Apvainojumi nevietā

Arī es biju pārsteigts par LTV 1 raidījuma "De facto" rubrikā „Akmens svētku pīrāgs” iekļauto sižetu filmas „Rīgas sargi” demonstrēšanas valsts svētkos sakarā. Protams, var šķist, ka tūkstoši no valsts budžeta par filmas kopijām ir liela nauda, kam ikviens piekrīt. Taču, zinot, kāda nozīme ir šādu filmu izrādīšanai, pašu mājās, nerunājot par ārzemēm, jebkāda niekošanās šķiet pārspīlēta. Bez tam pēdējā desmitgadē šis ir unikāls un iespaidīgs nacionālais kino projekts, kam analogu vismaz kādu laiku nebūs. Ar ko lai vēl ceļam pašapziņu katrā Latvijas miestiņā, kurā šādas filmas demonstrēšana iespējams ir lielākais notikums iedzīvotājiem pēdējo gadu laikā? Par kādu valstiskās apziņas un nacionālā pašlepnuma celšanu varam runāt, ja konkrētos darbos nespēsim ieguldīt minimālus līdzekļus? Šajos tumšajos rudens mēnešos, kad laukos visu zināmai krīzei nav negala ne malas, "Rīgas sargi" ir labākā dāvana, ko var atļauties. Tāpēc šoreiz "De facto" neko citu, kā tikai subjektīvu nepiekrišanu, nevaru paust. Diez vai "Rīgas sargi" ir kārtējo spekulāciju sensāciju iemesls. Drīzāk otrādi. Šī filma jau kļuvusi par vienu no nedaudzajiem vizuāli vērojamiem pozitīviem pārdzīvojumiem, kas mums nes daudz prieka.
Ziņa par to plašāk te: http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=569383