Šķiet, ka neskatoties uz agrāko laiku veikalu un daudzo iestādījumu trūkumu, Tirgoņu iela bija kas vairāk par Tirgoņu ielu.Reiz, kad Tirgoņu iela vēl bija neliels Ļeņina (Lielās) ielas turpinājums, še tapa brīnišķa kājāmgājēju ieliņa. Tā bija īsta oāze pilsētā, kurā mēs bijām noilgojušies pēc kā vairāk, nekā to spēja piedāvāt baisie piecststāvu un deviņstāvu rajoni, kas nepieklājīgi aizvien vairāk sāka uzmākties vecajai Liepājai. Nojumītes pie ateljē "Gaismas modes", kurās pa dienām notika tirgošanās ar skābo "Vēsmas" saldējumu par 8 kapeikām, bet vakaros tur varēja dirnēt vienkāršie ļautiņi. "Saktas" kafejnīcas vārīto olu un skābā krējuma publika, kas mijās ar kafejnīcas "Aromāts" melnā balzama, mokas un kafijas publiku. Varbūt toreiz iela nebija tik sterili precīza ar taisnām līnijām, varbūt betona klucīši bija prastāki un lampas gluži vienkāršākas, taču kaut kā nespēju vairs atsaukt savās sajūtās to sātu, ko man sniedza vecā Tirgoņu iela. Varbūt pie vainas gadi, kas drupina ne vien ielas segumu, bet arī cilvēkus?
Šķiet, ka neskatoties uz agrāko laiku veikalu un daudzo iestādījumu trūkumu, Tirgoņu iela bija kas vairāk par Tirgoņu ielu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru