Piedzīvojums

Ieeju kādā veikalā, kas tirgo foto aparātus (neteikšu kādā), lai apskatītu kādu cienījamu maiņu savam Fuji večukam. Sāku prāšņāt, lai kāds pastāsta par aparātiem. Pēc gaidīšanas atnāk viens vīrs un prasa, ar ko fotogrāfēju tagad. Uzzinot, saka, ka ziepju trauciņus var apskatīt stendā. Es saku, ka neprasu ziepju trauku. Bet šis, ka Fuji esot ziepju trauki. Saku, ka Fuji izmanto Nikon objektīvus, kas nebūt neesot sliktāti par viņa piedāvātajiem. Viņš saka, ka tas nav nopietni, jo servisu piedāvājot tikai viņi, Fuji to nevar piedāvāt. Es saku, ka neprasu Fuji, bet vēlos uzzināt par aparātiem (neteikšu kādus), ko viņš piedāvā. Beidzot viņš sāk stāstīt, ka neesot vērts pirkt lētāku par 500 Ls ar kapeikām plus objektīvs. Es prasu, lai pastāsta par to, ko es varu atļauties. Viņš atbild, ka ar tādiem var fotografēt tikai automātiskā režīmā. Es saku, ka esmu amatieris, kas bieži izmanto automātisko režīmu, tāpēc mašīnu pret fotoaparātu nemainu. Tad viņš man norāda uz mazu rozā, gandrīz vai bērnu fotoaparātu. Pārprasu, vai tas joks, vai cienītais nolēmis ar mani kašķēties. Šis saka, ka man neko neesot vērts stāstīt, jo es neko nesaprotu.