Liepāja godinās Jāni Čaksti

14. septembrī Liepājā notiks pilsētas un visas Latvijas mērogā svarīgs notikums, proti, vienīgā Latvijas vidusskola, kas nes mūsu valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdu, ir Liepājas 10. vidusskola. Tieši tādēļ 14. septembrī, kad ir šī dižā vīra dzimšanas diena, pie skolas ēkas tiks atklāta plāksne ar skolas nosaukumu un Jāņa Čakstes portretu, kas visiem liecinās, ka skola godam nes pirmā prezidenta vārdu.
Svinīgais brīdis solās būt ļoti jauks. Būs koris, būs skolēnu godasardze, būs uzrunas. Liepājnieki, esat laipni gaidīti!

Tikai Liepāja

Jau nedēļu pa Liepāju un aizvien priecājos, cik pie mums viss ir labi, salīdzinot ar citurieni. Neskatoties uz dažādām politisko maniaku tirādēm, dzīve iet savu gaitu. Cilvēki rosās, tiek domāts par jauniem biznesiņiem un iespējām, daudzi meklē veldzi jūras tuvumā. Kamēr apkārt visādas klizmas, mēs kā miera sala ar kononiski precīzu vasaru. Pa dienām silts, naktīs mēdz uzpilēt kāda lietus lāse. Jūrā lielisks ūdens, debesīs spīd saule. Liepājas pludmalē joprojām baltākās smiltis pasaulē.

The Flying Bulls

Jauks video par aviošovu Liepājas debesīs.

Tāds lielisks 24. jūlijs

24. jūlija rīts Liepājā sākās ar Baltijas Jūras kausa izcīņas sacensības skeitborda slalomā. Jauks pasākums, ja kas. Te mazliet vairāk: http://www.liepajnieks.lv/2010/07/baltijas-juras-kausa-izcina-slaloma.html

Vakarpusē risinājās LMT Virslīgas spēle starp Liepājas Metalurgu un FK Jaunība. Spēle bija neticami interesanta. Un palīdzēja tam niknais negaiss. Izlasīt manis redzēto var te: http://www.liepajnieks.lv/2010/07/tadu-futbolu-vel-nebiju-redzejis.html

Un visbeidzot pašā vakarā Baltic Beach Party 2010 laikā Liepājas debesīs rēca "Red Bull Flying Bulls" lidmašīnas. Reportāžu var apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624573162940/

Un kā Jums šķiet? Vai nav varena diena?

Nelepnums

Ejot pa Liepājas Pētertirgu, pamanīju, ka pie viena no lupatnieku stenda vējā plīvo pāris krekli ar uzrakstu Russia. Šoreiz ne par to, ka man no sirds nepatīk, ka manā valstī, lai nu cik tā būtu ar trūkumiem, goda vietā tiek likts citas valsts vārds, kas ar pārlieku lielu mīlestību pret manu valsti nav centusies dalīties. Šoreiz par to, ka ir ikviena Latvijā mītoša cilvēka goda lieta, popularizēt savu valsti. Īpaši, kad tieši šajās dienās Liepājā mūsu basketbola meitenes rāda lielisku sniegumu. Īpaši, kad Liepājā sākas jauku festivālu laiks, kad pie mums brauc daudz tūristu.

Pieņemot, ka tirgotājs tirgo to, kas ir ejošs, var pieciest daudz ko. To, ka tirgo pornogrāfiskus žurnālus, ka tirgo cigaretes, ka tirgo šņabi. Bez tā varētu iztikt. Viss viens- tirgo, jo tā tas ir visur. Tomēr es īsti nesaprotu, kamdēļ Latvijā un Liepājā vajadzētu būt pieprasījumam pēc krekliem, kurus rotā Krievijas nosaukums. Kaut kā neesmu manījis, ka pēdējos gados šī valsts būtu tapusi par laimes zemi pašas iedzīvotājiem. Šai valstī joprojām ir viens no augstākajiem korupcijas līmeņiem pasaulē, Latviju atstājot tālu, tālu aiz muguras. Pensijas tur nekad nav bijušas lielākas, lai cik nedzirdēdu sūdzības par mūsu bēdīgo stāvokli. Ne tur labāki ceļi, ne lielākas brīvības cilvēkiem. Kādi plaši zināmi panākumi kā cīņa ar badu, cīņa par mieru pasaulē vai kādi grandiozi sportiskie panākumi manīti zem šīs valsts nosaukuma nav. Lielā mērā, kur esam mēs, tur ir Krievija. Iespējams kļūdos, taču neticu, ka šo kreklu tirgotāji vai pircēji tik kvēli mīlētu vietu, kuras nosaukums uz krekla, ka būtu lasījuši “Karu un mieru” vai viņu grāmatplauktos stāvētu bieži pārlasīti Dostojevska, Puškina, Jeseņina vai Gogoļa darbi. Cik redzēts līdz šai dienai, drīzāk šos kreklus redzu mugurā tiem, kas par labām redz treniņbikses randiņa laikā vai lieliski pavadītu vakaru uz parka soliņu, sprauslājot saulespuķu sēklu mizas, malkojot no plastmasas pudeles alu un skaļi manifestējot sev zināmo vārdu krājumu. Vismaz Liepājā. Pieļauju, ka citviet tā nav. Bet tas nu tā, katram savs...

Vecliepājas ugunīgās debesis

Tieši tagad tāds skats paveras no mana loga. 2010. gada 18. jūlijs, 22:23.

Negantie čehi un zibens

Atbalstīt savējos ieradās ļoti daudzi. Ļoti laba sajūta radās, redzot futbolu gandrīz pilnā stadionā.

Uhhhhhhhhh, tik karstu laiku sen nebiju piedzīvojis. Bet tai pat laikā brīnījos, cik labi un viegli pārnesu karstumu. Vien vakar, fotografējot "Liepājas Metalurga" cīniņu ar Čehijas spicāko klubu "Sparta", konstatēju, ka spēles otrajā pauslaikā drēbes kā no ūdens izvilktas. Laukumā tiešām bija karsti. Bet tas vēl nav viss. Vakarā pēc teju mēneša pārtraukuma, Liepāja sagaidīja lietu, kas atnāca ar zibens spērieniem un tāaadu lietu, ka maz nelikās. Bliezieni bija tik tuvu, ka māja burtiski palēcās. Un tad vēl no manas puses tik nepiedodama bērnišķība mēģināt pa jumta logu pafotografēt zibeni... Kaut kur blakus tāds blieziens, ka cauri visiem kauliem no dzelzs jumta izgāja... Rokas vēl ilgi jutās notirpušas. Vispār jau smieklīgi. Kā filmās.

Atgriežoties pie futbola, bija iespēja redzēt ar kādu tehniku atbrauca turienes fotoreportieri. Nu jā, protams, ka abiem Nikon D3, Nikkor 400mm f/2.8D AF-S ED-IF II, monopods, plecā otrs komplekts ar 70-200mm. Es jau sanervozējos, ka izgāzīšos kā veca sēta. Kur man līdz tam visam. Bet kad apskatījos reportāžas, nomierinājos. Es ar savu manuālo 500mm par 100 Ls gluži dubļos ar seju neielidoju. Kamēr mani nav pieņēmuši darbā kādam glancētam sporta žurnālam, emocijas par jauko tehniku daudzu tūkstošu vērtībā nolikšu malā...

Te var aplūkot Čehijas fotogrāfa reportāžu laikrakstā "Sport": http://deniksport.blesk.cz/galerie/fotbal-evropske-pohary-liga-mistru/70982/
Te "Dienas" fotogrāfa Aivara Liepiņa reportāža: http://www.diena.lv/lat/sports/sportafoto/foto-liepajas-metalurgs-0-3-pragas-sparta
Te fotoreportiera Romāna Kokšarova reportāža: http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi/galerijas/romans_koksarovs/7928?show_thumbs&all_comments=1&picture=1
Bet te mana spēles reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624487408144/

Vilšanās

No vakardienas lielajām cerībām, ka šogad Liepājā būs īsti Jūras svētki man ierastajā zvejnieksvētku formātā, tāds čiks vien iznāca. Tādēļ nospļāvos uz visu un vakaru pavadu mājās.
Runa ir par to, ka jau otro gadu Liepājas Promenādē Jūras svētku vietā tiek rīkoti mīmu, klaunu, akrobātu un citādu priekšnesumu festivāls. Pērn jau mazliet šausminājos, jo nevarēju to īsti absorbēt savā galvā. Iespējams, esmu vecmodīgs, taču šodienas svētki saistās ar ko citu. Es protams neesmu pret klauniem, saprotiet pareizi, taču es vienkārši gāju uz Jūras svētkiem.

Nedaudz par šodienas kultūršoku uzrakstīju te: http://www.liepajnieks.lv/2010/07/juras-svetki-ar-ielu-teatra-saturu.html

Pērnie zvejnieksvētki semītiskās noskaņās bija te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157621686483149/

Varena un raiba nedēļa

Kaut teju visas dienas esmu pavadījis telpās, tomēr nespēju paust sajūsmu par lielisko vasaru. Kā jau rakstīju, pretēji citām plašās Latvijas vietām, Liepājā sauss un saulains kā Tuvajos Austrumos. Vai pat kā Āfrikā. Pie tam jauka nedēļa arī citādi- pabiju lieliskā koncertā "Balkānu brokastis Brazīlijā". Pirmo reizi mūžā uzkāpu Liepājas lepnākās viesnīcas- "Promande hotel" otrajā stāvā. Daudz jau neredzēju, toties sapratu, ka te būtu vērts izprasīties uz dažām stundām pafotografēt. Jācer uz viena no Liepājas ietekmīgākā vīra atbalstu šai jautājumā.
8. jūlijā Liepāju pieskandināja arī futbola līdzjutēji, tikai tas rezultāts otro reizi tāds čābisks. Toties nu uzzināju, ka mūsu pilsētas komandu stiprinās trīs viesspēlētāji no trīs kontinentiem- tālās Japānas, tālās Brazīlijas un gandrīz tālās Horvātijas. Jauki tādējādi, ka daudzi tomēr cer uz Latvijas futbola čempionāta progresu, ko prasmīgi ārzemju spēlētāji tomēr var paspilgtināt.
10. jūlijā tradicionālie zvejnieksvētki. Tā 100% neesmu izlēmis, kur dosimies- uz Papi vai paliksim te pats Liepājā. No sākuma sliecos par Papi, kur mēdzām doties citus gadus. Bet nu jau šķiet, ka paliksim lokālpatrioti un baudīsim svētkus Promenādē. Jebkurā gadījumā, neliela foto reportāža būs.
Vienīgais, kas šodien pamatīgi sabendēja omu, cilvēku nekaunība. Bērni pie mājās izgāja paspēlēties, uz dažām minūtēm bez uzmanības atstāja mantas, kur bija atslēgas un telefoni. Loģiski, ka nozaga. Visticamāk, ka kāds apzinātā vecumā, jo jau pēc minūtes telefoni bija atslēgti. Savāktas arī mājas atslēgas, kas nozīmēja, ka pašā vakarā nācās nesties uz "Depo" (kāda laime, ka šie līdz 20.00 strādā!). Jaunu atslēgu pirkšana, atslēgu pievīlēšana. Lieliski. Novēlu bērnu apzadzējiem laimi un veselību!

Karstais laiks

Pa televizoru rāda Rīgu, kurā esot teju plūdi. Bet Liepājā jau gandrīz mēnesis bez lietus. Vēl jūnija sākumā tik skaistā zaļojošā zāle pārtapusi par dzeltenbrūniem klajumiem. Bet pilsētas nomales smilšainajās ieliņās viss pa gaisu- gandrīz tuksnešu vētras no putekļiem. Šķiet esam maza valsts, tomēr tik daudz atšķirību. Mēs Liepājā arī šādu sausu un karstu laiku novertējam. Mums taču ir jūra...

Kas uz mola notiek vakaros?

Ja tā palūkojas no mūsdienu ērtību puses, kas kaiš cilvēkam pilsētā? Var pieiet pie ledusskapja, atvērt pudeli alus vai ieliet glāzi vīna. Var ērti apsēsties pie televizora un burtiski ceļot, kur vien vēlas ar tālvadības pults palīdzību. Tā tiek sagaidīta tumsa aiz loga, līdz, miega rosināti, varam doties pie miera ērtā gultā. Bet tieši tai laikā, kad daudzi no mums jau ērti iekārtojušies savās gultās, kur citur sākas pavisam cita dzīve. Nemaz nav tālu jāmeklē, piemēram, uz Liepājas moļiem dzīve neapstājas arī vakaros. Šķiet neticami vai ne?

Jau pa gabalu šķiet ar mani kāds izspēlē kādu burvīgu joku- lēni šūpojas jūras virsma, horizontam tuvojas saule, uz mola spēcīgs jūras zāļu aromāts un atskan Pilsētā kurā piedzimst vējš… Šķiet kā no skaistākajām svešinieka atmiņām par dzimto Liepāju, kas vizualizētas jaukā filmā… Pēc mirkļa tieši uz mola pamanu jauniešu bariņu, kas skandina Liepājas himnu.

Tad, ducinādams un pumpinādams, gar moli mājās no zvejas atgriežas kuģītis, kas lepni nes visas Pasaules vārdu. Kaijas naski sajūt Pasaules atgriešanos un, griezīgi klaigādamas, lido mazā kuģīša ceļā, neuztraucosties, ka tas pamuks. Piestātnē jau viņi satiksies tik un tā.

Šīs ir Melnās jūras bullītis. Garšojot pēc mencas. Esot apsēduši Liepājas ostmalu, apēdot citu zivju ikrus. Kožot arī. Kā tie te nonākuši? Ar kuģu balasta ūdeņiem. Apmēram piecu gadu laikā šo te daudz kļuvis. Zivs gaļīga, ķeroties labi, taču žēl, ka nodarot pāri citām zivīm, sakās makšķernieks, kas atnācis zušos. Diemžēl aukstā laika dēļ zivis mazāk nekā pērn. Arī ostas racējs postu nodarot. Kad tas briesmonis te izsūca kanālu, zivis esot aizbēgušas. Bet citādi jau skaisti te ir. Mierīgi. Uz mola palikšot vismaz līdz trijiem naktī. Citi vēl ilgāk.

Plaša dzērienu izvēle

Dzērienu lielveikals.

Rakstvežu ielā ieraudzīju dzērienu veikalu, kurš sevi lepni sauc par dzērienu lielveikalu. Principā piekasīties nebiju domājis, bet tad ieraudzīju, ka šis tiešām ir dzērienu lielveikals. Te pieejama arī kvalitatīva sadzīves ķīmija. Ej vien sazini, cik tā garšīga.

Svētku gaidās donu Jums lielisku alus recepti

Līgo!

Jaukas dienas mūspusē. Diezgan patīkami silts laiks, neskatoties uz to, ka ik dienas dzirdu kritiku laika virzienā. Redz, tādas īstas vasaras vēl nemaz neesot bijis. Manuprāt lieliska vasara. Vairāk par plus 20 nemaz nemīlu. Un tad vēl patīkami konstatēju, ka Liepājas pludmalē diezgan patīkams ūdens. Tīrs, dzidrs un nemaz tik auksts arīdzan nav.
Bet galvenais, Līgo nāk! Un šogad tam gatavojamies īpaši. Kā pērn sagādājām labi daudz gaļas latviešu tradicionālam ēdienam- šašlikam. Kādi 10 kg būs. Sagādāts pamatīgs kubuls speķa pīrādziņiem. Bet man īpašs prieks par 15 litriem alus, kas padevies vienkārši izcils. Krāsa kā tumšam Baltijas dzintaram. Sanāca diezgan dzidrs. Spriežot pēc dažu malku reakcijas, diezgan spēcīgs arī. Gribat recepti? Te būs:

1. Viens lielais kukulis melnas, jo melnas rudzu maizes, viena paciņa Rīgas rauga, divi kilogrami cukura, viens "Superneto" nopērkamais "Iļģuciema" iesala maisījums puslitra burciņā un škipsniņa pērno apiņu.
2. Maizīti saplēš smalkos gabaliņos, ieliek cepeškrāsnī. Līdz brīnumam apcep. Tad apcepto maizi ieliek traukā, kur vismaz 10 litri verdoša ūdens. Pēc aptuveni divām stundām cauri sietam ūdeni nolej. Maizi ārā nemetiet, lejiet virsū vēlreiz 10 litrus verdoša ūdens. Pēc stundas cauri sietam lejat atkal. Iegūstam teju 20 litru brūna kvasa krāsas ūdeni.
3. Tad uz pannas izberiet 1 kg cukura. Kausējiet līdz karamelizācijai. Process ir bīstams, apdedzināties nav grūti, esat uzmanīgi. Kad cukurs kļuvis brūns un šķidrs, ņemiet nost no uguns. Ļaujiet cukura masai atdzist līdz mērenai temperatūrai un tad ielejiet traukā ar 1 litru verdoša ūdens. Tieši tāpat atkārtojiet ar otro cukura kilogramu.
4. Izkausēto cukuru verdošajā ūdenī kārtīgi maisiet un pievienojiet rauga paciņu. Kad kārtīgi izmaisīts, iejauciet iesala masu. Maisiet. Kad viss ir izdarīts, salejiet maizes uzlējuma ūdenī. Labākai gaŗsāi vajag apiņus. Nezin kādēļ, bet Liepājā šo latvisko audziņu ir grūti sadabūt. Ja apiņu Jums ir, tad tos ieber traukā, kam uzlej verdošu ūdeni. Uz trauka uzliek kādu vāciņu, lai ūdenis ievelkas. Pēc tam cauri sietam pievieno kopējam produktam.
5. Kad viss padarīts, turpiniet visus 20 litrus ar kapeikām maisīt. Tā kā alus rūgst, nedrīkst aizmirst, ka traukam jābūt ar caurumiņu, kurā jābūt ieliktai vismaz rorītei. Lai alus nerautu iekšā gaisu, caurules galu turiet ūdens burciņā. Principā "Depo" par kādu latu var nopirkt gatavu trubeli raudzēšanai.
6. Rūgšanai jānotiek vismaz nedēļai. Ja ne ilgāk. Tad cauri sietam alu pārlejiet tīrā traukā. Tikai atceraties, ka trauka dibenā ir rauga nogulsnes. Lai tās nesaduļķotu vērtīgo viru, alu smeļiet ar kādu kausu. Beidzamos litrus 5, kas trauka apakšā, atstājiet. Ja žņaudzās liet ārā, variet ziedot kādai senlatviešu dievībai.

Un tagad fināls! Pārsmelto alu tīrā traukā uz vismaz diennakti lieciet tumšā un vēsā telpā nodzidrināties. Pirms pasniegšanas salejiet ledus aukstā un caurspīdīgā traukā, lai izbaudītu triumfa brīdi.

BMX trase liepājniekiem

Te jauniem liepājniekiem pēdējos 20 gados bija jātop par štrombergiem.

Pastāstīšu kādu stāstiņu, kas man patiesi pamatīgi saērcina allaž, kad ieraugu kādu vietu. Tā ir Liepājā, Vaiņodes ielā. Tieši blakus Centrālkapiem ir vieta, kur zēni rok un cenšas radīt ko līdzīgu BMX trasei. Šī vieta ir burtiski piesūkusies ar bērnu darba sviedriem un asinīm, kas sūkušās uz netīrās melnzemes burtiskā nozīmē. Te savu darbu, atļaušos teikt pilnīgi bezjēdzīgi ieguldījušas vairākas paaudzes, jo melnās smiltis droši noblīvēt nav iespējams, bet koku puduri gar šķībiem tramplīniem un improvizētām virāžam ir lieliskas kaulu laušanas ierīces. Tā tas notiek diezgan ilgi. Vairāk nekā 20 gadus.
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē teju katra vasaras diena man iesākās ar kāpšanu uz pašbūvētā BMX un lāpstas ņemšanu, lai dotos mazliet pabraukāt par kaut ko līdzīgu krosa trasei. Toreiz man bija tik pat, cik manam dēlam- 13. Tagad uz šo trasi dodas viņš. Es viņu cenšos atrunāt, jo tas, kas tur notiek, ir ārprāts. Taču man ir pretīgi graut sava bērna sapņus par lielisko BMX sportu tikai tādēļ, ka tieši tāpat kā jaunie liepājnieki vairākās paaudzēs centušies radīt ko līdzīgu trasei, Liepājas varasvīri (sievas)- sākot no izpildkomitejas laikiem, valdes un domes, gadu gadiem atrod līdzekļus itin visam, tikai ne BMX trasei, kas tikusi solīta, solīta, solīta. Un vēlreiz solīta.
Skaidrs, ka BMX trase Liepājā vēl ilgi nebūs. Ja vien nenotiks brīnumi, kuriem vairs neticu. Ja tā netika uzcelta "treknajos gados", jo bija jābūvē septiņi mīzēji Promenādē, bija jāceļ dzelzsbetona amfiteātris simts metrus tālāk, kurā tik pat kā nekas nenotiek, bija jāmaksā Laimes mātei no Kanādas 17 000 Ls par padomiem, kā Liepāju padarīt skaistāku. Piekrītu, ka to visu vajadzēja, piekrītu, ka ir vajadzīgs atbalsts ekskluzīvam sporta veidam, rīkojot Ralliju Kurzeme. Piekrītu, ka vajadzēja bruģēt ieliņu gar Griģa māju. Piekrītu, ka vajadzēja dotēt AirBaltic lidojumus divreiz dienā no Rīgas uz Liepāju. Piekrītu visam un vairākas reizes, ja pilsētas konjunktūra to prasīja. Taču kādēļ mānīt bērnus, kādēļ viņiem solīt un nepildīt? Solīja man kā bērnam un manai paaudzei. Nu vairs bērni neesam, ko tur solīt. Solīja nākamajiem. Tie jau arī no BMX uz mašīnām pārkāpuši. Visbeidzot solīja manam dēlam un viņa vecuma zēniem. Dome var neuztraukties. Vēl gadi pieci un arī viņiem tas nebūs vajadzīgs. Varēs melot nākamajiem. Tiem, kas šogad sāks iet skolā...

Divas futbola dienas

Liepājnieks Kristaps Grebis- pirmo vārtu guvējs.

Sācies Pasaules kauss futbolā, kuru diezgan cītīgi gaidīju, taču sazin kādēļ joprojām neesmu redzējis nevienu pašu spēli. Toties mums te Liepājā raženas futbola dienas. 9. jūnijā "Liepājas Metalurgs" diezgan pieticīgi uzvarēja Marijampoles "Sūduvu", bet 12. jūnijā ar skaistu otro puslaiku tika sakauts Ventspils "Tranzit".
Pēc abām spēlēm man radās viens vienīgs jautājums: kādēļ abās spēlēs "Daugavas" stadions bija tik tukšs? Tai pašā laikā tik naski kritizējam Latvijas sportu, bet nevaram savākt pilnas tribīnes. Labi, ne pilnas, bet vismaz pa pusei pilnas. Ja nepērkam biļetes par simbolisku samaksu, ja nenākam skatīties hokeju un futbolu, kurā Liepājai ir teicami panākumi, vai varam prasīt, lai šajās komandās būtu sazin kāds progresējošs līmenis un iespējas cīnīties augstākas raudzes sacensībās? Agrāk salīdzinoši mazo interesi daudzi tulkoja vienkārši: kāda jēga iet pārdzīvot par komandu, kurā nav neviena savējā. Vairums no citām pasaules malām. Bet nu taču mūsu komanda ir ne tikai ar Latvijas spēlētājiem, bet te taču ir mūsu paši zēni no pilsētas un apkārtnes! Un tie taču ir pagājušās sezonas čempioni! Katrā ziņā savādi.

Spēle ar "Sūduvu": http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624115642653/
spēle ar "Tranzit": http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624135767293/

Divas galvas

Šovakar gluži smieklīga padarīšana iznāca. Braucot ar mīļo riteni pa ostas rajoniņu, pamanīju treleri, kurā garāmejošos uzmanīgi vēro manekena galva. Nu smieklīgi, ja neteiktu vairāk.

Kad izsmējos un jau biju ceļa jūtīs uz māju pusi, no skatloga garāmejošos vēroja absolūti bezgaumīga plastmasas galva starp plastmasas kapu ziediem, šķietami mēģinot ievilitāt lētas bižutērijas bodītē kādu muļķi. Bet kāda laime, ka bija svētdienas vakars. Es spēju izturēt galvas vilinājumu un pagāju bižutērijai garām.

28mm un 500mm

Šodien, braucot pa Vaiņodes ielu Liepājā, mastā uz "Lattelecom" mājas ieraudzīju divus vīrus. Vienkārši intereses pēc nobildēju- ar 28mm un 500mm. Šoreiz gan ne tādēļ, lai kaut ko izmēģinātu. Vienkārši pārsteidzoši, cik augstu un cik reizē mierīgi veči tur ņemas...

Maija pēdējo dienu burvība

Skaistais maija mēnesis sakravājis somiņas un jau stāv pie durvīm- laiks aiziet. Ārpusē jau gaida jūnijs. Ar Līgo dziesmām, alu, siera rituļiem un labu omu.
Šī gada maijs manuprāt bijis ļoti brīnišķs. Pēc bargās ziemas tas atnesa laika apstākļus, ko tik ilgi gaidījām. Citur turpinās vulkāni, plūdi un citas klizmas, bet pie mums smaržoja pavasaris- ziedēja pienenes, zaļoja meži un pļavas. Ziedēja un zaļoja tik spēcīgi, ka paklīdeņu trači mūs nespēja satraukt. Vienuvārdu sakot, redz- mana mīļā tauta tautiņa, cik skaistu zemi Radītājs mums devis! Jel gavilē, lepnais latvi!

30. maijā biju Liepājas Jūrmalas parkā, kur kūsāja jautrība. Bet divi zirdziņi mierīgi bubināja.

Un vēl 30. maijā Liepājas ezera krastā vēroju gulbjus.

Bet dienu ātrāk- 29. maijā redzēju mazu daļiņu Tēvijas no 27 metru augstuma. Uzkāpjot Ložmetējkalna skatu tornī.

Līvas tirgus Liepājā

Saule, cilvēku smiekli, mūzika. Daudz, daudz smaržu- kūpinātas zivis, ceptas desiņas, alus, smalkmaizītes. Svaiga koka smarža. Smēdes ogļu dūmu smarža. Jūras sāļais gaiss. Tūkstošiem cilvēku. Tas ir Līvas tirgus Liepājā.
Manas fotogrāfijas par šo lielisko norisi te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624113936578/

Diena uz kara kuģa

Šodien pirmo reizi mūžā pabiju uz kara kuģa jūrā. Tas ne tikai bija viens no maniem ilgi lolotajiem sapņiem, lai redzētu kaujas kuģa darbību, bet arī ilgi lolota cerība ieraudzīt dzimto pilsētu no jūras puses. Pateicoties Aizsardzības ministrijas labvēlībai, man kā blogotājam ar interesi par militārajām lietām, kopā ar akreditētiem žurnālistiem un militārajiem atašejiem bija iespēja doties atklātā jūrā, kur notika iespaidīga atrastas mīnas uzspridzināšana.

Pastavēju kuģa priekšgalā. Gluži kā filmā "Titāniks", tikai viens un otrādi.

Savā prātā biju iedomājies, ka kuģis ir kaut kas ļoti neveikls. Domāju, ka izkļūšana no ostas tam aizņemtu sazin cik ilgu laiku. Principā mani vienīgie priekšstati par kuģi bija veidojušies no braucieniem ar prāmi. Tāpēc šodiena sākās ar īstu šoku, kad biju sacerējies bez liekas steigas apsēsties un vērot Liepājas ostu no kuģa klāja, talkā ņemot fotoaparātu. Še tev bija, M-05 "Viesturs" attauvojās un traucās pa Tirdzniecības kanālu jūras virzienā. Paiet minūte- kuģis paslīd garām TEC skurstenim. Gribu paspēt nofotografēt kanāla otro pusi, skatos, kuģis jau steidz garām bijušajai muitas ēkai. Vēl minūte un pelēkais mīnu iznīcinātājs jau paslīd garām "Kursas" zvejas kuģiem. Tad vēl mirklis gar "Laskanas" baļķu kaudzēm un "Viesturs" jau slīd gar Dienvida molu, uz kura ērti iekārtojies kāds vientuļš makšķernieks.
Būdams liepājnieks, nojautu, ka uz jūras varētu būt daudz aukstāks. Bet nekā, šodienas laiks gluži izcils. Kā pēcāk preses konferencē teicās Aizsardzības ministrs Imants Lieģis, skaistais laiks esot atvests no Rīgas. Nu kā lai strīdas...

Tāda izskatās mīļā Liepāja no jūras.

Jūrā mani pārsteidza Liepāja. Pareizāk sakot, biju šokēts, cik maz bija vajadzīgs, lai kuģis no krasta atietu vien dažas jūdzes, lai pilsētu taptu par nelielu krasta līnijas siluetu, ko tā īsti saskatīt bez binokļa ir pagrūti. Jā, bija redzams lielais vēja ģenerators Šķēdes kāpās. Tālāk saulē zaigoja Karostas katedrāles kupoli. Ieskatoties, bija ieraugāms televīzijas tornis. Vienkārši satriecoši, kā pilsēta pārdesmit minūšu laikā var palikt par gluži robainu krasta līniju. Tad jau nojaušu, ka naktīs un sliktākos laika apstākļos par Liepāju no jūras vispār jāaizmirst.

Uz kuģa klāja bija tā lieliskā iespēja parunāt ar cilvēkiem, kurus no ziņu virsrakstiem visi labi zinām. Piemēram īsta enciklopēdija jūras lietās izrādījās bijušais Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis. To, ko sazin cikos izdevumos, grāmatās un interneta anālēs meklēju burtiski gadiem, Lešinskis atstāstīja pārdesmit minūšu laikā. Piemēram, kā Lietuva tika pie saviem pirmajiem kara kuģiem vai kā mācības tika apšaudīti norakstītie Jūras spēku karakuģi. Biju bezgala priecīgs, uzzinot, ka bijušais Jūras spēku komandieris Aleksandrs Pavlovičs lasa manu blogu, kurā mēdzu izlikt savas civilista pārdomas.

Jurijs Melkonovs (no labās) atradis kopīgu valodu ar amerikāņu virsnieku.

Uz kuģa iepazinos ar Juriju Melkonovu, kura mājas lapu regulāri lasu. Nu jau par 100% esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā būšu J.Melkonova izdotā žurnāla "Baltfort" abonētājs. Vārdu sakot, brauciens līdz kulminācijas vietai, kurā bija iespēja vērot milzu sprādzienu, izrādījās tik piesātināts, ka informācija jaunām pardomām iegūta ļoooti daudz.

Krievijas un Baltkrievijas militārie pārstāvji, gaidot lielo sprādzienu.
Baltkrievu pulkvedis izrādījās ļoti labsirdīgs. Apgalvoja, ka Baltkrievija esot liels Latvijas draugs. Pulkvedis teicās, ka Latvijas armijai vajagot ciešāk sadarboties ar baltkrievu armiju. Arī bruņojumu viņi var piegādāt.

To, ka sprādziens ir sprādziens, šķiet zināju. Šķita, ka tas būs skaļš, ka gaisā būs ūdens stabs. Mana līdzšinējā izpratne par sprādzienu jūrā izrādījās pilnīgi norakstāma. 700 metru attālumā nograndušā mīna zem kuģa radīja tādu spērienu, ka domās jau sāku domāt par glābšanas vestes atrašanos vietu.

Pēc mīnas iznīcināšanas labā noskaņojumā Jūras akadēmijas asociētais profesors Ilmārs Lešinskis un Jūras spēku Flotiles štāba priekšnieks- komandkapteinis Juris Roze.

Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (pa labi) un Nīderlandes vēstnieks sarunā ar žurnālistiem uz kara kuģa A-53 "Virsaitis". Diemžēl ministrs apstiprināja savus stingros nodomus atteikties no piektā "Alkmaar" mīnu meklētāja M-08 "Rūsiņš", kas joprojām atrodas Holandē. Līdzīgs liktenis gaidot vēl vienu kuģi, jo Jūras spēkiem jāpietiek ar trīs tādas klases kuģiem.

Atgriežoties no lieliskā brauciena, Liepājā sagaidīja rrrriktīgs karstums. Pie mums Liepājā, kā izteicās kāds kuģa viesis, draņķīgs laiks esot visu laiku. Vien daži izņēmumi. Pēdējo sešu- septiņu mēnešu laikā tam varētu piekrist, bet kad tāda superdiena kā šodien, un vēl supercilvēku kompānijā, tad tam rīdziniekam nevar piekrist. Mums tas laiks nav draņķīgs, vienkārši te ir Liepāja.

Plašāku reportāžu laipni lūgtum apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624102458288/