Kādu laiku atpakaļ Rimčikā pa dažiem latiem nopirkām putnu barotavu un iekarinājām sētas ceriņā. Sabērām tur putnu ēdienu un pēc tam šķendējos, ka čivuļiem tur nepatīk. Nenāk. Vienu dienu ieraugu, ka ceriņā tāds resns putnelis sēž. Otro, trešo dienu. Un tie putni uzrodas aizvien vairāk. Pa divi un trīs. Eju skatos un taisni vai brīnums- barotava izēsta. Sapratu vainu- barotavu piebēru pilnu, zīlītēm pieskrūvējām speķi (vakarā skatos, tas jau saknābāts!) un uz ceriņa zariem sadūrām ābolus. Jau pēc dažām minūtēm putneļi bija klāt.Vakar nobildēju pelēko strazdu. Atklāti sakot, man putni nekādu fotografēšanas kāri nav dzinuši. Varbūt tas pārāk pacietības prasa, kuras man nav. Varbūt tādēļ, ka putnus nepazīstu. Bet galvenokārt jau tādēļ, ka es neprotu putnus ne vērot, ne bildēt. Manuprāt tā ir vesela zinātne. Taču šodien tīri automātiski paņēmu aparātu un piegāju pie loga. Laikam jau tāda pašlepnuma dzīts, ka sadūru uz tiem zariem āboļus. Un re, pamanu, ka putniņi klāt. Šodien jauns pārsteigums- melns strazds. Laikam tas ir melnais strazds, ko? Palabojiet, ja kļūdos. Vismaz vasarās tādi pēc ogām ierodas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru