Portālā "Diena" lasu un brīnos: cilvēki ir muļķi vai tā ir kāda kampaņa pirms vēlēšanām? 13. janvārī absolūtu gļēvumu demonstrējušais Štokenbergs lielās, ka pēc 13. janvāra akcijām viņa partijā iestājušies 172 jauni biedri. Piedodiet, atvainojiet, Štokenberga kungs! Tad kādam ir jābūt idiotam, lai no 10 000 cilvēkiem, kas ieradās Doma laukumā spētu savervēt vien 172 cilvēku? Arī aizmirstībai nolemtais "Jaunais laiks" steidz lielīties, ka to rindas pēc nemieriem papildinājušās ar 58 ļautiņiem. Viņi gan noklusē, cik šīs partijas biedru kā žurkas no grimstoša kuģa aizbēguši meklēt laimi citviet. Piemēram, cik "Jaunā laika" eksbiedri pārbēguši uz vēl vienu "opozicionāro" projektu- uz "Pilsonisko savienību"? Arī šie, kā lasāms "Dienā", plaukšķina plaukstas un slauka siekalas. Jo redz, kopš PS izveides, tās rindās esot 410 biedru! 86 esot pievienojušies pēc 13. janvāra. Jau kopš pašas šīs partijas izveides, kas nekaunīgi pārvilina no citām partijām politiskos klaidoņus un primitīvi zog citu politisko spēku saukļus, tik vien spējusi kā Sandras Kalnietes personā TV raidījumos ar grūti slēpjamām greizsirdības lēkmēm lamāt Godmani. Kas zin, kādēļ Kalniete tā rīkojas. No malas izskatās stulbi: Sandra kā dusmīga sieva saplēstā halātā un matu ruļļiem matos lamā Ivaru, kas pa māju vazājas trenūzenēs un par lēnu nesot uz gružu konteineru atkritumu spainīti. Piedevām vēl skan lāsti par mazo aldziņu, impotenci un plikpaurību. Tas nekas, ka pašai netikumu saraksts vēl garāks.
Runājot par šurumburumu valstī, pie reizes vietā atsaukties uz Elitu Veidemani, kas publicējusi savas pārdomas "Neatkarīgajā". Ar to domāju 19. februārī Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pausto Latvijas radio. Padomdevējs jau liels un ticu, ka galva Rimševičam strādā izcili. Taču paustais, ka varētu padomāt par degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanu, maigi sakot izklausījās nekrietni. Tas nozīmē, ka ļautiņi, kuri jau tā saņem mazākas algas vai palikuši bez darba vispār, maksās vairāk un tuvosies nabadzībai straujāk. Un protams, to taču mēs zinām tieši, negausīgie ražotāji nekavēsies katram sieriņam vai maizes batonam pieplusot sadārdzinājumu. Sekas- atkal inflācija. Krīze ir krīze, bet tas jau paliek par traku. Neesmu ekonomists, bet es taču redzu, kas notiek apkārt. Nospļauties uz visādu štokiju satracinātiem huligāniem, ir pilnīgi iespējams, ka mums visiem būs jāsāk domāt par ubagošanu, ja visu līmeņu valsts stūrmaņi neattapsies. Nevajag jau brīnumus, pietiktu, ja vairāk klausītos citu padomos un mācītos no citu kļūdām arī.
Tikmēr Krievijā kāds rokdarbnieks taisa brīnumus, bet kā jau Krievijā ierasts, valsts demonstrē absolūtu muļķību. Tas jau tur ierasts itin bieži. Bildes apskatās te: http://rkka.kiev.ua/about_slava_verevochkin.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru