Vismaz Liepājā bez pārsteigumiem. Un labi vien ir!

Kā jau vairums ļaužu, kam augstākie spēki devuši spriešanas spējas, domāja, Liepājā vēlēšanas lielas izmaiņas nav nesušas. Labi vai slikti? Es gan sliekšos domāt, ka labi. Labi, ka viens otrs izmests no domes. Piemēram, visiem sen apnikušais Āris Ozoliņš, kurš pat reklāmās 12 gadu laikā nav spējis izdomāt neko citu kā vien pozēšanu pie šaha galda. Nav grūti iedomāties, kādu šūpošanos nāktos piedzīvot, ja bīstamā barkašoviešu partija būtu ieguvusi prognozētās divas vietas, bet promaskaviskais "Saskaņas centrs" vairāk par trim. Īstā vieta ierādīta arī bijušajam maršruta autobusa šoferim, tagad neveiksmīgam kapakmeņu tirgonim Boboško no PCTVL. Šis cilvēks domē jau no pirmās dienas izskatījās pēc pārpratuma, kuru pašvaldības amatā ievedusi vien histēriskā Osipova harizma.
Secinājums: jaunā dome būs latviska, liepājnieku etniskajam vairākumam lojāla. Gara acīm, ja vien vēlētāji nebūs izdarījuši asas kustības ar rakstāmrīku vai partiju lielie bosi nesāks stumdīt figūras, es tajā redzu (kad taps zināmas personājas oficiāli, salīdzināšu savas nojautas!):
Uldi Sesku(Liepājas partija)
Imantu Resni (Liepājas partija)
Helviju Valci(Liepājas partija)
Edvīnu Striku(Liepājas partija)
Gunāru Ansiņu(Liepājas partija)
Oskaru Zīdu(Liepājas partija)
Jāni Vilnīti(LPP/LC)
Silvu Goldi(Tautas partija)
Ivaru Kesenfeldu (TB/LNNK)
Ivaru Ķervi(Jaunais laiks)
Edgaru Krūmiņu(SCP).
Otro spārnu veidotu:
Elita Kosaka(barkašoviešu partija)
Valērijs Kravcovs (SC)
Sergejs Dikterjovs(SC)
Indulis Jankovskis(SC).
Pēdējam, ko no visas šīs sarkanās kompaškas ir normālākais, gan jācer, ka par viņu būs balsojuši kreisi noskaņotie latvieši.
Visbeidzot rezultāti nozīmē, ka Osipova un PCTVL kultivētās starpetniskās nesaskaņas nepārmetīsies uz pašvaldības namu. Cits jautājums: kā Sesks un viņa jaunā koalīcija, kuru atbalstīju arī es, noturēs saņemto uzticību. Dod Dievs mūsu Liepājas valdniekiem gudrību! Dod Dievs vairs nepakļauties valsts ienaidniekiem un nepieļaut vecās kļūdas! Ļoti, ļoti jācer, ka Seska kungam būs drosme atzīt savas kļūdas, bet galvenais- tās neatkārtot!

4. jūnija satraucošie novērojumi

''E-paraksts pašreizējā tā veidolā Latvijā nedarbojas, un valdībai būs jālemj ko darīt tālāk,'' laikrakstam "Dienas Bizness" atzinis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Nu super, kamdēļ vispār pastāvēja tā nožēlojamā E- lietu ministrija, ja šī paraksta ieviešana bija tās pamatuzdevums? Nepietiek, ka ministri šajā lauciņā bija neprašas un pēcāk nozari likvidēja vispār, nu izrādās miljoniem latu vienkārši nomesti zemē.

Izrādās Latvija esot varen agresīva valsts, ziņo portāls "Apollo". Par Latviju miermīlīgākas esot ne tikai kaimiņvalsts Lietuva un Igaunija, bet arī Omāna, Singapūra, Dienvidkoreja pat Lībija. Arī Rietumeiropas valstis Beļģija, Portugāle, Luksemburga, Austrija un Vācija. Es tikai kavējos domās, kāds tam iemesls? Vai pie vainas nav bēdīgi slavenās izglītības reformu pretinieku nemieru akcijas, kam vislielākie nopelni ir PCTVL radikāļiem un "Saskaņas centra" klaigātājiem? Vai par iemeslu šiem reitingiem nekalpo 9. maija trakošana, ko kultivē Rīgas mēra amatu pielaikojošais Nils Ušakovs? Vai Latvijas tēlu apzināti nebendē nemitīgās provokācijas ar draudiem par pilsoņu karu 16. martā un bezjēdzīgās leģionāru lamāšanas? Visbeidzot ''labu'' iespaidu par valsti atstājuši 13. janvāra grautiņi, kurus organizēja Pabriks ar Štokenbergu, bet slepus asistēja Krievijas vēstniecības spiegi.

Cik noprotams, Nila Ušakova ciešākie sabiedrotie atsāks aktīvu vēstures revidēšanu. Kremļa militāristu prāt ''Otro pasaules karu izraisīja nevis Vācija, bet gan Polija, jo ietiepīgie poļi atteicās izpildīt Hitlera"pamatotās prasības" atdot daļu savas teritorijas un tāpēc tika iekaroti''. Tas lasāms Krievijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā publicētā materiālā. Es gan neiedziļināšos vēstures faktos, ka Otro pasaules karu sāka šodienas Krievijas tiesiskā priekštece PSRS, noslēdzot vienošanos ar Vāciju jau 1939. gada augustā, taču redzams, ka tik mierīga dzīvošana Latvijas nebūs viss. Ar katru gadu Krievijas presings pieaugs. Krievija jau panākusi, ka Latvijas krievu kopienas vairākums labprātāk plivina Krievijas karogus, līdzi jūt Krievijas sportistiem un flirtē ar totalitāro simboliku. 6. jūnija vēlēšanās skaidri apliecinās, ka Maskavas ieguldītie līdzekļi Latvijas politikā atmaksāsies ar uzviju.

Nobeigumā pirmsvēlēšanu maratona sīvākais duelis, kurā Šlesers dabūja bietē. Sižets bija skatāms LNT:

Nepieciešama vakcīna pret idiotismu

Nu pat atgriezos no neliela brauciena un pirmais, ko ziņās pamanīju, ir 16. maijā notikušie "Draudzības" dienu pasākumi. Pareizāk sakot, kaut kā pa ausu galam dzirdēju, ka Rīgas domes žuliki to zilo gājienu tomēr neatļāva. Bet nē. Izrādās Administratīvā rajona tiesa domā citādi. Rīgā iet gājienos ir tiesības tikai okupantiem. Un tagad arī homoseksuālistiem.
Agrākos gados, kad šāda veida publiskās nodarbes nebija pārāk ierastas, zināmu iemeslu dēļ nebiju slinks un braucu uz Rīgu, lai vismaz kaut kā traucētu veidot priekšstatu, ka visi ir gatavi samierināties ar dažu simtu indivīdu seksuālo interešu manifestēšanu visai vulgārā veidā. Šogad Rīgā nebiju. Vainas apziņas mākts nolēmu, ka braukšu protestēt vismaz nākamgad. Bet re, redzējuši, ka ar lielu reklāmu izdevies sapulcināt vien dažus simtus savu nodarbju interesntus, no kuriem vairums atbraukuši no ārzemēm, izskanējusi ziņa, ka nākamgad Rīgā nekādu praidu nebūšot. Starp citu, pārsteidza, ka šogad laikraksts "Diena" ierastās histērijas vietā izvēlējās kaut cik korektāku nostāju. Bet nepatīkami gan pārsteidza kas cits. Proti, par praidu ļoti intensīvi reklāmas skanēja tieši Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2 ēterā. Pieņemu, ka radio maciņš ir tik plāns, ka reklāmas un sludinājumi tiek pieņemti uz nebēdu. Bet ja reiz šis radio ir sabiedrisks medijs ar valsts finansējumu, tāda satura reklāmas varētu arī netranslēt.
Vēl es nebeidzu brīnīties par tādu ikdienas novērojumu kā netīrība. Par to rakstīt ierosināja kāds atgadījums kaimiņzemē. Izskatās, ka Potjomkina radītais bacilis mūsu Austrumu kaimiņos ir iesēdies par dziļu. Kā raksta mediji, pirms Krievzemes prezidenta Medvedeva vizītes Kirovas pilsētā notikusi liela rosība. Par godu šim apciemojumam pilsēta tikusi posta uz nebēdu. Kā jau ierasts, ticis krāsots, mazgāts un asfaltēts. Un ko tur brīnīties, ka šajā "pokazuhas" steigā dažām mājām fasādes nokrāsotas kopā ar visiem logiem vai lielā centībā noasfaltēta iela tā, ka vilciena sliedes vairs nav izmantojamas, bet kanalizācijas lūkas palikušas zem jaunā asfalta. Paši taču atceramies, kā vēl tikai gadus divdesmit atpakaļ pirms augstu partijas funkcionāru vai ģenerāļu vizitācijām tika krāsots gan zāliens, gan balināti koku stumbri. Mazliet no šīs divkosības un potjomkinisma palicis jau arī mūsu pašu zemē. Atcerēsimies to lielo namu krāsošanu un gružu vākšanu pirms ASV prezidenta Buša vizītes Rīgā. Joprojām īsti nesaprotu, kā tas nākas, ka par apkārtnes satīrīšanu vai sakopšanu sāk domāt tikai tad, kad kāds brauc ciemos vai notiek kāds svarīgs notikums? Nesaprotu, kā var dzīvot tādā vidē, kas neko citu, kā vien destruktīvu un pagalam nomācošu iespaidu uz pašu psihi nevar atstāt?
Ak jā, Māris Zanders pamanījis svarīgu niansi. Atklāti sakot, pat nebiju pamanījis, ka ''Saskaņas centrs'' ir tik pretlavisks. Likās, ka Ušakova grupējums ir gana nelatvisks un Kremlim gana draudzīgs. Bet nu izrādās, ka ''Saskaņas centrs'' deputātu kandidātu sarakstā ir cilvēki, kuri savulaik, būdami deputāti Augstākajā padomē, neatbalstīja Latvijas neatkarību. Tad jau nav ko brīnīties, ka Ušakova rīkotie 9. maija pasākumi bija tik nedabiski Latvijai.

Kā būtu ar tādu vakcīnu, kas izārstētu no stulbuma, idiotisma vai nožēlojama imperiālisma?

Mīļais 9. maijs

Naša Raša?

Laikrakstā "Neatkarīgā" lasāms par sen pārgremoto 9. maija problēmu. Izrādās, ka pērnā gada aprīlī izveidotā sabiedriskā organizācija ''9maja.lv'' aicina 9. maiju, kas Latvijai bija kārtējās okupācijas sākums, svinēt kā lielus svētkus! ''Saskaņas centra'' valdes priekšsēdētājs un Rīgas mēra amata kandidāts Nils Ušakovs aktīvi parādās krievvalodīgajos medijos, tostarp ar šī 9. maija organizācijas palīdzību. Pats Ušakovs sarunā ar ''Neatkarīgo'' gan noliedzis, ka 9maja.lv būtu daļa no priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumiem. Viņu mērķis esot vien palīdzēt veterāniem un novirzīt jauniešu enerģiju uz ''kaut ko lietderīgu''. Un tieši šī jauniešu enerģijas novirzīšana uz "kaut ko lietderīgu" man izraisīja pārdomas. Proti, cik zinu, tad pēdējos desmit gadus 9. maijs Latvijā ir visiem acīmredzams sinonīms vārdam dzeršana. 9. maijs ir absolūts antonīms vārdam godpilna kritušo pieminēšana. Ļoti gribētos dzirdēt Nila Ušakova skaidrojumu vai šī enerģijas novirzīšana "uz kaut ko lietderīgu" notika arī 2004. gadā Liepājā, Tallinā 2007. gadā, kad Nilam Ušakovam tīkami jaunieši izlaupīja Tallinas veikalus, liekot igauņiem atcerēties Otrā pasaules kara uzvarētāju nožēlojamās izdarības.
Ja vienkāršam latvietim jautās, ko nozīmē 9. maijs viņa personīgajā dzīvē, liela daļa apgalvos, ka 9. maijs ir skaļa un bravūrīga uzvedība, kuru kāds organizē. Pēdējos gadus viss kļuvis vēl neciešamāk. Sākot no dzeltenmelnām lentītēm pie mašīnām, beidzot ar dažādiem sarīkojumiem, kuru mērķis ir tikai viens: demonstrēt, kurš ir Latvijas īstais saimnieks. Kā lai vēl izskaidro milzīgo troksni un uzbāzīgo tiekšanos par visu varu iebarot 9. maija īpašo nozīmi Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šis datums drīzāk izraisa riebumu, jo atņēma godpilna un cilvēka cienīgu dzīvi uz nākamiem četrdesmit gadiem. Tiek kultivēti arī mīti, kuru apšaubīšanu jau sāk pielīdzināt holokausta noliegšanai. Piemēri? Piemēram, par Daugavas forsēšanu un Rīgas ieņemšanu ar ''varonīgām kaujām'' 1944. gada oktobrī. Visi taču zin, ka patiesībā tie ir salti meli. Sarkanā armija ienāca pamestā Rīgā. Vācu karaspēks ar lielu rīdzinieku skaitu bija atkāpies uz Kurzemi. Visa Otrā pasaules kara notikumi ir vieni vienīgi mīti, kurus joprojām proponē kā patiesību. Šo piemēru ir tik daudz, ka uzskaitīt ir praktiski neiespējams. Mīts par sarkanajiem partizāniem Latvijā, kas patiesībā bija gļēvi Latgales grūtnieču slepkavas un marodieri, kuri pat mūža norietā bīstas atzīt savus noziegumus un meklē glābiņu pašu nīstās Eiropas institūcijās. Tiek arī kultivēts mīts, ka 9. maijā tiek svinēta briesmīga režīma sagrāve. Bet patiesībā šīs svinības izvērtušās par nepieklājīgām dzīrēm, lai demonstrētu savu varēšanu aizsoļot līdz Eiropas vidum un vēl tālāk.
Visbeidzot, 9. maijs Latvijā attēlojams pavisam citādi, nekā to vēlas gleznot Nils Ušakovs un viņam līdzīgie. Ušakovs 9. maijā negodina varonīgos kareivjus, kas ar NKVD durkļiem tika dzīti uz vācu armijas ložmetēju ligzdām. Ušakovs negodina tos kareivjus, ko trieca pāri mīnu laukiem, lai saudzētu tankus, kam vēlāk bija lepni jābraukā pa Eiropas ceļiem. Ušakovs godina sarkanos komisārus, Lavrentiju Beriju, Josifu Staļinu, Simonu Šustinu un Alfonu Noviku. Jo tieši šādi cilvēki radīja 9. maiju tādu, kādu to redzēja civilizētā pasaule: jaunas koncentrācijas nometnes, dzeloņdrāšu nožogojumi, represijas, nāves sodi bez tiesas sprieduma, citu valstu okupācija.
Ušakova 9. maijs ir gaužām atbaidošs: diena, kad ar kerzas zābaku sitieniem pa seju cenšas pierādīt, ka 9. maijs nav politisks datums, ka tā nemaz nav politika, bet ir sirsnīga uzvaras svinēšana. 9. maija svinēšana Latvijā vairāk atgādina trokšņainu laupītāju dzīrošanu dažu nelaimīgo dzīvoklī rupju lamu pavadībā, kur paši upuri ir spiesti sēdēt svinību telpas kaktā, ciešot klusu, kamēr svinētāji izārdīsies pēc sirds patikas. 10. maija rīts seko pēc tam, kad svinētāji izgulējušies. Nelaimīgā dzīvokļa saimniekiem ar sāpošiem dibeniem ir jātīra atstātais cūkrakums. Nejēdzīgākais, ka šīs dzīres atkārtojas katru gadu un upuri spiesti pieciest aizvien vairāk. Viņiem ne tikai jāklausās pāridarītāju dziesmās, upuriem dziesmas liek arī dziedāt. Un ja upura acis nav veikli samitrinātas, kas dod ticamību laupītājiem, ka upurim tas patīk, atkal seko sitieni ar kerzas sābaku, sakot, ka upuris ir fašists. Tāds ir 9. maijs Latvijā.

Uz ko viņi tēmē?

"Diena" raksta, ka TB/LNNK savā mājas lapā publicējusi video reklāmu, kur draud, ka partijas ''Saskaņas centrs'' vēlas izmainīt Valodas likumu un pārzīmēs Latvijas karti, bet draudošas mūzikas pavadījumā klips beidzas ar snaipera mērķi uz Brīvības pieminekli. Protams, atkal "Diena" ironizē un pieaicinājusi dažādus "ekspertus" kā Nils Muižnieks, kura tīksmināšanās ap sodomiju jau kļuvusi leģendāra. Sava taisnība jau ir arī viņa viedoklī. Bet galvenais, ka TB/LNNK pārāk bieži demonstrējusi nacionālo principu nodevību, ko piedot vidusmēra latvietim no laukiem kā man ir pagrūti. Taču TB/LNNK klipā ir arī taisnība. "Saskaņas centrs" tiešām ir bīstams politisks veidojums, kurš ārēji proponē nacionālo vienlīdzību un slēpjas aiz liberālas neokrieviskas partijas širmja. Taču tumsas aizsegā rīkojas citādi. Un 13. janvāris to parādīja.
Ak jā, šis jau ir otrais TB/LNNK videoklips. Pirmais tādās Ziemassvētku noskaņās bija. Tas bija vairāk nekā veiksmīgs, ko par klipu Nr.2 gan nevarētu teikt.