Osipovs forever

Osipovs tāpat kā Ļeņins ir mūžīgs. Vismaz par viņa eksistenci reizi pa reizei tiek atgādināts...

Vai tā būtu nejaušība, ka Indriķa un Ūliha ielas krustojumā parādījies šāds uzraksts? Es protams pieņemu, ka Liepājā ir daudzi Osipovi un diez vai vairums no viņiem rakstīs savu uzvārdu uz sienas. Taču tā ir savāda nejaušība, ja Liepājā ir Osipova partija, kuras galvaris tik ļoti mīl visur iespraust savu uzvārdu...

Ukraiņu nacionālistu upuris vai bīstams naida kurinātājs?

Šodien laikrakstā "Neatkarīgā" pamanīju kādu dramatisma pilnu rakstu- "Karatē treneri Ukrainā teju nosit tautības dēļ". Izlasot virsrakstu, taisni vai skudriņas pār muguru pārskrēja. Izlasot ziņu, šoks vēl lielāks. Jaunais cilvēks tik tiešām izcietis briesmu lietas. Rakstā atrodamais, ka ''[...]Pēc ukraiņu nacionālistu uzbrukuma, divām pārdzīvotām klīniskajām nāvēm un 15 operācijām austrumu cīņu treneris Sergejs Deņisovs atkopies tiktāl, ka mājās Ventspilī atsācis trenera darbu[...]", lika aizdomāties, kas tad ir šis Deņisovs, ko ukraiņu nacionālisti esot piekāvuši. Grūti rast skaidrojumu tādai nežēlībai pret cilvēku. Tam nav attaisnojuma un tas ir nepieļaujami. Taču līdz šim kaut kā nebija dzirdēts, ka Ukrainā būtu ierasts uzbrukt Latvijas iedzīvotājiem etnisku vai nacionālistisku iemeslu dēļ. Bet še tev pārsteigumi! Mazliet paložņājot pa tīmekļa ārēm, uzdūros bēdīgi slaveno Latvijas barkašoviešu mājas lapai. Šī organizācija, kas tagad pieņēmusi sava līdera Jevgeņija Osipova vārdu, ar Ukrainā cietušo Sergeju Deņisovu izrādās ir vairāk nekā ciešās saitēs. Proti, Sergejs Deņisovs ir Osipova partijas valdes loceklis un reizē arī šīs partijas Ventspils nodaļas vadītājs. Jebšu, vienkārši sakot, viņš ir Ventspils barkašoviešu līderis.
Atšķirībā no vairuma šīs partijas atbalstītājiem un aktīvistiem, Sergejs Deņisovs ir viens no tiem, kas paralēli savai politiskajai darbībai, savu pārliecību ir gatavs realizēt arī fiziskās darbībās. Piemēram 2008. gada vasarā Sergejs Deņisovs Liepājā organizēja semināru, kurā Osipova partijas aktīvistus apmācīja ielu cīņām ar nažiem. Semināra programmā bija iecerēts sekojošais: uzbrūkošās kombinācijas, aizsardzība, izmantojot nazi, naža izmantošana kritiskās situācijās un ierobežotā telpā. Filmēt vai fotografēt šajā pasākumā bija noliegts. Īpaši raksturīgi politiskajai organizācijai tas nešķiet, vai ne?
Atceroties gana skaļo skandālu virkni, kas saistīti ar gana vardarbīgo Osipovu un viņa vadītājiem barkašoviešiem, rodas jautājums: ko organizācijā, kura nekad nav slēpusi Latvijai un citām valstīm klaji naidīgu nostāju, meklē cilvēks, kurš esot Ventspils sporta spīdekis? Rodas arī jautājums, vai tiešām šis Ukrainā cietušais Deņisovs ir tik nevainīgs upuris, kā to šodienas publikācijā raksta laikraksts "Neatkarīgā"? Protams, pilnīgi iespējams, ka cilvēks neatkarīgi no tautības vai politiskās pārliecības kļūst par uzbrukuma mērķi. Taču laikraksta publikācijā skaidri un gaiši norādīts, ka Sergeju Deņisovu piekāvuši tieši ukraiņu nacionālisti. Tur pat lasāms, ka "[...]atmiņas izdevies restaurēt, un izrādās, ka viņa piekaušanas pamats bijusi tautība[...]", jo ''[...]Rietumukrainā būt krievam ir zināms risks[...]''. Neesmu liels eksperts Rietumukrainas īpatnību sakarā, taču pat neiedziļinoties, ir redzams, ka Sergejam Deņisovam ļoti patīk lielkrievu šovinisms. Šim kungam arī ļoti tīk flirtēt ar latviešu tautai sāpīgiem jautājumiem, balansējot uz atklātas ņirgāšanās robežas. Piedodiet, bet ir grūti noticēt, ka šis Deņisovs bija devies uz Ukrainu, lai tur kādam mācītu savas kaujas mākslas vienkārši tāpat. Pilnīgi iespējams, ka viss notikušais Ukrainā ir bijusi divu galēju pretēju politisko organizāciju biedru sadursme, kurā Deņisovs palicis zaudētājos. Un to, ka Deņisovs nav iestājies kādā nevainīgā timuriešu kopā, kā to reiz centās pasniegt bijušais Liepājas Drošības policijas priekšnieks Bogdanovs (pats vēlākais barkašovietis), bet gan organizācijā, kas skaidri deklarējusi savu nepatiku pret Latviju un latviešiem, ir redzams ikvienam, kas kaut reizi ielūkojies barkašoviešu mājas lapā.

Kas jauns pilsētā zem liepām?

Šodien Liepājā pirmais sniegs. Ticiet vai nē, bet mums- iedomīgajiem liepājniekiem tāda dabas parādība ikreiz izsauc sajūsmu. Nu un kā jau tas ierasts, kad pa logu tiek ieraudzīts sniegs, atskan bērnu sajūsmas saucieni. Visvairāk sasmīdināja gribēšana uz skolu iet kombinezonā un ar slēpēm.
Lasot portālu Liepājniekiem.lv, uzdūros ziņai, kas man lika ne pa jokam izsmieties. Šķita amizanti, taču, kad pārlapoju vēlreiz laikrakstu "Kurzemes Vārds", kurā lasāma šīs ziņas pilnā versija, mazliet jau šokēts jutos gan. Ja jau neklusē arī LNT "Degpunktā", tad visticamāk, ka Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka, pulkveža Artura Vaiteika liktenis jau izlemts, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka konjunktūrisma līderis "Kurzemes Vārds" nav tas medijs, kas atļausies apgānīt Vaiteika godu, ja notikušais būtu neliels pārpratums (atcerēsimies regulāros slavas rakstus, kuros Arturs Vaiteiks pat tika nodēvēts par Liepājas mazo Napaleonu!). Varētu saukt pēc avīžnieku godaprāta, sak, ko iznest ķildas plašākai publikai. Bet nez vai tas ir nopietni, ja policijas priekšnieks, kurš nesen tapis par policistu Nr.1 visā Kurzemē, tiek turēts aizdomās par braukšanu ar dienesta mašīnu dzērumā. Un šī nav pirmā reize, kad Kurzemes svarīgākais policists iekuļas pagalam nelāgās situācijās. Varbūt pat likteņa ironija, taču pret Liepājas mazo Napaleonu vērsās tieši Liepājas barkašoviešu pazīstamākā persona. Bet reiz taču bija citādāk, kad kopā ar Jevgeņija Osipova cīņu biedru Aleksandru Bogdanovu (starp citu, bijušo Liepājas Drošības policijas šefu) tika turēta kopēja rinda... Par to rakstīju agrāk.
Vārdu sakot, plašsaziņas līdzekļiem tagad varen svarīga ziņa, ko manifestēt. Sabiedrībai jau tas patīk, vai ne?

Vismaz Liepājā bez pārsteigumiem. Un labi vien ir!

Kā jau vairums ļaužu, kam augstākie spēki devuši spriešanas spējas, domāja, Liepājā vēlēšanas lielas izmaiņas nav nesušas. Labi vai slikti? Es gan sliekšos domāt, ka labi. Labi, ka viens otrs izmests no domes. Piemēram, visiem sen apnikušais Āris Ozoliņš, kurš pat reklāmās 12 gadu laikā nav spējis izdomāt neko citu kā vien pozēšanu pie šaha galda. Nav grūti iedomāties, kādu šūpošanos nāktos piedzīvot, ja bīstamā barkašoviešu partija būtu ieguvusi prognozētās divas vietas, bet promaskaviskais "Saskaņas centrs" vairāk par trim. Īstā vieta ierādīta arī bijušajam maršruta autobusa šoferim, tagad neveiksmīgam kapakmeņu tirgonim Boboško no PCTVL. Šis cilvēks domē jau no pirmās dienas izskatījās pēc pārpratuma, kuru pašvaldības amatā ievedusi vien histēriskā Osipova harizma.
Secinājums: jaunā dome būs latviska, liepājnieku etniskajam vairākumam lojāla. Gara acīm, ja vien vēlētāji nebūs izdarījuši asas kustības ar rakstāmrīku vai partiju lielie bosi nesāks stumdīt figūras, es tajā redzu (kad taps zināmas personājas oficiāli, salīdzināšu savas nojautas!):
Uldi Sesku(Liepājas partija)
Imantu Resni (Liepājas partija)
Helviju Valci(Liepājas partija)
Edvīnu Striku(Liepājas partija)
Gunāru Ansiņu(Liepājas partija)
Oskaru Zīdu(Liepājas partija)
Jāni Vilnīti(LPP/LC)
Silvu Goldi(Tautas partija)
Ivaru Kesenfeldu (TB/LNNK)
Ivaru Ķervi(Jaunais laiks)
Edgaru Krūmiņu(SCP).
Otro spārnu veidotu:
Elita Kosaka(barkašoviešu partija)
Valērijs Kravcovs (SC)
Sergejs Dikterjovs(SC)
Indulis Jankovskis(SC).
Pēdējam, ko no visas šīs sarkanās kompaškas ir normālākais, gan jācer, ka par viņu būs balsojuši kreisi noskaņotie latvieši.
Visbeidzot rezultāti nozīmē, ka Osipova un PCTVL kultivētās starpetniskās nesaskaņas nepārmetīsies uz pašvaldības namu. Cits jautājums: kā Sesks un viņa jaunā koalīcija, kuru atbalstīju arī es, noturēs saņemto uzticību. Dod Dievs mūsu Liepājas valdniekiem gudrību! Dod Dievs vairs nepakļauties valsts ienaidniekiem un nepieļaut vecās kļūdas! Ļoti, ļoti jācer, ka Seska kungam būs drosme atzīt savas kļūdas, bet galvenais- tās neatkārtot!

6. jūnijs- saulainā izvēles diena

Beidzot pienākusi vēlēšanu diena. Tā šajās vēlēšanās baudu politiskā vērotāja lomu, uz vēlēšanu rezultātiem skatos gaužām mierīgi. Uztrauc tikai viens: Kremļa atbalstīto spēku spēja uzvarēt. Ja par EP parlamentārieti kļūs Alfrēds Rubiks, tas būs īsts kauna traips valstij. Normālā valstī šāds cilvēks pēc 1991. gada puča saules gaismu redzējis vairs nebūtu un piedzīvotu sava aroda brāļa- Čaušesku likteni. To, ka eiroparlamentā atkal var iekļūt PCTVL ragana, šaubu maz. Tā kā pretvalstisko spēku izredzes mazināt nespēju, izvēlējos atbalstīt tos, kuri līdz šim EP sevi apliecinājuši viskrietnāk. Manās acīs tā bija Inese Vaidere. Ieplusoju arī Sandrai Kalnietei. Tātad, šogad Eiroparlamenta vēlēšanās nobalsoju par "Pilsonisko savienību". Ar pašvaldību vēlēšanām bēdu ieleja. Vismaz Liepājā. Izvēle gaužām maza. Brīžam jau šķita, ka ignorēšu pašvaldību vēlēšanas. Taču, redzot, kādus milzu līdzekļus savā kampaņā izgāž Krievijas vēstniecības un vietējās piektās kolonnas atbalstītie barkašovieši, šaubu nebija. Nepiedalīšanās lies ūdeni uz šo neliešu dzirnām. Pasarg Dievs, ja dzimtajā pilsētā šie kriminālisti vēl sāks valdīt...
Pēdējā mirklī vēl šaubījos, ko atbalstīt. Nolēmu, ka 12 gadus Liepājā valdošo mēru ar savu balsi neatbalstīšu. Uldis Sesks kā mērs nebūt nav sliktākā kandidatūra, taču ne viņa dēļ. Viņa vadītās "Liepājas partijas" saraksts man šķita netīkams. Vārdus un uzvārdus neminēšu. Bet viņi jau tāpat iegūs vismaz 5 vietas no 15. Atlika vērst skatus uz "Pilsonisko savienību", TB/LNNK, "Jauno laiku", LPP/LC vai Tautas partiju. Tā kā neesmu atbalstītājs nevienai no šīm partijām, skatījos uz personām.
Tuvāk, iepazīstoties ar "Pilsoniskās savienības" sarakstu, nācās konstatēt, Liepājā šī partija piedzīvojusi pamatīgu blamāžu. Saraksts ir gaužām žēlīgs. Pat nožēlojams. Tādēļ partija paliks ar garu degunu. TB/LNNK atkrita dabiski. Liepājā nekādas TB/LNNK nav. Ir daži nožēlojami penši un Ivars Kesenfelds, kuram ar to nacionālo interešu aizstāvību ir bijis maz sakara. Atceros attieksmi, kad lūdzām palīdzību 16. martā. Viens otrs cilvēks partijas "Jaunais laiks" sarakstā man šķita simpātisks. Taču atbaidīja šīs partijas savādā izvēle Grobiņas novadā. Vietējie zin, ko ar to domāju. Šķiet šī partija reģionālās nianses izprot vāji. Līdz pēdējam mirklim biju gatavs atdot savu balsi LPP/LC, neskatoties uz to, ka šī partija man ir dziļi pretīga. Domāju atdot balsi tikai tādēļ, ka tur bija manis cienīts cilvēks- Jānis Vilnītis. Taču neatklāšu neko jaunu, sakot, ka atbaidīja Liepājas svētuļa klātbūtne tai pašā sarakstā (liepājnieki zinās, par ko runa). Šis cilvēks, maskējoties aiz Dāvida dziesmām, darbos maz atšķiras no Rīgas buldozera. Atlika sāpīga izvēle- Tautas partija. Taču šīs partijas sarakstā ir cilvēki, kurus cienu. Kurus vismaz kaut cik zinu. Jau sen esmu teicis, ka par Liepājas mēru bija jābūt Silvai Goldei. kurai labs tvēriens. Labu iespaidu uz mani ir atstājusi arī Sandra Šēniņa. Šīm dāmām iedevu plusiņus. Ieplusoju arī RTU LMZTK fīreram Voldemāram Kārkliņam. Neskatoties uz to, ka biju sliņķis, mācoties tehnikumā, par Kārkliņu palikušas labas atmiņas. Pārējos atstāju bez uzmanības. Vienkārši nepazīstu.

Lai kā nebūtu, šodien manu sirdi līksmu darīja saulainais laiks un kāda ziņa. Mūsu kaimiņu baltkrievu tētiņš iepurnējis Kremļa smerdelim: http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=24954525. Malacis, baķka!
P.S. Pēcāk Krievija izšķīrusies par "atbildes" soli- Krievija aizliedz Baltkrievijas piena produktu importu uz Krieviju. Smieklīgi.

Par gaisotni Liepājā un atklātu pašlepnuma trūkumu

Cilvēks, kas Liepājai nesīšot pārmaiņu vējus. Nest jau nesīs, tikai kādus? Otru Baigo gadu?

Šodien šis tas man lika aizdomāties par Liepājas politisko dīķīti. Runa iet par to, ka "Neatkarīgajā" lasāms viens varen trāpīgs Elitas Veidemanes raksts ''Kauja par Liepāju: šerifs pret bambuļakiem''. Kā jau var nojaust, runa iet par priekšvēlēšanu gaisotni Liepājā. Uzrakstīts drosmīgi, mazliet ironiski, taču trāpīgi. Ir ko padomāt. Kāds tas mūsu zivju dīķis izskatās no malas...

Otrs iemesls pārdomām radies, lūkojoties Liepājas ziņu portālā Liepājniekiem.lv. Ikviens, atverot šo vietējā laikraksta "Kurzemes Vārds" interaktīvo interneta vietni redzēs, kāda politizācijas pakāpe valda Liepājā. Pat nedabiska. Portāla titullapā veselas trīs grafiskās partiju reklāmas un seši apmaksāti partiju reklāmu raksti. Papildus tam sadaļā "Vēlēšanas 2009" četri raksti. Protams, tas, ka tik daudz reklāmu vienuviet, kaitina. Bet, pieņemot krīzes uzspiesto konjunktūru, to varētu paciest. Tikai nav saprotams, kādēļ šo grašu dēļ "Kurzemes Vārds" gatavs manifestēt barkašoviešu demagoģiju. Īpaši, ja tā ir tik nekaunīga un atklāti ņirgājas par mūsu valsti, zinot, kas ir šī partija, ko viņi domā un kādi ir viņu darbi pagātnē. Bet galvenais, nav taču noslēpums, ko viņi domā par pasaulē notiekošo. Gan par Liepāju, gan Latviju, gan pašu "Kurzemes Vārdu"...

P.S. Šodien ievēroju, ka portāls Liepājniekiem.lv izdzēsis manis pievienotās bildes, kurās Osipovs un viņa rīkļu rāvēji redzami neviennozīmīgās pozās. Jautājums: kādēļ? Naudas dēļ, ko par reklāmu maksā barkašovietis Osipovs? Varbūt aiz cieņas pret pašu Osipovu?

Vienkārši demagoģijas kalngals

Skatos un brīnos.
1) Vakar slavēja baltās rases pārākumu, bet šodien... To var apskatīt te: http://tv.delfi.lv/ru/video/wx2KAD62.
2) Vakar klaigāja, ka visi ir blēži, uzdevās par nabago aizstāvi. Cīnījās ar "fašismu". Kā draudēja palikt bez deputāta goda, atrada citus sabiedrotos. Bet šodien... To var apskatīt te: http://kasjauns.lv/lv/news/?news_id=3079.

Latvijas iznīcinātāji

Prasa pilsonību, taču valsti un valsts valodu ienīst...

2004. gads bija lūzuma gads, kad pēc krietna pārtraukuma atkal aktivizējās Latvijas valsts pretinieki. Skanēja prasības pēc otras valsts valodas, pēc savādām "tiesībām" un vēl sazin pēc kā. Pagājuši pieci gadi un šī nekaunība nav mazinājusies. Tieši otrādi, tā pieaug...

Maskavas pamuļķi

Laikraksts "Diena" raksta, ka Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts ''Par pretdarbību nacisma reabilitācijai bijušās PSRS republikās". Tādēļ Krievijas parlaments jau pirms tā saukto 9. maija svētkiem grasās pieņemt likumu, ar kura palīdzību varēšot bargi sodīt tos, kas mēģina "reabilitēt nacismu" un apšauba Sarkanās armijas lomu nacisma sakaušanā. Likumprojekta autori uzskata, ka vajag bargi sodīt ikvienu, kurš pasludina par noziegumu antihitleriskās koalīcijas valstu rīcību Otrajā pasaules karā. Tiek uzskatīts, ka viens no likuma mērķiem ir iebiedēt Baltijas valstis, kas saniknojušas Staļina laika konjunktūrai simpatizējošos Kremļa politiķus. Tādēļ likuma izmaiņās ir paredzēta īpaša daļa ārzemniekiem. Proti, ja ārvalstu pilsonis (piemēram Latvijas vai Igaunijas) uzdrošināsies kritizēt PSRS lomu nacisma sakāvē, viņam būs liegta iebraukšana Krievijā, bet ieceļošanas gadījumā viņu varēs apcietināt un tiesāt. Un tiesāšanu veikšot īpaši tribunāli. Nu gluži kā pie Staļina, kad lietas "iztiesāja'' tā sauktās "troikas"- NKVD darbinieki, bet faktiski juridiski neizglītoti margināļi.
Starp citu, vēl nav skaidrs, kā Krievija gatavojas realizēt likumu un cīnīties ar PSRS "nopelnu" apšaubītājiem. Vai uz Latviju un citām valstīm tiks sūtītas īpaši sagatavotas grupas, kuras centīsies politiski nevēlamos nolaupīt un nelegāli izvest uz Krieviju, kā to jau praktizē kāda cita valsts, vai tiks izmantotas metodes, kādas Krievijas premjera Putina kolēģi izmantoja ar disidentiem agrākos gados? Piemēram, Ļitviņenko gadījumā talkā ņemot saindētu tēju ar poloniju 210 vai varbūt lietussargus, kuru rotā saindēts uzgalis kā tas notika 1978. gadā, atbrīvojoties no bulgāru disidenta Georgija Markova.
Galu galā, gribētos uzzināt, kā tad īsti būs ar to likuma tulkošanu sadzīvē. Vai saindēts lietussargs pienāksies arī tiem, kuru mašīnas pirms 9. maija nerotā tā sauktā ''georgijevskaja lentočka'' (георгиевская ленточка)? Un kas tad pildīs šīs Kremļa uzraugu funkcijas ārvalstīs? Vai Latvijā tas būs Nils Ušakovs ar "Saskaņas centru", kura aktīvisti izveidojuši komunistu varas darbus sludinošu interneta vietni www.9maja.lv, vai tie būs PCTVL vai gluži vienkārši šos pienākumus uzdos pildīt Jevgeņija Osipova neonacistiem, kuru rindās ir gan bijušais Drošības policijas šefs, gan citi ļautiņi, kuriem ir šādas tādas iemaņas, lai veikli kādu nolaistu no kātiem. Galu galā, Osipova kolēģi Maskavā itin labi tiek galā ar sev nevēlamo "nolikšanu pie vietas", piemēram slepkavojot vjetnamiešus un tadžikus.

P.S. Labs raksts par šo pašu tēmu: http://www.diena.lv/lat/politics/blog/aigars-kimenis/kremla-vestures-kroplotaji

Riebums pret latviešu valodu

Barkašovieši gājienā pret latviešu valodas mācīšanos

Latvijā dzīvot nepatīk, latviešu valoda ir apgrūtinājums. Latvijas avīzes, radio un televīzija arī nekam neder. Visi politiķi ir slikti. Latvijas likumi ir tikai tādēļ, lai darītu sliktu. Paši latvieši arī nav diez ko labi. Bet braukt prom arī negribas. Kur izeja? Nomainīt valodu, avīzes, radio, televīziju, politiķus un likumus. Un pie reizes tos latviešus arī...

2004. gada jūnijs. Vairāk bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31780/

Atkal zem lupas, atkal baidāmies?

Es jau gaidīju, kad tas sāksies. Un sākās tieši pirms 8. marta. Tas nozīmē, ka gaidu pie sevis ciemos arī barkašoviešu haluja Bogdanova kolēģus- Drošības policijas diedelniekus. Vismaz tā tas līdz šim ir bijis.

Kā ierasts, ar apvainojumiem neskopojas Kremļa trubadūri. Izskatās, ka katru gadu pirms konkrētiem datumiem vai notikumiem Krievijas Ārlietu ministrijas mailserverī ieslēdzas automātiskā preses relīze, kurā jau ievietota klišeja ar "šokējošiem" paziņojumiem. Tā tas notiek sazin cik sen. Tieši to pašu čekists teica 2007. gadā. Pagājušogad šo kārti centās izspēlēt ANO Ģenerālajā Asamblejā. Toties kārtējo reizi esmu gandarīts par Ārlieta ministra Māra Riekstiņa pausto. Atšķirībā no Mareka Segliņa piesauktā nelieša Pabrika, Riekstiņš nebīstas atbildēt Maskavas propagandistiem: "Jādod kritika vēstniekam, kas izvēlas vecākā brāļa pamācošo toni, kas neveicina izpratni divu valstu starpā".
Visticamāk, ka eļļu ugunī vēl pielies pasaules daudzcietušākais- Efraims Zurofs, ar savu darbošanās imitāciju, cerot izdiedelēt no Volstrītas mahinatoriem vēl kādu naudiņu savai parazitēšanai. Tāpēc uz mums atkal paries krancis Zurofs, atkal kāds nelietis izdomās apvainot mūsu veterānus, piedēvējot tiem baisus asinsdarbus. Es gan īsti nesaprotu, vai tad viņiem nav savu briesmoņu, ka tie jāmeklē starp godīgajiem cilvēkiem?
Visbeidzot esmu vīlies šodienas publiskajos latviešu patriotos. Šī ir reize, kad vajadzētu izmantot iespēju apklusināt visus nelabvēļus uz visiem laikiem, bet nē. Atkal atsācies trīcošo roku sindroms un gaudošana pirms 16. marta. Lai tikai mēs būtu paipuisīši, lai tikai kāds par mums nepadomā sliktu. Nu nevar tā darīt! Kāds tam ir iemesls? Varbūt vēlēšanu tuvošanās, kad veco nodevēju gvardi steidz izmēst jaunie, kuru reputācija arī pelniem kaisīta?

Vēlreiz aicinu apskatīties: http://www.aigarsprusis.lv/2009/03/tuvojoties-16-martam.html.

P.S. Kā jau brīdināju pirms un pēc 13. janvāra, idiotu dēļ 16. marts tagad būs vēl nevēlamāks. Rīgas dome visus pasākumus aizliegusi! Paldies Štokenberg, Pabrik un co!

Barkašoviešu sabats

Ar Latvijas neatkarību neapmierināto nemieri

Tā tik bija diena. Visi Liepājas policisti svētku drānās. Visi svin 1. maiju un reizē arī Latvijas kļūšanu par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Pie iestāžu ēkām tiek pacelti ES karogi. Bet visu nemanīti (kāds pārsteigums!!!), Čakstes laukumā savākušies vairāki simti krievu neonacistu, komunistu un citu nemiera cēlāju. Policijas trūkums pilsētā pāraug barkašoviešu trakošanā, kas beidzās ar policistu grūstīšanu. Bet smieklīgākais sākās vēlāk. Kad pilsētas kārtību sargājošajos dienestos saceltā trauksme pārvērtās īstā histērijā. Kas tik neskrēja uz to Čakstes laukumu. Gan jaunas meičas policijas formās un augstpapēžu kurpēs, gan korpulentas tantes policijas drānās. Kādēļ tāds cirks toreiz notika pilsētā, kurā ir nepilni 400 valsts policistu un gandrīz 150 pašvaldības policijas kārtīgas sargu, paskaidrots tā arī netika. Vārdu sakot, bija i aizturētie, i tiesātie. Plašāk par to bija lasāms te: http://www.kurzemes-vards.lv/?doc=27192.

Plašāka notikuma galerija ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31328/.

Pusmierīgie notikumi

Cilvēkiem puslīdz aizmirsušās nekārtības Vecrīgā. Tādēļ tagad var sākt meklēt rakarus, kas demolēja māmiņu Rīgu. Medijos, kuri tik nesen, maigi maskējoties, aicināja ņemt rokās mēslu dakšas, sākusies sacensība pēc indulgences, tādēļ ar gluži staļinisko komjauniešu dedzīgumu tiek raportēts par to, cik grautiņu dalībnieki notverti ar acīgo liecinieku ziņojumu palīdzību. Smieklīgi, protams. Un smieklīgi, ka lielā daļā paši ziņotāji par grautiņu dalībniekiem ir paši grautiņu dalībnieki. Visticamāk, ka policijas veči tagad vēderus turēdami smejas, kad šīs liecības krustojas. Zinot viena otra politiskā veidojuma kroplumu un gļumību, pieļauju iespēju, ka varbūt vīrs palamā Štokijs iesniedzis kādu liecību, kurā apraksta, ka redzējis pie "Latvijas balzāma" bodes Vecrīgā savu domubiedru Arti, savukārt Artis bailēs no izsaukuma uz policijas drēgnajām telpām, nosūtījis kļauzu, ka tieši tur pat redzējis Štokiju...

Ir skaidrs, ka politikāņus mīl reti kurais. Šajos puslīdz briesmu laikos pa vienam. Tādēļ naids un dusmas politikas areāla zvaigznēm ir jāpieņem kā pašsaprotamu. Man ir tikai viens jautājums: kādam ir jābūt ambīlim, lai visas savas politiskās darbības laikā izraisītu tikai nievas, izsmieklus un atklātu ņirgāšanos? Te vēl: http://diena.lv/lat/politics/sabiedriba/nasing-spesl-iegust-jaunu-titulu-gada-nagla.

Tad vēl pārsteidz dzimtās puses āres. Piemēram, ka Liepājas tiesā sāka izskatīt civillietu, dzīvokļu īpašnieku biedrības "Dzintaru nams" prasību pret Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes priekšnieku Arturu Vaiteiku par īpašuma apsaimniekošanas parāda – 1615 latu – piedziņu. Ziņa jau neko sevišķa. Mazums kā gadās. Bet Liepājā taču puslīdz zin, kādas algas ir šādas raudzes amatpersonām. Tādēļ vietā jautājums: ko tad darīt parastam ierindas policistam, kam alga reizes desmit mazāka. Vai to kāds pieciestu? Arī policistu arodbiedrība šim faktam pievērsusi uzmanību: http://nparodbiedriba.lv/2009/01/27/tvnet-vai-policijas-sefu-atzis-par-paradnieku/.
Starp citu, iepriekš šādi jau rīkojusies kāda Liepājas amatpersona, kas saistīta ar justīcijas nozari: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=38844.

Puslīdz otrs pārsteigums Liepājas pusē. Vietējie politiskie margināļi atdzīvojušies. Barkašovieši zaudējuši savu legālo balstu- partiju, lai lakstotos ar līdzīgi domājošajiem provinciālās varas gaiteņos, atsāk bandītiskās paražas. Kaut kur mežā, kaut kur dubļos, tumsas laikā savākušies, lai zvērētu uzticību Krievijai un ziņo, ka tas notiekot, lai reģistrētu jaunu un ietekmīgu spēku, kas glābšot Latviju. Tas ne tikai ir aizdomīgi. Ir skaidrs, ka Osipovam šo 200 cilvēku vienkārši nav. Līdz ar to viņa bijušie labvēļi un dāsnie sponsori naudu vairs nedod. Atliek braukt uz mežu un melot, ka savākušies 200 cilvēki jaunas partijas reģistrēšanai. Taču acīgie žurnālisti šo faktu padarījuši par klaunādi. Fotoattēlos redzams, ka šajā svinīgajā mirklī starp dubļiem un govju kakām ir savākušies labi ja daži desmiti atsaldēto. Plašāk par šo ļembastu lasāms te: http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/sabiedriba/2009/01/27/-osipova-partiju--dibina-pa-grupinam/ un te: http://rekurzeme.lv/portals/liepaja/raksts.html?xml_id=8210.

Visbeidzot puslīdz ierastajā mierā pasaulē uztverts kāda prātā sajukuša rabīna vēstījums Izraēlas armijas karavīriem, kurā nemaz nav mēģināts slēpt savu attieksmi pret neebrejiem. Ja vien pašas Izraēlas cilvēktiesību aizstāvības organizāzijas neceltu šīs lietas gaismā, visticamāk, ka ne Izraēlas valsts, ne tās uzticamie sabiedrotie no ASV pat i neiepīkstētos. Tāpat būtu interesanti redzēt, kāda būtu reakcija tad, ja ar analoģiskām brošūrām savai armijai nāktu klajā, piemēram kāds Vācijas Bundesvēra kapelāns...

Nobeigumā smieklīgs atgadījums: http://www.apollo.lv/portal/life/articles/147354

Ļaunums

Vai Latvijas speciālie dienesti ir lojāli savai valstij?

Šā gada 24. novembrī izskanēja ziņa, ka Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas (LNDP) kongresā partijas biedru rindās, kuras vada Jevgeņijs Osipovs, uzņemts bijušais Drošības policijas Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs. A. Bogdanovs pat nebūs ierindas biedrs, jo viņš ir šīs organizācijas centrālkomitejā. Pirmajā brīdī šī ziņa gan neliekas īpašas uzmanības vērta, tomēr pašķirstot dažus laikrakstus, atrodamas ziņas, kas liek aizdomāties. Gribas atgādināt konkrētus faktus par Jevgēņija Osipova politisko darbību, kas demonstrē tā pretvalstisko raksturu un saistību ar kriminālas ievirzes darbībām. Arī pats Jevgeņijs Osipovs nekad nav slēpis, ka no “Krievu nacionālā vienības” (Русское Национальное Единство) centra Maskavā saņēmis gan materiālu atbalstu, gan instrukcijas savai darbībai Latvijas teritorijā.

Kas ir LNDP?
Aģentūra LETA 2002. gadā ziņoja, ka liepājnieks Jevgēņijs Osipovs tika ievēlēts par LNDP priekšsēdētāju pēc tam, kad vismaz 80 nereģistrētās organizācijas "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" jeb tā saukto barkašoviešu iestājās LNDP. Ko tad šie barkašovieši bija tādu nodarījuši, ka Uzņēmumu reģistrs atteicās to reģistrēt? Lūk, dažas liecības.

Barkašovieši Jevgeņija Osipova vadībā Liepājas Karostā militārās nodarbības rīko kopš 1998. gada. Liepājas Drošības policijas priekšnieks jau toreiz tos dēvēja par "timuriešiem". (attēls no LNDP interneta vietnes)

1998. gada jūnija laikrakstā “Kurzemes Vārds” atrodams Līvijas Leines raksts “Krievu nacionālisti? Arī Liepājā”. Raksta autore savu rakstu iesākusi sekojoši: “Viņu štābs ir neliela istabiņa. Iekārtojums askētisks. Divi rakstāmgaldi. Pie viena no tiem sēd puisis Oļegs zaļbrūni raibā armijas formastērpā. Pie otra pats Krievijas Federācijas partijas “Русское Национальное Единство" ("Krievu nacionālā vienība") Liepājas organizācijas priekšnieks Jevgeņijs Osipovs. Viņam aiz muguras karogs: uz sarkana fona balts aplis, kurā savdabīgs kāškrusts. Sarkana lente ar kāškrustu baltā aplī arī Oļegam ap piedurkni”. Intervijas laikā J. Osipovs stāsta, ka viņš galīgi neesot vienisprātis ar to, kas pašlaik notiekot Krievijā, tas ir, bijušajā PSRS teritorijā, attiecībā pret krieviem. Krievijā, viņaprāt, tiek veikts genocīds pret krievu tautu. Tas gan notiekot slēptā, maskētā formā. Bet krievu tautu žņaudzot nost. Turpinājumā J. Osipovs saka: “mēs situāciju mainīsim pašos pamatos[...]. Partijā ir pusmilitāra kārtība un disciplīna.” No raksta izriet, ka vietējo organizāciju pēc viņu partijas statūtiem sauc par rotu. Tāpēc arī viņi iet uz "Dinamo" stadionu (Liepājas policijas sporta kluba šautuve- Liepājā, Zvejnieku aleja 4/8) mācīties šaut.
2000. gada 6. janvārī šajā pašā laikrakstā lasāms raksts “Aizturēts vīrietis, kurš Liepājā sašāva policistu”. Rakstā atrodams kāds satraucošs atgadījums, kurā Liepājā bija iesaistīts kāds barkašovietis. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā vietējā milicija aizturējusi Aleksandru Kobusu, kuru meklēja par policista slepkavības mēģinājumu. Tas notika 1997. gada 22. oktobrī Kobusu kopā ar Romānu Barančikovu Liepājā policija mēģināja aizturēt par jaunas sievietes izvarošanu. Kobuss sāka šaut uz policistiem ar pistoli un smagi ievainoja vienu kārtības sargu. Tika ierosināta krimināllieta par policista slepkavības mēģinājumu, kā arī par izvarošanu. Aģentūra LETA ziņoja, ka Kobuss bijis viens no Baltkrievijā aizliegtās apvienības "Krievu nacionālā vienotība" Minskas nodaļas vadītājiem”.

Profesionāls politiskais hameleons: attēlā pa kreisi- Jevgeņijs Osipovs 2002. gadā, kļūstot par LNDP priekšsēdi, pa labi 2007. gada 22. jūnijs, Šķēdes kāpās, noliekot sarkanas neļķes pie pieminekļa padomju patriotiem... (attēli no LNDP interneta vietnes)

Barkašovieši militārās iemaņas izmantoja arī laupot
2001. gada februārī laikrakstos bija lasāms, ka Liepājas policijai izdevies notvert bruņotu bandu, kas dažu mēnešu laikā aplaupījusi vairākas tirdzniecības vietas. Toreizējais Liepājas pilsētas un rajona Kriminālpolicijas priekšnieks Arturs Vaiteiks laikrakstiem atklāja, ka gados jaunie vīrieši bija nereģistrētās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" biedri un atbalstītāji. Aizturēto vīriešu dzīvesvietās bija uzieti lieli šaujamieroču un munīcijas krājumi: pistoles ar un bez klusinātājiem, arbalets ar optisko tēmekli, automāts ar maināmu stobru, naži, karabīne, patronas, detonatori, kaujas granāta un citi ieroči, ar kuriem kopumā bija iespējams apbruņot nelielu kaujas spējīgu vienību. Aizturēto mājās tika atrasti arī dažādi priekšmeti ar barkašoviešu simboliku. Vienā slēpnī uzieta arī beisbola nūja ar organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" simbolu. Kad lieta tika skatīta tiesā, viens no apsūdzētajiem atklāja, ka pirms noziegumu izdarīšanas būs nepieciešams arī ierocis, tāpēc prasījuši atbalstu arī no barkašoviešu līdera J. Osipova. Tas apsolījis, ka par to viņiem nav jāuztraucas, jo to viņš nokārtošot. Tā arī tas bijis.

Ko par barkašoviešiem teica Drošības policijas Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs
Kad laikraksta “Kurzemes Vārds” korespondente iztaujāja Drošības policijas Kurzemes reģionālas nodaļas priekšnieku Aleksandru Bogdanovu, mēģinot uzzināt viņa viedokli par barkašoviešu aktivitātēm Liepājā, Bogdanovs organizācijas biedrus nosauca par “nekaitīgiem timuriešiem”, no kuriem nav īpaši jābaidās. Varbūt sakritība, bet visus turpmākos gadus Drošības policija Liepājā pārsteidzošu centību izrādīja tieši pret barkašoviešu pretiniekiem, kad tos vajadzēja izsaukt un pratināt teju par katru sīkumu. Spilgts un uzskatāmas netaisnības piemērs bija 2006. gada februāris un marts, kad Liepājā un Rīgā tika lemts: atļaut vai neatļaut leģionāru piemiņas gājienus. Tā paša gada 23. februārī Liepājas dome izveidoja darba grupu, lai izskatītu Liepājas pilsētas pašvaldībā saņemtos pieteikumus par sapulcēm, gājienu vai piketu rīkošanu un lai nodrošinātu likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 15. panta nosacījumus. Darba grupas vadītājs bija Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektors Edgars Rāts. Grupas sastāvā darbojās neviens cits kā Drošības policijas Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs. Kopā ar citiem darba grupas locekļiem, uzklausot J.Osipova draudus par asinsizliešanu, ja tiks atļauts leģionāru atceres gājiens Liepājā, tika pieņemts lēmums- gājienu aizliegt. Zīmīgi, ka tie, kuri gājienu vēlējās rīkot, darba grupas sanāksmēs nebija aicināti. Veselais saprāts teiktu, ka jādomā par likumību draudos rīkot asinspirti, tomēr Liepājas policisti domāja un rīkojās citādi. Kapus, kur ļaudis gribēja likt ziediņus, ielenca, pie galvenajiem vārtiem izveidotās vienīgās šaurās ieejas policisti nācējiem prasīja dokumentus, leģionārus ar ziediem cītīgi uzmanīja, kamēr barkašovieši J.Osipova vadībā stāvēja blakus policistiem ar zvaigžņotiem uzplečiem un neslēpa gandarījumu. Kā labā jau tajās dienās strādāja A. Bogdanovs, bija acīmredzami.

“Timuriešu” tieksme uz vardarbību un ieročiem
2004. gada 1. maijā Liepājā notikušais izglītības reformas pretinieku mītiņš izvērtās pamatīgās nekārtībās. Protestētāji ne tikai pārkāpa likumu, kurus nesankcionētā gājiena ielās izveda neviens cits kā Jevgeņijs Osipovs.

2004. gada 1. maijs Liepājā. Jevgeņija Osipova un viņa organizācijas sakūdīts pūlis uzbrūk policijas mašīnai. (autora foto)

2004. gada 3. jūlijs, kad pēc dažu mēnešu pavadīšanas Liepājas cietumā par pretošanos policijai, Osipovs kā varonis (ar barkašoviešiem raksturīgi sveicienu!) pamet ieslodzījumu. Zīmīgi, ka prokuratūra pret Osipovu visas apsūdzības atcēla... (autora foto)

Rīkojot gājienu pa pilsētas ielām un sakot uzrunas, protestētāji no LNDP uzbruka policijas darbiniekiem un pretojās viņu likumīgajām prasībām. Vairāki demonstranti uzbruka kārtības sargiem, nogāžot vienu arī pie zemes. Sadursmes turpinājās pie policijas automašīnas, kurā kārtības sargi centās iedabūt divus agresīvāk noskaņotos demonstrantus, kas bija uzbrukuši arī policistiem. Nekārtības turpinājās arī pie Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes ēkas Rakstvežu ielā. Pēc šīm nekārtībām LNDP līderis "Kurzemes Vārdam" žurnālistam paudis, kamēr Latvijā turpinās nerēķināties ar cittautiešu interesēm, tikmēr arī sabiedrībā valdīs šāda sašķeltība, un viņi ir gatavi rīkot ne vienu vien līdzīgu demonstrāciju, lai aizstāvētu savas intereses.

2006. gada 16. marts, Aleksandrs Bogdanovs (centrā ar melno žokejcepuri) modri sargā Liepājas kapus, lai leģionāri nevarētu tur nolikt ziedus. Gluži kā 1987. gadā, kad Liepājas miliči 18. novembrī uzbruka cilvēkiem, kas devās nolikt ziedus uz Ziemeļu kapiem. (autora foto)

Savādi notikumi Liepājā norisinājās samērā nesen, proti, 2007. gada 10. jūnija pēcpusdienā profilaktiskā reida laikā Valsts policijas darbinieki 14. novembra bulvārī aizturēja piecus 1982., 1987., 1988.un 1985.gadā dzimušus jauniešus, kuru rīcībā bija apjomīgs pneimatisko ieroču arsenāls– trīs pneimatiskās pistoles, sešas pneimatiskās šautenes, sprāgstpakete un citi priekšmeti. Policija apstiprināusi, ka konfiscētiem pneimatiskiem ieročiem ir saistība ar LNDP. Arī pats Jevgēņijs Osipovs bija spiests atzīt, ka trīs no aizturētajiem jauniešiem esot LNDP biedri. Viņš gan uzskatīja, ka nekāds pārkāpums neesot izdarīts– pneimatiskie ieroči iegādāti pakāpeniski 10 gadu laikā un tikpat ilgi ar tiem notikuši šaušanas treniņi. Paralēli tam J.Osipova organizācijas mājas lapā tika izplatīti Krieviju, krievu karavīrus un LNDP slavinoši videoklipi, kuros redzami šie paši aizturētie jaunieši formastērpos, ķiverēs, ar ieročiem rokās. Kas tie par ieročiem- pneimatiskie vai šaujamieroči un kamdēļ Osipovam tos vajag, joprojām neviens nevar paskaidrot.

2007. gada vasara. LNDP militarizētie treniņi, pēc kuriem policijai tomēr nācās aizturēt vismaz dažus barkašoviešus. Ar karogu pats Jevgeņijs Osipovs, kurš tagad esot Jakova Plinera draugs. Cik noprotams, tagad šos zēnus ar ieročiem rokās komandēs arī bijušais drošības policijas virsnieks, LNDP centrālkomitejas loceklis A. Bogdanovs. (attēli no LNDP interneta vietnes)

Satraukumu pauž tikai nedaudzi
To, ka Drošības policija ir īpašs dienests, kuram ir gan plašas pilnvaras, gan pieeja valsts noslēpumiem, nav šaubas nevienam. Tomēr vairumam valsts iedzīvotāju uzticība šādam dienestam, kura amatpersonas atklāti simpatizē Latvijai naidīgam spēkam, diez vai augs. Tāpēc sabiedrībai vajadzētu uzzināt, cik sen Aleksandrs Bogdanovs un Jevgeņiju Osipovs ir pazīstams, un cik sen Aleksandrs Bogdanovs simpatizē Osipova vadītajai organizācijai. Tāpat kādam citam dienestam, piemēram Satversmes Aizsardzības birojam (SAB), nāktos noskaidrot, vai A. Bogdanovs, ieņemot augsto amatu, ir sadarbojies ar J. Osipova organizāciju, izmantojot dienesta stāvokli ir sniedzis palīdzību šīs organizācijas kriminālajās aktivitātēs. SAB steidzami būtu jāizmeklē un jāsniedz publiska atbilde: vai pastāv kaut vismazākā iespēja, ka visa speciālā, slepenā informācija, kas skar valsts un tās pilsoņu drošību un tiesības varētu nonākt J. Osipova rīcībā, un var tikt izmantota pret valsti un šīs organizācijas politiskajiem pretiniekiem? Būtu svarīgi arī uzzināt, vai, zinot J. Osipova sakarus ar Krieviju, pastāv iespēja, ka šīs valsts speciālie dienesti varētu iegūt savā rīcībā slepenu informāciju. Pats svarīgākais: vai Aleksandrs Bogdanovs, ieņemot augsto amatu Drošības policijā, ir iesaistījis šajā dienestā līdzīgi domājošos. Vai pastāv iespēja, ka Drošības policijas Liepājas nodaļā vēl joprojām strādā personas ar līdzīgiem politiskajiem uzskatiem, kas simpatizē un izrāda pretimnākšanu kriminālām un pretvalstiskām grupām.

Visbeidzot steidzami jānoskaidro, vai visi Drošības policijas Liepājas nodaļas darbinieki savlaicīgi ir bijuši informēti par sava bijušā priekšnieka politiskajiem uzskatiem un par to savukārt informējuši savu priekšniecību Rīgā? Ja patreiz Liepājā strādājošie Drošības policijas darbinieki joprojām izliekas neko nezinām par sava priekšnieka nodarbēm, rodas jautājums: cik lojāli viņi valstij, kura maksā viņiem algu?

2006. gada 16. marts Liepājā. Barkašoviešu līderis Jevgeņijs Osipovs, Liepājas domes deputāts, bijušais maršruta taksometra vadītājs Andrejs Boboško (ar melnām acenēm centrā)un Liepājas krievu kopienas vadītājs Valērijs Kravcovs varēja būt gandarīti. Leģionāri sadzīti sniega kupenās, bet viņi pozē Krievijas televīzijas kamerām. (attēls no LNDP interneta vietnes)

Ja arī Aleksandrs Bogdanovs tik tiešām ir goda vīrs un sava dienesta laikā Drošības policijā likumus nav pārkāpis, intereses pēc gribētos uzzināt, vai tik pat remdeni un bikli viņa bijušie padotie rīkotos, ja tādu pašu interesi par ieročiem izrādītu kāda cita virziena organizācijas, kuras necīnās par krievu valodu un neatzīmē 9. maiju. Vai tik pat iecietīgas būtu visas citas tiesībsargājošās struktūras, ja Bogdanova ranga amatpersona nolemtu iestāties kādā pretējās nometnes organizācijā? Par kriminālo pagātni pat nerunājot.

Aigars Prūsis
2007. gadā

Barkašovieši sāk legalizēties

Barkašoviešu sakūdīti krievu pensionāri pieprasa bezmaksas vidējo izglītību...

Reiz Liepāja kļuva slavena ar bīstamajiem krievu neonacistiem, kas pat sāka laupīt datorsalonus ar ieročiem rokās. Beigu beigās šie atmeta laupīšanas un sāka mītiņot. Ne policija, ne pašvaldība to neliedza, līdz bijušie saucēji pēc krievu kārtības dabīja divas deputātu vietas pilsētas domē...