Šodien, pārlasot ziņas, pamanīju, ka lēni, tomēr notiek relatīva situācijas stabilizēšanās. Teikšu godīgi, nekādus uzlabojumus subjektīvi neesmu jutis, taču priecē vismaz fakts, ka tas trakais kritiens šķiet ir beidzies. Latvija esot arī izbēgusi no bankrota draudiem. Daudz jau ir tas, ka beidzot skan stingri solījumi skolotājiem, mediķiem un mentiem algas nost negriezt. Tas nav maz, zinot, cik daudz cilvēki jau palikuši bez darba, bet daudzi pat bez elementāriem iztikas līdzekļiem.
Acīs iekrita arī Valda Birkava teiktais, ka mums esot švaks ekonomikas ministrs, bet varen labs finanšu. Iespējams, Valdim taisnība. Viņš jau vīrs no tā gudrā gala. Tikai man personīgi gribētos arī dzirdēt Birkava sprieduma iztirzājumus. Negribētos ticēt, ka tas dēļ Kampara angļu valodas.
Neskatoties uz savu agrāko skepsi Einara Repšes virzienā, grūti nepiekrist viņa kategoriskajiem izteicieniem. Tā ņergāšanās ap budžeta samazinājumiem tiešām bija kaitinoša, zinot, ka nekādas piekāpšanās no SVF puses nebūs. Ja reiz esam pateikuši hop, grāvim pāri jālec.
Daudzi joprojām pūš vecajās stabulēs, ka redz, Latvijas prezidents esot galīgi garām, neskatoties uz Valda Zatlera visai drosmīgiem paziņojumiem. Es gan tam nepiekrītu. Mums ir paveicies ar prezidentu. Iedomāsimies Valda Zatlera vietā kādu no iepriekšējiem prezidentiem. Pilnīgi nespējīgo Gunti Ulmani vai ambiciozo Vairu Vīķi Freibergu, kurai nervi uzdeva pat situācijās, kas šodien izskatās gaužām smieklīgas. Ak jā, tos treknos gadus lieliski atgādināja kāda politiski represētā vēstule.
Starp citu, tik saldi nemaz neiet arī citviet. Bankas brūk arī citur. Lai nu ko tur nemitīgi censtos pierādīt. Gan Islandē, gan Lielbritānijā, gan Holandē. Nu neesam mēs unikāli un kārpainie ieperinājušies visur.
Krievijā ekonomiskais kritiens turpinās. Paralēli tam pēdējās vēlēšanas Krievijā ir sagrāvušas jebkādas ilūzijas par tur valdošo režīmu. Gribīgi vai negribīgi, bet aizvien vairāk Eiropas silto azoti spiests meklēt arī agrākais Eiropas diktators Nr.1. Ir 100% skaidrs, ka teju, teju Baltkrievija tiks pievilkta vēl tuvāk Eiropas Savienībai. Un tas nozīmē, ka sekos ES ekonomiskā intervence arī tur. Ne velti leiši tik naski ataicināja A. Lukašenko uz Klaipēdu. Būtu ļoti žēl, ja mēs šo vareno iespēju un tirgu atdotu mūsu veiklajiem kaimiņiem, kamēr pašiem nāksies burkšķēt par sagrauto ražošanu utt.
Ak jā, nesen izlasīju, ka ASV pret Obamas kursu briest aizvien lielāka neapmierinātība. Un izrādās, ka Vašingtonā jau notikuši mūsu platuma grādiem neredzēti protesti. Ko tas nozīmē mums, ir skaidrs. Cerību, ka Krievijai mūs tik ātri neiztirgos.
Acīs iekrita arī Valda Birkava teiktais, ka mums esot švaks ekonomikas ministrs, bet varen labs finanšu. Iespējams, Valdim taisnība. Viņš jau vīrs no tā gudrā gala. Tikai man personīgi gribētos arī dzirdēt Birkava sprieduma iztirzājumus. Negribētos ticēt, ka tas dēļ Kampara angļu valodas.
Neskatoties uz savu agrāko skepsi Einara Repšes virzienā, grūti nepiekrist viņa kategoriskajiem izteicieniem. Tā ņergāšanās ap budžeta samazinājumiem tiešām bija kaitinoša, zinot, ka nekādas piekāpšanās no SVF puses nebūs. Ja reiz esam pateikuši hop, grāvim pāri jālec.
Daudzi joprojām pūš vecajās stabulēs, ka redz, Latvijas prezidents esot galīgi garām, neskatoties uz Valda Zatlera visai drosmīgiem paziņojumiem. Es gan tam nepiekrītu. Mums ir paveicies ar prezidentu. Iedomāsimies Valda Zatlera vietā kādu no iepriekšējiem prezidentiem. Pilnīgi nespējīgo Gunti Ulmani vai ambiciozo Vairu Vīķi Freibergu, kurai nervi uzdeva pat situācijās, kas šodien izskatās gaužām smieklīgas. Ak jā, tos treknos gadus lieliski atgādināja kāda politiski represētā vēstule.
Starp citu, tik saldi nemaz neiet arī citviet. Bankas brūk arī citur. Lai nu ko tur nemitīgi censtos pierādīt. Gan Islandē, gan Lielbritānijā, gan Holandē. Nu neesam mēs unikāli un kārpainie ieperinājušies visur.
Krievijā ekonomiskais kritiens turpinās. Paralēli tam pēdējās vēlēšanas Krievijā ir sagrāvušas jebkādas ilūzijas par tur valdošo režīmu. Gribīgi vai negribīgi, bet aizvien vairāk Eiropas silto azoti spiests meklēt arī agrākais Eiropas diktators Nr.1. Ir 100% skaidrs, ka teju, teju Baltkrievija tiks pievilkta vēl tuvāk Eiropas Savienībai. Un tas nozīmē, ka sekos ES ekonomiskā intervence arī tur. Ne velti leiši tik naski ataicināja A. Lukašenko uz Klaipēdu. Būtu ļoti žēl, ja mēs šo vareno iespēju un tirgu atdotu mūsu veiklajiem kaimiņiem, kamēr pašiem nāksies burkšķēt par sagrauto ražošanu utt.
Ak jā, nesen izlasīju, ka ASV pret Obamas kursu briest aizvien lielāka neapmierinātība. Un izrādās, ka Vašingtonā jau notikuši mūsu platuma grādiem neredzēti protesti. Ko tas nozīmē mums, ir skaidrs. Cerību, ka Krievijai mūs tik ātri neiztirgos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru