Tanks Kurzemes cietokšņa muzejā.19. jūlijā, spītējot nebeidzamām lietavām Liepājas pusē un neciešamam karstumam ārpus Liepājas, apmeklējām Kurzemes cietokšņa muzeju Zantē. Jau sen biju dzirdējis par šo vietu netālu aiz Saldus, taču tur vēl nebiju aizbraucis. Tādēļ braucu iedvesmas pilns.
Diemžēl, ceļš uz Zanti ir gaužām slikts. Asfaltētais posms ir no ielāpiem vien. Gluži kā jau visi vietējās nozīmes Latvijas ceļi, simbolizējot, cik vieds ir bijis ilggadīgais Satiksmes ministrs- buldozera kungs. Grants klājums izrādījās daudz labāks. Pa ceļam uz Zanti bija jāizbrauc cauri Remtei. Pārsteidzoši skaista vietiņa Kurzemes vidū. Arī Zante izrādījās mazs miestiņš, kurš tāpat kā daudzi cieti ciemi veidojušies kā kolhozu vai padomju saimniecību centri. Dažas daudzdzīvokļu mājas, bērnudārzs un vietējās varas nams. Par Kurzemes cietokšņa muzeju pirms Zantes nekas neliecināja. Tikai pašā Zantē sastapām norādes, ka Zantes muzejs atrodas 500 metrus tālāk.
Muzejs izvietojies ēku kompleksā, kurā atrodas arī vietējā pašvaldība. Nams gaužām necils. Īsts padomju laika mantojums ar vēju caurlaidošiem logiem, krāsotām sienām un brūni mālētām grīdām.
Muzejs izvietots ēkas otrajā stāvā. Ieejas biļetes maksā 2Ls pieaugušajiem, 1Ls bērniem. Ekspozīcija ir gana bagātīga. Muzeja īpašnieks ir savācis diezgan lielu krājumu. Īpaši uzteicama plašā ieroču kolekcija. Tikai izejot cauri visām izstādēm, nācās secināt, ka nosaukums "Kurzemes cietokšņa muzejs" paņemts ar lielu avansu. Telpā, kurā apskatāmi eksponāti par Latviešu leģionu, priekšmetu gaužām maz. Vairāk eksponātu par Vācijas un PSRS bruņotajiem spēkiem. Atsevišķa istaba veltīta 42. zemessardzes bataljonam un Latvijas bruņotajiem spēkiem. Blakus izvietoti eksponāti, kurus atstājusi padomju armija pēc Latvijas pamešanas. Apskatāma arī telpa, kurā redzamas sadzīves lietas no senākiem laikiem.
Neslēpšu, ka vislielāko interesi man raisīja pagalmā izvietotā tehnika. No internetā atrodamās informācijas zināju, ka tur apskatām pat tanks. Diemžēl, pagalmā redzētais man lika vilties. Te muzejs iekārtots kā saimniecības ēka- noliktava. Tas, ko muzeja īpašnieks ir savācis savā kolekcijā, izvietots apskatei. Pie tehnikas nav nekādu paskaidrojumu ar informāciju. Tā sauktie gidi neko pastāstīt nevarēja. Tikai bērniem ar pirkstu parādīja un skaidroja: te var uzkāpt, te kāpt nedrīkst. Diemžēl, praktiski nekā no tā, kas izlikts pagalmā, nav saistīts ar Kurzemes cietoksni un Otro pasaules karu. Blakus padomju tankam IS-2 un prettanku lielgabalam stāv divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu Gaz-66, nedaudz tālāk Gaz- 51 un divi padomju kāpurķēžu visurgājēji, kas tapuši krietni pēc Otrā pasaules kara. Tālāk pļaviņā apskatei izlikts sen nelidojošs AN- 2.
Protams, šī muzeja izveidē ir ieguldīts milzu darbs un visticamāk, ka lieli līdzekļi, kuri Zantē no gaisa nekrīt. Kā jau teicu, rodas sajūta, ka muzejs veidots kā mantu glabātuve. Īpaši tāda sajūta radās, apskatot lauka ekspozīciju. Lielākais intereses objekts tanks ielikts burtiski koku pudurī, padarot tā apskati diezgan neērtu. Mašīnas burtiski gar sētmali saliktas. Neskatoties uz to, ka tehnikas vairumam nav nekāda sakara ar Kurzemes cietoksni, to eksponēšanu varētu padarīt par daudz interesantāku. Jācer, ka tas ir tikai pagaidu risinājums, kas attaisnojams ar laika un līdzekļu trūkumu.
Pametot muzeju, atklāti sakot, īstu gandarījumu nejutu. Biju gaidījis mazliet vairāk no tā, ko sauc par militāro elpu. Pieņemot, ka starp vietējiem atrast gidus muzeja saimniekam ir vesela bēdu ieleja, domāju, ka ir iespēja vismaz organizēt kopīgu ekspozīciju apskati. Var sākt, izvietojot informācijas stendu, vismaz norādot laiku, cikos tādas apskates notiek. Citādi izskatījās savādi- muzeja saimnieks aizrautīgi diviem bērniem un garlaikotai māmiņai stāsta par Kurzemes kaujām, bet mēs- vesels bars vienkārši klaiņojām pa muzeju distrofiska gida pavadībā, kurš nepateica ne pusplēsta vārda. Vai tas bija saistāms ar lielo karstumu un nogurumu, vai pilnīgu sabiedrisko vienaldzību, grūti pateikt. Vēl muzeja saimniekam ieteiktu padomāt par suvenīru izgatavošanu. Piemēram par kādu bukletu. Tas lieti noderētu.
Citiem, kas interesējas par Latvijas vēsturi, noteikti iesaku muzeju apmeklēt. Iesaku to darīt drēgnās dienās, pat lietus laikā, jo tik karstā saulē nekādas baudas kopā ar dunduriem ložņāt starp krūmiem un pētīt tanku nav.
Diemžēl, ceļš uz Zanti ir gaužām slikts. Asfaltētais posms ir no ielāpiem vien. Gluži kā jau visi vietējās nozīmes Latvijas ceļi, simbolizējot, cik vieds ir bijis ilggadīgais Satiksmes ministrs- buldozera kungs. Grants klājums izrādījās daudz labāks. Pa ceļam uz Zanti bija jāizbrauc cauri Remtei. Pārsteidzoši skaista vietiņa Kurzemes vidū. Arī Zante izrādījās mazs miestiņš, kurš tāpat kā daudzi cieti ciemi veidojušies kā kolhozu vai padomju saimniecību centri. Dažas daudzdzīvokļu mājas, bērnudārzs un vietējās varas nams. Par Kurzemes cietokšņa muzeju pirms Zantes nekas neliecināja. Tikai pašā Zantē sastapām norādes, ka Zantes muzejs atrodas 500 metrus tālāk.
Muzejs izvietojies ēku kompleksā, kurā atrodas arī vietējā pašvaldība. Nams gaužām necils. Īsts padomju laika mantojums ar vēju caurlaidošiem logiem, krāsotām sienām un brūni mālētām grīdām.
Muzejs izvietots ēkas otrajā stāvā. Ieejas biļetes maksā 2Ls pieaugušajiem, 1Ls bērniem. Ekspozīcija ir gana bagātīga. Muzeja īpašnieks ir savācis diezgan lielu krājumu. Īpaši uzteicama plašā ieroču kolekcija. Tikai izejot cauri visām izstādēm, nācās secināt, ka nosaukums "Kurzemes cietokšņa muzejs" paņemts ar lielu avansu. Telpā, kurā apskatāmi eksponāti par Latviešu leģionu, priekšmetu gaužām maz. Vairāk eksponātu par Vācijas un PSRS bruņotajiem spēkiem. Atsevišķa istaba veltīta 42. zemessardzes bataljonam un Latvijas bruņotajiem spēkiem. Blakus izvietoti eksponāti, kurus atstājusi padomju armija pēc Latvijas pamešanas. Apskatāma arī telpa, kurā redzamas sadzīves lietas no senākiem laikiem.
Neslēpšu, ka vislielāko interesi man raisīja pagalmā izvietotā tehnika. No internetā atrodamās informācijas zināju, ka tur apskatām pat tanks. Diemžēl, pagalmā redzētais man lika vilties. Te muzejs iekārtots kā saimniecības ēka- noliktava. Tas, ko muzeja īpašnieks ir savācis savā kolekcijā, izvietots apskatei. Pie tehnikas nav nekādu paskaidrojumu ar informāciju. Tā sauktie gidi neko pastāstīt nevarēja. Tikai bērniem ar pirkstu parādīja un skaidroja: te var uzkāpt, te kāpt nedrīkst. Diemžēl, praktiski nekā no tā, kas izlikts pagalmā, nav saistīts ar Kurzemes cietoksni un Otro pasaules karu. Blakus padomju tankam IS-2 un prettanku lielgabalam stāv divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu Gaz-66, nedaudz tālāk Gaz- 51 un divi padomju kāpurķēžu visurgājēji, kas tapuši krietni pēc Otrā pasaules kara. Tālāk pļaviņā apskatei izlikts sen nelidojošs AN- 2.
Protams, šī muzeja izveidē ir ieguldīts milzu darbs un visticamāk, ka lieli līdzekļi, kuri Zantē no gaisa nekrīt. Kā jau teicu, rodas sajūta, ka muzejs veidots kā mantu glabātuve. Īpaši tāda sajūta radās, apskatot lauka ekspozīciju. Lielākais intereses objekts tanks ielikts burtiski koku pudurī, padarot tā apskati diezgan neērtu. Mašīnas burtiski gar sētmali saliktas. Neskatoties uz to, ka tehnikas vairumam nav nekāda sakara ar Kurzemes cietoksni, to eksponēšanu varētu padarīt par daudz interesantāku. Jācer, ka tas ir tikai pagaidu risinājums, kas attaisnojams ar laika un līdzekļu trūkumu.
Pametot muzeju, atklāti sakot, īstu gandarījumu nejutu. Biju gaidījis mazliet vairāk no tā, ko sauc par militāro elpu. Pieņemot, ka starp vietējiem atrast gidus muzeja saimniekam ir vesela bēdu ieleja, domāju, ka ir iespēja vismaz organizēt kopīgu ekspozīciju apskati. Var sākt, izvietojot informācijas stendu, vismaz norādot laiku, cikos tādas apskates notiek. Citādi izskatījās savādi- muzeja saimnieks aizrautīgi diviem bērniem un garlaikotai māmiņai stāsta par Kurzemes kaujām, bet mēs- vesels bars vienkārši klaiņojām pa muzeju distrofiska gida pavadībā, kurš nepateica ne pusplēsta vārda. Vai tas bija saistāms ar lielo karstumu un nogurumu, vai pilnīgu sabiedrisko vienaldzību, grūti pateikt. Vēl muzeja saimniekam ieteiktu padomāt par suvenīru izgatavošanu. Piemēram par kādu bukletu. Tas lieti noderētu.
Citiem, kas interesējas par Latvijas vēsturi, noteikti iesaku muzeju apmeklēt. Iesaku to darīt drēgnās dienās, pat lietus laikā, jo tik karstā saulē nekādas baudas kopā ar dunduriem ložņāt starp krūmiem un pētīt tanku nav.
Vairāk bilžu par muzeja apmeklējumu var apskatīt te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33680/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru