2003. gadā gadā visai mīklainos apstākļos, drausmīgā nāvē gāja bojā Vācijā pazīstamais politiķis Jurgens Mellemans (Jürgen Wilhelm Möllemann). Oficiālie ziņu avoti ziņoja, ka 57 gadus vecais Jurgena Mellemana izpletnis nav atvēries, tādēļ politiķis arī gājis bojā. Var jau būt, ka viss tik tiešām tā arī bija, kā to steidza skaidrot vairums Vācijas ziņu mediju, bet ir pārāk daudz faktu, kas norāda uz ko citu, kas rada jautājumus.
Ilggadējs vācu politiķis izvēlas mirt šaubīga finansu skandāla dēļ?
Pirmkārt Jurgens Mellemans bija bijušais desantnieks, kurš pēc dienesta speciālajos spēkos aktīvi turpināja nodarboties ar izpletņlēkšanas sportu. Visai neticami, ka tik augstas klases sportists un izpletņlēkšanas speciālists varētu kaut ko sajaukt, kārtojot savu izpletni un nokrist. Tātad nejaušība vai nelaimes gadījums ir vismazāk ticams no visām versijām. Kaut vai tā'dēl, ka jebkurš profesionālis cītīgi pārbauda savu izpletni. Pie tam- tikai retais uzticēs sava izpletņa salikšanu kādai svešai personai.
Otrkārt ir kāda "nejaušība", kuru grūti nepamanīt: Jurgens Mellemans neilgi pirms savas bojāejas klaji nostājās pret Vācijas telemagnātu Mihaelu Frīdmanu, kas reizē arī ir Vācijas Centrālās Ebreju padomes viceprezidents. M. Frīdmans Vācijā ir pazīstams ar savu klaji radikālo nostāju Izraēlas- Palestīnas konflikta jautājumā. M. Frīdmans ir viens no Eiropas ietekmīgākajiem cionistiem. Lieki būtu atgādināt, ka viņš ir pret jebkādiem miera līgumiem un karadarbības pārtraukšanu Tuvajos Austrumos. Bez tam, tieši Jurgens Mellemans aktīvi nosodīja Izraēlas rasistisko politiku attiecībā pret palestīniešiem. Varbūt atkal nejaušība, bet tieši šī vēršanās pret Izraēlu iesāka Jurgena Mellemana karjeras un arī pašas dzīves lejupslīdi...
Vai Izraēlas kritika bija antisemītisms un radikālisms?
Jurgens Mellemans nebija klaji radikāls neonacistu grupējumu līderis un pat ne radikālis, kā to steidza apgalvot daži amatieržurnālisti tepat Latvijā un citur pasaulē. Tieši otrādi Jurgens Mellemans pirmo reiz Vācijas parlamentā iekļuva jau 1972. gadā. Viņš ir bijis Vācijas Izglītības ministrs, pēcāk arī Ekonomikas ministrs. J. Mellemana vietnieks pat bija sīriešu izcelsmes Vācijas politiķis Džamals Kārslijs, ka nu nekādi neliecina, ka Jurgens Mellemans ir neprognozējams rasists vai ekstrēmists. Jurgens Mellemans nebija politiskais marginālis, kura darbību varētu aizēnot kādi skandāli vai populisms. Pēdējos savus dzīves gadus Jurgens Mellemans aktīvi vadīja Brīvo demokrātu partiju (FDP). Šī partija bija mēreni liberāla un visai bieži bija valdību veidojošo koalīciju dalībniece. Brīvie demokrāti ar Jurgenu Mellemanu priekšgalā sadarbojās gan ar sociāldemokrātiem, gan ar kristīgajiem demokrātiem. J. Mellemans bija Vācijas Ministru kabineta loceklis līdz pat 1993. gadam. Un arī tad darbu valdībā viņš pameta divdomīga skandāla dēļ- J. Mellemans esot protekcionējis savu paziņu intereses.
Faktiski Jurgens Mellemans un viņa partija bija izņēmums laikā pēc Otrā pasaules kara, kad tik augsta līmeņa politiķis Vācijā (arī Eiropas Savienībā tam nebija precedentu) atļāvās publiski kritizēt Izraēlas piekopto politiku un tās lobijus Vācijā. Zinot, ka Vācijā Izraēlas kritika ir īpaši uzmanīta un arī reāli sodāma, šī rīcība ir vairāk nekā drosmīga. Nav arī ko slēpt- Jurgens Mellemans pārvērtēja savus spēkus, ietekmi un atbalstu savai partijai. Pirms vēlēšanām Brīvo demokrātu partijas darbību un tās redzamākos biedrus asi kritizēja TV kanāli, laikraksti un citi mediji. Vācijas telemagnāts Mihaels Frīdmans ne tikai bija šīs nomelnošanas kampaņas atbalstītājs, bet viņš arī to finansēja. Pret Brīvo demokrātu partiju īsi pirms vēlēšanām protestēja vairākas spontānas demonstrācijas, kurās brīvos demokrātus lamāja par fašistiem, ebreju slepkavām utt. Šī metode- politisko pretinieku demagoģiska nosaukšana dažādos šaubīgos apzīmējumos kā "nacists, radikālis, antisemīts" utt. kā vienmēr efektīvi nostrādāja. Neviens taču negrib, lai viņu sauc par ebreju bērnu slepkavu. Arī daļa brīvo demokrātu bija tuvu izmisumam un tas tikai tuvināja partijas iekšējo krīzi.
Brīvo demokrātu partijas krīze
Pēdējās Vācijas parlamenta (Bundestāga) vēlēšanas Brīvo demokrātu partijai bija graujošas- brīvie demokrāti neguva prognozētos rezultātus. Pēc šīs neveiksmes Jurgena Mellemana ienaidnieki varēja gavilēt, bet ar to nepietika. Jurgens Mellemans bija jāiznīcina kā politiķis galīgi! Sekoja partijas biedru šķelšanās it kā partijas līderu antisemītiskās nostājas dēļ. D. Kārslijs un pats J. Mellemans martā atstāja visus vadošos amatus partijā. Pazemojumu bija vēl par maz! Jurgenam Mellemanam pat tika pieprasīts publiski atvainoties Izraēlas valstij un ebrejiem! Daļa partijas vadības, cenšoties atbrīvoties no "antisemītiskas" partijas birkas, steidza apmeklēt dažnedažādus pasākumus holokausta piemiņai, rīkot preses konferences par J. Mellemana aiziešanu no amata utt. Uzreiz pēc šo pazemojumu sērijas sekoja apvainojums korupcijā- Jurgens Mellemans tika apvainots partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanā. M. Frīdmanam labvēlīgie mediji pat "prognozēja", ka Jurgenam Mellemanam būs jādodas uz cietumu, kamēr citas partijas- Vācijas Kristīgo Demokrātu partijas līderim Helmūtam Kolam par identisku pārkāpumu nedraudēja nekā tamlīdzīga. Vēl vairāk- daļa nelikumīgi ziedoto līdzekļu viņš atmaksāja un viss praktiski noklusa. Tikmēr Jurgena Mellemana un viņa tuvinieku īpašumi Vācijā, Luksemburgā un Lihtenšteinā tika centīgi pārmeklēti. Jurgena Mellemana māju Minsterē liels skaits policistu TV kameru klātbūtnē pārmeklēja līdz pēdējam kaktam. Vai Jurgena Mellemana nodarījums bija tāds, lai piedzīvotu tādu attieksmi? Diez vai. Arī Latvijā redzam tādu pašu- duālu attieksmi. Tikmēr apvainojumi korupcijā lēni sāka grīļoties. Visa korupcijas lieta un no tās izrietošais skandāls burtiski ira pa šuvēm. Nebija ne pierādījumu, ne kādu nopietnu faktu. Brīvo demokrātu partijas nodarījumi bija salīdzinoši mazsvarīgi. Tikmēr Vācijas Bundestāgs, kāda spēka musināts, jau gatavojās atņemt Jurgenam Mellemanam deputāta imunitāti. Praktiski tai pašā dienā sekoja traģiskais kritiens no lidmašīnas...
Kas tad īsti bija noticis? Pašnāvība, slepkavība vai nelaimes gadījums?
Liktenīgajā dienā Jurgens Mellemans debesīs pacēlās kopā ar deviņiem citiem izpletņlēcējiem. Visi bija labi Jurgena Mellemana draugi un kolēģi. Visi, ieskaitot Jurgenu Mellemanu- teicami sportisti. Nekas neliecināja, ka Mellemans gatavojas darīt pašnāvību. Pēc liecinieku un pašu izpletņlēcēju teiktā tika secināts, ka Jurgena Mellemana izpletnis atvērās laicīgi- 4000 metru augstumā, tieši tā, kā bija paredzēts, bet pēc neilga laika Jurgens Mellemans no izpletņa atdalījās. Dīvainākais, ka šādos gadījumos bija jānostrādā automātiskai drošības sistēmai, kas atvērtu rezerves izpletni bez jebkādas Jurgena Mellemana dalības. Izpletnis nostrādātu arī tad, ja Jurgens Mellemans būtu bijis bezsamaņā. Tātad- vai bija pamats uzskatam, ka Jurgens Mellemans izdarījis šādu biedējošu pašnāvību?
Vācu prokurori, kas izmeklēja notikušo, tūlīt pat steidza skaidrot, ka notikušais visticamāk esot pašnāvība. Ja tas tiktu paziņots pēc pamatīgas izmeklēšanas, nepūtu pamats liekām aizdomām, bet nekādas izmeklēšanas vēl nebija. Tā vietā desmitiem TV kanālu kameru jau filmēja sakropļoto Jurgena Mellemana ķermeni, kas gulēja skaisti koptā zālienā... Par to, ka šī Vācijas politiķa bojāeja ir vairāk nekā mīklaina un neizprotama, atzina pat Lielbritānijas TV kompānija BBC.
Var jau protams aizmirst notikušo, palikt pie uzskata, ka J. Mellemans izdarījis pašnāvību. Un visticamāk, ka šī traģēdija tā arī paliks līdz galam neatminēta un nesaprasta. Paliks jautājumi: Kāpēc ietekmīgs vācu politiķis izvēlas mirt, ja viņam paliek gan sieva, un trīs meitas? Kāpēc pēc Vācijas ebreja- miljardiera Mihaela Frīdmana kritikas, J. Mellemanu sāka vajāt? Kādēļ visi korupcijas skandāli nāca gaismā tieši pēc J. Mellemana izteikumiem Izraēlas politikas sakarā? Vai tiešām Mellemans aizskāra ko tādu, kas nav aizskarams?
Un neviļus apstiprinājumu šai versijai dod nesen Vācijas Bundestāgā notikušais, kad kāds deputāts no Kristīgo Demokrātu partijas tika pamatīgi izblamēts (analoģiski kā J. Mellemans medijos nosaukts par fašistu, ebreju bērnu asinīm notašķītu briesmoni utt.) un izslēgts no paša partijas, kad tas bija publiski atgādinājis, ka ebrejiem arī vajadzētu atcerēties par genocīdu, ko tie sarīkoja pret citām tautām 1917. gadā Krievijā. Atgādināšu tiem, kas aizmirsa, ka pat seši miljoni pēc boļševiku nākšanas pie varas toreiz bija piliens jūrā...
Aigars Prūsis
Ilggadējs vācu politiķis izvēlas mirt šaubīga finansu skandāla dēļ?
Pirmkārt Jurgens Mellemans bija bijušais desantnieks, kurš pēc dienesta speciālajos spēkos aktīvi turpināja nodarboties ar izpletņlēkšanas sportu. Visai neticami, ka tik augstas klases sportists un izpletņlēkšanas speciālists varētu kaut ko sajaukt, kārtojot savu izpletni un nokrist. Tātad nejaušība vai nelaimes gadījums ir vismazāk ticams no visām versijām. Kaut vai tā'dēl, ka jebkurš profesionālis cītīgi pārbauda savu izpletni. Pie tam- tikai retais uzticēs sava izpletņa salikšanu kādai svešai personai.
Otrkārt ir kāda "nejaušība", kuru grūti nepamanīt: Jurgens Mellemans neilgi pirms savas bojāejas klaji nostājās pret Vācijas telemagnātu Mihaelu Frīdmanu, kas reizē arī ir Vācijas Centrālās Ebreju padomes viceprezidents. M. Frīdmans Vācijā ir pazīstams ar savu klaji radikālo nostāju Izraēlas- Palestīnas konflikta jautājumā. M. Frīdmans ir viens no Eiropas ietekmīgākajiem cionistiem. Lieki būtu atgādināt, ka viņš ir pret jebkādiem miera līgumiem un karadarbības pārtraukšanu Tuvajos Austrumos. Bez tam, tieši Jurgens Mellemans aktīvi nosodīja Izraēlas rasistisko politiku attiecībā pret palestīniešiem. Varbūt atkal nejaušība, bet tieši šī vēršanās pret Izraēlu iesāka Jurgena Mellemana karjeras un arī pašas dzīves lejupslīdi...
Vai Izraēlas kritika bija antisemītisms un radikālisms?
Jurgens Mellemans nebija klaji radikāls neonacistu grupējumu līderis un pat ne radikālis, kā to steidza apgalvot daži amatieržurnālisti tepat Latvijā un citur pasaulē. Tieši otrādi Jurgens Mellemans pirmo reiz Vācijas parlamentā iekļuva jau 1972. gadā. Viņš ir bijis Vācijas Izglītības ministrs, pēcāk arī Ekonomikas ministrs. J. Mellemana vietnieks pat bija sīriešu izcelsmes Vācijas politiķis Džamals Kārslijs, ka nu nekādi neliecina, ka Jurgens Mellemans ir neprognozējams rasists vai ekstrēmists. Jurgens Mellemans nebija politiskais marginālis, kura darbību varētu aizēnot kādi skandāli vai populisms. Pēdējos savus dzīves gadus Jurgens Mellemans aktīvi vadīja Brīvo demokrātu partiju (FDP). Šī partija bija mēreni liberāla un visai bieži bija valdību veidojošo koalīciju dalībniece. Brīvie demokrāti ar Jurgenu Mellemanu priekšgalā sadarbojās gan ar sociāldemokrātiem, gan ar kristīgajiem demokrātiem. J. Mellemans bija Vācijas Ministru kabineta loceklis līdz pat 1993. gadam. Un arī tad darbu valdībā viņš pameta divdomīga skandāla dēļ- J. Mellemans esot protekcionējis savu paziņu intereses.
Faktiski Jurgens Mellemans un viņa partija bija izņēmums laikā pēc Otrā pasaules kara, kad tik augsta līmeņa politiķis Vācijā (arī Eiropas Savienībā tam nebija precedentu) atļāvās publiski kritizēt Izraēlas piekopto politiku un tās lobijus Vācijā. Zinot, ka Vācijā Izraēlas kritika ir īpaši uzmanīta un arī reāli sodāma, šī rīcība ir vairāk nekā drosmīga. Nav arī ko slēpt- Jurgens Mellemans pārvērtēja savus spēkus, ietekmi un atbalstu savai partijai. Pirms vēlēšanām Brīvo demokrātu partijas darbību un tās redzamākos biedrus asi kritizēja TV kanāli, laikraksti un citi mediji. Vācijas telemagnāts Mihaels Frīdmans ne tikai bija šīs nomelnošanas kampaņas atbalstītājs, bet viņš arī to finansēja. Pret Brīvo demokrātu partiju īsi pirms vēlēšanām protestēja vairākas spontānas demonstrācijas, kurās brīvos demokrātus lamāja par fašistiem, ebreju slepkavām utt. Šī metode- politisko pretinieku demagoģiska nosaukšana dažādos šaubīgos apzīmējumos kā "nacists, radikālis, antisemīts" utt. kā vienmēr efektīvi nostrādāja. Neviens taču negrib, lai viņu sauc par ebreju bērnu slepkavu. Arī daļa brīvo demokrātu bija tuvu izmisumam un tas tikai tuvināja partijas iekšējo krīzi.
Brīvo demokrātu partijas krīze
Pēdējās Vācijas parlamenta (Bundestāga) vēlēšanas Brīvo demokrātu partijai bija graujošas- brīvie demokrāti neguva prognozētos rezultātus. Pēc šīs neveiksmes Jurgena Mellemana ienaidnieki varēja gavilēt, bet ar to nepietika. Jurgens Mellemans bija jāiznīcina kā politiķis galīgi! Sekoja partijas biedru šķelšanās it kā partijas līderu antisemītiskās nostājas dēļ. D. Kārslijs un pats J. Mellemans martā atstāja visus vadošos amatus partijā. Pazemojumu bija vēl par maz! Jurgenam Mellemanam pat tika pieprasīts publiski atvainoties Izraēlas valstij un ebrejiem! Daļa partijas vadības, cenšoties atbrīvoties no "antisemītiskas" partijas birkas, steidza apmeklēt dažnedažādus pasākumus holokausta piemiņai, rīkot preses konferences par J. Mellemana aiziešanu no amata utt. Uzreiz pēc šo pazemojumu sērijas sekoja apvainojums korupcijā- Jurgens Mellemans tika apvainots partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanā. M. Frīdmanam labvēlīgie mediji pat "prognozēja", ka Jurgenam Mellemanam būs jādodas uz cietumu, kamēr citas partijas- Vācijas Kristīgo Demokrātu partijas līderim Helmūtam Kolam par identisku pārkāpumu nedraudēja nekā tamlīdzīga. Vēl vairāk- daļa nelikumīgi ziedoto līdzekļu viņš atmaksāja un viss praktiski noklusa. Tikmēr Jurgena Mellemana un viņa tuvinieku īpašumi Vācijā, Luksemburgā un Lihtenšteinā tika centīgi pārmeklēti. Jurgena Mellemana māju Minsterē liels skaits policistu TV kameru klātbūtnē pārmeklēja līdz pēdējam kaktam. Vai Jurgena Mellemana nodarījums bija tāds, lai piedzīvotu tādu attieksmi? Diez vai. Arī Latvijā redzam tādu pašu- duālu attieksmi. Tikmēr apvainojumi korupcijā lēni sāka grīļoties. Visa korupcijas lieta un no tās izrietošais skandāls burtiski ira pa šuvēm. Nebija ne pierādījumu, ne kādu nopietnu faktu. Brīvo demokrātu partijas nodarījumi bija salīdzinoši mazsvarīgi. Tikmēr Vācijas Bundestāgs, kāda spēka musināts, jau gatavojās atņemt Jurgenam Mellemanam deputāta imunitāti. Praktiski tai pašā dienā sekoja traģiskais kritiens no lidmašīnas...
Kas tad īsti bija noticis? Pašnāvība, slepkavība vai nelaimes gadījums?
Liktenīgajā dienā Jurgens Mellemans debesīs pacēlās kopā ar deviņiem citiem izpletņlēcējiem. Visi bija labi Jurgena Mellemana draugi un kolēģi. Visi, ieskaitot Jurgenu Mellemanu- teicami sportisti. Nekas neliecināja, ka Mellemans gatavojas darīt pašnāvību. Pēc liecinieku un pašu izpletņlēcēju teiktā tika secināts, ka Jurgena Mellemana izpletnis atvērās laicīgi- 4000 metru augstumā, tieši tā, kā bija paredzēts, bet pēc neilga laika Jurgens Mellemans no izpletņa atdalījās. Dīvainākais, ka šādos gadījumos bija jānostrādā automātiskai drošības sistēmai, kas atvērtu rezerves izpletni bez jebkādas Jurgena Mellemana dalības. Izpletnis nostrādātu arī tad, ja Jurgens Mellemans būtu bijis bezsamaņā. Tātad- vai bija pamats uzskatam, ka Jurgens Mellemans izdarījis šādu biedējošu pašnāvību?
Vācu prokurori, kas izmeklēja notikušo, tūlīt pat steidza skaidrot, ka notikušais visticamāk esot pašnāvība. Ja tas tiktu paziņots pēc pamatīgas izmeklēšanas, nepūtu pamats liekām aizdomām, bet nekādas izmeklēšanas vēl nebija. Tā vietā desmitiem TV kanālu kameru jau filmēja sakropļoto Jurgena Mellemana ķermeni, kas gulēja skaisti koptā zālienā... Par to, ka šī Vācijas politiķa bojāeja ir vairāk nekā mīklaina un neizprotama, atzina pat Lielbritānijas TV kompānija BBC.
Var jau protams aizmirst notikušo, palikt pie uzskata, ka J. Mellemans izdarījis pašnāvību. Un visticamāk, ka šī traģēdija tā arī paliks līdz galam neatminēta un nesaprasta. Paliks jautājumi: Kāpēc ietekmīgs vācu politiķis izvēlas mirt, ja viņam paliek gan sieva, un trīs meitas? Kāpēc pēc Vācijas ebreja- miljardiera Mihaela Frīdmana kritikas, J. Mellemanu sāka vajāt? Kādēļ visi korupcijas skandāli nāca gaismā tieši pēc J. Mellemana izteikumiem Izraēlas politikas sakarā? Vai tiešām Mellemans aizskāra ko tādu, kas nav aizskarams?
Un neviļus apstiprinājumu šai versijai dod nesen Vācijas Bundestāgā notikušais, kad kāds deputāts no Kristīgo Demokrātu partijas tika pamatīgi izblamēts (analoģiski kā J. Mellemans medijos nosaukts par fašistu, ebreju bērnu asinīm notašķītu briesmoni utt.) un izslēgts no paša partijas, kad tas bija publiski atgādinājis, ka ebrejiem arī vajadzētu atcerēties par genocīdu, ko tie sarīkoja pret citām tautām 1917. gadā Krievijā. Atgādināšu tiem, kas aizmirsa, ka pat seši miljoni pēc boļševiku nākšanas pie varas toreiz bija piliens jūrā...
Aigars Prūsis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru