Kā pienāk svētdienas vakars, tā kaut kāda jauna nenormālība sabeidz visu garastāvokli. Konkrētāk- šoreiz ne pa jokam esmu noskaities, noskatoties LTV1 "DeFacto". Pirmkārt jau
šokēja tā ziņa par VID datu bāzi. Atzīšos, ka neticu, lai arī cik tupas un smagnējas ir mūsu valsts institūcijas, varētu būt iespējama tik primitīva datu iegūšana, nospiežot uz kādas norādes. Bez kāda abižota admina jau nu tur nav iztikts. Neticu arī, ka no Īrijas vai Anglijas kāds tur taisnības cīnītājs būtu tik spējīgs, lai uzlauztu VID datu bāzi. Pa lielam tā ir pontošana un primitīva diršana. Un
arī Jakāns ir dirsējs, muldot par kaut kādu atriebību. Taču no otras puses, redzot raidījuma "DeFacto" sižetā to dāmu, kas skaitās direktore VID Informātikas pārvaldei, nepameta sajūtas, ka notikušais ir likumsakarība. Lai arī cik daudz runāts, lai arī cik daudz brēkts, nerodas pārliecība, ka atbildīgos amatos ir profesionāļi. Nerodas sajūta, ka katrs, kas atrodas nomināli svarīgā valsts amatā ir tas, kam viņam vajadzētu būt. Vai tad piemēru trūka pirms tam?
Nu un kā lai nedabūn roku krampjus, ieraugot
sižetu par valsts galvenās ierēdnes darbošanos gluži vai padomju laiku labākajās tradīcijās? Nē, nu ko tur liegties, man sen nav noslēpums, ka
ticēt tādām struktūrām kā Drošības policija nevar. Kaut vai dēļ tā, ka
es šīs iestādes kabinetos kā valsts ienaidnieks Nr1. esmu sēdējis ilgi un dikti, kamēr Krievijas fašistiem simpatizējoši lopi par mani izņirgājas pēc pilnas programmas. Bet ne jau par to. Velns lai parauj visus šos nolādētos čekistus, bet ar kuru ķermeņa daļu ikdienā domā tāds cilvēks kā
Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane? Un pēc tam mēs brīnamies,
kādēļ ar mūsu valsti notiek tas, kas notiek?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru