Gulbju dīķītis gatavs

It kā tādas oficiālas svinības nav bijušas, taču ilgi gaidītā Gulbju dīķīša atjaunošana noslēgusies.

Atzīšos, ka subjektīvi es par dīķīša galarezultātu gan esmu mazliet vīlies. Pirmkārt biju pārsteigts, ka pastāvīgas pārejas uz dīķa vidū atjaunoto rotondu nebūs viss. Otrkārt (palabojiet, ja kļūdos!) objekts maz atšķiras no Rožu laukuma vai Kuršu laukuma stāvvietas pie Centrāltirgus. Iespējams, ka tas dēļ tik ierastā betona apmalojuma šajos objektus. Iespējams trotuāra klucīši jau tik pierasti, ka grūti tos iedomāties kā Gulbja dīķīša daļu. Protams, esmu ļoti, ļoti priecīgs, ka pilsētā atkal viena vieta sakārtota, taču tik tiešām biju cerējis, ka šī vieta maksimāli tiks veidota tā, lai tā harmoniski iekļautos vēsturiskajā Jūrmalas parka ansamblī, neienesot pārlieku daudz modernā cementisma. Baidos izklausīties pārlieku kategorisks, taču neesmu pārliecināts, ka no pasaules malu malām tūristi uz Liepāju steigs baudīt šādu visai nosacīti vēsturisku objektu, kam savu roku esot pielicis arī slavenais Makss Pauls Berči. Pieņemot, ka tika izvēlēts optimālākās būvniecības izmaksas, rezultāts tomēr varēja būt gana tuvāks tam, kāda šī vieta bija agrāk. Piemēram, atsakoties no betona klucīšiem trotuāriem vismaz pārdesmit metrus ap dīķīti.

Te var paskatīt, kā te izskatījās remonta laikā: http://www.liepajnieks.lv/2009/09/driz-gulbju-dikitis-taps-nobeigts.html.
Bet te neliela galerija: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33465/.

Drīz Gulbju dīķītis taps nobeigts

2009. gada 9. septembris, Jūrmalas parkā.

Kā zināms, Gulbju dīķītis Liepājas Jūrmalas parkā ir viens no pazīstamākajiem pilsētas simboliem. Tiesa, ilgus gadus tas bija sasmacis pīļu dīķis, ap kuru tusēja vietējie, dažs pat mēģināja makšķerēt, bet citi tur vienkārši meta, kas gadījās pa rokai. Bet galvenais, pēc remonta būs iespēja uzkāpt uz slavenās Gulbju dīķīša saliņas, kuras centrā atrodas rotonda.
Starp citu, joprojām neeesot vienota viedokļa, rakstīja laikraksts "Kurzemes vārds", cik īsti vecs ir Gulbju dīķis un tā rotonda. Vēsturniece Dace Arāja stāsta, ka objekta izveide ietilpa G.Kufalta projektā, veidojot Jūrmalas parka plānojumu, – to skaidri var redzēt kartē – dīķis izveidots L.Hika un A.Vites ielu krustojumā, tas vajadzētu būt tikpat sens kā parks, tātad no 19.gadsimta beigu posma. Savukārt valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš teic, ka Gulbju dīķis un tā rotonda sasaucas ar 1902.gadā celto dūņu dziedniecības korpusu un veidots reizē ar to. Tiek pieļauts, ka tā projektēšanā roku pielicis Pauls Makss Berči. Tam apliecinājums varētu būt Berči fondā atrodamais Gulbju dīķa ūdens sistēmas projekts.

Neprātīgie liepājnieki

2003. gada februārī no varenās Berči ēkas Siguldas ielā 2 palika vien šīs drupas...

Reiz pašā jūras krastā, Siguldas ielā tika uzcelta varena ēka, kuras arhitekts bija Maks Pauls Berči. Tā bija monumentāla ēka, kurā ilgus gadus atradās Liepājas psihoneiroloģiskā slimnīca. Deviņdesmito gadu vidū slimnīca pārvācās uz citu ēku. Vietējā laikrakstā tika rakstīts, ka beidzot lepnajā Berči ēkā taps varena viesnīca. Tik tiešām, vareni! Bet, kas notika, tā īsti vienkāršie liepājnieki nezina joprojām. 20. gadsimta mijā kāds Liepājas varenais lēma, ka ēkā ieperinājusies varen bīstama baktērija un nams jānojauc! Tomēr demontētās ēkas vērtīgos ķieģeļus izmantoja. Izmantoja jaunu un lepnu savrupnamu celtniecībā. Gan Rīgā (bijušā premjera- arhitekta celtajos namos!!!), gan Liepājā. Tā nu Liepāja kāda neprātīgās mantrausības dēļ zaudēja šo unikālo namu. Ak, neprāts!

Kas ir Maks Pauls Berči?
Mazliet par to, kas vēl nezina: 1870. gadā tika radīta Liepājas būvkomisija jauna pilsētas plāna izstrādei, kā arī tika nodibināts jauns pilsētas galvenā arhitekta postenis. Uz Kurzemes guberņas valdes publicēto uzaicinājumu par pilsētas arhitekta nepieciešamību Liepājas un Grobiņas pilsētām ar 800 rubļu gada atalgojumu atsaucās būvmākslinieks Maks Pauls Berči.
Viņš bija dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas pilsētiņā, kas atrodas netālu no Berlīnes. Savu sākotnējo arhitekta izglītību apguva Berlīnes reālskolā, kur pamatzināšanas par arhitektūru deva un jauno arhitektu spēcīgi ietekmēja toreiz slavenais Berlīnes būvmākslinieks Karls Fridrihs Šinkels, ievirzot topošo talantu atbilstoši 19. gs. otrās puses historisma arhitektūras prasībām. Pateicoties Liepājas ekonomiskai augšupejai un tam, ka Berči bija vietējais arhitekts, viņš varēja gandrīz vienpersoniski veidot moderno Liepājas tēlu. Dižā arhitekta dzīves ceļš aprāvās 1911. gada 2.martā. Tēva iesākto darbu privātajā būvprojektu birojā līdz 1935.gadam veiksmīgi turpināja dēls Maksis.

Mazliet no ēkas vēstures
Ēkas celtniecība sākās 1885. gadā. Berči slimnīcu tiem laikiem netradicionāli projektēja kā paviljona tipa slimnīcu. Tā bija jauna un pārsteidzoša pieeja, un slimnīca bija viena no tolaik modernākajām celtnēm pilsētā.
Kad 2002. gadā ēku sāka nojaukt, tā bija Labklājības ministrijas īpašums. Pirms jaukt nost, tika veikta ēkas tehniskā novērtēšana. To veica sertificēta būvinženiere Daina Kalveiša. Toreiz viņa pauda, ka, lai arī šo ēku projektējis slavenais arhitekts Berči, tās stāvoklis esot tik slikts, ka atjaunot to izmaksātu pārāk dārgi (savādi dzirdēt tādus apgalvojumus, laikrakstos lasot, cik izmaksā Dienvidu tilta celtniecība Rīgā...). Pamatojoties uz šo slēdzienu, pašvaldība atļauju ēkas nojaukšanai izsniegusi 2001. gada augustā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš toreiz atzina, ka nekādā gadījumā nepiekrītot nojaukšanai kā vienīgajam iespējamam ēkas apsaimniekošanas variantam. Viņaprāt, šāda attieksme pret Berči mantojumu neesot ne saimnieciska, ne arī attaisnojama.