Ar mazuļu hokejspēli “Liepājas Metalurga” jaunatnes sporta skola noslēdz sezonu

Vecumam nav nozīmes- visu izšķir hokejs!

Ar hokeja spēli starp pašiem mazākajiem “Liepājas Metalurga” sporta kluba hokejistiem 11. maijā noslēdzās šī kluba jaunatnes sporta centra 12. sezona. Katrā ziņā atnākušajiem bija īsts baudījums skatīties, kā mazie spēlētāji centās iedabūt ripu pretinieku vārtos. Visa spēle kā pa īstam, tikai maziņāka- laukums mazāks, nūjiņas mazākas. Mazi cimdiņi, mazas slidiņas, bet cīņas spars kā Latvijas izlasei. Nākamie čempioni, īsāk sakot!

Reportāža ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624041269022/

Liepājai atņem kausu

Nu Liepājā tik ilgi glabāto kausu ar šampanieti pilda dinamieši. Atliek cerēt, ka drīz tas atgriezīsies savā dabiskajā vidē- Liepājā!

Reportāža ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623774987444/

Par Liepājas hokeju

Šodien ar lielu nepacietību gaidīju ceturto "Liepājas Metalurga" un "Dinamo/Juniors" spēli, cerībā, ka vismaz vēl viena spēle risināsies Liepājā. Tai pašā laikā atzīšos, ka vēl pirms fināla manī zagās dziļas šaubas, ka šogad mūsējie saglabās Latvijas čempiona titulu. Varbūt ne tādēļ, ka Latvijas superblice "Dinamo Rīga" savu fārmklubu uz čempionātu pamatīgi pastutēs. Varbūt arī ne tādēļ, ka mūsējiem trūktu bieži pieminētās cīņas dzirksts vai degsmes. Drīzāk liekas, ka vispārējā sporta sabiedrības dinamonizācija panākusi savu- lokālais hokejs palicis mazāk svarīgs. Varētu jau atkal malt veco meldiņu, ka pie visa vainīga abstrakcija- valsts, hokeja federācija, Dinamo mašinērija, kas nosmeļ labākos spēlētājus un sponsorus utt. Tomēr šogad īpaši, kad valstī plaši manifestēts Dinamo vārds, ir redzams, cik maz un pat gaužām neveikli proponēts tas pats "Liepājas Metalurgs". Liepājā pirms izšķirošajām hokeja spēlēm nenotika nekādas ''metalurgu'' kampaņas. Pieļauju, ka tas dēļ vairākiem iemesliem- krīze, naudu jāskaita divreiz un arī īpašas intereses pašam metāla ražotājam "Liepājas Metalurgs" nav- sanāks uz spēli 500 vai 1500 skatītāji, nav svarīgi, jo nauda no biļetēm tāpat nekāda lielās nebūs. Bet te es varētu oponēt. Manuprāt visu varētu mainīt uz labu ar gaužām nelieliem līdzekļiem un minimālu izdomu. Piemēram, itin viegli metalurga komandas kreklos var ietērpt duci brīvprātīgo, kas trīs dienas pirms spēles lielveikalos padala kādus bukletus vai aicinājumus atbalstīt savējos. Arī esot pašās fināla spēlēs svētku noskaņojums saglabājas vien pirmajās desmit minūtēs pirms spēles sākuma, kad skan mūzika, ledu izgaismo krāsainie prožektori un atnākušie meklē labākās vietas, kur skatīt spēli. Arī pārtraukumos skatītāju iesaiste norisē šķita gaužām formāla (tādēļ ko brīnīties, ja pārtraukumos teju visa zāle skrien laukā ievilkt dūmu vai stāv garā rindā pie diviem kakao automātiem). Iespējams, tas dēļ pasākuma vadītāja noguruma vai apnikuma darīt to visu laiku. Iespējams kļūdos, taču gaisotni Liepājas ledus hallē varētu padarīt gana aizraujošāku ar tiem pašiem dažiem brīvprātīgajiem, kuri padalītu pašu vienkāršāko Liepājas hokeja komandas atribūtiku. Arī spēles laikā troksni arēnā radīja vien ducis karsēju, kurus par tik lielu centību jau sen vajadzēja ietērpt kluba formās. Tomēr spēles laikā to pašu varētu veikt arī tā sauktais ceremonijmeistars, kurš vismaz "iesildītu" publiku un iedrošinātu sportistus. Visbeidzot par tēmu, ko es vienmēr uzsveru īpaši- par "Liepājas Metalurga" kluba redzējumu imidža veidošanā spilgti vizualizē tā interneta vietne. Adrese ir gara uz sarežģīta. Lapā retu reizi operatīvi ievieto aktualitātes (ļoti labs piemērs ir Daugavpils hokeja komanda "Latgale"). Pat tik elementāra informācija kā komandas sastāvs ar standartizētām sportistu fotogrāfijām nav pieejams. Un ko fotogrāfijas, nav pat 2009./2010. gada komandas pilns saraksts latviešu valodā. Patīk tas kluba vadībai vai nē (ir zināms vai nav), taču 21. gadsimtā tas ir ļooooooti svarīgi.
Kas zin, šādi vai citādi sīkumi ir liels plusiņš, lai mūsu komandu iepazītu ne tikai paši liepājnieki, bet lai tās vārds būtu zināms vismaz katram Latvijas sporta fanam.

Mums te Liepājā hokeja drudzis

Liepājā Dinamo/Juniors, spēcināts ar Dinamo Rīga jaunajiem talantiem, līdzšinējiem Latvijas čempioniem sadeva bietē. Ja pirmajā spēlē Dinamo/Juniors uzvarēja teju, teju- ar 3:4, tad šodien 0:3. Klātesot varu apgalvot, ka, neskatoties uz sauso rezultātu, spēle nebūt nebija vienos vārtos. Vienkārši dinamieši izrādijās mazliet veiklāki, kombinēja vairākumu tuvu teicamam, kamēr liepājnieki... nu tā. Arī šoreiz veiksme vairāk smaidīja Rīgas zēniem.

Reportāžas ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623612322637/ un te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623742857760/.

Liepājas Metalurgu triju spēļu cīniņā uzvaru gūst metalurgi Nr.1

Baltajos formas tērpos šoreiz bija jaunie metalurgi.

Neskatoties uz jauno sīvo pretestību un pat veseliem trīs gūtiem vārtiem, arī pēdējā spēlē, kurā noskaidrojās Latvijas čempionāta finālists, uzvarēja iepriekšējo gadu Latvijas čempionvienība Liepājas Metalurgs. Starp citu, trešdienas vakarā Liepājas ledus halle bija vismaz pa pusei piepildīta. Bez tam interesanti, ka skatītāju simpātijas nedalīti piederēja tieši fārmklubam.

Vairāk bilžu te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623540770293/ un te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623565124695/.

Dinamo superspēle

Sports & vīns

Šodien man līksms prāts. Pirmkārt diena jau nakts melnumā sākās ar vienu zupper hokeja spēli, kurā godam uzvarēja stiprākie (arī mani otrie favorīti- Hosieši godam pacīnījās). Īpaša bauda pēc tam bija palasīt ziņas un tām sekojošos komentārus krievu mēlē. Ak, cik pēkšņi visi kļuvuši par mūsu Latvijas izlases draugiem, tik nu mīļi, tik nu piezemēti. Pēkšņi viņi aicina likt pie malas politiku, sak, tas tak tikai sports... Kaut vēl nepilnu nedēļu atpakaļ mūsējos sauca par fašikiem, nacikiem utt. Maigi sakot, Krievijas varas reakcija ir vēl pārsteidzošāka (nebrīnīšos, ja Puķinu Vladimirs jau gatavs turienes sportistiem rīkot paraugprāvas). Nav jau labi, taču atzīšos, tā arī vajadzēja: ja pirms lēciena pāri grāvim saka hop!, otro lēcēju nolamājot daudzstāvīgajos, rezultāts ir likumsakarīgs. Un es jau teicu: es nemaz, nemaz nekaunos, ja manas valsts izlase zaudē Krievijai, Kanādai vai Slovākijai, kas ir hokeja lielvalstis. Citādāk būs tiem otriem.
Ziniet, varbūt tā nedomā daudzi Krievijas iedzīvotāji, taču gribu pievērst uzmanību kādam komentāram: [...]для завоевания олимпийских медалей кроме идеальной техники, физподготовки и психологической устойчивости необходим еще один компонент. Это мотивация. И сегодня с этой мотивацией, у всех российских олимпийцев большие вопросы. На один из них до сих пор так и нет ответа. Зачем нужно выигрывать еще одну золотую медаль? Для кого выигрывать? Для страны, где царят тотальная коррупция, басманное правосудие и чуровские технологии на выборах? Для страны, где пьяные менты расстреливают детей, насилуют старушек, и давят насмерть беременных женщин на пешеходных переходах? Не в коня корм, как говорится. Ну выиграешь медаль, и что дальше? Чтобы потом хозяин Кремля тоже называл героев-олимпийцев "бывшие очень известные" спортсмены-олимпионики? Подобно тому, как совсем недавно этот "юрист до мозга костей" пренебрежительно отозвался о стяжавшем всемирную славу России чемпионе-шахматисте Каспарове[...].
Taču ārpus sporta, kas diemžēl tik pieblīvēts ar politisko konjunktūru, notiek arī citas priecīgas lietas. Un sīkas, gluži sadzīviskas, bet priecīgas, proti, šodien noslēdzies viens svarīgs posms: kopš pērnā gada augusta mēs aktīvi gatavojam mājas vīnu no Liepājas āboliem (paldies Guntim L., ka Nidas ielā vēl nav izzāģētas varenas ābeles!) un lauku ogām, kas pirktas Liepājas tirgū. Šodien notika daļēja dzidrinātās mājas vīna produkcijas saliešana pudelēs un aizkorķēšana. Pagaidām esam tikuši pie diviem vīna veidiem: tumši sarkanais- melno jāņogu un dzintarkrāsas ābolu vīns. Pirmais salds, ka traks var palikt (freilenēm domāts), otrs skābens, bet varen stiprs sanācis. Tas vīriem, kas garāki par 180 cm, citādi galīgi ļengani paliks. Kā nekā skrien otrajā grādu desmitā. Nezinu gan vai viss līdz galam izdosies kā smērēts, taču esmu cerību pārpilns. Saviem draugiem varu apsolīt, ka katra tuvākajā jubilejā vai kādos svētkos tiks pa pudelei manējā. Bet tiem, kas tīkotu pie tā tikt, diemžēl palīdzēt nespēšu. Ne tādēļ, ka žēl vai par maz, gluži vienkārši likumdošanas barbarisms mani var padarīt par noziedznieku. Tādēļ savām vajadzībām jā un jā, bet tālāk izplatīšanai nē un nē. Bet kas zin, ja solītās likumdošanas izmaiņas sekos, esmu apņēmības pilns visu mest pie malas un mesties vīndara druvā!

Ar Latvijas hokejistiem lepojos

Pēc mūsu hokeja izlases nelāgiem zaudējumiem, neviļus jutos šokēts par daudziem ķengājošiem un apvainojošiem komentāriem portālos. Nu labi, skaidrs, ka stulbi. Zaudēt slovākiem, čehiem vai krieviem nav kauns, cits jautājums kā zaudēt. 2:1 vai 6:0 protams ir liela starpība. Taču mums pašiem derētu saglabāt vismaz vēsu prātu un apjēgt, ka Latvija nekad nav bijusi Slovākijas, Somijas, Čehijas, Krievijas, Zviedrijas, ASV, Kanādas un Šveices līmeņa valsts hokeja sakarā. Atšķirībā no šīm valstīm, kas tik tiešām ir hokeja supervalstis, šogad Latvijā pat nav kaut cik cienījams hokeja čempionāts. Kur tad radīsies šie jaunie hokeja spīdekļi, ja Latvijas hokeja čempionāta labākās komandas ir Ozolnieki/Monarch un Liepājas Metalurga fārmklubs- Liepājas Metalurgs 2. Savukārt spēcīgākajās latviešu hokeja komandās Dinamo Rīga un Liepājas Metalurgs, kas nemaz nespēlē Latvijas čempionātā, vietas visiem jaunajiem censoņiem nemaz nepietiktu.
Vai tiešām mums vajadzētu uzvesties kā niķīgām tirgus tantēm un gānīt savējos zēnus par sniegumu Olimpiādē, zinot, ka faktiski mūsu izlases kodolu veido vienas komandas spēlētāji, proti Dinamo Rīga. Kā gan mēs varam cerēt uz brīnumiem, ja Latvijas hokeja funkcionāri ar apbrīnojamu centību ir darījuši visu, lai Latvijas hokejs lielā mērā būtu ekskluzīva kungu izklaide, nevis pilnvērtīgs tautas sports un nodarbe. Atcerēsimies kaut vai to pašu nejēdzīgo lēmumu Pasaules čempionāta vajadzībām otro ledus halli celt vienreizēju un nojaucamu Rīgā, kamēr liepājnieki to bija gatavi celt pamatīgu, lai arī Liepājā būtu pasaules klases halle. Es noteiktu neesmu pārāk zinošs Latvijas hokeja virtuvē, taču atļaušos paust kritiku arī agrākajā ledus haļļu celtniecības bumā. Saceltas jau varbūt tās tika (patreiz Latijā esot 16 halles), tikai bieži vien bez mazākās sajēgas kur un kādam nolūkam. Spilgts piemērs, kā nevajadzēja bija Aizkraukle. Ja Latvija būtu Kanāda vai Zviedrija, Aizkrauklē halle varbūt dzīvotu uz nebēdu. Taču te ir Latvija un mūsu ir tikai mazliet pāri diviem miljoniem.
Visbeidzot ieteiktu atcerēties, ka hokeja elitē Latvija atgriezās ar vienu pussabrukušu Rīgas Sporta pili un Talsu hokeja puslaukumu, bet pirmā jaunā halle Latvijā tapa tikai 1998. gada nogalē Liepājā, kamēr mūsu pretinieki no hokeja lielvalstīm bija pavisam citās pozīcijās.
Tādēļ pirms mesties riet Znaroku vai mūsu izlasi, atcerēsimies, ka neba nu tik slikti sniegumi ir mūsu hokejistiem. Esam pasaules elitē. Ja Lipmans un co neturpinās ignorēt vajadzības pēc pilnvērtīga Latvijas čempionāta un, sekojot Liepājas Metalurga piemēram, arī citi lielie uzņēmumi uzņemsies šefību par hokeju, nevis vienbalsīgi prasīs pēc valsts pabalstiem, sekos ne tikai hokeja celšanās līmenī kopumā, bet mēs jau būsim valsts, kuras hokejs sacentīsies ar tādām valstīm kā Šveice, Austrija vai Baltkrievija. Kas zin, varbūt sekos tāda Latvijas hokeja līga, kas spēs vienot arī citas valstis. Iesākumam Baltijas valstis. Un kas zin, varbūt tad KHL būs vēl kāda mūsu blice.
Bez tam izrādās, ka Latvijas sieviešu hokeju komandas piedalās Igaunijas atklātajā sieviešu hokeja čempionātā. Savādi, ja neteiktu vairāk. Igaunijas čempionātā četras latviešu dāmu komandas un divas igauņu. Vai Lipmaņa kungam šķiet, ka hokejā tikai vīri?

Smags zaudējums

Kaut metalurgi cīnījās, pretinieku vārti palika sausā.

Baltkrievijas atklātajā hokeja čempionātā "Liepājas metalurgs" ceturtdien piedzīvoja gaužām nepatīkamu zaudējumu. Baltkrievu "Gomeļ" mūsējiem sadeva riktīgu sutu. Atklāti sakot, es pat īsti nesapratu, kas ar mūsējiem notika. Vārtos nebija pirmā vārtu vīra Dmitrija Žabotinska, savukārt otrais vārtu vīrs Māris Jurčers šajā spēlē stāvēja pagalam neveikli. Beigās viņu steidza nomainīt jauniņais Jānis Kalniņš (1991. gads!), kurš starp citu, izskatījās pietiekami pārliecinošs. Un arīdzan paši metalurgi uz laukuma nebija pārlieku droši. Vārdu sakot, rezultāts likumsakarīgs- 5:0.

Visu reportāžu var apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623337475329/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36360/.

Liepājas zēni dabūn pa muguru

Baltkrievijas atklātajā hokeja čempionātā "Liepājas metalurgs" ceturtdien piedzīvoja gaužām nepatīkamu zaudējumu. Baltkrievu "Gomeļ" mūsējiem sadeva riktīgu sutu. Atklāti sakot, es pat īsti nesapratu, kas ar mūsējiem notika. Vārtos nebija pirmā vārtu vīra Dmitrija Žabotinska, savukārt otrais vārtu vīrs Māris Jurčers šajā spēlē stāvēja pagalam neveikli. Beigās viņu steidza nomainīt jauniņais Jānis Kalniņš (1991. gads!), kurš starp citu, izskatījās pietiekami pārliecinošs. Un arīdzan paši metalurgi uz laukuma nebija pārlieku droši. Vārdu sakot, rezultāts likumsakarīgs- 5:0.

Visu reportāžu var apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623337475329/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36360/.

Domās tikai sports

Visu nakti diez ko labi negulēju, hokeju gaidot. Ko tur liegties, nekādas lielās ilūzijas jau nebija. Tiesa, spēles pirmā trešdaļa maz izskatījās pēc pēdējo gadu Latvijas izlases. Gana miegaina, mazliet pat bailīga. Un kā nu ne, krievu "sarkanā mašīna" tik tiešām spēlēja nikni un teicami reizē. Tādēļ slānīt mūsējos par zaudējumu nevar. Taču papukstēt par rezultātu gan: ja ne "Dinamo" pēdējo mēnešu tradīcija (un fenomens reizē) salaist vārtos ripu birumu pirmajā trešdaļā, viss būtu pavisam citādi. Un varbūt ja ne mirkļa atslābums pēdējās trešdaļas sākumā, kas zin. It kā jau kārojas kritizēt mūsu aizsargus, taču labāk to atstāt Znaroka ziņā. Jebkurā gadījumā ir jāatzīst, ka krievu hokejs pēdējos gados ir gana atguvies. Visticamāk drīz var sekot likumsakarīgs kritums, jo sāksies nākamā hokejistu paaudžu maiņa. ''Atomreaktors'' Ovečins reiz atdzisīs, bet nākamie vēl neuzkarsīs. Pamatīgs kaimiņzemes sportistu kritiens kopumā jau noticis, skatoties, cik maz sulas var izspiest no teju 200 cilvēku lielās Krievijas izlases.
Taču mūsu sports nevar paļauties uz citu rezultātu mazināšanos. Tādēļ, noliekot pie malas šodienas hokeja spēli, ir grūti saprast, kādēļ uz tālo Kanādu devušies ducis tādu sportistu, kuri vismaz tuvākajos gados nebūs pat pirmajā vai otrajā desmitniekā. Visvairāk ar to gribas domāt mūsu slēpju pavēlniekus. Var jau sportists taisnoties, ka esot izvēlētas ne tās slēpes, ka pietrūcis spēka vai vēl kas. Neviens jau pārāk nenosodīs. Tomēr ja tādas runas ir katrā Olimpiādē pēc katras neveiksmes, tad jau tas paliek smieklīgi. Sāk atgādināt paražas, kuras vērojamas Krievijas ziņās: vieniem pie visa vanīgas dopingu kontroles agrā rīta stundā, otriem pie vainas tas, ka slikti baro, bet trešam vienkārši- kule par lielu, piedodiet.
Tai pašā laikā mums jāatzīst, ka, kaut pagaidām bez medaļām, tomēr mūsu izlase kopumā izskatās labi. Godam sevi pierādījušas mūsu meitenes- kamaniņu braucējas. Visas. Arī vīri ar kamaniņām turējās braši. Saukārt Jāņa Miņina kaujinieciskais noskaņojums, kas atgādina ainas no varoņfilmām, liek lepoties. Esam stipri, esam drosmīgi, esam ātri. Uzvarēsim!

Divu neticamo uzvaru vakars

Vairums Latvijas vīriešu (un kāda dāma jau ar (dāmas- piedodiet)) 28. janvāra vakaru pavadīja pie tālrāžiem, skatoties mūsu Dinamo spēli. Rezultāts vienkārši neticams. Nu vienkārši- neticams. Jau trešā spēle notiek atspēlējoties no pilnīga zaudējuma. Bet nu šodien kaut kas prātam neaptverams- no 0:4 uz 6:5. Katrā ziņā pēc šādas spēles var izvirzīt pretenzijas par spēli ar S-Pēterburgas SKA: kādēļ nevarēja atspēlēties no 1:8? Joks.
Bet ziniet, tik pat kuteklīga spēle 28. janvārī notika arī Liepājā. Pirms šīs spēles gan nācās nostāties dilemmas priekšā: sēdēt mājās un piedalīties bez maz vai reliģiskā sporta liturģijā- lūkot Dinamo spēli LTV7 vai iet pa aizputinātās ielām uz Liepājas Metalurga spēli. Uzvarēja lokālpatriotisms un devos uz Liepājas ledus halli. Tiesa gan, liela daļa liepājnieku izvēlējās pirmo variantu, tādēļ tribīnes gan bija patukšas. Bet žēl, jo spēle bija gluži neticama arī te. Kaut ko tādu klātienē redzēju pirmo reizi. No 0:3 zaudējuma liepājnieki izrāva uzvaru 4:3 pār baltkrievu Vitebsk. Bet ziniet, pēc spēles sekoja pats smieklīgākais- liela daļa atnākušo skatītāju skrēja uz halles foajē, kur pie televizora visi noskatījās Dinamo un Atlant spēles pēdējās desmit minūtes. Un ziniet, kas sākās par gavilēm, kad Lauris Dārziņš ieslidināja vārtos izšķirošo ripu?

Nu tāds vakars šodien bija Liepājā. Ak jā, še ieliku savu reportāžu par Liepājas Metalurga spēli: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623303481658/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36359/.

Metalurgi atkal uzvar

Liepājas sarkanmelnā mašīna veļas uz priekšu!

17. janvārī varen spraigā Baltkrievijas atklātā hokeja čempionāta spēlē "Liepājas metalurgs" ar 6:3 uzvarēja Žlobinas komandu "Metallurg". Ja sākums solījās būt gana draudīgs, jo tieši baltkrievu sportisti atklāja rezultātu un arī pēc rezultāta izlīdzināšanas to atkal pavērsa sev par labu, tad spēles otrais periods visu izmainīja. Tas ir ko vērts!

Reportāžu varat apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623104551345/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36358/.

Dzelzs latvietis

Izlasīju, ka izcilais vārtu vīrs Arturs Irbe tiks uzņemts Starptautiskās Hokeja federācijas Slavas zālē. Tas ne tikai ir izcils notikums izcilam sportistam, bet īsti svētki ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Un atkal atkārtoju: vai mums nevajadzētu vairāk lepoties ar Latviju un mūsējiem? Vai atceraties 2000. gada superbatāliju uz Sanktpēterburgas ledus? Esmu lepns, ka man ir bijusi iespēja dzīvot vienā valstī ar Arturu Irbi!

Bez hokeja Liepāja nav iedomājama

Katrs liepājnieks pārdzīvo par "Dinamo Rīga". Kliedz tā, ka kakls aizkrīt. Bet, ja spēlē spēlē "Liepājas Metalurgs", tad visi spēki savējiem.

22. novembrī starp Dinamo Juniors un Liepājas metalurgu notika varen spraiga spēle. Dinamo Juniora rindas pamatīgi spēcināja KHL kluba Dinamo Rīga spēlētāji, tādēļ kāds gan tur brīnums, ka šoreiz Liepājas Metalurgu rīdzinieki pieveica. Tiesa, tā jau nav, ka spēle bija vienos vārtos.

Vairāk bildes te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622730919793.

Nelielas pārdomas pēc hokeja

Kāds zīmīgs fragmentiņš no izcilās krievu filmas "Suņa sirds", kas pilnībā attiecas uz izjūtām par Krievijas proponēto pompozitāti 9. maijā un šādu tādu pašmāju ļautiņu izdarībām.

Nu, zaudējām. Nu ko, tas ir sports. Neteikšu, ka bija jautra oma. Bet ne vairāk. Taču tas, ko man nācās piedzīvot vakar pēc hokeja, bija beidzamais piliens manā pacietības jūrā. Un sākšu no gala.
Kā pienāk aprīļa beigas, pie daudzām jo daudzām mašīnām redzamas oranži melnās lentītes. Tā tas notiek teju pēdējos piecus gadus. Teikšu tā: pirmo gadu man tās netraucēja. Pēc gada sāku domāt: ko viņi ar to grib pateikt? Es un visi pārējie taču zin, kad beidzās karš. Bet, kad pērn šo lentīšu padarīšana aizgāja tik tālu, ka to vizualizācijas mirguļoja burtiski visur- Krievijas un pat Latvijas TV, internetā, pie mašīnām un pat pie daža laba indivīda drēbēm, man tas lika aizdomāties. Vārdi- ''lepojamies'' un ''atceramies'' šo lentīšu sakarā jau sāka kaitināt, redzot katra gada 9. maija trokšņainos pasākumus Pārdaugavā un citviet. Kad vērīgāk ieskatījos, pie kādām mašīnām bija šīs lentītes, pamanīju, ka lielai daļai numuru stiprinājumus grezno divu veidu uzraksti- CCCP vai Russia. Nesen parādījās arī uzraksts Россия. Daža laba mašīnas salonu sāka greznot kāds Krievijas karodziņš. Taču kad 3. aprīlī pirms un pēc visiem zināmās hokeja spēles pa Liepājas ielām ieraudzīju braucam vismaz duci automašīnu, kuras rotā ne tikai iepriekš nosauktā simbolu komplektācija, bet arī Krievijas karogi, tas jau lika ne pajokam nodrebēt. Vēlāk internetā izlasīju, ka Rīgā aina bijusi līdzīga. Pieņemot, sports ir sports, daudz nebūtu jābēdā. Katram savi favorīti, katram savi prieki. Taču to, kad pa manas dzimtās pilsētas ielām joņo mašīnas, kuras rotātas ar Krievijas karogiem un no kuru atvērtajiem logiem skan lāsti pār mani un Latviju, saglabāt pat ārēju savaldību ir gaužām grūti. Nu kāds te sports? Kāds sakars sportam ar drēbēm, kuras rotā padomju režīma simbolika?
Ziniet, es kā vienkāršs latvietis krievu filozofiju laikam īsti nesaprotu. Neesmu arī mediķis. Tādēļ neņemos spriest kas tas ir: dzimtenes sajūtu zaudējušo spriedze vai pilnīgi atklāts riebums pret to vietu, kurā viņi dzīvo. Es spriežu pēc sevis un savas loģikas: lai kā man patiktu Vācija, es taču nevarētu atļauties braukāt pa Londonu ar ķeizariskās vai Hitlera Vācijas simboliem un pa mašīnas logu lamāt Angliju. Bet viņi- vietējie Latvijas krievi taču to dara! Un nekādas pazīmes, ka tādējādi tiek izrādīts prieks vai lepnums par sev tīkamo, neredzu arī.
Kas attiecas uz pašiem krieviem, tad labāk par pašiem krieviem es uzrakstīt nespēšu: ''Помните? Гордитесь? Начните со своего ебаного подъезда, куда без зажатого носа зайти сложно. Вкрутите лампочку, покрасьте стену, отмойте лифт. Тогда то, ради чего, возможно, воевали ваши предки, станет немного ближе'' (Atceraties? Lepojaties? Sāciet ar savu iz**** kāpņu telpu, kurā bez aizspiesta deguna ieiet nav iespējams. Ieskrūvējiet spuldzīti, nokrāsojiet kāpņu telpu, izmazgājiet liftu. Varbūt tad tas, par ko karoja jūsu senči, kļūs mazliet tuvāks). Vai nav viedi vārdi?
Vēl kāds viedoklis: "Лучше бы все лаве, что тратят на празнование, отдали бы пенсионерам. Пока молодые без дуплей гоняют с пивасом и гадят окурками, обильно напиваясьв честь праздника, некоторые ветераны, ходят в толпе синих безумцев и собирают бутылки с банками" (Labāk visu naudu, ko tērē svinēšanai, atdotu pensionāriem. Kamēr jaunie dzer alu un piedrazo ar izsmēķiem, un krietni piedzeras par godu svētkiem, daži veterāni staigā šo neprāšu barā un lasa tukšās pudeles).

Takoj hokei nam ņe nužen!

Jūs šitādu hokeju esat redzējuši? Tas bija ko vērts. Такой хоккей нам не нужен (tāds hokejs mums nav vajadzīgs)! ASK/Ogre nav pelnījusi būt par labāko komandu valstī! Kādēļ?
1) Kerču ģimene ir sajaukusi izkaušanos kāzās ar sportu;
2) Varbūt Ogrē vai ASK tā pieņemts, taču normāli cilvēki Liepājā divi un pat trīs vienu guļošu nesit, nerunājot par hokeja ētiku;
3) Vai Beresņevam liekas, ka viņš ir treneris kādā nēģeru gangsteru komandā, kur spontāni žesti ir obligāts priekšnosacījums "krutumam"?

"Liepājas metalurgs" emocijām un kautiņiem bagātā spēlē pieveic "ASK/Ogri" from TVliepajniekiem on Vimeo.