Agrāk tādu smirdīgu ļergas punktu netrūka. Pareizāk sakot, netrūkst to arī tagad, taču kopš deviņdesmito sākuma šis smirdošais arods bija kā bīstama sērga Liepājā. Teju visi zināja, ka ļergu pārdod Ūliha un Klints ielu krustojumā, jebkurā diennakts laikā Ezera ielas resnā Emma jums par piecdesmit kapīķiem izsniegs plastmasas kokakolas pudelēsmirdošo dziru, teju visi Vecliepājas dzērāji devās remdēt savas slāpes uz Daugavas ielas deviņstāvu namu, kurā teju katrā stāvā kāds veikls dzinējs jums piedāvās varen kreptīgu mantu. Un visi zināja, bet šķita, ka nezin likumsargi. Taču še velti vainojām viņus. Šie jau rāvās melnos sviedros, kamēr mūsu humānā likumdošana bija bezspēcīga. Nu, kad par šo ļergas arodiņu var nopelnīt iespēju baudīt restoru sauli, lietas gājušas uz labo pusi. Bet iznīkusi tā protams nav.
2004. gada ziema.
2004. gada ziema.
2 komentāri:
Es šo bildēju pirms gadiem 5 - tā arī palicis viss...
Vai šis uzraksts arī šobrīd tur atrodas? Un kur tieši tas ir?
Ierakstīt komentāru