Public Enemy Nr.1

Latvijas policejisko dienestu intelektuālā impotence vairs nav ārstējama. Vismaz tāds iespaids man radies pēc pompozās Neo, jeb citādi pēc Ilmāra Poikāna apcietināšanas, kas pēdējo gadu notikumu kopainā izskatās gaužām pārspīlēta. Jo ko gan vēl domāt, ja aprīļa vidū Drošības policija manifestēja, ka Neo esot "pajauns latvietis, IT speciālists, ar pagariem matiem un brillēm", bet pēc tam izrādās, ka Neo ir gana nopietna izskata ģimenes cilvēks, kuru par pajaunu un garmatainu IT speciālistu vizuāli nodēvēt pagrūti. Un sīkums par to, klausoties Latvijas Radio 1, uzzināju, ka mūsu policija žurnālistes un raidījuma "de facto" vadītājas Ilzes Naglas dzīvoklī veikusi kratīšanu, kādu citkārt veic ietekmīgu mafijas bosu un sērijveida slepkavu mitekļos. Jo kā gan citādi uz to lūkoties, ja sievietes dzīvoklī vēlu vakarā ielaužas gavriki, kas sievietei pat izrevidē somiņu?
Es protams par to neliktos ne zinis, ja gluži nesen tieši uz tādiem pašiem grābekļiem mūsu pagoņainie intelektuāļi no viena no daudzajiem Latvijas policiju dienestiem jau nebūtu uzkāpuši. Ar to domāju žurnālistes Ilzes Jaunalksnes lietu, kad tādi paši pārgudri gavriki nolēma ņemt un noklausīties žurnālistes telefona sarunas, kas izrādījās absolūti bez pamata. Visbeidzot, kad atceros, cik naski bija šādi paši zēni tepat Liepājā, kad vajadzēja kratīt manu māju, lai atrastu duci aploksnes ar Herberta Cukura attēliem vai bija pieteikts mani pabaidīt pirms 16. marta, vemt gribas. Tādēļ jau pie mums ir, kā ir. Vienkārši sakot, varam "lepoties" ar Eiropas Savienībā lielāko policistu koncentrāciju uz iedzīvotāju kopskaitu, kamēr šī mundierotā armāda šauj ar smago artilēriju pa zvirbuļiem. Proti, policija jau prognozē, ka Poikānu varot ietupināt uz 10 gadiem pūt cietumā, bet tos, kas par miljoniem uztaisīja greizu VID deklarēšanās sistēmu, ar pirdienu palīdzību varēs turpināt atskaņot Bolero, sakot, ka tās ir rūpes par Latvijas valsti. Bravo!
P.S. To, ka Drošības policija un Co ir šaraškina kantoris, lieliski vizualizē arī atklātā melošana.

Vai nacionālās īpatnības?

14. decembrī LTV 1 raidījumā "De Facto" bija skatāms sižets, kas kārtējo reizi lika aizdomāties par vairākām lietām. Pirmkārt, kas tad īsti notiek ar glābšanas nozari, otrkārt, vai nebūtu laiks vienam otram parādīt durvis. Pārsteidz un izbrīna valsts amatpersonas. Īpaši Vineta Veldres nostāja izbrīna. Tā vietā, lai problēmas novērstu, dusmīgais Vinets draud informācijas publiskotājiem ar sutu. Man personīgi ir tikai viens jautājums: ''vai tiešām valsts iestādēs, pieņemot darbā, neprasa CV, motivācijas vēstuli un nav pārrunas par cilvēka atbilstību amatam?''
Par šīm nejēdzībām esmu rakstījis gana plaši un bieži. Esmu arī centies iedziļināties dažos jautājumos. Ja rodat laiku, zemāk redzamās norādēs ir raksti:

http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/12/trs-jautjumi-ministra-veldres-trs.html
http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/12/trkst-informcijas-trkst-atkltbas.html
http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/12/nevarjm-paldzt.html
http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/05/msdienu-latvijas-kara-flote.html
http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/01/armijai-zirgus.html

P.S. Lai rastu kopainu, noskatieties arī šo sižetu:

Apvainojumi nevietā

Arī es biju pārsteigts par LTV 1 raidījuma "De facto" rubrikā „Akmens svētku pīrāgs” iekļauto sižetu filmas „Rīgas sargi” demonstrēšanas valsts svētkos sakarā. Protams, var šķist, ka tūkstoši no valsts budžeta par filmas kopijām ir liela nauda, kam ikviens piekrīt. Taču, zinot, kāda nozīme ir šādu filmu izrādīšanai, pašu mājās, nerunājot par ārzemēm, jebkāda niekošanās šķiet pārspīlēta. Bez tam pēdējā desmitgadē šis ir unikāls un iespaidīgs nacionālais kino projekts, kam analogu vismaz kādu laiku nebūs. Ar ko lai vēl ceļam pašapziņu katrā Latvijas miestiņā, kurā šādas filmas demonstrēšana iespējams ir lielākais notikums iedzīvotājiem pēdējo gadu laikā? Par kādu valstiskās apziņas un nacionālā pašlepnuma celšanu varam runāt, ja konkrētos darbos nespēsim ieguldīt minimālus līdzekļus? Šajos tumšajos rudens mēnešos, kad laukos visu zināmai krīzei nav negala ne malas, "Rīgas sargi" ir labākā dāvana, ko var atļauties. Tāpēc šoreiz "De facto" neko citu, kā tikai subjektīvu nepiekrišanu, nevaru paust. Diez vai "Rīgas sargi" ir kārtējo spekulāciju sensāciju iemesls. Drīzāk otrādi. Šī filma jau kļuvusi par vienu no nedaudzajiem vizuāli vērojamiem pozitīviem pārdzīvojumiem, kas mums nes daudz prieka.
Ziņa par to plašāk te: http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=569383