciju nodošana robežsardzei atrisinātu kadru jautājumu (ja vien tie izvēlētos palikt Jūras spēkos) un ļaus brīvos līdzekļus novirzīt flotes attīstībai, nevis uzdevumu dublēšanai. Galu galā, šādu lēmumu jau agrāk pieņēma gan Igaunija, gan Lietuva.

Priekšplānā Igaunijā būvētie Robežsardzes jaunie ātrgaitas kuteri RK- 24 un RK- 23, kuri spēj attīstīt ātrumu, lai notvertu pat ūdens motociklus. Aiz tiem civilais hidrogrāfijas kuģis "Kristiāns Dāls". Fonā Jūras spēku jaunie mīnu meklētāji- M-04 "Imanta" un M- 06 "Tālivaldis". (autora foto, 2008. gads)

Visbeidzot Latvijai ir jāatrisina jautājums par pastāvīgu militārās flotes bāzes vietu. Ir absurdi, ja gadiem ilgi mūsu valsts kara kuģi stāv kopā ar zvejas kuģiem šaurajā Liepājas ostas Tirdzniecības kanālā, kamēr vēsturiskajā ostas daļā, kurā bāzējušies kara kuģi, privātfirmas nodarbojas ar šķeldas ražošanu un baļķu pārkraušanu. Kaut Aizsardzības ministrijas stratēģijā 2007.- 2009. gadam minēts, ka ar 2010. gadu jānodrošina Jūras spēku infrastruktūras attīstība Liepājā un kvalitatīva kuģu apkalpošanas nodrošināšana, pagaidām par to nekas īpaši neliecina. Vismaz liepājnieku acīm tas redzams nav.

(1)- LR Jūras spēku interneta vietne www.navy.lv
(2)- laikraksts "Tēvijas sargs", 1994. gada augusts
(3)- http://sovnavy-ww2.by.ru/small/typ_mbk.htm
(4)- http://www.naval-technology.com/projects/fly/

Plašāku LR Jūras spēku kuģu fotogaleriju var aplūkot te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:29660/

Aigars Prūsis