Meklēšana

2008. gada 21. janvāris

Vai Latvijas speciālie dienesti ir lojāli savai valstij?

Šā gada 24. novembrī izskanēja ziņa, ka Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas (LNDP) kongresā partijas biedru rindās, kuras vada Jevgeņijs Osipovs, uzņemts bijušais Drošības policijas Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs. A. Bogdanovs pat nebūs ierindas biedrs, jo viņš ir šīs organizācijas centrālkomitejā. Pirmajā brīdī šī ziņa gan neliekas īpašas uzmanības vērta, tomēr pašķirstot dažus laikrakstus, atrodamas ziņas, kas liek aizdomāties. Gribas atgādināt konkrētus faktus par Jevgēņija Osipova politisko darbību, kas demonstrē tā pretvalstisko raksturu un saistību ar kriminālas ievirzes darbībām. Arī pats Jevgeņijs Osipovs nekad nav slēpis, ka no “Krievu nacionālā vienības” (Русское Национальное Единство) centra Maskavā saņēmis gan materiālu atbalstu, gan instrukcijas savai darbībai Latvijas teritorijā.
Kas ir LNDP?
Aģentūra LETA 2002. gadā ziņoja, ka liepājnieks Jevgēņijs Osipovs tika ievēlēts par LNDP priekšsēdētāju pēc tam, kad vismaz 80 nereģistrētās organizācijas "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" jeb tā saukto barkašoviešu iestājās LNDP. Ko tad šie barkašovieši bija tādu nodarījuši, ka Uzņēmumu reģistrs atteicās to reģistrēt? Lūk, dažas liecības.
Barkašovieši Jevgeņija Osipova vadībā Liepājas Karostā militārās nodarbības rīko kopš 1998. gada. Liepājas Drošības policijas priekšnieks jau toreiz tos dēvēja par "timuriešiem". (attēls no LNDP interneta vietnes)
1998. gada jūnija laikrakstā “Kurzemes Vārds” atrodams Līvijas Leines raksts “Krievu nacionālisti? Arī Liepājā”. Raksta autore savu rakstu iesākusi sekojoši: “Viņu štābs ir neliela istabiņa. Iekārtojums askētisks. Divi rakstāmgaldi. Pie viena no tiem sēd puisis Oļegs zaļbrūni raibā armijas formastērpā. Pie otra pats Krievijas Federācijas partijas “Русское Национальное Единство" ("Krievu nacionālā vienība") Liepājas organizācijas priekšnieks Jevgeņijs Osipovs. Viņam aiz muguras karogs: uz sarkana fona balts aplis, kurā savdabīgs kāškrusts. Sarkana lente ar kāškrustu baltā aplī arī Oļegam ap piedurkni”. Intervijas laikā J. Osipovs stāsta, ka viņš galīgi neesot vienisprātis ar to, kas pašlaik notiekot Krievijā, tas ir, bijušajā PSRS teritorijā, attiecībā pret krieviem. Krievijā, viņaprāt, tiek veikts genocīds pret krievu tautu. Tas gan notiekot slēptā, maskētā formā. Bet krievu tautu žņaudzot nost. Turpinājumā J. Osipovs saka: “mēs situāciju mainīsim pašos pamatos[...]. Partijā ir pusmilitāra kārtība un disciplīna.” No raksta izriet, ka vietējo organizāciju pēc viņu partijas statūtiem sauc par rotu. Tāpēc arī viņi iet uz "Dinamo" stadionu (Liepājas policijas sporta kluba šautuve- Liepājā, Zvejnieku aleja 4/8) mācīties šaut.
2000. gada 6. janvārī šajā pašā laikrakstā lasāms raksts “Aizturēts vīrietis, kurš Liepājā sašāva policistu”. Rakstā atrodams kāds satraucošs atgadījums, kurā Liepājā bija iesaistīts kāds barkašovietis. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā vietējā milicija aizturējusi Aleksandru Kobusu, kuru meklēja par policista slepkavības mēģinājumu. Tas notika 1997. gada 22. oktobrī Kobusu kopā ar Romānu Barančikovu Liepājā policija mēģināja aizturēt par jaunas sievietes izvarošanu. Kobuss sāka šaut uz policistiem ar pistoli un smagi ievainoja vienu kārtības sargu. Tika ierosināta krimināllieta par policista slepkavības mēģinājumu, kā arī par izvarošanu. Aģentūra LETA ziņoja, ka Kobuss bijis viens no Baltkrievijā aizliegtās apvienības "Krievu nacionālā vienotība" Minskas nodaļas vadītājiem”.

Profesionāls politiskais hameleons: attēlā pa kreisi- Jevgeņijs Osipovs 2002. gadā, kļūstot par LNDP priekšsēdi, pa labi 2007. gada 22. jūnijs, Šķēdes kāpās, noliekot sarkanas neļķes pie pieminekļa padomju patriotiem... (attēli no LNDP interneta vietnes)

Barkašovieši militārās iemaņas izmantoja arī laupot
2001. gada februārī laikrakstos bija lasāms, ka Liepājas policijai izdevies notvert bruņotu bandu, kas dažu mēnešu laikā aplaupījusi vairākas tirdzniecības vietas. Toreizējais Liepājas pilsētas un rajona Kriminālpolicijas priekšnieks Arturs Vaiteiks laikrakstiem atklāja, ka gados jaunie vīrieši bija nereģistrētās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" biedri un atbalstītāji. Aizturēto vīriešu dzīvesvietās bija uzieti lieli šaujamieroču un munīcijas krājumi: pistoles ar un bez klusinātājiem, arbalets ar optisko tēmekli, automāts ar maināmu stobru, naži, karabīne, patronas, detonatori, kaujas granāta un citi ieroči, ar kuriem kopumā bija iespējams apbruņot nelielu kaujas spējīgu vienību. Aizturēto mājās tika atrasti arī dažādi priekšmeti ar barkašoviešu simboliku. Vienā slēpnī uzieta arī beisbola nūja ar organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" simbolu. Kad lieta tika skatīta tiesā, viens no apsūdzētajiem atklāja, ka pirms noziegumu izdarīšanas būs nepieciešams arī ierocis, tāpēc prasījuši atbalstu arī no barkašoviešu līdera J. Osipova. Tas apsolījis, ka par to viņiem nav jāuztraucas, jo to viņš nokārtošot. Tā arī tas bijis.

Ko par barkašoviešiem teica Drošības policijas Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs
Kad laikraksta “Kurzemes Vārds” korespondente iztaujāja Drošības policijas Kurzemes reģionālas nodaļas priekšnieku Aleksandru Bogdanovu, mēģinot uzzināt viņa viedokli par barkašoviešu aktivitātēm Liepājā, Bogdanovs organizācijas biedrus nosauca par “nekaitīgiem timuriešiem”, no kuriem nav īpaši jābaidās. Varbūt sakritība, bet visus turpmākos gadus Drošības policija Liepājā pārsteidzošu centību izrādīja tieši pret barkašoviešu pretiniekiem, kad tos vajadzēja izsaukt un pratināt teju par katru sīkumu. Spilgts un uzskatāmas netaisnības piemērs bija 2006. gada februāris un marts, kad Liepājā un Rīgā tika lemts: atļaut vai neatļaut leģionāru piemiņas gājienus. Tā paša gada 23. februārī Liepājas dome izveidoja darba grupu, lai izskatītu Liepājas pilsētas pašvaldībā saņemtos pieteikumus par sapulcēm, gājienu vai piketu rīkošanu un lai nodrošinātu likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 15. panta nosacījumus. Darba grupas vadītājs bija Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektors Edgars Rāts. Grupas sastāvā darbojās neviens cits kā Drošības policijas Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs. Kopā ar citiem darba grupas locekļiem, uzklausot J.Osipova draudus par asinsizliešanu, ja tiks atļauts leģionāru atceres gājiens Liepājā, tika pieņemts lēmums- gājienu aizliegt. Zīmīgi, ka tie, kuri gājienu vēlējās rīkot, darba grupas sanāksmēs nebija aicināti. Veselais saprāts teiktu, ka jādomā par likumību draudos rīkot asinspirti, tomēr Liepājas policisti domāja un rīkojās citādi. Kapus, kur ļaudis gribēja likt ziediņus, ielenca, pie galvenajiem vārtiem izveidotās vienīgās šaurās ieejas policisti nācējiem prasīja dokumentus, leģionārus ar ziediem cītīgi uzmanīja, kamēr barkašovieši J.Osipova vadībā stāvēja blakus policistiem ar zvaigžņotiem uzplečiem un neslēpa gandarījumu. Kā labā jau tajās dienās strādāja A. Bogdanovs, bija acīmredzami.

“Timuriešu” tieksme uz vardarbību un ieročiem
2004. gada 1. maijā Liepājā notikušais izglītības reformas pretinieku mītiņš izvērtās pamatīgās nekārtībās. Protestētāji ne tikai pārkāpa likumu, kurus nesankcionētā gājiena ielās izveda neviens cits kā Jevgeņijs Osipovs.

2004. gada 1. maijs Liepājā. Jevgeņija Osipova un viņa organizācijas sakūdīts pūlis uzbrūk policijas mašīnai. (autora foto)

2004. gada 3. jūlijs, kad pēc dažu mēnešu pavadīšanas Liepājas cietumā par pretošanos policijai, Osipovs kā varonis (ar barkašoviešiem raksturīgi sveicienu!) pamet ieslodzījumu. Zīmīgi, ka prokuratūra pret Osipovu visas apsūdzības atcēla... (autora foto)

Rīkojot gājienu pa pilsētas ielām un sakot uzrunas, protestētāji no LNDP uzbruka policijas darbiniekiem un pretojās viņu likumīgajām prasībām. Vairāki demonstranti uzbruka kārtības sargiem, nogāžot vienu arī pie zemes. Sadursmes turpinājās pie policijas automašīnas, kurā kārtības sargi centās iedabūt divus agresīvāk noskaņotos demonstrantus, kas bija uzbrukuši arī policistiem. Nekārtības turpinājās arī pie Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes ēkas Rakstvežu ielā. Pēc šīm nekārtībām LNDP līderis "Kurzemes Vārdam" žurnālistam paudis, kamēr Latvijā turpinās nerēķināties ar cittautiešu interesēm, tikmēr arī sabiedrībā valdīs šāda sašķeltība, un viņi ir gatavi rīkot ne vienu vien līdzīgu demonstrāciju, lai aizstāvētu savas intereses.

2006. gada 16. marts, Aleksandrs Bogdanovs (centrā ar melno žokejcepuri) modri sargā Liepājas kapus, lai leģionāri nevarētu tur nolikt ziedus. Gluži kā 1987. gadā, kad Liepājas miliči 18. novembrī uzbruka cilvēkiem, kas devās nolikt ziedus uz Ziemeļu kapiem. (autora foto)

Savādi notikumi Liepājā norisinājās samērā nesen, proti, 2007. gada 10. jūnija pēcpusdienā profilaktiskā reida laikā Valsts policijas darbinieki 14. novembra bulvārī aizturēja piecus 1982., 1987., 1988.un 1985.gadā dzimušus jauniešus, kuru rīcībā bija apjomīgs pneimatisko ieroču arsenāls– trīs pneimatiskās pistoles, sešas pneimatiskās šautenes, sprāgstpakete un citi priekšmeti. Policija apstiprināusi, ka konfiscētiem pneimatiskiem ieročiem ir saistība ar LNDP. Arī pats Jevgēņijs Osipovs bija spiests atzīt, ka trīs no aizturētajiem jauniešiem esot LNDP biedri. Viņš gan uzskatīja, ka nekāds pārkāpums neesot izdarīts– pneimatiskie ieroči iegādāti pakāpeniski 10 gadu laikā un tikpat ilgi ar tiem notikuši šaušanas treniņi. Paralēli tam J.Osipova organizācijas mājas lapā tika izplatīti Krieviju, krievu karavīrus un LNDP slavinoši videoklipi, kuros redzami šie paši aizturētie jaunieši formastērpos, ķiverēs, ar ieročiem rokās. Kas tie par ieročiem- pneimatiskie vai šaujamieroči un kamdēļ Osipovam tos vajag, joprojām neviens nevar paskaidrot.

2007. gada vasara. LNDP militarizētie treniņi, pēc kuriem policijai tomēr nācās aizturēt vismaz dažus barkašoviešus. Ar karogu pats Jevgeņijs Osipovs, kurš tagad esot Jakova Plinera draugs. Cik noprotams, tagad šos zēnus ar ieročiem rokās komandēs arī bijušais drošības policijas virsnieks, LNDP centrālkomitejas loceklis A. Bogdanovs. (attēli no LNDP interneta vietnes)

Satraukumu pauž tikai nedaudzi
To, ka Drošības policija ir īpašs dienests, kuram ir gan plašas pilnvaras, gan pieeja valsts noslēpumiem, nav šaubas nevienam. Tomēr vairumam valsts iedzīvotāju uzticība šādam dienestam, kura amatpersonas atklāti simpatizē Latvijai naidīgam spēkam, diez vai augs. Tāpēc sabiedrībai vajadzētu uzzināt, cik sen Aleksandrs Bogdanovs un Jevgeņiju Osipovs ir pazīstams, un cik sen Aleksandrs Bogdanovs simpatizē Osipova vadītajai organizācijai. Tāpat kādam citam dienestam, piemēram Satversmes Aizsardzības birojam (SAB), nāktos noskaidrot, vai A. Bogdanovs, ieņemot augsto amatu, ir sadarbojies ar J. Osipova organizāciju, izmantojot dienesta stāvokli ir sniedzis palīdzību šīs organizācijas kriminālajās aktivitātēs. SAB steidzami būtu jāizmeklē un jāsniedz publiska atbilde: vai pastāv kaut vismazākā iespēja, ka visa speciālā, slepenā informācija, kas skar valsts un tās pilsoņu drošību un tiesības varētu nonākt J. Osipova rīcībā, un var tikt izmantota pret valsti un šīs organizācijas politiskajiem pretiniekiem? Būtu svarīgi arī uzzināt, vai, zinot J. Osipova sakarus ar Krieviju, pastāv iespēja, ka šīs valsts speciālie dienesti varētu iegūt savā rīcībā slepenu informāciju. Pats svarīgākais: vai Aleksandrs Bogdanovs, ieņemot augsto amatu Drošības policijā, ir iesaistījis šajā dienestā līdzīgi domājošos. Vai pastāv iespēja, ka Drošības policijas Liepājas nodaļā vēl joprojām strādā personas ar līdzīgiem politiskajiem uzskatiem, kas simpatizē un izrāda pretimnākšanu kriminālām un pretvalstiskām grupām.

Visbeidzot steidzami jānoskaidro, vai visi Drošības policijas Liepājas nodaļas darbinieki savlaicīgi ir bijuši informēti par sava bijušā priekšnieka politiskajiem uzskatiem un par to savukārt informējuši savu priekšniecību Rīgā? Ja patreiz Liepājā strādājošie Drošības policijas darbinieki joprojām izliekas neko nezinām par sava priekšnieka nodarbēm, rodas jautājums: cik lojāli viņi valstij, kura maksā viņiem algu?

2006. gada 16. marts Liepājā. Barkašoviešu līderis Jevgeņijs Osipovs, Liepājas domes deputāts, bijušais maršruta taksometra vadītājs Andrejs Boboško (ar melnām acenēm centrā)un Liepājas krievu kopienas vadītājs Valērijs Kravcovs varēja būt gandarīti. Leģionāri sadzīti sniega kupenās, bet viņi pozē Krievijas televīzijas kamerām. (attēls no LNDP interneta vietnes)

Ja arī Aleksandrs Bogdanovs tik tiešām ir goda vīrs un sava dienesta laikā Drošības policijā likumus nav pārkāpis, intereses pēc gribētos uzzināt, vai tik pat remdeni un bikli viņa bijušie padotie rīkotos, ja tādu pašu interesi par ieročiem izrādītu kāda cita virziena organizācijas, kuras necīnās par krievu valodu un neatzīmē 9. maiju. Vai tik pat iecietīgas būtu visas citas tiesībsargājošās struktūras, ja Bogdanova ranga amatpersona nolemtu iestāties kādā pretējās nometnes organizācijā? Par kriminālo pagātni pat nerunājot.

Aigars Prūsis
2007. gadā

2 komentāri:

Slotu teica...

NE, NAV!!!!

Anonīms teica...

ES, ARI VARETU PASTASTIT CIK NU VINS....
IR BIJIS GODIGS MENTS.... BET...
CERU KA TA STUNDA BUS KLAT , KA SAKS NAKT VIISSSSSSS GAISMĀ!!!!