Par Liepājas hokeju

Šodien ar lielu nepacietību gaidīju ceturto "Liepājas Metalurga" un "Dinamo/Juniors" spēli, cerībā, ka vismaz vēl viena spēle risināsies Liepājā. Tai pašā laikā atzīšos, ka vēl pirms fināla manī zagās dziļas šaubas, ka šogad mūsējie saglabās Latvijas čempiona titulu. Varbūt ne tādēļ, ka Latvijas superblice "Dinamo Rīga" savu fārmklubu uz čempionātu pamatīgi pastutēs. Varbūt arī ne tādēļ, ka mūsējiem trūktu bieži pieminētās cīņas dzirksts vai degsmes. Drīzāk liekas, ka vispārējā sporta sabiedrības dinamonizācija panākusi savu- lokālais hokejs palicis mazāk svarīgs. Varētu jau atkal malt veco meldiņu, ka pie visa vainīga abstrakcija- valsts, hokeja federācija, Dinamo mašinērija, kas nosmeļ labākos spēlētājus un sponsorus utt. Tomēr šogad īpaši, kad valstī plaši manifestēts Dinamo vārds, ir redzams, cik maz un pat gaužām neveikli proponēts tas pats "Liepājas Metalurgs". Liepājā pirms izšķirošajām hokeja spēlēm nenotika nekādas ''metalurgu'' kampaņas. Pieļauju, ka tas dēļ vairākiem iemesliem- krīze, naudu jāskaita divreiz un arī īpašas intereses pašam metāla ražotājam "Liepājas Metalurgs" nav- sanāks uz spēli 500 vai 1500 skatītāji, nav svarīgi, jo nauda no biļetēm tāpat nekāda lielās nebūs. Bet te es varētu oponēt. Manuprāt visu varētu mainīt uz labu ar gaužām nelieliem līdzekļiem un minimālu izdomu. Piemēram, itin viegli metalurga komandas kreklos var ietērpt duci brīvprātīgo, kas trīs dienas pirms spēles lielveikalos padala kādus bukletus vai aicinājumus atbalstīt savējos. Arī esot pašās fināla spēlēs svētku noskaņojums saglabājas vien pirmajās desmit minūtēs pirms spēles sākuma, kad skan mūzika, ledu izgaismo krāsainie prožektori un atnākušie meklē labākās vietas, kur skatīt spēli. Arī pārtraukumos skatītāju iesaiste norisē šķita gaužām formāla (tādēļ ko brīnīties, ja pārtraukumos teju visa zāle skrien laukā ievilkt dūmu vai stāv garā rindā pie diviem kakao automātiem). Iespējams, tas dēļ pasākuma vadītāja noguruma vai apnikuma darīt to visu laiku. Iespējams kļūdos, taču gaisotni Liepājas ledus hallē varētu padarīt gana aizraujošāku ar tiem pašiem dažiem brīvprātīgajiem, kuri padalītu pašu vienkāršāko Liepājas hokeja komandas atribūtiku. Arī spēles laikā troksni arēnā radīja vien ducis karsēju, kurus par tik lielu centību jau sen vajadzēja ietērpt kluba formās. Tomēr spēles laikā to pašu varētu veikt arī tā sauktais ceremonijmeistars, kurš vismaz "iesildītu" publiku un iedrošinātu sportistus. Visbeidzot par tēmu, ko es vienmēr uzsveru īpaši- par "Liepājas Metalurga" kluba redzējumu imidža veidošanā spilgti vizualizē tā interneta vietne. Adrese ir gara uz sarežģīta. Lapā retu reizi operatīvi ievieto aktualitātes (ļoti labs piemērs ir Daugavpils hokeja komanda "Latgale"). Pat tik elementāra informācija kā komandas sastāvs ar standartizētām sportistu fotogrāfijām nav pieejams. Un ko fotogrāfijas, nav pat 2009./2010. gada komandas pilns saraksts latviešu valodā. Patīk tas kluba vadībai vai nē (ir zināms vai nav), taču 21. gadsimtā tas ir ļooooooti svarīgi.
Kas zin, šādi vai citādi sīkumi ir liels plusiņš, lai mūsu komandu iepazītu ne tikai paši liepājnieki, bet lai tās vārds būtu zināms vismaz katram Latvijas sporta fanam.

Dinamo superspēle

Divu neticamo uzvaru vakars

Vairums Latvijas vīriešu (un kāda dāma jau ar (dāmas- piedodiet)) 28. janvāra vakaru pavadīja pie tālrāžiem, skatoties mūsu Dinamo spēli. Rezultāts vienkārši neticams. Nu vienkārši- neticams. Jau trešā spēle notiek atspēlējoties no pilnīga zaudējuma. Bet nu šodien kaut kas prātam neaptverams- no 0:4 uz 6:5. Katrā ziņā pēc šādas spēles var izvirzīt pretenzijas par spēli ar S-Pēterburgas SKA: kādēļ nevarēja atspēlēties no 1:8? Joks.
Bet ziniet, tik pat kuteklīga spēle 28. janvārī notika arī Liepājā. Pirms šīs spēles gan nācās nostāties dilemmas priekšā: sēdēt mājās un piedalīties bez maz vai reliģiskā sporta liturģijā- lūkot Dinamo spēli LTV7 vai iet pa aizputinātās ielām uz Liepājas Metalurga spēli. Uzvarēja lokālpatriotisms un devos uz Liepājas ledus halli. Tiesa gan, liela daļa liepājnieku izvēlējās pirmo variantu, tādēļ tribīnes gan bija patukšas. Bet žēl, jo spēle bija gluži neticama arī te. Kaut ko tādu klātienē redzēju pirmo reizi. No 0:3 zaudējuma liepājnieki izrāva uzvaru 4:3 pār baltkrievu Vitebsk. Bet ziniet, pēc spēles sekoja pats smieklīgākais- liela daļa atnākušo skatītāju skrēja uz halles foajē, kur pie televizora visi noskatījās Dinamo un Atlant spēles pēdējās desmit minūtes. Un ziniet, kas sākās par gavilēm, kad Lauris Dārziņš ieslidināja vārtos izšķirošo ripu?

Nu tāds vakars šodien bija Liepājā. Ak jā, še ieliku savu reportāžu par Liepājas Metalurga spēli: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623303481658/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36359/.