Tagad latviešiem ir savs Borats

Angļu "The Economist" publicējis gana nopietnu publikāciju par Latvijas nedienām- ''The whiff of contagion''. Atklāti sakot, pat neiedomājos, ka mūsu veco labo Ati Slakteri var salīdzināt ar Boratu: ''AMID the wreckage of Latvia’s retailing industry, which has declined 17% year on year according to the latest figures, one item is selling well: T-shirts with seemingly mysterious slogans such as “Nasing spesal”. Latvians are glad to have something to laugh about, even if it is only their finance minister, Atis Slakteris. In an ill-judged foreign television interview, using heavily accented and idiosyncratic English worthy of the film character Borat, he described his country’s economic problems as “nothing special”''(TVNET tulkojums: "Neskatoties uz tirdzniecības kritumu par 17%, vienu lietu Latvijā pērk lieliski: T-krekliņus ar sākotnēji neizprotamo uzrakstu "Nasing spešal". Latviešiem vismaz ir par ko pasmieties, pat ja tas ir viņu finanšu ministrs Atis Slakteris. Pavisam neveiksmīgā intervijā ārzemju televīzijai, runādams ar spēcīgu akcentu un lauzītā angļu mēlē, kas atgādina filmas personāžu Boratu, ministrs aprakstīja valsts ekonomiskās problēmas kā "neko īpašu").

Būs 18 sāpīgi mēneši

Laikrakstā "Dienas Bizness" publicējis vienlīdz satraucošu un vienlīdz cerīgu interviju ar ''The Economist'' Centrālās un Austrumeiropas tirgu apskatnieku Edvardu Lūkasu. Uz jautājumu, vai Latvija varētu nonākt uz bankrota sliekšņa tāpat kā Islande, E. Lūkass atbildēja: "Tas ir pavisam citādi. Jūsu veiksme ir tā, ka Latvija tā arī nekļuva par lielu finanšu centru Baltijā, kā tas tika iecerēts 90.gados. Tā ir milzīga atšķirība. Īslandes valūta tika aktīvi tirgota, Latvijas lats netiek aktīvi tirgots. Īslandes bankas masveidā devušas kredītu ārvalstīm, vairums Latvijas banku pašas ir ņēmušas ārvalstu kredītus. Ekonomikas struktūra ir citāda. Īslande nav Eiropas Savienībā, Latvija ir, un tas dod zināmu labumu. Jums ārvalstu valūta ir tādā apjomā, kas pārsniedz apgrozībā esošo latu daudzumu. Ja paskatās uz Latviju un Īslandi, tad vienīgais kopīgais ir tas, ka šīs ir mazas valstis ar lielu tekošā konta deficītu. Taču iemesls šim deficītam ir atšķirīgs. Manuprāt, grūti laiki Latvijai ir gaidāmi tikai 18 mēnešus, ja vien valdība neaizdarīs kaut ko ārkārtīgi stulbu vai nebūs vēl lielāka finanšu šoka no ārpuses. Taču būtībā jūsu finansiālā veselība šobrīd ir atkarīga no Zviedrijas. Ja jūs domājat, ka ar Zviedrijas ekonomiku viss būs kārtībā, tad arī ar jums viss būs kārtībā."

Visa intervija lasāma te: http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=2a5931e7-0a59-42eb-828c-ed777b100cce