Meklēšana

2010. gada 26. jūnijs

Kas uz mola notiek vakaros?

Ja tā palūkojas no mūsdienu ērtību puses, kas kaiš cilvēkam pilsētā? Var pieiet pie ledusskapja, atvērt pudeli alus vai ieliet glāzi vīna. Var ērti apsēsties pie televizora un burtiski ceļot, kur vien vēlas ar tālvadības pults palīdzību. Tā tiek sagaidīta tumsa aiz loga, līdz, miega rosināti, varam doties pie miera ērtā gultā. Bet tieši tai laikā, kad daudzi no mums jau ērti iekārtojušies savās gultās, kur citur sākas pavisam cita dzīve. Nemaz nav tālu jāmeklē, piemēram, uz Liepājas moļiem dzīve neapstājas arī vakaros. Šķiet neticami vai ne?

Jau pa gabalu šķiet ar mani kāds izspēlē kādu burvīgu joku- lēni šūpojas jūras virsma, horizontam tuvojas saule, uz mola spēcīgs jūras zāļu aromāts un atskan Pilsētā kurā piedzimst vējš… Šķiet kā no skaistākajām svešinieka atmiņām par dzimto Liepāju, kas vizualizētas jaukā filmā… Pēc mirkļa tieši uz mola pamanu jauniešu bariņu, kas skandina Liepājas himnu.

Tad, ducinādams un pumpinādams, gar moli mājās no zvejas atgriežas kuģītis, kas lepni nes visas Pasaules vārdu. Kaijas naski sajūt Pasaules atgriešanos un, griezīgi klaigādamas, lido mazā kuģīša ceļā, neuztraucosties, ka tas pamuks. Piestātnē jau viņi satiksies tik un tā.

Šīs ir Melnās jūras bullītis. Garšojot pēc mencas. Esot apsēduši Liepājas ostmalu, apēdot citu zivju ikrus. Kožot arī. Kā tie te nonākuši? Ar kuģu balasta ūdeņiem. Apmēram piecu gadu laikā šo te daudz kļuvis. Zivs gaļīga, ķeroties labi, taču žēl, ka nodarot pāri citām zivīm, sakās makšķernieks, kas atnācis zušos. Diemžēl aukstā laika dēļ zivis mazāk nekā pērn. Arī ostas racējs postu nodarot. Kad tas briesmonis te izsūca kanālu, zivis esot aizbēgušas. Bet citādi jau skaisti te ir. Mierīgi. Uz mola palikšot vismaz līdz trijiem naktī. Citi vēl ilgāk.

Nav komentāru: