Portālā TVNET izlasīju uz šodienas ekonomisko grūtību fona šķietami mazsvarīgu rakstu. Rakstā pausta apcere par helovīnu (Halloween) jeb tā saukto Visu svēto dienu (All Hallowed Souls Eve)- 31. oktobri: "Pirms tam priesteri apstaigāja valdnieku pilis un pieprasīja upurējamo, bet tā devējiem atstāja kādu no sakņauga izgrieztu trauciņu ar cilvēku taukiem - kā sveci ļauno garu aizbaidīšanai. Tagad Amerikā no izgrebta ķirbja izgriež izķēmotas sejas un ieliek tur sveci - arī ļauno garu aizbaidīšanai." Raksts nedaudz sasmīdināja ar savu dramatismu.
Agrāk esmu mazliet lasījis, kā cēlušies šie helovīni, kas mūsu platuma grādiem tik tiešām šķiet importēti svētki. Šī tik tiešām ir ASV tradīcija, kas globalizācijas rezultātā ir pārnesta uz citām valstīm, arī Latviju. Šeit tai nav sava vēsturiska un nacionāla pamatojuma un principā balstās uz bērnu vēlmi izklaidēties un iegūt kādus saldumus. Helovīnu pamatā ir arī gaužām tumša pagātne. Piemēram vāciskais nosaukums cēlies no Helavinn, kas ir atvasinājums no senvācu tumsas dievietes Heli vārda. Heli tiešais tulkojums ir elle, bezdibens. Dažādās valstīs ir dažādi simboli, piemēram visiem zināmais ķirbis, kura nosaukums ir Jack o'Lantern, kas simbolizējot kādu īru dzērāju un azartspēlmani. Tomēr helovīni ir arī seno ķeltu svētki- Samhuinn. Simboliski tajos svinēja ražas novākšanu, ziemas tuvošanos un tumšā gada laika iestāšanos. Ķelti uzskatīja, ka pēc 31. oktobra diena sākas ar saules rietu, nevis lēktu un pasaulē sāk valdīt tumsas spēki, kuriem ziedoja upurus sakurtos ugunskuros. Kaut daudzi uzskata, ka senie druīdi principiāli bijuši pret dzīvības upurēšanu, ir uzskats, ka seno helovīnu laikā tomēr tika ziedoti arī cilvēki. Ap piekto gadsimtu ķeltu tradīciju pārņēma arī citas tautas. Romiešu kultūrā svētkiem tika dots pavisam šaušalīgs nosaukums- Mirušo diena.
Bet ir arī svētku otra puse. Ģimenes pērk ķirbjus, gatavo no tiem izgaismotus lukturus, kas tumša rudens vakarā izgaismo nama priekšpusi, bērni ģērbj maskas, apstaigā kaimiņus, lūdzot pēc saldumiem. Un galvenais, kas šos svētkus atšķir no ķeltu šausmām ir 8. gadsimtā notikušajās izmaiņas. Proti, uz 31. oktobri, lai atradinātu ļautiņus pielūgt tumšos svētkus, pāvesta Gregora III vadībā tika pārnesti Visu svēto dienas svētki. No tā arī cēlusies tradīcija, ka bērni staigā no mājas uz mājas pēc saldumiem.
Atgriežoties pie portālā TVNET lasītā, negribētos piekrist autora kategoriskumam: "Darīdami sātanam patīkamus darbus, mēs negribēdami atveram tam savas dvēseles un ielaižam šos spēkus sevī, tādējādi atbalstām patiesā Mīlestības Dieva zaimošanu." Nu negribētos piekrist, ka bērni, staigādami no mājas uz māju pēc ledenēm, zaimo Dievu un dara sātanam patīkamus darbus. Tai pat laikā es neredzu nekāda pamata, kādēļ vietējie televīzijas kanāli šajā dienā izlemj raidīt tieši ar vardarbību piesātinātas filmas. Kāds tam būtu sakars ar Visu svēto dienu?
Agrāk esmu mazliet lasījis, kā cēlušies šie helovīni, kas mūsu platuma grādiem tik tiešām šķiet importēti svētki. Šī tik tiešām ir ASV tradīcija, kas globalizācijas rezultātā ir pārnesta uz citām valstīm, arī Latviju. Šeit tai nav sava vēsturiska un nacionāla pamatojuma un principā balstās uz bērnu vēlmi izklaidēties un iegūt kādus saldumus. Helovīnu pamatā ir arī gaužām tumša pagātne. Piemēram vāciskais nosaukums cēlies no Helavinn, kas ir atvasinājums no senvācu tumsas dievietes Heli vārda. Heli tiešais tulkojums ir elle, bezdibens. Dažādās valstīs ir dažādi simboli, piemēram visiem zināmais ķirbis, kura nosaukums ir Jack o'Lantern, kas simbolizējot kādu īru dzērāju un azartspēlmani. Tomēr helovīni ir arī seno ķeltu svētki- Samhuinn. Simboliski tajos svinēja ražas novākšanu, ziemas tuvošanos un tumšā gada laika iestāšanos. Ķelti uzskatīja, ka pēc 31. oktobra diena sākas ar saules rietu, nevis lēktu un pasaulē sāk valdīt tumsas spēki, kuriem ziedoja upurus sakurtos ugunskuros. Kaut daudzi uzskata, ka senie druīdi principiāli bijuši pret dzīvības upurēšanu, ir uzskats, ka seno helovīnu laikā tomēr tika ziedoti arī cilvēki. Ap piekto gadsimtu ķeltu tradīciju pārņēma arī citas tautas. Romiešu kultūrā svētkiem tika dots pavisam šaušalīgs nosaukums- Mirušo diena.
Bet ir arī svētku otra puse. Ģimenes pērk ķirbjus, gatavo no tiem izgaismotus lukturus, kas tumša rudens vakarā izgaismo nama priekšpusi, bērni ģērbj maskas, apstaigā kaimiņus, lūdzot pēc saldumiem. Un galvenais, kas šos svētkus atšķir no ķeltu šausmām ir 8. gadsimtā notikušajās izmaiņas. Proti, uz 31. oktobri, lai atradinātu ļautiņus pielūgt tumšos svētkus, pāvesta Gregora III vadībā tika pārnesti Visu svēto dienas svētki. No tā arī cēlusies tradīcija, ka bērni staigā no mājas uz mājas pēc saldumiem.
Atgriežoties pie portālā TVNET lasītā, negribētos piekrist autora kategoriskumam: "Darīdami sātanam patīkamus darbus, mēs negribēdami atveram tam savas dvēseles un ielaižam šos spēkus sevī, tādējādi atbalstām patiesā Mīlestības Dieva zaimošanu." Nu negribētos piekrist, ka bērni, staigādami no mājas uz māju pēc ledenēm, zaimo Dievu un dara sātanam patīkamus darbus. Tai pat laikā es neredzu nekāda pamata, kādēļ vietējie televīzijas kanāli šajā dienā izlemj raidīt tieši ar vardarbību piesātinātas filmas. Kāds tam būtu sakars ar Visu svēto dienu?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru