Jauns datums histērijai

Šodien otro reizi esmu spiests rakstīt par medijem. Proti, atkal ziņa Nr.1, kas tiek copy/paste stilā manifestēta pilnīgi visur, redz, kaut kādi sliktie, gribot godināt nacistus. Nemaz neiedziļināos šajā grupveida paskvilā, vien uzdošu jautājumu: vai kāds maz zin, kas patiesībā notika 1941. gada 1. jūlijā? Labi, es saprotu, žurnālistiem ir jādara copy/paste, viņiem nav laika lasīt grāmatas. Labi, 9. maija brīnumpuika Nils Ušakovs visu redz cauri Staļina pīpes dūmiem, bet ar kuru galu domā tāds politiķis kā Artis Pabriks, sakot, ka 1. jūlijā Rīgā ienāca nacistu armija. Vai Pabrikam nekas nav zināms par to, ka Vācijas regulārajā karaspēkā zvērēšana politiskai ideoloģijai un politiskie komisāri atšķirībā no Pabrika kvēli mīlētās sarkanarmijas nepastāvēja?
Pabriks arī skaidro, ka nacistiskās okupācijas rezultātā jau pirmajos mēnešos tikai nogalināti vairāki tūkstoši Latvijas pilsoņu, tai skaitā arī Pabrika vectēvs. Protams, Vācija nekad negrasījās atjaunot Latviju, kāda tā bija līdz 1940. gada jūnijam. Protams, Vācijas okupācijas režīms nesaudzīgi izrēķinājās ar komunistiem, politiskajiem komisāriem un visiem pretiniekiem. Arī ebrejiem, kam normālā miera stāvoklī nav nekāda attaisnojuma. Bet vai Pabrikam nekas nav zināms par notikumiem, kas risinājās no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 14. jūnijam? Vai Pabriks nav dzirdējis, ka šajā laika posmā risinājās notikumi, kas ieguva nosaukumu Baigais gads? Vai Pabriks neko nav dzirdējis, ka 1941. gada 14. jūnijs bija tikai prelūdija baisām masu represijām, kuru mērķis bija plašas genocīda operācijas ne tikai pret latviešiem, bet arī pret Latvijas krieviem, ebrejiem un visiem citiem, kuru eksistence nebija paredzēta sarkanajā komunisma ellē ar nosaukumu PSRS? Vai tiešām Pabriks sirdsšķīsti tic, ja Vācijas karaspēks 1941. gada 1. jūlija neienāktu Rīgā, nesekotu jaunas izsūtīšanas un nošaušanas?
Šodien Pabriks lieliski atgādināja, ka nelietības seja paliek nelietības seja, neskatoties uz to, kāds pūderis uz tās uzklāts. Manu patreizējo noskaņojumu par labu "Vienotībai" gaidāmajās vēlēšanās tāds kā Pabriks diez vai ietekmētu, jo manās acīs Pabriks ir tas pats, kas bija pirms un pēc 13. janvāra notikumiem. Taču to, ka iekšlietu ministre rīkosies tik... histēriski, negaidīju. Un tas jau sāk nomākt.

Kad kauns pavisam zudis

Nē, laikam bez tā nekādi. Bez izbrīna. Bez nebeidzama izbrīna. Par ko? Nu par to pašu- par Krieviju. Valsti, kuras dvēseli laikam saprast nevar. Maziskuma un patmīlības nomocīta. Nu kā lai citādi tulko principiālu slepkavas slavināšanu par spīti tam, ka šis slepkava- Vasilijs Kononvs ir atzīts par vainīgu ļoti smagos noziegumos? Kononovs, kurš tagad pavada sava asiņainā mūža pēdējās dienas, Otrā pasaules kara laikā nodarbojoties ar marodierismu un atklātām slepkavošanām, notiesāts tieši par varasdarbiem pret absolūti nevainīgiem cilvēkiem, tostarp par dzīvas grūtnieces sadedzināšanu, kas jau ir kaut kas tik ārprātīgs, ka normāla cilvēka saprašanai par smagu. Bet redz, mūsdienu Krievijā viss citādi. Un ko gan brīnīties par tāda sīka neģēļa godāšanu, ja burtiski tiko par spītu pašu cilvēku protestiem, Maskavas varas iestādes nolēmušas skaļi atzīmēt Vācijas sakāvi Otrajā pasaules karā ar ielu dekorācijām, kurās būs redzams cilvēces vēsturē nežēlīgākais un asiņainākais tirāns Josifs Staļins, kura priekšā Hitlers izskatās pēc nešpetna razbainieka?
Redzot kaut ko tik neloģisku, cinisku un vēsturi revidējošu, tādi sīkumi kā Krievijas olimpiskās izlases sportistu niķošanās jau šķiet pēc karikatūras. Tādēļ par tiem sporta komediantiem nemaz negribas domāt. Olimpiādes rezultāti, tostarp šodienas hokeja spēle starp Slovākijas un Krievijas izlasēm, visu salika pa plauktiem. Uzvar labākie, bet, kas nevelk, labāk, lai izvēlas lielisko iespēju pastāvēt klusi. Ja nē, tad neatliek nekā cita, kā lietot līdzību par cilvēku tramvajā, kurš pietaisījis bikses bļauj uz blakussēdētāju par neciešamo smaku.

Cik tālu gatavi aiziet?

Šodien laikrakstā "Diena" lasāms Latvijas Universitātes asociētās profesores Vitas Zelčes raksts par skandalozo Krievijas mācību grāmatu un turienes izglītības sistēmas tieksmēm vulgarizēt padomju režīma upurus. Neviļus, redzot pašmāju politiskās elites pozīciju leģionāru dienas sakarā (kuru par korektu starptautiskajā arēnā vismaz padara Māra Riekstiņa pozīcija), kamēr Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs atklāti ņirgājas par Austrumeiropas vēsturi, izmantodams terminus, kas vairāk pienāktos Josifa Staļina preses sekretāram, grūti saglabāt bieži piesaukto mieru un pietāti. Neko vairāk kā pretīgumu sajust nav iespējams. Neko briesmīgāku nav iespējams iedomāties: kā var noslepkavot miljoniem cilvēku utopisku mērķu vārdā vai miljoniem sievietes un bērnu nomērdēt badā, lai revidētu etnisko sastāvu paša valstī? Bet baisākais, izskatās, ka šodienas Krievijas varturi to būtu gatavi atkārtot. Vismaz savās slimajās domās noteikti, jo šodienas pasaule vairs nav tā, kāda tā bija agrāk. Pat mēģinājums aizskart ukraiņus Krievijai beigtos ar pamatīgu pērienu zem jostas vietas. Ukraina ir lielvalsts. Ar mums gan mazliet sliktāk...

Ziniet, vietā atgādināt, ka Ādolfs Hitlers bija viens negantākajiem diktatoriem pasaules vēsturē, taču tik atbaidošu liekuļošanu, slimu naidu pret paša tautu, viņš demonstrēt vismaz vairījās. Izskatās, ka Putina- Medvedeva tandēms ir labi Staļina skolēni. ''Labestīgais tēvocis'' Josifs viņiem abiem labvēlīgi papļikšķinātu pa vaigiem.
Kad runā par notikumiem Krievijā un Latvijas varas ložas reakciju uz tiem, es atceros nesen pāršķirstītas 1939. un 1940. gada Latvijas avīzes. Piemēram, 1939. gada nogalē kā maza necila ziņa otrajā lapas pusē ievietots, ka Somijā notiek nelielas vietēja rakstura cīņas ar Sarkano armiju. Ne par upuriem, ne par ko citu nav minēts. Tur pat blakus tiek rakstīts par milzīga HES būvniecību Padomju Savienībā un panākumiem cīņā ar analfabētismu. Tādā pašā gaisotnē viss turpinās līdz 1940. gada jūnija beigām. Laikraksti lieliem un trekniem burtiem raksta par kūdras izmantošanu apkurē, seko prezidenta vizitācijai uz kādu skolu vai miestiņu, taču kā tāds ikdienas notikums rakstīts par sarkanās armijas rosīšanos otrpus robežai. Tā tas turpinās, turpinot idiotizējot sabiedrību, kamēr nākamie laikraksta numuri iznāk jau ar citiem nosaukumiem. Un tad jau laikrakstu pirmajās slejās tiek slavēts dižais tautu vadonis Staļins...

Josifs Džugašvilī starp trijiem dižākajiem krieviem

Kriminālnoziedznieks, kas laupījis bankas, apzinīgi grāvis valsti, kurā pats dzīvojis. Pēc asiņaina apvērsuma un izrēķināšanos ar valsts varu, šis kriminālnoziedznieks tapa par ietekmīgu personu. Sekoja galvu reibinoša karjera augšup, sabradājot paša cīņu biedrus. Viņa mežonīgās valdīšanas laikā gājuši bojā tik daudz cilvēku, cik visā cilvēces pastāvēšanas laikā kopā. Izrādās, ka šāds necilvēks var būt elks. Pat 2008. gadā. Izrādās, ka tauta, kuras trešdaļu ir iznīdējis šis tirāns, pašmocības ceļā turpina bendi dievināt. Kā tas iespējams?

Padomju tirāns Josifs Staļins, atzīts par trešo visu laiku dižāko krievu (zīmīgi, ka Staļins nemaz nav krievs) aptaujā "Krievijas vārds", ko rīkoja Krievijas valsts uzturēts televīzijas kanāls ''Rossija''. Aptauja norisinājusies veselus sešus mēnešus un tajā piedalījās ap 50 miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Starp citu, ilgu laiku Staļins atradās stabilā pirmajā pozīcijā, bet to zaudēja tikai pēc tam, kad aptaujas producents vērsās pie Krievijas lielākās televīzijas skatītājiem ar lūgumu, balsot par kādu citu.
Visbeidzot, par dižāko cilvēku Krievijas valsts vēsturē tomēr atzīts viduslaiku kņazs un karavadonis Aleksandrs Ņevskis, kuru "aiz matiem pievilkuši" aptaujas beidzamajos mēnešos. Otrajā vietā ierindojās reformists un cara laika premjerministrs Pjotrs Stolipins, kuru 1911. gadā nogalināja atentātā. Tikai ceturto vietu aptaujā ieņēmis izcilais krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins. Pat pēc vecajiem "labajiem" laikiem sērojošais kinorežisors Ņikita Mihalkovs atzinis, ka "Paldies Dievam, Aleksandrs Ņevskis ieņēma pirmo vietu. Bet faktam, ka Staļins ieņēma trešo, vajadzētu mums likt domāt, kurp mēs ejam''.
P.S. Neviļus atceros kādu parunu: kad vācietim iet labi, tas jūtas varens, lai iekarotu visu Eiropu, bet kad krievam iet slikti, viņš gatavs pakļaut visu pausauli. Laikam, lai visiem būtu tik pat slikti...

Ak jā. Aizmirsu papildināt. Proti, mani pārsteidz šī slimīgā tiekšanās mainīt pasauli, bet nespēja sakārtot savu durvju priekšu. Lūk, viena pārsteidzoša ziņa šai sakarā: http://www.strana.kaliningrad.ru/article/33/5040 un http://duh-lesa.livejournal.com/93558.html
Kronis visam: http://www.newsru.com/russia/30dec2008/mif.html