Ko iesākt, kad daba vēl nav pilnbriedā?

Pavasara burvība

Vienkārši traki un nenormāli gribas zaļumos (arī vēl nezaļos!) ar visu no tā izrietošajiem rituāliem- desu cepšanu, alus sūkšanu un vazāšanos pa ārpilsētas vidi. Tagad cenšos izdomāt, kur būtu vērts aizbraukt. Mežos darīt tā kā vēl nav ko. Atrast plaukstošas pļavas arī nebūs viegli, bet upju tuvumā joprojām turpinās cīņa ar biedējošiem dabas procesiem. Tātad tādai plašai dzimtās zemes apceļošanai vēl nebūtu laiks, jo pa lielam nevienu lādzīgu bildi sev par prieku nevarēs uzņemt. Ne debesīs skaisti mākoņi, ne pašas debesis zilas. Jau sāku domāt, ka būtu vērts meklēt kādu industriālu kluso dabu iz padarmijas mantojuma. Karosta izčāpota krustu šķērsu. Vienu brīdi izdomāju mesties uz Irbeni lūkot slaveno radioteleskopu, bet atkal iedomājos, ka būtu vērts zilās debesis un mākoņus sagaidīt. Tas pelēkā grīdlupata krāsas pārklājums virs galvas nekādu baudījumu vairs nesniedz. Tādēļ sarakstā esmu nolicis posmu starp Ziemupi un Ventspili. Vien atliek izvērtēt, kur vērts braukt un kur nav vērts bāzties.