Jauns datums histērijai

Šodien otro reizi esmu spiests rakstīt par medijem. Proti, atkal ziņa Nr.1, kas tiek copy/paste stilā manifestēta pilnīgi visur, redz, kaut kādi sliktie, gribot godināt nacistus. Nemaz neiedziļināos šajā grupveida paskvilā, vien uzdošu jautājumu: vai kāds maz zin, kas patiesībā notika 1941. gada 1. jūlijā? Labi, es saprotu, žurnālistiem ir jādara copy/paste, viņiem nav laika lasīt grāmatas. Labi, 9. maija brīnumpuika Nils Ušakovs visu redz cauri Staļina pīpes dūmiem, bet ar kuru galu domā tāds politiķis kā Artis Pabriks, sakot, ka 1. jūlijā Rīgā ienāca nacistu armija. Vai Pabrikam nekas nav zināms par to, ka Vācijas regulārajā karaspēkā zvērēšana politiskai ideoloģijai un politiskie komisāri atšķirībā no Pabrika kvēli mīlētās sarkanarmijas nepastāvēja?
Pabriks arī skaidro, ka nacistiskās okupācijas rezultātā jau pirmajos mēnešos tikai nogalināti vairāki tūkstoši Latvijas pilsoņu, tai skaitā arī Pabrika vectēvs. Protams, Vācija nekad negrasījās atjaunot Latviju, kāda tā bija līdz 1940. gada jūnijam. Protams, Vācijas okupācijas režīms nesaudzīgi izrēķinājās ar komunistiem, politiskajiem komisāriem un visiem pretiniekiem. Arī ebrejiem, kam normālā miera stāvoklī nav nekāda attaisnojuma. Bet vai Pabrikam nekas nav zināms par notikumiem, kas risinājās no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 14. jūnijam? Vai Pabriks nav dzirdējis, ka šajā laika posmā risinājās notikumi, kas ieguva nosaukumu Baigais gads? Vai Pabriks neko nav dzirdējis, ka 1941. gada 14. jūnijs bija tikai prelūdija baisām masu represijām, kuru mērķis bija plašas genocīda operācijas ne tikai pret latviešiem, bet arī pret Latvijas krieviem, ebrejiem un visiem citiem, kuru eksistence nebija paredzēta sarkanajā komunisma ellē ar nosaukumu PSRS? Vai tiešām Pabriks sirdsšķīsti tic, ja Vācijas karaspēks 1941. gada 1. jūlija neienāktu Rīgā, nesekotu jaunas izsūtīšanas un nošaušanas?
Šodien Pabriks lieliski atgādināja, ka nelietības seja paliek nelietības seja, neskatoties uz to, kāds pūderis uz tās uzklāts. Manu patreizējo noskaņojumu par labu "Vienotībai" gaidāmajās vēlēšanās tāds kā Pabriks diez vai ietekmētu, jo manās acīs Pabriks ir tas pats, kas bija pirms un pēc 13. janvāra notikumiem. Taču to, ka iekšlietu ministre rīkosies tik... histēriski, negaidīju. Un tas jau sāk nomākt.

Taupīšanas un citas domas

Šodien, klausoties LR1 "Krustpunktus", šis tas lika aizdomāties. Neatkārtošu raidījumā dzirdēto, tādēl dalīšos ar savām pārdomām.
Piemēram, tik daudz runāts par valsts pārvaldes optimizēšanu. Varbūt kļūdos, taču pašas valdības interesēs būtu bijis 2009. gadu noslēgt ar plašu publisko pārskatu: cik ēdelīgo aģentūru likvidēts, cik birokrātiskā aparāta klerku palikuši bez darba, kā tiek optimizēti valsts dienestu izdevumi un personālsastāvs. Cik galu galā naudas ir ietaupīts. Bet nē. Tā vietā 2010. gads atkal sākas, piedodiet, ar diršanu. Savā iepriekšējā rakstā jau paudu neizpratni par elementāru un vienkāršu lietu sarežģīšanu. Tādēļ sīkumos neatkārtošos. Taču redzams, ka viss 2009. gads pagājis muļājoties. Lūk, neliels piemērs- izrādās tikai šodien Labklājības ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu likivdēt Dzimumu līdztiesības padomi. Iespējams, šī padome nebūt nebija lielākā valsts nelaime un birokrātijas perēklis, taču sen zināms, ka visa valsts burtiski apagusi ar šādām padomēm un citām pseido struktūrām, kuras nodarbojušas ne ar ko.
Tāpat turpina muļāties agrāk tik impulsīvā un rīkoties gribošā Linda Mūrniece. Iespējams, mēs nezinām visas nianses (iespējams mūsu nacionālās īpatnības prasa policistu katrā miestā un ielas krustojumā), taču uz Latvijas pleciem joprojām ir viena no lielākajām un neefektīvākajām policijām Eiropā. Par policijas struktūru arī rakstīju, bet ja kāds neatceras, atgādināšu, ka uz 2007. gadu Latvijā bija 435 valsts policistu uz 100 000 iedzīvotājiem. Faktiski ap 10 000 valsts policistu un ap 1500 pašvaldības policistu, kamēr Somijā ir ap 7000 policistu, bet Igaunijā ap 3000 policistu. Pat pēc formālām pārmaiņām, likvidējot Policijas akadēmiju un Valsts policijas apvienību "Apsardze", un izrevidējot vakantos amatus, Latvijas policija joprojām ir milzīga struktūra, kas prasa milzu izdevumus. Nav noslēpums, ka, samazināšanas rezultātā bez darba palika reti kurais priekšnieks, kas sēdēja kabinetā. Arī algu samazinājums, skatoties gluži aritmētiski, vistiešākajā veidā skāra tieši vienkāršos policistus. Bet pēdējais piliens bija Delfi portālā rakstītais, ka Kurzemes policijas priekšnieks ģimenes skandāla dēļ saņem piezīmi. Varētu jau rakstīt daudz, taču neiedziļināšos Kurzemes policijas priekšnieka nodarījumos vai soda adekvātumā (ļoti laba publikācija bija lasāma portālā Liepajniekiem.lv, tādēļ nav jēgas atkārtoties). Taču visvairāk gribas mest akmentiņus tieši Lindas Mūrnieces darbības lauciņā, jo tieši viņas paustais šī skandāla sakarā un pēcākais soda lielums lika ja ne izsmieties, tad izbrīnā pārlasīt dažus mēnešus vecas ziņas gan. Proti, vēl tikai 2009. novembrī laikrakstam "Latvijas Avīze" Linda Mūrniece sacīja sekojošo: mans uzskats ir tāds – ja cilvēks nevar tikt galā ar savām personīgajām problēmām, ir lielas šaubas, vai viņš spēs tikt galā ar darba pienākumiem. Atliek zīlēt- Kurzemes policijas priekšnieks tomēr spēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece lieki apvainoja labu policistu, vai nu Kurzemes policijas priekšnieks nespēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece faktiski ir nomināla iekšlietu ministre, kuras teiktajam neviens neklausa. Šodien skatāmā intervija iekš Dienas to laikam apliecina.
Nu un nobeigumā pilnīgi par Liepāju. Proti, dažas dienas atpakaļa izlasīju, ka šogad Liepājā taupīšot, izslēdzot ielu apgaismojumu. Pirms tam gana lielu rezonansi izsauca Liepājas domes nodoms taupīt uz valsts karogu rēķina. Pēcāk gan domes juristi ātri centās labot nelāgo izgāšanos, apgalvojot, ka galvenais pamatojums karoga noņemšanai no domes jumta iesot "Latvijas valsts karoga likums". Es protams saprotu, ka naudas pašvaldībai trūkst ļoti. Taču ir veidi, kas taupīšanas rāmjos tomēr nav ieliekami. Tostarp nacionālais karogs. Tomēr izskatās, ka Liepājas pašvaldībai radusies sajūta, ka taupot uz dzēšgumijām, apkopējām, dažiem karogiem un salūtu 18. novembrī, izdosies mazliet ciešāk savilkt jostu. Bet zināms taču, ka noņemot no banketa galda salvetes vai zobu bakstāmos kociņus, banketa izdevumi nesamazināsies. Tieši tādas analoģijas rodas, šad tad palasot par Liepājas domes taupīšanas darbiem. Tai pat laikā ir smagi ap sirdi redzēt šo knapināšanos, atceroties, cik dāsni un neprātīgi Liepājas dome rīkojās gluži nesen- vēl tikai 2008. gada nogalē, faktiski uzdāvinot bijušajai valsts prezidentei 16 900Ls par padomiem, kurus varēja iedot jebkurš Liepājas bērns. Un ja runājam par treknajiem gadiem, es joprojām nespēju izprast projektu realizācijas kārtību un prioritātes. Tostarp par Promenādi runājot. Esmu viens no tiem, kas pilnībā atbalstīja šāda objekta tapšanu ar visiem trūkumiem vai gaumes atšķirībām, taču beigu beigās jau bija skaidrs, ka kaut kur pāršauts pāri strīpai. Ar to domāju 2008. gada rudenī tapušo dzelzsbetona skatuvi Promenādē. Iespējams, arī šo būvi celt varēja un pat vajadzēja, taču kāda bija jēga izlietot teju 200 000 Ls par šo estrādi jau tad, kad krīze bija iestājusies, ja nekādu sarīkojumu tur faktiski nemaz nav notikuši, bet pilsētai krīzes brīžos pat nav nelielu rezervju karogu iegādei (barkašoviešiem par prieku) vai apgaismes nodrošināšanai nakts stundās. Bet 2006. gadā Liepājas dome bija tik dāsna, ka piešķīra PCTVL 300Ls 9. maija uguņošanas sarīkošanai. Bet, ak vai, kāda ironija! Pēc trijiem gadiem naudas 18. novembra uguņošanai nepalika...

Liepāja piegānīta

Arturs Vaiteiks (centrā pa kreisi) kopā ar savu kolēģi Liepājas Drošības policijas priekšnieku, barkašoviešu partijas biedru Aleksandru Boganovu, modri sargājot Liepājas Centrālkapus 2006. gada 16. martā, neielaižot tur leģionārus ar ziediem.

Kā jau vakar prognozēju, ziņa par Kurzemes policistu Nr.1 jau izskanējušas tāļu prom, tostarp Krievijā. Diemžēl, atklājas aizvien jaunas lietas, kas policijas šefa mundieri apķēpā aizvien vairāk. Kā izrādās, Arturam Vaiteikam lepno "VW Passat" melno limuzīnu ar ogļmelniem logiem patapināti, ar Pašvaldības policijas starpniecību, izgādājusi Liepājas dome, un tas Liepājas nodokļu maksātājiem izmaksājis 21 tūkstoti latu (man gan grūti saprast, kādēļ kaut kas tāds vispār ir jādara?). Liepājas domes deputāts Ivars Kesenfelds ierosinājis Pašvaldības policijas automašīnu, kas nodota pilnīgā lietošanā pulkvedim Vaiteikam, atprasīt un tās vietā sniegt reālu palīdzību Valsts policijai, nopērkot policistiem nepieciešamos portatīvos datorus, attāluma mērītājus vai tamlīdzīgas nepieciešamas lietas – sniegt tādu palīdzību, kas noderētu visai policijai, "nevis tikai vienam cilvēkam", taču domes valdošās koalīcijas deputātu vidū ierosinājums nav guvis atbalstu. Savādi gan.
Bet nu jau skaidrs ir noteikti, ka tas viss tik klusi nebeigsies kā Liepājas pusē šad tad mēdz notikt. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece skaidri devusi saprast, ka Vaiteiks nevar palikt amatā.
Starp citu, mazliet smieklīgi tagad ir lasīt ziņu vēl no 2002. gada, kad par 2000 dolāru kukuli kādam Ventspils policistam Kurzemes policijas šefa dzīvesbiedre sprieda bargu tiesu: ''[...]Ņemot vērā, ka cilvēks strādājis Iekšlietu ministrijas sistēmā no 1984.gada, pakāpe policijas majors, un ieņēmis vadošus amatus, tas ir ļoti smags tādam cilvēkam šāda veida noziegums. [...] Cilvēkiem tiešām ir izveidojies ļoti slikts priekšstats gan par policiju, gan par dažādām cita veida amatpersonām.[...]'' Vai nav viedi vārdi?

Kad beidzot to odžu perēkli izkratīs pa lielam?

Šodien TVNET portālā izlasīju LETA ziņu, ka, īstenojot Valsts policijas reģionālo reformu, tiks izveidotas piecas reģionālās pārvaldes. Atkal skan gaužām dramatiskas runas, ka reformu rezultātā simtiem policijas darbinieku palikšot bez darba. Es tam nepiekrītu, jo policijas Latvijā viennozīmīgi ir daudz par daudz. Taču ne par to.
Vakar- 21. maijā ziņu par daudzo pārvalžu likvidēšanu paspēja publiskot Iekšlietu ministre Linda Mūrniece Latvijas Radio 1. Un tagad, lūdzu, uzmanību! Te mana reformas interpretācija jau 23. aprīlī: ''[...] 26 reģionālo Valsts policijas pārvalžu un 26 augsti atalgotu pārvalžu priekšnieku vietā vietā jāizveido piecas novadu prefektūras- Rīgas, Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes ar pieciem novadu prefektiem[...]". Es, protams, nesaku, ka par to policijas reformu esmu runājis agrāk par iekšlietu ministri vai kādu augstu policijas amatpersonu. Taču mani kas cits dara uzmanīgu: es, būdams absolūts iekšlietu diletants, spēju pateikt un izdomāt to pašu, ko lemj un analizē cilvēki, kuri nēsā pītus pagonus, lepni sevi dēvē par ģenerāļiem, pulkvežiem un priekšniekiem, vada visādus štābus, galvenās pārvaldes un struktūras, kamēr es tā starp citu tikai piesēžos pie datora. Vai esmu apdāvināts ar hipnotiskām spējām? It kā jau nē. Varbūt esmu ļoti gudrs? Kaut nu tā būtu... Tātad, mans subjektīvais secinājums, ka iekšlietu sistēmu vada un valsts augstākajās iestādēs kopumā ilglaicīgi strādā diletanti un sliņķi. Vai gluži vienkārši- parazīti. Jo kā tas var būt, ka kopš 1991. gada Latvijā par policiju joprojām tiek dēvēts milicijas klons ar nelielām ārējām korekcijām? Kā tas var būt, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas lielākās izmaiņas policijā ir mašīnu krāsojums, formas vai kāda augstu amatpersonu rotācija amatos? Bet vēlāk brīnāmies, ka pensionējies Drošības policijas šefs izrādās praktizējošs barkašovietis, kas to vien vēlējies, kā iznīcināt Latvijas neatkarību...

Notikumiem pilna diena

Kā jau teicu, mūsu attālinātais atbalsts hokejistiem ir svarīgāks nekā liekas no pirmā brīža!

29. aprīlis atnācis ar gluži revolucionāriem notikumiem. Un to ir tik, ka līdz vakaram jau aizmirsies, kas notika no rīta. Tādēļ gluži vai ar statistiķa tabulu nolēmu tos pierakstīt.

1) Latvijas hokeja izlase stingri un noteikti apliecinājusi, ka ir ļoti, ļoti, ļoti nopietns spēks. Visas trīs spēles C apakšgrupā bija skatāmas. Vēl vairāk- baudāmas. Par gladiatoru cienīgu cīņu ar Zviedriju nemaz nerunājot. Šodienas Latvijas hokeja izlase ir tāda par kādu sapņojām tik ilgus gadus: jauna un ātra, kura šauj pa pretinieka vārtiem kā ložmetējs. Visbeidzot, kas nebūt nav mazsvarīgi, teju visa komanda kopīgi dzied Latvijas himnu! Viennozīmīgi, ka šajā faken krīzes laikā mūsu hokejpuikas mums dod lielu spēku. Paldies!
a) P.S. Bet te gan liek aizdomāties hokejfani.
b) Zviedrija paveikusi neiespējamo! Domāju, ka pat paglābjot nogurušos letiņu hokejistus no saplosīšanas.
2) Iekšlietu ministre Linda Mūrniece šodien uzdevusi likvidēt padomju milicijas reliktu Valsts policijā- apvienību "Apsardze". Kādēļ ar šo nedabisko veidojumu notika tik ilga auklēšanās, joprojām nesaprotu. Jācer, ka šim solim sekos cits loģisks solis: atteikšanās no vēl viena nedabiska padomju represīvo iestāžu mantojuma- pakāpju sistēmas iekšlietu sistēmā. Šim absurdam jau uzmanību esmu pievērsis vairākkārt.
3) Šodien Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks aicināja neatļaut 9. maija pasākumus pie tā sauktā ''uzvaras'' pieminekļa. Varētu pieļaut, ka tas ir priekšvēlēšanu populisms (kāds tas noteikti arī bija), taču jau pats fakts, ka Rīgas mērs uzdrošinās ko tādu teikt, ir diezgan liels notikums. Pie tam dienu iepriekš Birks atklāja, ka uzraksta ''Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem'' pie pieminekļa nebūšot. Tiesa, viņa vadītā municipalitāte ierosmi gan neatbalstīja pilnībā. Aizliegts tika tikai kāda komunistiskas sīkorganizācijas pieteiktais gājiens. Tādēļ gaužām vulgārais ļembasts un Latvijas nīšanas lielpasākums Pārdaugavā notiks arī šogad. Un galvaris šim balagānam ir neviens cits kā Maskavas stutētais šovmenis Nils Ušakovs.
4) Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics portālam "Diena" atklājis, ka bez darba var palikt vismaz katrs piektais skolotājs. Un tas jau ir krietni, krietni vairāk, nekā dažas dienas iepriekš bija gatava atklāt Izglītības ministre Tatjana Koķe. Ja tā, tad par tiem pēdējiem skolotāju protestiem prātā nāk sakāmvārds: no vilka bēga, lācim uzskrēja...
5) Visbeidzot, pie mums laukos nodedzis kāds pagalam atbaidošs iestādījums, kurš nezināmu iemeslu dēļ joprojām stāvēja nenovākts un biedēja Liepājas tūristus. Bet nu tas tikai liepājnieku prātam...