Meklēšana

Rāda ziņas ar etiķeti pctvl. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pctvl. Rādīt visas ziņas

2010. gada 5. janvāris

Taupīšanas un citas domas

0 komentāri
Šodien, klausoties LR1 "Krustpunktus", šis tas lika aizdomāties. Neatkārtošu raidījumā dzirdēto, tādēl dalīšos ar savām pārdomām.
Piemēram, tik daudz runāts par valsts pārvaldes optimizēšanu. Varbūt kļūdos, taču pašas valdības interesēs būtu bijis 2009. gadu noslēgt ar plašu publisko pārskatu: cik ēdelīgo aģentūru likvidēts, cik birokrātiskā aparāta klerku palikuši bez darba, kā tiek optimizēti valsts dienestu izdevumi un personālsastāvs. Cik galu galā naudas ir ietaupīts. Bet nē. Tā vietā 2010. gads atkal sākas, piedodiet, ar diršanu. Savā iepriekšējā rakstā jau paudu neizpratni par elementāru un vienkāršu lietu sarežģīšanu. Tādēļ sīkumos neatkārtošos. Taču redzams, ka viss 2009. gads pagājis muļājoties. Lūk, neliels piemērs- izrādās tikai šodien Labklājības ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu likivdēt Dzimumu līdztiesības padomi. Iespējams, šī padome nebūt nebija lielākā valsts nelaime un birokrātijas perēklis, taču sen zināms, ka visa valsts burtiski apagusi ar šādām padomēm un citām pseido struktūrām, kuras nodarbojušas ne ar ko.
Tāpat turpina muļāties agrāk tik impulsīvā un rīkoties gribošā Linda Mūrniece. Iespējams, mēs nezinām visas nianses (iespējams mūsu nacionālās īpatnības prasa policistu katrā miestā un ielas krustojumā), taču uz Latvijas pleciem joprojām ir viena no lielākajām un neefektīvākajām policijām Eiropā. Par policijas struktūru arī rakstīju, bet ja kāds neatceras, atgādināšu, ka
uz 2007. gadu Latvijā bija 435 valsts policistu uz 100 000 iedzīvotājiem. Faktiski ap 10 000 valsts policistu un ap 1500 pašvaldības policistu, kamēr Somijā ir ap 7000 policistu, bet Igaunijā ap 3000 policistu. Pat pēc formālām pārmaiņām, likvidējot Policijas akadēmiju un Valsts policijas apvienību "Apsardze", un izrevidējot vakantos amatus, Latvijas policija joprojām ir milzīga struktūra, kas prasa milzu izdevumus. Nav noslēpums, ka, samazināšanas rezultātā bez darba palika reti kurais priekšnieks, kas sēdēja kabinetā. Arī algu samazinājums, skatoties gluži aritmētiski, vistiešākajā veidā skāra tieši vienkāršos policistus. Bet pēdējais piliens bija Delfi portālā rakstītais, ka Kurzemes policijas priekšnieks ģimenes skandāla dēļ saņem piezīmi. Varētu jau rakstīt daudz, taču neiedziļināšos Kurzemes policijas priekšnieka nodarījumos vai soda adekvātumā (ļoti laba publikācija bija lasāma portālā Liepajniekiem.lv, tādēļ nav jēgas atkārtoties). Taču visvairāk gribas mest akmentiņus tieši Lindas Mūrnieces darbības lauciņā, jo tieši viņas paustais šī skandāla sakarā un pēcākais soda lielums lika ja ne izsmieties, tad izbrīnā pārlasīt dažus mēnešus vecas ziņas gan. Proti, vēl tikai 2009. novembrī laikrakstam "Latvijas Avīze" Linda Mūrniece sacīja sekojošo: mans uzskats ir tāds – ja cilvēks nevar tikt galā ar savām personīgajām problēmām, ir lielas šaubas, vai viņš spēs tikt galā ar darba pienākumiem. Atliek zīlēt- Kurzemes policijas priekšnieks tomēr spēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece lieki apvainoja labu policistu, vai nu Kurzemes policijas priekšnieks nespēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece faktiski ir nomināla iekšlietu ministre, kuras teiktajam neviens neklausa. Šodien skatāmā intervija iekš Dienas to laikam apliecina.
Nu un nobeigumā pilnīgi par Liepāju. Proti, dažas dienas atpakaļa izlasīju, ka šogad Liepājā taupīšot, izslēdzot ielu apgaismojumu. Pirms tam gana lielu rezonansi izsauca Liepājas domes nodoms taupīt uz valsts karogu rēķina. Pēcāk gan domes juristi ātri centās labot nelāgo izgāšanos, apgalvojot, ka galvenais pamatojums karoga noņemšanai no domes jumta iesot "Latvijas valsts karoga likums". Es protams saprotu, ka naudas pašvaldībai trūkst ļoti. Taču ir veidi, kas taupīšanas rāmjos tomēr nav ieliekami. Tostarp nacionālais karogs. Tomēr izskatās, ka Liepājas pašvaldībai radusies sajūta, ka taupot uz dzēšgumijām, apkopējām, dažiem karogiem un salūtu 18. novembrī, izdosies mazliet ciešāk savilkt jostu. Bet zināms taču, ka noņemot no banketa galda salvetes vai zobu bakstāmos kociņus, banketa izdevumi nesamazināsies. Tieši tādas analoģijas rodas, šad tad palasot par Liepājas domes taupīšanas darbiem. Tai pat laikā ir smagi ap sirdi redzēt šo knapināšanos, atceroties, cik dāsni un neprātīgi Liepājas dome rīkojās gluži nesen- vēl tikai 2008. gada nogalē, faktiski uzdāvinot bijušajai valsts prezidentei 16 900Ls par padomiem, kurus varēja iedot jebkurš Liepājas bērns. Un ja runājam par treknajiem gadiem, es joprojām nespēju izprast projektu realizācijas kārtību un prioritātes. Tostarp par Promenādi runājot. Esmu viens no tiem, kas pilnībā atbalstīja šāda objekta tapšanu ar visiem trūkumiem vai gaumes atšķirībām, taču beigu beigās jau bija skaidrs, ka kaut kur pāršauts pāri strīpai. Ar to domāju 2008. gada rudenī tapušo dzelzsbetona skatuvi Promenādē. Iespējams, arī šo būvi celt varēja un pat vajadzēja, taču kāda bija jēga izlietot teju 200 000 Ls par šo estrādi jau tad, kad krīze bija iestājusies, ja nekādu sarīkojumu tur faktiski nemaz nav notikuši, bet pilsētai krīzes brīžos pat nav nelielu rezervju karogu iegādei (barkašoviešiem par prieku) vai apgaismes nodrošināšanai nakts stundās. Bet 2006. gadā Liepājas dome bija tik dāsna, ka piešķīra PCTVL 300Ls 9. maija uguņošanas sarīkošanai. Bet, ak vai, kāda ironija! Pēc trijiem gadiem naudas 18. novembra uguņošanai nepalika...

2009. gada 7. jūnijs

Vismaz Liepājā bez pārsteigumiem. Un labi vien ir!

0 komentāri
Kā jau vairums ļaužu, kam augstākie spēki devuši spriešanas spējas, domāja, Liepājā vēlēšanas lielas izmaiņas nav nesušas. Labi vai slikti? Es gan sliekšos domāt, ka labi. Labi, ka viens otrs izmests no domes. Piemēram, visiem sen apnikušais Āris Ozoliņš, kurš pat reklāmās 12 gadu laikā nav spējis izdomāt neko citu kā vien pozēšanu pie šaha galda. Nav grūti iedomāties, kādu šūpošanos nāktos piedzīvot, ja bīstamā barkašoviešu partija būtu ieguvusi prognozētās divas vietas, bet promaskaviskais "Saskaņas centrs" vairāk par trim. Īstā vieta ierādīta arī bijušajam maršruta autobusa šoferim, tagad neveiksmīgam kapakmeņu tirgonim Boboško no PCTVL. Šis cilvēks domē jau no pirmās dienas izskatījās pēc pārpratuma, kuru pašvaldības amatā ievedusi vien histēriskā Osipova harizma.
Secinājums: jaunā dome būs latviska, liepājnieku etniskajam vairākumam lojāla. Gara acīm, ja vien vēlētāji nebūs izdarījuši asas kustības ar rakstāmrīku vai partiju lielie bosi nesāks stumdīt figūras, es tajā redzu (kad taps zināmas personājas oficiāli, salīdzināšu savas nojautas!):
Uldi Sesku(Liepājas partija)
Imantu Resni (Liepājas partija)
Helviju Valci(Liepājas partija)
Edvīnu Striku(Liepājas partija)
Gunāru Ansiņu(Liepājas partija)
Oskaru Zīdu(Liepājas partija)
Jāni Vilnīti(LPP/LC)
Silvu Goldi(Tautas partija)
Ivaru Kesenfeldu (TB/LNNK)
Ivaru Ķervi(Jaunais laiks)
Edgaru Krūmiņu(SCP).
Otro spārnu veidotu:
Elita Kosaka(barkašoviešu partija)
Valērijs Kravcovs (SC)
Sergejs Dikterjovs(SC)
Indulis Jankovskis(SC).
Pēdējam, ko no visas šīs sarkanās kompaškas ir normālākais, gan jācer, ka par viņu būs balsojuši kreisi noskaņotie latvieši.
Visbeidzot rezultāti nozīmē, ka Osipova un PCTVL kultivētās starpetniskās nesaskaņas nepārmetīsies uz pašvaldības namu. Cits jautājums: kā Sesks un viņa jaunā koalīcija, kuru atbalstīju arī es, noturēs saņemto uzticību. Dod Dievs mūsu Liepājas valdniekiem gudrību! Dod Dievs vairs nepakļauties valsts ienaidniekiem un nepieļaut vecās kļūdas! Ļoti, ļoti jācer, ka Seska kungam būs drosme atzīt savas kļūdas, bet galvenais- tās neatkārtot!

2009. gada 24. aprīlis

Maskavas pamuļķi

1 komentāri
Laikraksts "Diena" raksta, ka Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts ''Par pretdarbību nacisma reabilitācijai bijušās PSRS republikās". Tādēļ Krievijas parlaments jau pirms tā saukto 9. maija svētkiem grasās pieņemt likumu, ar kura palīdzību varēšot bargi sodīt tos, kas mēģina "reabilitēt nacismu" un apšauba Sarkanās armijas lomu nacisma sakaušanā. Likumprojekta autori uzskata, ka vajag bargi sodīt ikvienu, kurš pasludina par noziegumu antihitleriskās koalīcijas valstu rīcību Otrajā pasaules karā. Tiek uzskatīts, ka viens no likuma mērķiem ir iebiedēt Baltijas valstis, kas saniknojušas Staļina laika konjunktūrai simpatizējošos Kremļa politiķus. Tādēļ likuma izmaiņās ir paredzēta īpaša daļa ārzemniekiem. Proti, ja ārvalstu pilsonis (piemēram Latvijas vai Igaunijas) uzdrošināsies kritizēt PSRS lomu nacisma sakāvē, viņam būs liegta iebraukšana Krievijā, bet ieceļošanas gadījumā viņu varēs apcietināt un tiesāt. Un tiesāšanu veikšot īpaši tribunāli. Nu gluži kā pie Staļina, kad lietas "iztiesāja'' tā sauktās "troikas"- NKVD darbinieki, bet faktiski juridiski neizglītoti margināļi.
Starp citu, vēl nav skaidrs, kā Krievija gatavojas realizēt likumu un cīnīties ar PSRS "nopelnu" apšaubītājiem. Vai uz Latviju un citām valstīm tiks sūtītas īpaši sagatavotas grupas, kuras centīsies politiski nevēlamos nolaupīt un nelegāli izvest uz Krieviju, kā to jau praktizē kāda cita valsts, vai tiks izmantotas metodes, kādas Krievijas premjera Putina kolēģi izmantoja ar disidentiem agrākos gados? Piemēram, Ļitviņenko gadījumā talkā ņemot saindētu tēju ar poloniju 210 vai varbūt lietussargus, kuru rotā saindēts uzgalis kā tas notika 1978. gadā, atbrīvojoties no bulgāru disidenta Georgija Markova.
Galu galā, gribētos uzzināt, kā tad īsti būs ar to likuma tulkošanu sadzīvē. Vai saindēts lietussargs pienāksies arī tiem, kuru mašīnas pirms 9. maija nerotā tā sauktā ''georgijevskaja lentočka'' (георгиевская ленточка)? Un kas tad pildīs šīs Kremļa uzraugu funkcijas ārvalstīs? Vai Latvijā tas būs Nils Ušakovs ar "Saskaņas centru", kura aktīvisti izveidojuši komunistu varas darbus sludinošu interneta vietni www.9maja.lv, vai tie būs PCTVL vai gluži vienkārši šos pienākumus uzdos pildīt Jevgeņija Osipova neonacistiem, kuru rindās ir gan bijušais Drošības policijas šefs, gan citi ļautiņi, kuriem ir šādas tādas iemaņas, lai veikli kādu nolaistu no kātiem. Galu galā, Osipova kolēģi Maskavā itin labi tiek galā ar sev nevēlamo "nolikšanu pie vietas", piemēram slepkavojot vjetnamiešus un tadžikus.

2008. gada 21. janvāris

Vai Latvijas speciālie dienesti ir lojāli savai valstij?

2 komentāri
Šā gada 24. novembrī izskanēja ziņa, ka Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas (LNDP) kongresā partijas biedru rindās, kuras vada Jevgeņijs Osipovs, uzņemts bijušais Drošības policijas Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs. A. Bogdanovs pat nebūs ierindas biedrs, jo viņš ir šīs organizācijas centrālkomitejā. Pirmajā brīdī šī ziņa gan neliekas īpašas uzmanības vērta, tomēr pašķirstot dažus laikrakstus, atrodamas ziņas, kas liek aizdomāties. Gribas atgādināt konkrētus faktus par Jevgēņija Osipova politisko darbību, kas demonstrē tā pretvalstisko raksturu un saistību ar kriminālas ievirzes darbībām. Arī pats Jevgeņijs Osipovs nekad nav slēpis, ka no “Krievu nacionālā vienības” (Русское Национальное Единство) centra Maskavā saņēmis gan materiālu atbalstu, gan instrukcijas savai darbībai Latvijas teritorijā.
Kas ir LNDP?
Aģentūra LETA 2002. gadā ziņoja, ka liepājnieks Jevgēņijs Osipovs tika ievēlēts par LNDP priekšsēdētāju pēc tam, kad vismaz 80 nereģistrētās organizācijas "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" jeb tā saukto barkašoviešu iestājās LNDP. Ko tad šie barkašovieši bija tādu nodarījuši, ka Uzņēmumu reģistrs atteicās to reģistrēt? Lūk, dažas liecības.
Barkašovieši Jevgeņija Osipova vadībā Liepājas Karostā militārās nodarbības rīko kopš 1998. gada. Liepājas Drošības policijas priekšnieks jau toreiz tos dēvēja par "timuriešiem". (attēls no LNDP interneta vietnes)
1998. gada jūnija laikrakstā “Kurzemes Vārds” atrodams Līvijas Leines raksts “Krievu nacionālisti? Arī Liepājā”. Raksta autore savu rakstu iesākusi sekojoši: “Viņu štābs ir neliela istabiņa. Iekārtojums askētisks. Divi rakstāmgaldi. Pie viena no tiem sēd puisis Oļegs zaļbrūni raibā armijas formastērpā. Pie otra pats Krievijas Federācijas partijas “Русское Национальное Единство" ("Krievu nacionālā vienība") Liepājas organizācijas priekšnieks Jevgeņijs Osipovs. Viņam aiz muguras karogs: uz sarkana fona balts aplis, kurā savdabīgs kāškrusts. Sarkana lente ar kāškrustu baltā aplī arī Oļegam ap piedurkni”. Intervijas laikā J. Osipovs stāsta, ka viņš galīgi neesot vienisprātis ar to, kas pašlaik notiekot Krievijā, tas ir, bijušajā PSRS teritorijā, attiecībā pret krieviem. Krievijā, viņaprāt, tiek veikts genocīds pret krievu tautu. Tas gan notiekot slēptā, maskētā formā. Bet krievu tautu žņaudzot nost. Turpinājumā J. Osipovs saka: “mēs situāciju mainīsim pašos pamatos[...]. Partijā ir pusmilitāra kārtība un disciplīna.” No raksta izriet, ka vietējo organizāciju pēc viņu partijas statūtiem sauc par rotu. Tāpēc arī viņi iet uz "Dinamo" stadionu (Liepājas policijas sporta kluba šautuve- Liepājā, Zvejnieku aleja 4/8) mācīties šaut.
2000. gada 6. janvārī šajā pašā laikrakstā lasāms raksts “Aizturēts vīrietis, kurš Liepājā sašāva policistu”. Rakstā atrodams kāds satraucošs atgadījums, kurā Liepājā bija iesaistīts kāds barkašovietis. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā vietējā milicija aizturējusi Aleksandru Kobusu, kuru meklēja par policista slepkavības mēģinājumu. Tas notika 1997. gada 22. oktobrī Kobusu kopā ar Romānu Barančikovu Liepājā policija mēģināja aizturēt par jaunas sievietes izvarošanu. Kobuss sāka šaut uz policistiem ar pistoli un smagi ievainoja vienu kārtības sargu. Tika ierosināta krimināllieta par policista slepkavības mēģinājumu, kā arī par izvarošanu. Aģentūra LETA ziņoja, ka Kobuss bijis viens no Baltkrievijā aizliegtās apvienības "Krievu nacionālā vienotība" Minskas nodaļas vadītājiem”.

Profesionāls politiskais hameleons: attēlā pa kreisi- Jevgeņijs Osipovs 2002. gadā, kļūstot par LNDP priekšsēdi, pa labi 2007. gada 22. jūnijs, Šķēdes kāpās, noliekot sarkanas neļķes pie pieminekļa padomju patriotiem... (attēli no LNDP interneta vietnes)

Barkašovieši militārās iemaņas izmantoja arī laupot
2001. gada februārī laikrakstos bija lasāms, ka Liepājas policijai izdevies notvert bruņotu bandu, kas dažu mēnešu laikā aplaupījusi vairākas tirdzniecības vietas. Toreizējais Liepājas pilsētas un rajona Kriminālpolicijas priekšnieks Arturs Vaiteiks laikrakstiem atklāja, ka gados jaunie vīrieši bija nereģistrētās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" biedri un atbalstītāji. Aizturēto vīriešu dzīvesvietās bija uzieti lieli šaujamieroču un munīcijas krājumi: pistoles ar un bez klusinātājiem, arbalets ar optisko tēmekli, automāts ar maināmu stobru, naži, karabīne, patronas, detonatori, kaujas granāta un citi ieroči, ar kuriem kopumā bija iespējams apbruņot nelielu kaujas spējīgu vienību. Aizturēto mājās tika atrasti arī dažādi priekšmeti ar barkašoviešu simboliku. Vienā slēpnī uzieta arī beisbola nūja ar organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" simbolu. Kad lieta tika skatīta tiesā, viens no apsūdzētajiem atklāja, ka pirms noziegumu izdarīšanas būs nepieciešams arī ierocis, tāpēc prasījuši atbalstu arī no barkašoviešu līdera J. Osipova. Tas apsolījis, ka par to viņiem nav jāuztraucas, jo to viņš nokārtošot. Tā arī tas bijis.

Ko par barkašoviešiem teica Drošības policijas Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs
Kad laikraksta “Kurzemes Vārds” korespondente iztaujāja Drošības policijas Kurzemes reģionālas nodaļas priekšnieku Aleksandru Bogdanovu, mēģinot uzzināt viņa viedokli par barkašoviešu aktivitātēm Liepājā, Bogdanovs organizācijas biedrus nosauca par “nekaitīgiem timuriešiem”, no kuriem nav īpaši jābaidās. Varbūt sakritība, bet visus turpmākos gadus Drošības policija Liepājā pārsteidzošu centību izrādīja tieši pret barkašoviešu pretiniekiem, kad tos vajadzēja izsaukt un pratināt teju par katru sīkumu. Spilgts un uzskatāmas netaisnības piemērs bija 2006. gada februāris un marts, kad Liepājā un Rīgā tika lemts: atļaut vai neatļaut leģionāru piemiņas gājienus. Tā paša gada 23. februārī Liepājas dome izveidoja darba grupu, lai izskatītu Liepājas pilsētas pašvaldībā saņemtos pieteikumus par sapulcēm, gājienu vai piketu rīkošanu un lai nodrošinātu likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 15. panta nosacījumus. Darba grupas vadītājs bija Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektors Edgars Rāts. Grupas sastāvā darbojās neviens cits kā Drošības policijas Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs. Kopā ar citiem darba grupas locekļiem, uzklausot J.Osipova draudus par asinsizliešanu, ja tiks atļauts leģionāru atceres gājiens Liepājā, tika pieņemts lēmums- gājienu aizliegt. Zīmīgi, ka tie, kuri gājienu vēlējās rīkot, darba grupas sanāksmēs nebija aicināti. Veselais saprāts teiktu, ka jādomā par likumību draudos rīkot asinspirti, tomēr Liepājas policisti domāja un rīkojās citādi. Kapus, kur ļaudis gribēja likt ziediņus, ielenca, pie galvenajiem vārtiem izveidotās vienīgās šaurās ieejas policisti nācējiem prasīja dokumentus, leģionārus ar ziediem cītīgi uzmanīja, kamēr barkašovieši J.Osipova vadībā stāvēja blakus policistiem ar zvaigžņotiem uzplečiem un neslēpa gandarījumu. Kā labā jau tajās dienās strādāja A. Bogdanovs, bija acīmredzami.

“Timuriešu” tieksme uz vardarbību un ieročiem
2004. gada 1. maijā Liepājā notikušais izglītības reformas pretinieku mītiņš izvērtās pamatīgās nekārtībās. Protestētāji ne tikai pārkāpa likumu, kurus nesankcionētā gājiena ielās izveda neviens cits kā Jevgeņijs Osipovs.

2004. gada 1. maijs Liepājā. Jevgeņija Osipova un viņa organizācijas sakūdīts pūlis uzbrūk policijas mašīnai. (autora foto)

2004. gada 3. jūlijs, kad pēc dažu mēnešu pavadīšanas Liepājas cietumā par pretošanos policijai, Osipovs kā varonis (ar barkašoviešiem raksturīgi sveicienu!) pamet ieslodzījumu. Zīmīgi, ka prokuratūra pret Osipovu visas apsūdzības atcēla... (autora foto)

Rīkojot gājienu pa pilsētas ielām un sakot uzrunas, protestētāji no LNDP uzbruka policijas darbiniekiem un pretojās viņu likumīgajām prasībām. Vairāki demonstranti uzbruka kārtības sargiem, nogāžot vienu arī pie zemes. Sadursmes turpinājās pie policijas automašīnas, kurā kārtības sargi centās iedabūt divus agresīvāk noskaņotos demonstrantus, kas bija uzbrukuši arī policistiem. Nekārtības turpinājās arī pie Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes ēkas Rakstvežu ielā. Pēc šīm nekārtībām LNDP līderis "Kurzemes Vārdam" žurnālistam paudis, kamēr Latvijā turpinās nerēķināties ar cittautiešu interesēm, tikmēr arī sabiedrībā valdīs šāda sašķeltība, un viņi ir gatavi rīkot ne vienu vien līdzīgu demonstrāciju, lai aizstāvētu savas intereses.

2006. gada 16. marts, Aleksandrs Bogdanovs (centrā ar melno žokejcepuri) modri sargā Liepājas kapus, lai leģionāri nevarētu tur nolikt ziedus. Gluži kā 1987. gadā, kad Liepājas miliči 18. novembrī uzbruka cilvēkiem, kas devās nolikt ziedus uz Ziemeļu kapiem. (autora foto)

Savādi notikumi Liepājā norisinājās samērā nesen, proti, 2007. gada 10. jūnija pēcpusdienā profilaktiskā reida laikā Valsts policijas darbinieki 14. novembra bulvārī aizturēja piecus 1982., 1987., 1988.un 1985.gadā dzimušus jauniešus, kuru rīcībā bija apjomīgs pneimatisko ieroču arsenāls– trīs pneimatiskās pistoles, sešas pneimatiskās šautenes, sprāgstpakete un citi priekšmeti. Policija apstiprināusi, ka konfiscētiem pneimatiskiem ieročiem ir saistība ar LNDP. Arī pats Jevgēņijs Osipovs bija spiests atzīt, ka trīs no aizturētajiem jauniešiem esot LNDP biedri. Viņš gan uzskatīja, ka nekāds pārkāpums neesot izdarīts– pneimatiskie ieroči iegādāti pakāpeniski 10 gadu laikā un tikpat ilgi ar tiem notikuši šaušanas treniņi. Paralēli tam J.Osipova organizācijas mājas lapā tika izplatīti Krieviju, krievu karavīrus un LNDP slavinoši videoklipi, kuros redzami šie paši aizturētie jaunieši formastērpos, ķiverēs, ar ieročiem rokās. Kas tie par ieročiem- pneimatiskie vai šaujamieroči un kamdēļ Osipovam tos vajag, joprojām neviens nevar paskaidrot.

2007. gada vasara. LNDP militarizētie treniņi, pēc kuriem policijai tomēr nācās aizturēt vismaz dažus barkašoviešus. Ar karogu pats Jevgeņijs Osipovs, kurš tagad esot Jakova Plinera draugs. Cik noprotams, tagad šos zēnus ar ieročiem rokās komandēs arī bijušais drošības policijas virsnieks, LNDP centrālkomitejas loceklis A. Bogdanovs. (attēli no LNDP interneta vietnes)

Satraukumu pauž tikai nedaudzi
To, ka Drošības policija ir īpašs dienests, kuram ir gan plašas pilnvaras, gan pieeja valsts noslēpumiem, nav šaubas nevienam. Tomēr vairumam valsts iedzīvotāju uzticība šādam dienestam, kura amatpersonas atklāti simpatizē Latvijai naidīgam spēkam, diez vai augs. Tāpēc sabiedrībai vajadzētu uzzināt, cik sen Aleksandrs Bogdanovs un Jevgeņiju Osipovs ir pazīstams, un cik sen Aleksandrs Bogdanovs simpatizē Osipova vadītajai organizācijai. Tāpat kādam citam dienestam, piemēram Satversmes Aizsardzības birojam (SAB), nāktos noskaidrot, vai A. Bogdanovs, ieņemot augsto amatu, ir sadarbojies ar J. Osipova organizāciju, izmantojot dienesta stāvokli ir sniedzis palīdzību šīs organizācijas kriminālajās aktivitātēs. SAB steidzami būtu jāizmeklē un jāsniedz publiska atbilde: vai pastāv kaut vismazākā iespēja, ka visa speciālā, slepenā informācija, kas skar valsts un tās pilsoņu drošību un tiesības varētu nonākt J. Osipova rīcībā, un var tikt izmantota pret valsti un šīs organizācijas politiskajiem pretiniekiem? Būtu svarīgi arī uzzināt, vai, zinot J. Osipova sakarus ar Krieviju, pastāv iespēja, ka šīs valsts speciālie dienesti varētu iegūt savā rīcībā slepenu informāciju. Pats svarīgākais: vai Aleksandrs Bogdanovs, ieņemot augsto amatu Drošības policijā, ir iesaistījis šajā dienestā līdzīgi domājošos. Vai pastāv iespēja, ka Drošības policijas Liepājas nodaļā vēl joprojām strādā personas ar līdzīgiem politiskajiem uzskatiem, kas simpatizē un izrāda pretimnākšanu kriminālām un pretvalstiskām grupām.

Visbeidzot steidzami jānoskaidro, vai visi Drošības policijas Liepājas nodaļas darbinieki savlaicīgi ir bijuši informēti par sava bijušā priekšnieka politiskajiem uzskatiem un par to savukārt informējuši savu priekšniecību Rīgā? Ja patreiz Liepājā strādājošie Drošības policijas darbinieki joprojām izliekas neko nezinām par sava priekšnieka nodarbēm, rodas jautājums: cik lojāli viņi valstij, kura maksā viņiem algu?

2006. gada 16. marts Liepājā. Barkašoviešu līderis Jevgeņijs Osipovs, Liepājas domes deputāts, bijušais maršruta taksometra vadītājs Andrejs Boboško (ar melnām acenēm centrā)un Liepājas krievu kopienas vadītājs Valērijs Kravcovs varēja būt gandarīti. Leģionāri sadzīti sniega kupenās, bet viņi pozē Krievijas televīzijas kamerām. (attēls no LNDP interneta vietnes)

Ja arī Aleksandrs Bogdanovs tik tiešām ir goda vīrs un sava dienesta laikā Drošības policijā likumus nav pārkāpis, intereses pēc gribētos uzzināt, vai tik pat remdeni un bikli viņa bijušie padotie rīkotos, ja tādu pašu interesi par ieročiem izrādītu kāda cita virziena organizācijas, kuras necīnās par krievu valodu un neatzīmē 9. maiju. Vai tik pat iecietīgas būtu visas citas tiesībsargājošās struktūras, ja Bogdanova ranga amatpersona nolemtu iestāties kādā pretējās nometnes organizācijā? Par kriminālo pagātni pat nerunājot.

Aigars Prūsis
2007. gadā