Tāds lielisks 24. jūlijs

24. jūlija rīts Liepājā sākās ar Baltijas Jūras kausa izcīņas sacensības skeitborda slalomā. Jauks pasākums, ja kas. Te mazliet vairāk: http://www.liepajnieks.lv/2010/07/baltijas-juras-kausa-izcina-slaloma.html

Vakarpusē risinājās LMT Virslīgas spēle starp Liepājas Metalurgu un FK Jaunība. Spēle bija neticami interesanta. Un palīdzēja tam niknais negaiss. Izlasīt manis redzēto var te: http://www.liepajnieks.lv/2010/07/tadu-futbolu-vel-nebiju-redzejis.html

Un visbeidzot pašā vakarā Baltic Beach Party 2010 laikā Liepājas debesīs rēca "Red Bull Flying Bulls" lidmašīnas. Reportāžu var apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624573162940/

Un kā Jums šķiet? Vai nav varena diena?

Negantie čehi un zibens

Atbalstīt savējos ieradās ļoti daudzi. Ļoti laba sajūta radās, redzot futbolu gandrīz pilnā stadionā.

Uhhhhhhhhh, tik karstu laiku sen nebiju piedzīvojis. Bet tai pat laikā brīnījos, cik labi un viegli pārnesu karstumu. Vien vakar, fotografējot "Liepājas Metalurga" cīniņu ar Čehijas spicāko klubu "Sparta", konstatēju, ka spēles otrajā pauslaikā drēbes kā no ūdens izvilktas. Laukumā tiešām bija karsti. Bet tas vēl nav viss. Vakarā pēc teju mēneša pārtraukuma, Liepāja sagaidīja lietu, kas atnāca ar zibens spērieniem un tāaadu lietu, ka maz nelikās. Bliezieni bija tik tuvu, ka māja burtiski palēcās. Un tad vēl no manas puses tik nepiedodama bērnišķība mēģināt pa jumta logu pafotografēt zibeni... Kaut kur blakus tāds blieziens, ka cauri visiem kauliem no dzelzs jumta izgāja... Rokas vēl ilgi jutās notirpušas. Vispār jau smieklīgi. Kā filmās.

Atgriežoties pie futbola, bija iespēja redzēt ar kādu tehniku atbrauca turienes fotoreportieri. Nu jā, protams, ka abiem Nikon D3, Nikkor 400mm f/2.8D AF-S ED-IF II, monopods, plecā otrs komplekts ar 70-200mm. Es jau sanervozējos, ka izgāzīšos kā veca sēta. Kur man līdz tam visam. Bet kad apskatījos reportāžas, nomierinājos. Es ar savu manuālo 500mm par 100 Ls gluži dubļos ar seju neielidoju. Kamēr mani nav pieņēmuši darbā kādam glancētam sporta žurnālam, emocijas par jauko tehniku daudzu tūkstošu vērtībā nolikšu malā...

Te var aplūkot Čehijas fotogrāfa reportāžu laikrakstā "Sport": http://deniksport.blesk.cz/galerie/fotbal-evropske-pohary-liga-mistru/70982/
Te "Dienas" fotogrāfa Aivara Liepiņa reportāža: http://www.diena.lv/lat/sports/sportafoto/foto-liepajas-metalurgs-0-3-pragas-sparta
Te fotoreportiera Romāna Kokšarova reportāža: http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi/galerijas/romans_koksarovs/7928?show_thumbs&all_comments=1&picture=1
Bet te mana spēles reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624487408144/

Varena un raiba nedēļa

Kaut teju visas dienas esmu pavadījis telpās, tomēr nespēju paust sajūsmu par lielisko vasaru. Kā jau rakstīju, pretēji citām plašās Latvijas vietām, Liepājā sauss un saulains kā Tuvajos Austrumos. Vai pat kā Āfrikā. Pie tam jauka nedēļa arī citādi- pabiju lieliskā koncertā "Balkānu brokastis Brazīlijā". Pirmo reizi mūžā uzkāpu Liepājas lepnākās viesnīcas- "Promande hotel" otrajā stāvā. Daudz jau neredzēju, toties sapratu, ka te būtu vērts izprasīties uz dažām stundām pafotografēt. Jācer uz viena no Liepājas ietekmīgākā vīra atbalstu šai jautājumā.
8. jūlijā Liepāju pieskandināja arī futbola līdzjutēji, tikai tas rezultāts otro reizi tāds čābisks. Toties nu uzzināju, ka mūsu pilsētas komandu stiprinās trīs viesspēlētāji no trīs kontinentiem- tālās Japānas, tālās Brazīlijas un gandrīz tālās Horvātijas. Jauki tādējādi, ka daudzi tomēr cer uz Latvijas futbola čempionāta progresu, ko prasmīgi ārzemju spēlētāji tomēr var paspilgtināt.
10. jūlijā tradicionālie zvejnieksvētki. Tā 100% neesmu izlēmis, kur dosimies- uz Papi vai paliksim te pats Liepājā. No sākuma sliecos par Papi, kur mēdzām doties citus gadus. Bet nu jau šķiet, ka paliksim lokālpatrioti un baudīsim svētkus Promenādē. Jebkurā gadījumā, neliela foto reportāža būs.
Vienīgais, kas šodien pamatīgi sabendēja omu, cilvēku nekaunība. Bērni pie mājās izgāja paspēlēties, uz dažām minūtēm bez uzmanības atstāja mantas, kur bija atslēgas un telefoni. Loģiski, ka nozaga. Visticamāk, ka kāds apzinātā vecumā, jo jau pēc minūtes telefoni bija atslēgti. Savāktas arī mājas atslēgas, kas nozīmēja, ka pašā vakarā nācās nesties uz "Depo" (kāda laime, ka šie līdz 20.00 strādā!). Jaunu atslēgu pirkšana, atslēgu pievīlēšana. Lieliski. Novēlu bērnu apzadzējiem laimi un veselību!

BMX trase liepājniekiem

Te jauniem liepājniekiem pēdējos 20 gados bija jātop par štrombergiem.

Pastāstīšu kādu stāstiņu, kas man patiesi pamatīgi saērcina allaž, kad ieraugu kādu vietu. Tā ir Liepājā, Vaiņodes ielā. Tieši blakus Centrālkapiem ir vieta, kur zēni rok un cenšas radīt ko līdzīgu BMX trasei. Šī vieta ir burtiski piesūkusies ar bērnu darba sviedriem un asinīm, kas sūkušās uz netīrās melnzemes burtiskā nozīmē. Te savu darbu, atļaušos teikt pilnīgi bezjēdzīgi ieguldījušas vairākas paaudzes, jo melnās smiltis droši noblīvēt nav iespējams, bet koku puduri gar šķībiem tramplīniem un improvizētām virāžam ir lieliskas kaulu laušanas ierīces. Tā tas notiek diezgan ilgi. Vairāk nekā 20 gadus.
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē teju katra vasaras diena man iesākās ar kāpšanu uz pašbūvētā BMX un lāpstas ņemšanu, lai dotos mazliet pabraukāt par kaut ko līdzīgu krosa trasei. Toreiz man bija tik pat, cik manam dēlam- 13. Tagad uz šo trasi dodas viņš. Es viņu cenšos atrunāt, jo tas, kas tur notiek, ir ārprāts. Taču man ir pretīgi graut sava bērna sapņus par lielisko BMX sportu tikai tādēļ, ka tieši tāpat kā jaunie liepājnieki vairākās paaudzēs centušies radīt ko līdzīgu trasei, Liepājas varasvīri (sievas)- sākot no izpildkomitejas laikiem, valdes un domes, gadu gadiem atrod līdzekļus itin visam, tikai ne BMX trasei, kas tikusi solīta, solīta, solīta. Un vēlreiz solīta.
Skaidrs, ka BMX trase Liepājā vēl ilgi nebūs. Ja vien nenotiks brīnumi, kuriem vairs neticu. Ja tā netika uzcelta "treknajos gados", jo bija jābūvē septiņi mīzēji Promenādē, bija jāceļ dzelzsbetona amfiteātris simts metrus tālāk, kurā tik pat kā nekas nenotiek, bija jāmaksā Laimes mātei no Kanādas 17 000 Ls par padomiem, kā Liepāju padarīt skaistāku. Piekrītu, ka to visu vajadzēja, piekrītu, ka ir vajadzīgs atbalsts ekskluzīvam sporta veidam, rīkojot Ralliju Kurzeme. Piekrītu, ka vajadzēja bruģēt ieliņu gar Griģa māju. Piekrītu, ka vajadzēja dotēt AirBaltic lidojumus divreiz dienā no Rīgas uz Liepāju. Piekrītu visam un vairākas reizes, ja pilsētas konjunktūra to prasīja. Taču kādēļ mānīt bērnus, kādēļ viņiem solīt un nepildīt? Solīja man kā bērnam un manai paaudzei. Nu vairs bērni neesam, ko tur solīt. Solīja nākamajiem. Tie jau arī no BMX uz mašīnām pārkāpuši. Visbeidzot solīja manam dēlam un viņa vecuma zēniem. Dome var neuztraukties. Vēl gadi pieci un arī viņiem tas nebūs vajadzīgs. Varēs melot nākamajiem. Tiem, kas šogad sāks iet skolā...

Kaitotāji

Putām šķīstot, vējam pakaļ!

Līdz ar vējaino laiku, zvilnēt pludmalē gan palicis mazāk omulīgi, taču radusies burvīga iespēja aktīvā sporta cienītājiem. Arīdzan malā stāvētājiem interesanti. Kur gan vēl var redzēt šādu ekstremālo sportistu rosīšanos, ja ne Liepājas saulainajā pludmalē?

Divas futbola dienas

Liepājnieks Kristaps Grebis- pirmo vārtu guvējs.

Sācies Pasaules kauss futbolā, kuru diezgan cītīgi gaidīju, taču sazin kādēļ joprojām neesmu redzējis nevienu pašu spēli. Toties mums te Liepājā raženas futbola dienas. 9. jūnijā "Liepājas Metalurgs" diezgan pieticīgi uzvarēja Marijampoles "Sūduvu", bet 12. jūnijā ar skaistu otro puslaiku tika sakauts Ventspils "Tranzit".
Pēc abām spēlēm man radās viens vienīgs jautājums: kādēļ abās spēlēs "Daugavas" stadions bija tik tukšs? Tai pašā laikā tik naski kritizējam Latvijas sportu, bet nevaram savākt pilnas tribīnes. Labi, ne pilnas, bet vismaz pa pusei pilnas. Ja nepērkam biļetes par simbolisku samaksu, ja nenākam skatīties hokeju un futbolu, kurā Liepājai ir teicami panākumi, vai varam prasīt, lai šajās komandās būtu sazin kāds progresējošs līmenis un iespējas cīnīties augstākas raudzes sacensībās? Agrāk salīdzinoši mazo interesi daudzi tulkoja vienkārši: kāda jēga iet pārdzīvot par komandu, kurā nav neviena savējā. Vairums no citām pasaules malām. Bet nu taču mūsu komanda ir ne tikai ar Latvijas spēlētājiem, bet te taču ir mūsu paši zēni no pilsētas un apkārtnes! Un tie taču ir pagājušās sezonas čempioni! Katrā ziņā savādi.

Spēle ar "Sūduvu": http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624115642653/
spēle ar "Tranzit": http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624135767293/

Ekstremāļi

Vietās, kur citi bīstas staigāt lauzt kājas, triālisti brauc.

15. maijā 14.novembra bulvāra fortos risinās pirmais Latvijas atklātā čempionāta posms triālā. Sacensībās dalību pieteikuši vairāk kā 40 Latvijas sportisti un viesi no Lietuvas, Igaunijas un Krievijas. Kopā ar velo triālistiem savu varēšanu demonstrē mototriālisti.

Te neliela reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624064174428/

9. maija futbols

Man jau tas 9. maijs tomēr daudz nozīmē. Vismaz šogad, kad šajā dienā iekrita Mātes diena. Un šodien atkal sporta svētki- Liepājā notika ilgi gaidītā Kurzemes titānu cīņa- Liepājas Metalurgs pret Ventspili. Šoreiz jāsaka tā: liepājnieki bija pelnījuši uzvaru. Jo sarkanā metalurgu mašīna burtiski taranēja ventspilnieku vārtus, kurus vairākas reizes glāba neticama veiksme. Tad mūsu futbolisti netika galā ar slidīgo zāli un sazin kā klupa, gan krita. Tad veiklāks izrādījās ventspilnieku vārtu vīrs Aleksandrs Koļinko. Tomēr tā vai citādi, diena izdevusies. Neskatoties uz maijam nedabisko drēgnumu, stadionā ļaužu maz nebija. Īpaši sildīja sirdis mūsu Liepājas Metalurga fanu balsis. Lai gan tik pat skaļi bija venstpilnieku fani. Tiesa, šie laida krievu dziesmas. Par Katjušu...

Te var aplūkot reportāžu: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624024286240/

Lielā pārbaude 500mm mazbudžetniekam

Šodien Liepājai bija gods atklāt LMT Virslīgas 2010. gada čempionātu. Un ne par to, ka, kā jau tika gaidīts, pārliecinoši uzvarēja Liepājas Metalurga sarkanā futbola mašīna. Bet gan par to, ka šodien bija lielā diena, izmēģinot manu mazbudžeta Rokinon 500mm ED teleobjektību. Kā jau rakstīju iepriekš, fotografējot statiskas ainas šis Dienvidkorejiešu objektīvs izrādijās gana labs. Šodien tas tika pamocīts futbola spēlē, kur neviens pats spēlētājs negribēja būt statisks. Un ar gandarījumu varu paziņot, ka pielikta pie Nikon D5000, Rokinon 500mm trubiņa izrādijās ļoti labs darba zirdziņš. Neskatoties uz jebkādu ekstru trūkumu, manuālais teleobjektīvs savas sporta ugunskristības izturēja labi. Papildus plusiņš objektīvam ir tas, ka šodien Liepājā bija apmācies, bet spēle sākās 18:00. Prožektori stadionā tika ieslēgti vien ap 19:00, kad sākās otrais puslaiks. Protams, protams, ar vairāku tonnu dārgiem 500mm fiksiem šis alumīnija mazbudžetnieks liels konkurents nebūs, taču iegūt gluži labus attēlus var. Ja šodien būtu bijis saulains laiks, dodu visus 100%, ka attēlu gala iznākums būtu vismaz par 1/3 labāks.
Šodienas spēles reportāža apskatāma te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623701487801/. Ar Rokinon 500mm (Nikon D5000) tapušas galerijas pirmās 15 bildes. Pārējas uz Nikon D90, kam pielikts Nikkor 85mm.

Liepājai atņem kausu

Nu Liepājā tik ilgi glabāto kausu ar šampanieti pilda dinamieši. Atliek cerēt, ka drīz tas atgriezīsies savā dabiskajā vidē- Liepājā!

Reportāža ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623774987444/

Par Liepājas hokeju

Šodien ar lielu nepacietību gaidīju ceturto "Liepājas Metalurga" un "Dinamo/Juniors" spēli, cerībā, ka vismaz vēl viena spēle risināsies Liepājā. Tai pašā laikā atzīšos, ka vēl pirms fināla manī zagās dziļas šaubas, ka šogad mūsējie saglabās Latvijas čempiona titulu. Varbūt ne tādēļ, ka Latvijas superblice "Dinamo Rīga" savu fārmklubu uz čempionātu pamatīgi pastutēs. Varbūt arī ne tādēļ, ka mūsējiem trūktu bieži pieminētās cīņas dzirksts vai degsmes. Drīzāk liekas, ka vispārējā sporta sabiedrības dinamonizācija panākusi savu- lokālais hokejs palicis mazāk svarīgs. Varētu jau atkal malt veco meldiņu, ka pie visa vainīga abstrakcija- valsts, hokeja federācija, Dinamo mašinērija, kas nosmeļ labākos spēlētājus un sponsorus utt. Tomēr šogad īpaši, kad valstī plaši manifestēts Dinamo vārds, ir redzams, cik maz un pat gaužām neveikli proponēts tas pats "Liepājas Metalurgs". Liepājā pirms izšķirošajām hokeja spēlēm nenotika nekādas ''metalurgu'' kampaņas. Pieļauju, ka tas dēļ vairākiem iemesliem- krīze, naudu jāskaita divreiz un arī īpašas intereses pašam metāla ražotājam "Liepājas Metalurgs" nav- sanāks uz spēli 500 vai 1500 skatītāji, nav svarīgi, jo nauda no biļetēm tāpat nekāda lielās nebūs. Bet te es varētu oponēt. Manuprāt visu varētu mainīt uz labu ar gaužām nelieliem līdzekļiem un minimālu izdomu. Piemēram, itin viegli metalurga komandas kreklos var ietērpt duci brīvprātīgo, kas trīs dienas pirms spēles lielveikalos padala kādus bukletus vai aicinājumus atbalstīt savējos. Arī esot pašās fināla spēlēs svētku noskaņojums saglabājas vien pirmajās desmit minūtēs pirms spēles sākuma, kad skan mūzika, ledu izgaismo krāsainie prožektori un atnākušie meklē labākās vietas, kur skatīt spēli. Arī pārtraukumos skatītāju iesaiste norisē šķita gaužām formāla (tādēļ ko brīnīties, ja pārtraukumos teju visa zāle skrien laukā ievilkt dūmu vai stāv garā rindā pie diviem kakao automātiem). Iespējams, tas dēļ pasākuma vadītāja noguruma vai apnikuma darīt to visu laiku. Iespējams kļūdos, taču gaisotni Liepājas ledus hallē varētu padarīt gana aizraujošāku ar tiem pašiem dažiem brīvprātīgajiem, kuri padalītu pašu vienkāršāko Liepājas hokeja komandas atribūtiku. Arī spēles laikā troksni arēnā radīja vien ducis karsēju, kurus par tik lielu centību jau sen vajadzēja ietērpt kluba formās. Tomēr spēles laikā to pašu varētu veikt arī tā sauktais ceremonijmeistars, kurš vismaz "iesildītu" publiku un iedrošinātu sportistus. Visbeidzot par tēmu, ko es vienmēr uzsveru īpaši- par "Liepājas Metalurga" kluba redzējumu imidža veidošanā spilgti vizualizē tā interneta vietne. Adrese ir gara uz sarežģīta. Lapā retu reizi operatīvi ievieto aktualitātes (ļoti labs piemērs ir Daugavpils hokeja komanda "Latgale"). Pat tik elementāra informācija kā komandas sastāvs ar standartizētām sportistu fotogrāfijām nav pieejams. Un ko fotogrāfijas, nav pat 2009./2010. gada komandas pilns saraksts latviešu valodā. Patīk tas kluba vadībai vai nē (ir zināms vai nav), taču 21. gadsimtā tas ir ļooooooti svarīgi.
Kas zin, šādi vai citādi sīkumi ir liels plusiņš, lai mūsu komandu iepazītu ne tikai paši liepājnieki, bet lai tās vārds būtu zināms vismaz katram Latvijas sporta fanam.

Liepājas Metalurgu triju spēļu cīniņā uzvaru gūst metalurgi Nr.1

Baltajos formas tērpos šoreiz bija jaunie metalurgi.

Neskatoties uz jauno sīvo pretestību un pat veseliem trīs gūtiem vārtiem, arī pēdējā spēlē, kurā noskaidrojās Latvijas čempionāta finālists, uzvarēja iepriekšējo gadu Latvijas čempionvienība Liepājas Metalurgs. Starp citu, trešdienas vakarā Liepājas ledus halle bija vismaz pa pusei piepildīta. Bez tam interesanti, ka skatītāju simpātijas nedalīti piederēja tieši fārmklubam.

Vairāk bilžu te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623540770293/ un te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623565124695/.

Dinamo superspēle

Kad kauns pavisam zudis

Nē, laikam bez tā nekādi. Bez izbrīna. Bez nebeidzama izbrīna. Par ko? Nu par to pašu- par Krieviju. Valsti, kuras dvēseli laikam saprast nevar. Maziskuma un patmīlības nomocīta. Nu kā lai citādi tulko principiālu slepkavas slavināšanu par spīti tam, ka šis slepkava- Vasilijs Kononvs ir atzīts par vainīgu ļoti smagos noziegumos? Kononovs, kurš tagad pavada sava asiņainā mūža pēdējās dienas, Otrā pasaules kara laikā nodarbojoties ar marodierismu un atklātām slepkavošanām, notiesāts tieši par varasdarbiem pret absolūti nevainīgiem cilvēkiem, tostarp par dzīvas grūtnieces sadedzināšanu, kas jau ir kaut kas tik ārprātīgs, ka normāla cilvēka saprašanai par smagu. Bet redz, mūsdienu Krievijā viss citādi. Un ko gan brīnīties par tāda sīka neģēļa godāšanu, ja burtiski tiko par spītu pašu cilvēku protestiem, Maskavas varas iestādes nolēmušas skaļi atzīmēt Vācijas sakāvi Otrajā pasaules karā ar ielu dekorācijām, kurās būs redzams cilvēces vēsturē nežēlīgākais un asiņainākais tirāns Josifs Staļins, kura priekšā Hitlers izskatās pēc nešpetna razbainieka?
Redzot kaut ko tik neloģisku, cinisku un vēsturi revidējošu, tādi sīkumi kā Krievijas olimpiskās izlases sportistu niķošanās jau šķiet pēc karikatūras. Tādēļ par tiem sporta komediantiem nemaz negribas domāt. Olimpiādes rezultāti, tostarp šodienas hokeja spēle starp Slovākijas un Krievijas izlasēm, visu salika pa plauktiem. Uzvar labākie, bet, kas nevelk, labāk, lai izvēlas lielisko iespēju pastāvēt klusi. Ja nē, tad neatliek nekā cita, kā lietot līdzību par cilvēku tramvajā, kurš pietaisījis bikses bļauj uz blakussēdētāju par neciešamo smaku.

Smags zaudējums

Kaut metalurgi cīnījās, pretinieku vārti palika sausā.

Baltkrievijas atklātajā hokeja čempionātā "Liepājas metalurgs" ceturtdien piedzīvoja gaužām nepatīkamu zaudējumu. Baltkrievu "Gomeļ" mūsējiem sadeva riktīgu sutu. Atklāti sakot, es pat īsti nesapratu, kas ar mūsējiem notika. Vārtos nebija pirmā vārtu vīra Dmitrija Žabotinska, savukārt otrais vārtu vīrs Māris Jurčers šajā spēlē stāvēja pagalam neveikli. Beigās viņu steidza nomainīt jauniņais Jānis Kalniņš (1991. gads!), kurš starp citu, izskatījās pietiekami pārliecinošs. Un arīdzan paši metalurgi uz laukuma nebija pārlieku droši. Vārdu sakot, rezultāts likumsakarīgs- 5:0.

Visu reportāžu var apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623337475329/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36360/.

Liepājas zēni dabūn pa muguru

Baltkrievijas atklātajā hokeja čempionātā "Liepājas metalurgs" ceturtdien piedzīvoja gaužām nepatīkamu zaudējumu. Baltkrievu "Gomeļ" mūsējiem sadeva riktīgu sutu. Atklāti sakot, es pat īsti nesapratu, kas ar mūsējiem notika. Vārtos nebija pirmā vārtu vīra Dmitrija Žabotinska, savukārt otrais vārtu vīrs Māris Jurčers šajā spēlē stāvēja pagalam neveikli. Beigās viņu steidza nomainīt jauniņais Jānis Kalniņš (1991. gads!), kurš starp citu, izskatījās pietiekami pārliecinošs. Un arīdzan paši metalurgi uz laukuma nebija pārlieku droši. Vārdu sakot, rezultāts likumsakarīgs- 5:0.

Visu reportāžu var apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623337475329/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36360/.

Domās tikai sports

Visu nakti diez ko labi negulēju, hokeju gaidot. Ko tur liegties, nekādas lielās ilūzijas jau nebija. Tiesa, spēles pirmā trešdaļa maz izskatījās pēc pēdējo gadu Latvijas izlases. Gana miegaina, mazliet pat bailīga. Un kā nu ne, krievu "sarkanā mašīna" tik tiešām spēlēja nikni un teicami reizē. Tādēļ slānīt mūsējos par zaudējumu nevar. Taču papukstēt par rezultātu gan: ja ne "Dinamo" pēdējo mēnešu tradīcija (un fenomens reizē) salaist vārtos ripu birumu pirmajā trešdaļā, viss būtu pavisam citādi. Un varbūt ja ne mirkļa atslābums pēdējās trešdaļas sākumā, kas zin. It kā jau kārojas kritizēt mūsu aizsargus, taču labāk to atstāt Znaroka ziņā. Jebkurā gadījumā ir jāatzīst, ka krievu hokejs pēdējos gados ir gana atguvies. Visticamāk drīz var sekot likumsakarīgs kritums, jo sāksies nākamā hokejistu paaudžu maiņa. ''Atomreaktors'' Ovečins reiz atdzisīs, bet nākamie vēl neuzkarsīs. Pamatīgs kaimiņzemes sportistu kritiens kopumā jau noticis, skatoties, cik maz sulas var izspiest no teju 200 cilvēku lielās Krievijas izlases.
Taču mūsu sports nevar paļauties uz citu rezultātu mazināšanos. Tādēļ, noliekot pie malas šodienas hokeja spēli, ir grūti saprast, kādēļ uz tālo Kanādu devušies ducis tādu sportistu, kuri vismaz tuvākajos gados nebūs pat pirmajā vai otrajā desmitniekā. Visvairāk ar to gribas domāt mūsu slēpju pavēlniekus. Var jau sportists taisnoties, ka esot izvēlētas ne tās slēpes, ka pietrūcis spēka vai vēl kas. Neviens jau pārāk nenosodīs. Tomēr ja tādas runas ir katrā Olimpiādē pēc katras neveiksmes, tad jau tas paliek smieklīgi. Sāk atgādināt paražas, kuras vērojamas Krievijas ziņās: vieniem pie visa vanīgas dopingu kontroles agrā rīta stundā, otriem pie vainas tas, ka slikti baro, bet trešam vienkārši- kule par lielu, piedodiet.
Tai pašā laikā mums jāatzīst, ka, kaut pagaidām bez medaļām, tomēr mūsu izlase kopumā izskatās labi. Godam sevi pierādījušas mūsu meitenes- kamaniņu braucējas. Visas. Arī vīri ar kamaniņām turējās braši. Saukārt Jāņa Miņina kaujinieciskais noskaņojums, kas atgādina ainas no varoņfilmām, liek lepoties. Esam stipri, esam drosmīgi, esam ātri. Uzvarēsim!

Metalurgi atkal uzvar

Liepājas sarkanmelnā mašīna veļas uz priekšu!

17. janvārī varen spraigā Baltkrievijas atklātā hokeja čempionāta spēlē "Liepājas metalurgs" ar 6:3 uzvarēja Žlobinas komandu "Metallurg". Ja sākums solījās būt gana draudīgs, jo tieši baltkrievu sportisti atklāja rezultātu un arī pēc rezultāta izlīdzināšanas to atkal pavērsa sev par labu, tad spēles otrais periods visu izmainīja. Tas ir ko vērts!

Reportāžu varat apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623104551345/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36358/.

Liepājas Metalurgs nospēlē izcili

Ripa vārtos!

Vakar pabiju uz Liepājas Metalurga un Bobruiskas Šinņika hokejspēli ledus hallē. Guvu gluži vai sajūsminošus iespaidus. Pirmkārt kuplā skaitā bija ļoooti jautra publika, kas neskopojās ar varen kreftīgiem un sulīgiem uzmundrinājumiem metalurga puišiem. Otrkārt mūsu komanda nospēlēja gluži teicamu spēli, sagādājot īstu sporta baudījumu, kam sekoja teicams rezultāts- 4:1.

Mazliet plašāku reportāžu var apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623216916888/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36357/.

Bez hokeja Liepāja nav iedomājama

Katrs liepājnieks pārdzīvo par "Dinamo Rīga". Kliedz tā, ka kakls aizkrīt. Bet, ja spēlē spēlē "Liepājas Metalurgs", tad visi spēki savējiem.

22. novembrī starp Dinamo Juniors un Liepājas metalurgu notika varen spraiga spēle. Dinamo Juniora rindas pamatīgi spēcināja KHL kluba Dinamo Rīga spēlētāji, tādēļ kāds gan tur brīnums, ka šoreiz Liepājas Metalurgu rīdzinieki pieveica. Tiesa, tā jau nav, ka spēle bija vienos vārtos.

Vairāk bildes te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622730919793.