Angļu ģenerālim žēl

Dienas portālā izlasīju angļu ģenerāļa un SAB šefa Jāņa Kažociņa pausto, ka viņam esot žēl, ka Latvijas krievvalodīgie jau agrāk nav iesaistīti Latvijas valdībā un valsts attīstībā nav spēlējuši izšķirošāku lomu. Gribētos gan prasīt: ko nozīmē "krievvalodīgo iesaistīšana Latvijas valdībā"? Vai tas nozīmētu pirms katras valdības veidošanas Ruandas vai Bosnijas un Hercogovinas tipa kvotas, kas noteiktu kādas konkrētas nacionalitātes pārstāvniecību valdībā? Varbūt Jānis Kažociņš kā angliski runājošais brits to nezin, taču Latvijā ir demokrātiska vēlēšanu sistēma, ir absolūta vienlīdzība visu kopienu starpā. No likumdošanas puses neviens no etnosiem vai kādā valodā runājošs kopums nebauda priekšrocības. Ja Jānis Kažociņš uzskata, ka Latvijas pārvaldē vai valdībās ir bijuši tikai latvieši, tad jāsaka, ka šis cilvēks ir vāji zinošs.
Ja britu ģenerālis Kažociņš ar krievvalodīgajiem domā krievus, tad varu atgādināt, ka krieviem nekad nav bijušas slēgtas durvis uz varas dalīšanu. Latvijas pilsētās ir mēri, kuru tautība krievs. Krievi ir arī novadu vadītāji. Krievi ir bijuši ministri, piemēram Vladimirs Makarovs vai Vasilijs Meļņiks (kurš par apdalītā lomu arī pēc ministra amata zaudēšanas nekādi nevarētu sūdzēties). Taču ja Kažociņš ar terminu krievvalodīgie domā tos, kas runā krieviski (kāds esmu arī es), tad SAB vadītājam vajadzētu zināt, ka Latvijā krieviski runā praktiski visi, neatkarīgi no nacionālās izcelsmes. Un ja Kažociņš uzskata, ka krievvalodīgie ir tie, kas runā tikai krieviski, tad SAB šefam vajadzētu zināt, ka par valdības locekli var kļūt Latvijas Republikas pilsonis. Un pat formāli šādas prasības nosaka valsts valodas un gaužām primitīvas Latvijas vēstures zināšanas, kas netiek interpretētas pēc Maskavā izdotām kaktu revizionistu vēstures grāmatām. Un ir loģiski argumentējams, kādēļ Latvijas Republikai kā darba devējam, ir tiesības prasīt no topošā darbinieka korporatīvo lojalitāti, kādu prasa jebkurš darba devējs. Jo nav taču iedomājams, ka kāds uzņēmums par direkoru ņems cilvēku, kurš ar sirdi un dvēseli atbalstīs konkurējošu uzņēmumu, paša uzņēmumam radod zaudējumus. Tādēļ es nekādi nesaprotu Kažociņa nožēlas, ja līdz pat šai dienai daļa tā sauktās krievu kopienas izvēlas vilkt drēbes, kuras rotā uzraksts Russia, izvēlas rotāt savus spēkratus ar Krievijas karodziņiem un atbalstīt Krievijas sportistus nevis mūsējos, bet šo cilvēku atbalstītās partijas ministra kandidāts izsakās, ka nekādas Latvijas okupācijas nav bijis.
Manuprāt ir pašsaprotami, ka uzticēšanās ir jānopelna. Tā jāiegūst ar darbiem, nevis jāuzspiež vai jāizvilina ar viltībām. Ja Latviju mīloši krievi taptu par ministriem un ar stingru stāju aizstāvētu mūsu valsti, nevis alktu pēc lētas popularitātes 9. maija sarīkojumos, pazemojot citus cilvēkus, domāju vairums tikai priecātos un to no sirds atbalstītu.

Politiskie novērojumi oktobrī

Kā jau ierasts, visapkārt notikumu jūra. Kopainā nekā īpaša, viss pa vecam. Kā vienmēr, grūti man apiet politisko jandāliņu. Iedziļinoties un ķeroties pie iztirzāšanas, šis tas pārsteidz. Piemēram, politikas dārziņā visu uzmanības centrā visiem labi zināmais Andris Šķēle. Šī oligarha atgriešanos politikas druvā Tautas partija cenšas padarīt par teju otro Jēzus Kristus atnākšanu. Nevar noliegt, ka atšķirībā no viena otra Tautas partijas membera, piemēram, Slakteru Ata (kurš joprojām dzīvo savā pasaulītē un esot gatavs atkal tapt par ministru), Šķēle ir ļooooti erudīts, zinošs un spēcīgs līderis. Atšķirībā no patreizējā tautpartejieša Nr.1 Mareka Segliņa, cienītais oligarhs atstāj daudz, daudz pārliecinošāku iespaidu, par kādu Vents Armands Krauklis, Vinets Veldre vai jebkurš cits oranžais roku cēlājs varētu tikai sapņot. Viņus no Saeimas ar godbijīgu piecelšanos un aplausu jūru nepavadīs nekad. Bet ne par to runa. Lai ko tur tautpartijas kvekšķi runā par iekšējo demokrātiju, plurālismu un ierindas biedra stāvēšanu malā, pārsteidz kas cits: kā tas nākas, ka Andra Šķēles partija tik ilgus gadus ir vārījusi visus šos mēslus? Pieņemsim, ierindas biedrs to nezināja un neredzēja. Un ja Andris Šķēle kā bargais tētis nāk satīrīt savu padoto nedarbus, vai nenāktos skaidri un gaiši atzīt, ka Tautas partija ir vairāk nekā ļoti atbildīga par patreiz valstī notiekošo? Visumā piekrītu oranžo skaļākajam kritiķim Kārlis Streipam: "[...]Šķēle bija ļoti labs premjerministrs. Viņš bija pareizais cilvēks pareizajā vietā tad, kad Latvijas iedzīvotājiem bija jāpasaka, ka laiks sakost iztīrītos zobus, uzvilkt gludinātās bikses un ķerties pie darba. Bet kāds viņš būtu politiķis tagad? Vai viņš ir gatavs atzīt, ka "Tautas" partija pēdējo pāris gadu laikā ir kļūdījusies atkal un atkal, un šo kļūdu pamatā bijis nekas cits, kā prātam neaptverama uzpūtība un pašslavināšana?[...]".
Gribas iemest akmeni arī jaunlaicēnu dobītē. Patreizējā pozīcija politikā agrāk tik ļoti ķircinājās un burtiski barojās no latviešu Borata neveiklās intervijas, ka pienākot valdīšanas laikiem aizmirsa tās pašas lamatas. Nu sabiedrībā notiek diskusija par ekonomikas ministra Arta Kampara komunikācijas spējām. Būtu nelāgi ņirgāties par ministra angļu valodas zināšanām. Nu ļoti šaubos vai vairums Latvijas ministri visos laikos un visos politiskajos spēkos ir pārāki savās svešvalodu zināšanās, nerunājot par Ļeņina valodu. Taču es nudien nespēju nobrīnīties par elementāru paškritikas trūkumu. Vai tad Kampars cerēja, ka, esot zem mediju lupas, Latvijā par viņa rosīšanos Zviedrijā neuzzinās?
Toties manās acīs savu reitingu ir pacēlis visiem zināmais dzīvnieku draugs Ingmārs Līdaka. Paldies, Ingmār! Nacionālais lepnums ir jāsargā kā īstam vīram, nevis kā Jurim Dobelim , vāvuļojot.
Visbeidzot nespēju apiet laikrakstu "Diena". Pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?", manas bažas, ka šo laikrakstu pametušajiem ir radies iespaids par savu vienreizīgumu, unikalitāti un īpašo stāvokli pie žurnālistikas debesīm, apstiprinājušās. Bez tam bijušo "dieniešu" nemitīgā sabiedrības dalīšana pareizajos un nepareizajos man jau sāk izraisīt riebumu.

"Dienas" atlabšana

Atzīšos, kopš 1990. gada esmu cītīgs laikraksta "Diena" lasītājs. Nepacietīgi gaidīju pastkastītē atnesto "Dienu", kad tā bija mūsu jaunajai valstij kas jauns satura un lappušu skaita ziņā. Gaidīju to arī tad, kad pēc omoniešu ielaušanās Preses namā "Diena" iznāca kā maza brošūra uz nožēlojama ietinamā papīra. Kā ikviens vienkāršais Latvijas iedzīvotājs, pārāk lielā skaidrībā par to, kas šodien notiek ar laikrakstu "Diena", neesmu ticis. Protams, kaut kas jau tur dīvains notiek. Tomēr nebūšu vienīgais, kam šķiet, ka pēdējos gados šis brīnišķais laikraksts tik tiešām bija strauji mainījies. Šad tad paklausoties cilvēkos, izdzirdēt palamas laikrakstam "Diena" nebija grūti. Sorosīti, liberasti, karojošo homoseksuālistu medijs, zilo lapele, radikālo liberāļu perēklis utt. Man kā lasītājam bija sāpīgi redzēt, ka aiz pašu radītas taisnības cīnītāju maskas, laikraksts pārvērtās par gaužām vulgāru antivērtību ruporu. Varētu jau bilst, ka ir nepieciešami dažādi viedokļi un katram ir tiesības uzskatīt, ka tas ir vispareizākais. Bet tai pašā laikā tieši ar "Dienas" atbalstu Rīgā sākās visiem zināmie praida gājieni, kuri nekādu saskaņu sabiedrībā viss nenesa. Viena šo notikumu puse bija iestāšanās par tiesībām manifestēt savu seksuālo orientāciju, otrs, ka "Diena" sāka atklātu naida kampaņu pret tiem, kas bija pret. Un ne tikai. Atcerēsimies, kā divas "Dienas" žurnālistes- Baiba Rulle un Gunta Sloga izturējās pēc tam, kad par prezidentu tika ievēlēts Valdis Zatlers, kamēr Andra Šķēles saules lēkta laikā tieši "Diena" atklāti slavēja šo Latvijas mērogiem pasakaini bagāto politiķi, burtiski pārvēršoties par Tautas partijas reklāmu. Atcerēsimies atklātu žurnālistikas idiotismu ar Kastēna pavedināšanu. Un tādu piemēru bija pārāk daudz.
Man kā lasītājam jācer, ka ar laikrakstu nekas slikts nenotiks un pretēji dramatiskajiem paziņojumiem, "Diena" būs tā pati vecā labā "Diena", kamēr tajā neienāca modernās visatļautības bacilis. Bez Sarmītes Ēlertes un Nellijas Ločmeles. Bez Baibas Rulles un Guntas Slogas. Viņiem tik tiešām labāk emigrēt uz Politika.lv vai ''Mozaīku''.

Idioti?

"Dienas biznesā" izlasīju kārtējo Tautas partijas membera Ata Slaktera domu pērli, ''ka Parex bankas glābēji ir jāapbalvo''. Iespējams šis īpatnis gara acīm redz tādu pašu ainu, kāda risinājās pirms pērnajiem Ziemassvētkiem, kad bijušajam aizsardzības ministram, vēl vienam Tautas partijas spīdeklim Vinetam Veldrem par ''fantastiskiem panākumiem'' ministrēšanas laikā pasniedza apbalvojumu- ložmetēju "SPG 43". Nemaz nezinu, ko domāt: tas aiz strauji progresējoša vājprāta vai vienkārši kārtējais Slaktera ''nasing speciāls'', taču brīdī, kad durvju priekšā ziema, bet bezdarbnieku rindas tikai paliek garākas, ierosme jau indicē, ka aiz tās slēpjas diagnoze. Un diez vai bez medicīnas palīdzības novēršama. Bet aiz šī smieklīgā Slaktera paziņojuma presē lasāma kāda cita "labā vēsts". Proti, "Parex" saimniekiem labvēlīgā bankas glābšana notikusi politisko uzstādījumu ēnā. Tam savu pirkstu esot pielicis i cilvēks, kas Latviju aplaimojis ar Eiropā "gludākajiem" ceļiem, i cilvēks, kas slavens ar saviem vērtīgajiem vekseļiem. Un viss kļūst gaužām skaidri. Pat ļoti. Redz, viss jau iepriekš nolemts, sadalīts, bet par šo ''sģelku'' šiem vēl pienāktos kāda uzslava vērtīgas gratulācijas veidā. Nu kaut vai personīgā ieroča vai kāda ordeņa veidā.
Ak jā. Tas, ka šī oranžā kopa pārspēj visu prātam aptveramo un prātam neaptveramo, izkristalizējas ar katru dienu. Tapis zināms, ka trekno gadu fetišs A.Kalvītis Maskavā ticies ar autoritāro Krievijas premjeru Putinu. Ko šie cilvēki runājuši, ir viens. Otrs, ka A.Kalvītis laikrakstam ''Čas'' stāstījis, ka ''ar V.Putinu pārrunājis pašreizējās starpvalstu attiecības un to attīstības iespējas. Puses atzinušas, ka abu valstu attiecības uzlabojas, par ko liecina divpusējā politiskā un ekonomiskā dialoga aktivizēšanās''. Savādi, vai ne?

Lieliska iniciatīva

''Dienas'' portālā izlasīju, ka izdevniecība "Santa" uzsākusi akciju “Sasildīsim Latviju!”. No pirmā acu uzmetiena varbūt ir grūti noprast, kas tā par akciju: atkal naudas vākšana kādiem grūtdieņiem vai patriotisko jūtu celšana. Izrādās iniciatīvas pamatā ir ekonomistu un politiķu aprindās triviāli sen novazātais termins "ekonomikas sildīšana". Akcijā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti pielikt savu roku Latvijas ekonomikas sildīšanā, izvēloties Latvijas preces un pakalpojumus. Akcijas laikā 19 žurnālos tiks stāstīts par Latvijā ražotājiem produktiem, latviešu un ārvalstu uzņēmējiem.
Bet dažs eksperts pavisam atšķirīgi vērtē šādu atbalstu Latvijas ekonomikai. Piemēram, Ārvalstu investoru padomes vadītājs Latvijā Andris Lauciņš "Dienai" izteicies, ka jebkādas protekcionisma izpausmes neveicina ekonomikas attīstību, īpaši krīzes apstākļos, un tas krīzi tikai padziļina. Viņaprāt mēs jau tagad esam maksimāli protekcionisti, Latvijā jau tagad ir viens no augstākajiem procentiem vietējo ražojumu izmantošanā pārējo Eiropas Savienības valstu vidū. Vai tā ir taisnība? Nedomāju gan. Pietiek aizklimt līdz tai pašai Lietuvai un paskatīties turienes veikalu sortimentu. Labākajā gadījumā veikalu plauktos zem "Karūnas" plauktiem mētāsies dažas "Laimas" asortu kastes un saldētavās labākajā gadījumā būs viena veida "Kārumiņi" oranžajā krāsā. Pretēja aina ir visos Latvijas veikalos, kur leišu produkcija burtiski piegānījusi gluži visas preču nodaļas.
Kāda aina ir pārējā uzņēmējdarbības areālā nemaz nav vērts diskutēt. Tādēļ tie lielie klaigātāji par protekcionisma ļauno būtību varētu izmantot lielisko iespēju paklusēt.

Bez Jūras spēkiem Latvijai neiztikt!

A- 90 "Varonis", ko pirms "Alkmaar" klases mīnu kuģu iegādes Nīderlande nodeva Latvijas Jūras spēkiem.

Šodien portālā "Diena" izlasīju rakstu ''NBS par 40 miljoniem latu iegādājušies kuģus, kas nepārtraukti jālabo''. Virsraksts pārsteidz un liek aizdomāties. Taču vairāku gadu laikā esmu pamatīgi sekojis līdzi mūsu NBS un Jūras spēku attīstībai īpaši. Varu apgalvot, ka aizsardzības nozarē ir problēmas. Un visticamāk, ka ķibeļu netrūkst. Taču konkrētajam rakstam par "Alkmaar" klases kuģiem pilnībā piekrist nevarētu. Pirmkārt jāpaskaidro, ka noslēgtā kopsumma- 60 miljonu eiro par pieciem kuģiem ir samērīgas izmaksas, zinot, ka jauns kaujas kuģis maksā simtos miljonos. Salīdzināt mīnu meklēšanas kuģu remontu izmaksas ar izmaksām, kas jāatdod, piemēram, par zvejas kuģi, nebūtu īsti korekti. Ne tikai tādēļ, ka militārie kuģi ir ļoti dārga nozare, bet arī tādēļ, ka mīnu meklēšanas kuģi kā klase tiek būvēti no citiem materiāliem, ievērojot pilnīgi citas tehniskās prasības, lai droši veiktu atmīnēšanas darbus. Bez tam "Alkmaar" klases kuģus aktīvi izmanto gan Beļģijas, gan Nīderlandes, gan Francijas.
Varu paskaidrot, ka "Alkmaar" klases kuģi ir trīs Eiropas valstu kopražojums. Francija būvēja mīnu tralēšanas ierīces, Beļģija atbildēja par kuģu elektroniku, savukārt Nīderlande būvēja kuģu korpusus. Francijas un Nīderlandes rīcībā nonāca pa 15 kuģiem, Beļģijas flotei 10 kuģi. Pēcāk šos kuģus bruņojumā pieņēma arī Pakistāna, kura vienu kuģi nopirka no Francijas, vienu uzbūvēja kopīgi ar Franciju, bet trešo uzbūvēja patstāvīgi. Divus kuģus no Nīderlandes nopirka Indonēzija. Patreiz pasaulē ir 45 šīs klases kuģi. Sekojoši, jebkādi apgalvojumi, ka NBS ir izvēlējušies sliktus kuģus, īsti pieklājīgi gan nebūtu.
Kādēļ izvēle kritusi tieši uz šīs klases kuģiem, sabiedrībai ziņots netika. Taču zināms, ka pirms "Alkmaar" mīnu meklētāju iegādes Nīderlande Latvijas Jūras spēkiem bez maksas nodeva hidrogrāfijas kuģi A- 90 "Buyskes". Tagad šis kuģis nes "Varoņa" vārdu.
Igaunijas Jūras spēki gan izvēlējušies savu mīnu floti modernizēt ar Lielbritānijas Karalisko jūras spēku 53 metrus gariem "Sandown" tipa mīnu meklētājiem- M 313 "Admiral Cowan" un M 314 "Sakala", kuri ir būvēti 1989. un 1990. gadā. Šie kuģi bija nedaudz jaunāki, taču maksājuši dārgāk. Viena "Sandown" klases kuģa cena bijusi ap 12 miljoniem latu.
Apgalvot, ka likstas piemeklē tikai Latviju, arī nav īsti pareizi. Šim mazohismam nav nekāda pamata. Arī Lietuvā diezgan plašu rezonansi izsauca lietuviešu Jūras spēku jaunie "Hunt" klases mīnu meklēšanas kuģi. Pēc laikraksta "Respublika" datiem tikai viens no Lielbritānijas pirktais mīnu meklētājs izmaksājis teju divas reizes dārgāk nekā mūsu "Alkmaar" kuģis. Lietuvai viens kuģis maksājis aptuveni 19 miljonu latu. Atgādināšu, ka Latvija savus "Alkmaar" klases kuģus iegājās par 8 miljoniem latu gabalā. Bez tam Lietuvas militārais resors jau ziemā ir piedzīvojis satricinājumus jauno kuģu sakarā. Izrādās, tiem atklāti daudz defektu.
Lai neizskatītos, ka esmu uzņēmies NBS sabiedriskā aizstāvja lomu, papildināšu iepriekš teikto ar savu kritikas devu. Proti, jau no paša sākuma bija skaidrs, ka pieci vienas klases mīnu meklētāji Latvijai nebija vajadzīgi. Visas Jūras spēku vajadzības pilnībā spētu nodrošināt 3 mīnu meklētāji. Tāpat ir zināms, ka Jūras spēki ar savu patreizējo struktūru un skaitlisko sastāvu faktiski nemaz nespēj nodrošināt to, ka visi pieci mīnu meklētāji vienlaikus varētu doties pildīt savus uzdevumus. Nemaz nerunājot, ka Jūras spēku rīcība ir krietns skaits citu kuģu, kam jāpilda pavisam atšķirīgi uzdevumi. Tātad, nekādas komandu rotācijas te nav pieļaujamas. Ja tas notiek, tad par kuģu tehnisko stāvokli brīnīties gan nenāktos.
Ir skaidrs, ka bez Jūras spēkiem Latvijas valsts pastāvēšana būs apdraudēta. Ir vajadzīgi gan kuģi, gan labi jūrnieki. Vajadzīgas arī pārmaiņas un daudz uzlabojumu. Taču vispārējās neizlēmības epidēmijas laikā, gaidīt brīnumus no valdības vai Aizsardzības ministrijas klerku korpusa laikam nenāktos.

Par mūsu Jūras spēkiem varat izlasīt manu rakstu te: http://www.aigarsprusis.lv/2008/05/msdienu-latvijas-kara-flote.html

Cik tālu gatavi aiziet?

Šodien laikrakstā "Diena" lasāms Latvijas Universitātes asociētās profesores Vitas Zelčes raksts par skandalozo Krievijas mācību grāmatu un turienes izglītības sistēmas tieksmēm vulgarizēt padomju režīma upurus. Neviļus, redzot pašmāju politiskās elites pozīciju leģionāru dienas sakarā (kuru par korektu starptautiskajā arēnā vismaz padara Māra Riekstiņa pozīcija), kamēr Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs atklāti ņirgājas par Austrumeiropas vēsturi, izmantodams terminus, kas vairāk pienāktos Josifa Staļina preses sekretāram, grūti saglabāt bieži piesaukto mieru un pietāti. Neko vairāk kā pretīgumu sajust nav iespējams. Neko briesmīgāku nav iespējams iedomāties: kā var noslepkavot miljoniem cilvēku utopisku mērķu vārdā vai miljoniem sievietes un bērnu nomērdēt badā, lai revidētu etnisko sastāvu paša valstī? Bet baisākais, izskatās, ka šodienas Krievijas varturi to būtu gatavi atkārtot. Vismaz savās slimajās domās noteikti, jo šodienas pasaule vairs nav tā, kāda tā bija agrāk. Pat mēģinājums aizskart ukraiņus Krievijai beigtos ar pamatīgu pērienu zem jostas vietas. Ukraina ir lielvalsts. Ar mums gan mazliet sliktāk...

Ziniet, vietā atgādināt, ka Ādolfs Hitlers bija viens negantākajiem diktatoriem pasaules vēsturē, taču tik atbaidošu liekuļošanu, slimu naidu pret paša tautu, viņš demonstrēt vismaz vairījās. Izskatās, ka Putina- Medvedeva tandēms ir labi Staļina skolēni. ''Labestīgais tēvocis'' Josifs viņiem abiem labvēlīgi papļikšķinātu pa vaigiem.
Kad runā par notikumiem Krievijā un Latvijas varas ložas reakciju uz tiem, es atceros nesen pāršķirstītas 1939. un 1940. gada Latvijas avīzes. Piemēram, 1939. gada nogalē kā maza necila ziņa otrajā lapas pusē ievietots, ka Somijā notiek nelielas vietēja rakstura cīņas ar Sarkano armiju. Ne par upuriem, ne par ko citu nav minēts. Tur pat blakus tiek rakstīts par milzīga HES būvniecību Padomju Savienībā un panākumiem cīņā ar analfabētismu. Tādā pašā gaisotnē viss turpinās līdz 1940. gada jūnija beigām. Laikraksti lieliem un trekniem burtiem raksta par kūdras izmantošanu apkurē, seko prezidenta vizitācijai uz kādu skolu vai miestiņu, taču kā tāds ikdienas notikums rakstīts par sarkanās armijas rosīšanos otrpus robežai. Tā tas turpinās, turpinot idiotizējot sabiedrību, kamēr nākamie laikraksta numuri iznāk jau ar citiem nosaukumiem. Un tad jau laikrakstu pirmajās slejās tiek slavēts dižais tautu vadonis Staļins...

Repše ir mainījies?

Pirmo reizi pēc ilgiem laikiem dzirdu kaut ko saprātīgu no Einara Repšes mutes. Pēc visām tām dziedāšanām Saeimas sēžu laikā, apvainoto opozicionāru tēla proponēšanas, smieklīgās un slimīgās kritizēšanas par visu un visiem, kamēr paši tādi paši... Beidzot skan saprātīgi priekšlikumi. Piemēram, dažu valsts funkciju nodošanu privātuzņēmēju lauciņam. Beidzot izdzirdēju kritiku par samilzušo valsts aparātu (Repšes vārdiem tas esot lielāks nekā Somijai, ko iepriekš nebiju vēl dzirdējis). Apmeklējot jebkuru iestādi, tik tiešām rodas nelāga sajūta, ka cilvēku ir par daudz un visi neizskatās pārguruši (protams, tie ir izņēmumi), kamēr privātās struktūrās darbiniekus izverdzina uz nebēdu par daudz sliktāku atalgojumu. Iepriecina teiktais, ka mēneša laikā likvidēs tās absurdās uzņēmumu padomes. Jācer, ka šoreiz Repšes gaismas nesēju kompānija nerīkosies tāpat kā toreiz, kad viņam jau bija iespēja būt par premjeru, bet čiks viens sanāca. Piemēri? Kaut vai tās pašas Audera zelta rokas, Gulbja izgājieni ar iekšlietu ministrijas iestāžu celtniecības apturēšanu, kas nesa daudzmiljonu zaudējumus, Repšes lidināšanās ar armijas helikopteru, kas gandrīz beidzās ar bēdīgām sekām utt.

Ja patīk bildēt, iesaku izlasīt

Ar "Nikon" D60 tapis uzņēmums 24. februāra vakarā, Liepājā.

Nu jau kādu laiciņu esmu fanātisks piekritējs "Nikon". Kādēļ? Man tāds ir! Tādēļ uzmanīgu sekoju tam, kas atrodams par šī ražotāja fotoaparātiem. Nelikšos pārlieku gudrs fotolietās, tādēļ priecājos par tām reizēm, kad publikācija ir saprotamā valodā un lasās itin raiti. Un šodien ir laimējies. "Dienas" portālā lasāms par divu "Nikon" kameru salīdzināšanas testu. Nu protams, tas nebija konkurences tests, jo kameras taču ir absolūti atšķirīgu klasu daikti. Ja par "Nikon" D40 neko daudz zināt nemaz nevēlos, tad par "Nikon" D3x interesanti it viss. Kādēļ? Nu kaut vai tādēļ, ka tas daikts piķo ārprātīgi daudz. Paskatījos makā, eh- pietrūka nieka 4500Ls...
P.S. Ko jūs domājat par šo?

Uz ko viņi tēmē?

"Diena" raksta, ka TB/LNNK savā mājas lapā publicējusi video reklāmu, kur draud, ka partijas ''Saskaņas centrs'' vēlas izmainīt Valodas likumu un pārzīmēs Latvijas karti, bet draudošas mūzikas pavadījumā klips beidzas ar snaipera mērķi uz Brīvības pieminekli. Protams, atkal "Diena" ironizē un pieaicinājusi dažādus "ekspertus" kā Nils Muižnieks, kura tīksmināšanās ap sodomiju jau kļuvusi leģendāra. Sava taisnība jau ir arī viņa viedoklī. Bet galvenais, ka TB/LNNK pārāk bieži demonstrējusi nacionālo principu nodevību, ko piedot vidusmēra latvietim no laukiem kā man ir pagrūti. Taču TB/LNNK klipā ir arī taisnība. "Saskaņas centrs" tiešām ir bīstams politisks veidojums, kurš ārēji proponē nacionālo vienlīdzību un slēpjas aiz liberālas neokrieviskas partijas širmja. Taču tumsas aizsegā rīkojas citādi. Un 13. janvāris to parādīja.
Ak jā, šis jau ir otrais TB/LNNK videoklips. Pirmais tādās Ziemassvētku noskaņās bija. Tas bija vairāk nekā veiksmīgs, ko par klipu Nr.2 gan nevarētu teikt.

Pirmdienas reakcija

Jau pats rīts liek pievērsties politikai. Laikraksts "Neatkarīgā" atkal trāpīgi uztvēris akūtu problēmu, kas mums vēl krietnu laiku sagādās galvassāpes un liks atcerēties, ka dzīvojam blakus bīstamam kaimiņam, kurš ne par ko nevēlas saprast, ka abu sētas atdala žogs, ka katram ir savas ieraksts zemesgrāmatā. Un tā nu šis uzbazīgais kaimiņš pēc katras nakts uzdzīves rītos mēdz nākt skaidrot attiecības: http://www.nra.lv/zinas/15421-bridina-par-maskavas-ieinteresetibu-destabilizet-baltiju.htm.
Bet tikmēr liberālais laikraksts "Diena" ar Pāvela Širova publikāciju ''Krievija gatavojas Rīgas scenārija atkārtošanai'', sniedz plašu ieskatu, ka pašā Krievijā nemaz tik gludi viss nenotiek: http://diena.lv/lat/politics/arzemes/krievija-gatavojas-rigas-scenarija-atkartosanai. Visbeidzot mēreni konservatīvais laikraktsts "Latvijas Avīze" intervējusi vienu no to saukto krievu partijas pārstāvjiem- Jāni Urbanoviču. Ar "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītāju intervija lasāma te: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=45452&ins_print

A eto ot kuda?

Izlasīju portālā "Diena" rakstu par TB/LNNK klipu. Portālā lasāms, ka tēvzemiešu klipā atražoti stereotipi par krieviem. Uzreiz vēlējos prasīt, kādi tad ir šie klipā atražotie stereotipi? To, ka 17 gadus pēc neatkarības veikalos vai kafejnīcās joprojām var apkalpot ar valsts valodu uz "jūs"?
Neskatoties uz to, ka līdz šim neesmu bijis TB/LNNK piekritējs, "Dienas" aptaujāto ekspertu viedoklim kaut kā nespēju piekrist. Īpaši tagad, kad latviešu valoda šķiet daudziem vairs nav vajadzīga. Kaut vai TV kanālos. Bēdīgi slavenais Nils Muižnieks, kura atklāsmes par homoseksuālajiem mācītājiem sabiedrībā izraisījušas vien nepatiku, "Dienai'' paudis, ka "mūsu nacionālo drošību daudz vairāk apdraud latviešu politiķi, kuri ir pārdevušies Krievijas enerģētikas sektoram, nekā ierindas krievi". It kā jau Muižnieka kungam varētu piekrist, taču viņš piemirsa atgādināt, ka sāpīgākās banku krīzes Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības visbiežāk sagādājuši tie, par kuriem sabiedrībā runā tikai labu vai neko. Vēl tikai šajos krīzes apstākļos nāktos aktualizēt daudzmiljonu absurdo kompensāciju jautājumu... Tādēļ nedomāju, ka Muižnieka kunga mestais akmens latviešu politiķu virzienā bija tas trāpīgākais. Drīzāk tas bija mēģinājums novērst uzmanību no tēmas.
Ak jā. Es joprojām īsti nerodu skaidrojumu, kamdēļ, piemēram, interneta pakalpojumi vai desa Latvijas televīzijā ir jāreklamē krieviski. Ja cilvēks veikalā nespēj ieiet un nopirkt desu bez īpašiem skaidrojumiem krieviski, te drīzāk jāmeklē psihologa palīdzība. Bet ja preces pārdevējs domā, ka reklamējot savu produktu bilingvāli tam būs lielāka peļņa, tad manuprāt bieži vien viņi izdara nepareizus secinājumus.

Te tas TB/LNNK klips. Man patīk, ja kas...

Ceru, ka mūs neviens nemāna

Riskējot ar zvanu pie durvīm un metālistu balsi aiz tā: atveriet, drošības policija, atļaušos paust, ka mani māc bažīgas priekšnojautas. Es nekādi nespēju atbrīvoties no sajūtas, ka kāds mūs grasās pamatīgi uzmest vai sen jau to ir izdarījis...

Viela pārdomām te- intervija ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieku Jāni Brazovski laikrakstā "Diena": http://diena.lv/lat/politics/politika/budzets/valstij-parex-banka-jaiegulda-vel-vismaz-200-300-miljoni

un te līdzīga satura ziņa "Dienas Biznesā": http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=ae105849-1473-4916-a7dc-382d8bf8a779

Parakstos zem katra vārda!

"Dienas" portālā izlasīju Jāņa Blūma rakstu "Kāpēc Latvijas televīzijās prevalē lēti Krievijas seriāli?". Autors pauž, ka "pēdējā laikā Latvijas publiski pieejamo bezmaksas televīziju (TV3, LNT, nu jau arī LTV7, nemaz nerunājot par TV5, kas ir gandrīz pilnībā krieviska) programmās seriāli krievu valodā ir izspieduši pārraides latviešu valodā (Muhtars atgriežas, Nacionālās drošības aģents, Karstais ledus, Pēdējais bruņuvilciens, Kriminālā Krievija, Izmeklēšanas noslēpumi, Divas māsas, utt. ut.jp.) Situācija ir kaitinoša un nepieņemama.'' Paldies, autor! Beidzot trāpīgi uzrakstīts par šausmām, kas pārņēmušas visus Latvijas TV kanālus. Es tik tiešām varētu likt parakstu zem katra autora vārda, jo pēdējos gados vietējo kanālu saturs manuprāt pat pārspēj padomju laikus, kad vairums filmu un programmu bija krievu valodā. Kaut kādām proporcijām taču ir jābūt, nerunājot par valstisko pašlepnumu un latviešu auditorijas interesēm.

Viss raksts izlasāms te: http://diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/kapec-latvijas-televizijas-prevale-leti-krievijas-seriali

Skaista ierosme!

Nezinu vai par to kaut kur bija rakstīts iepriekš, taču neko nebiju dzirdējis par šādu fantastisku pasākumu Salacgrīvā. Kā izrādās, tad te apskatāms Salacgrīvas vidusskolas kopējais foto. Ideja par Latvijas ziedu kontūru radusies Skolēnu padomei. Atliek vien teikt: MALAČI! Šī ierosme ir atkārtošanas vērta citviet.

Ziņas oriģināls lasāms te: http://diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaju_fotogalerijas/salacgriviesu-latvija

Krievijas tētiņam vairs nav noskaņojuma

Putins paziņojis, ka Krievija varētu atteikties no ''Nord Stream'' gāzes cauruļvada Baltijas jūrā, ja Eiropas valstis turpinās ''novilcināt'' projekta īstenošanu. Tā vietā Krievija varētu pievērsties sašķidrinātās gāzes rūpnīcu būvei, lai eksportētu gāzi ar tankkuģiem. Tikmēr enerģētikas eksperti apšauba, ka Krievija spēs uzbūvēt gāzes sašķidrināšanas rūpnīcas.
Interesanti gan. Burtiski piepildās agrāk paustais, ka Krievijas maina toni paralēli naftas cenai. Nu, kad par barelu naftas piedāvā 57 USD, Putins aizmirsis savu izrunāšanos vēl nepilnu gadu atpakaļ. Mazliet smieklīgi, ka krievu politikāņi joprojām nav sapratuši, kas ir tirdzniecība. Kāda velna pēc preces pircējām vēl būtu jāpazemojas un jāklausās pārmetumi. Šajā gadījumā kamdēļ Latvijai, kā Krievijas preces pircējam būtu jāļaujas dažādiem pazemojumiem, jauzklausa visādu lavrovu aizrādījumi par nelabvēlīgu informatīvo fonu utt. Ja es eju uz "Rimi" pirkt baltmaizi, kasiere taču pie izejas man neaizsaka pārmetumus par acu krāsu vai politisko pārliecību. Ja tas tā notiktu, gluži vienkārši maizi pirktu citur. Tagad, pateicoties vispārējai tirdzniecības tempu redukcijai uz leju, Krievija iemantojusi "sūdīga" un nepieklājīga veikala slavu, kas pie tam regulāri atļaujas par savām neveiksmēm vainotiet pilnīgi visus: ASV, Latviju, Gruziju, klimata sasilšanu, republikāņus, revanšistus, demokrātus, čečeņus, ingušus utt. Pateicoties tieši Putinam un viņa korumpētaj "šaikai", ir acīmredzami, ka Krievija ne tikai ekonomiski atgriezīsies 1991. gadā.

Pilns šīs priecīgās ziņas teksts te: http://diena.lv/lat/politics/arzemes/putins-krievija-varetu-atteikties-no-caurulvada-baltijas-jura

Militāro diletantu uzlidojums?

Pēdējā laikā sanāk tā padaudz par tām militārajām lietām. Šoreiz manu uzmanību pievērsis laikraksts "Diena" ar Guntas Slogas rakstu "Taupīt nāksies arī prāvu budžetu saņemošajā aizsardzībā". Publikācijā minētais lielā tiesā ir svarīgi un daļēji tam varētu piekrist, piemēram par to, ka nelielajiem Latvijas bruņotiem spēkiem ir atsevišķi spēku veidu štābi vai tas, ka Aizsardzības ministrija no sava budžeta apmaksā ārvalstu sportistu milzīgās algas. Reitings, panākumi un sportiskais līmenis protams ir svarīgs, taču diez vai to vajadzētu celt uz militārā resora apmaksātu ārzemju sportistu rēķina. Ja tas pats notiktu uz kādas Aizsardzības ministrijas apmaksātas sporta skolas vai citādas vietējo kadru kalves bāzes, neviens pat neiedrošinātos protestēt. Savādi arī, ka Aizsardzības ministrija piedalās gandrīz visu Latvijas sporta būvju tapšanā ar līdzfinansējumu. To vajadzība nav apšaubāma, taču tādā gadījumā nav saprotams, kamdēļ Latvijā ir citas ministrijas. Galu galā, vai tad dažādie resori kā agrākos laikos nevar dalīt šo finansējumu solidāri?
Taču Guntas Slogas rakstā pārsteidz kas cits. Proti atkal par ekspertiem pieaicināti cilvēki, kuriem vismazāk vajadzētu mest pārmetumu akmentiņtus citu dārziņā. Ar pārmetumiem neskopojas Glens Grānts, bijušais Lielbritānijas militārais atašejs Latvijā. Viņš apgalvo, ka jau no paša sākuma NBS attīstība un līdz ar to arī tai atvēlētie līdzekļi ir gājuši nepareizā virzienā. Lielākā daļa Latvijas padomnieku nāca no valstīm ar milzīgām armijām. Tādēļ tika veidoti atsevišķi gaisa spēki, jūras spēki un tā tālāk. Taču Latvija to nemaz nevar atļauties. Īsti gan nav skaidrs, ko Grānts cenšas pateikt. Jo kā zināms, dalīti spēku veidi ir pats optimālākais bruņoto spēku modelis, lai tie sekmīgi pildītu ne tikai militāros uzdevumus, bet sniegtu atbalstus ar civilajiem dienestiem, piemēram Katastrofu medicīnas centram vai vācot naftas produktus Daugavā. Kā Latvijai ar teju 500km garu jūras robežu drošību ūdeņos varētu nodrošināt abstrakts un unificēts bruņots spēks, Grānts gan nepaskaidro.
Grānts iesaka vēl ko: Tiek izbūvētas jūras spēku bāzes Rīgā un Liepājā, kur katrā stāv pa kuģim, uzturēšanas izmaksas ir milzīgas, taču daudz lētāk būtu īrēt atsevišķus dokus. Nemaz neiedziļinoties sīkumos, varu atgādināt, ka dažs labs Aizsardzības ministrs, kas tagad uzturas Briseles zilajos gaiteņos, ar savu svītu taupības nolūkos sāka proponēt to, ka Gaisa spēkiem bez maz vai jāpamet Lielvārdes bāze un jāpārdislocē savi helikopteri uz lidostu "Rīga". Tā būšot lētāk. Tiesa, lētāk varbūt arī būtu, taču absurdāk vēl vairāk. Taču punktu šim militāro diletantu solim pielika Grānta kungam labi zināmā iestāde- NATO. Vēl vairāk. Praktiski nav neviens gads, kad NBS nenotiktu restrukturizācijas, reorganizācijas un reformas. Ar šiem nemitīgajiem eksperimentiem esam panākuši vienu: patreiz Latvijas bruņotie spēki ir vājākais Baltijas valstu posms.
Visbeidzot kas ir Glens Grānts? Kā raksta laikraksts "Diena", viņš šobrīd ir iestājies partijā ''Sabiedrība citai politikai''...
Tā, starp citu. Ja nemaldos, tieši šīs partijas biedri- agrākie tautpartijieši, piemēram bijušais Ārlietu ministrs Artis Pabriks, bija tie, kas visādi kaitēja Latvijas drošībai, sašķeļot Baltijas valstu kopējo nostāju 9. maija svinību sakarā 2005. gadā, Maskavā. Par Abreni nemaz nepieminēšu.
P.S. "Dienas" raksts pilnībā atrodams te: http://diena.lv/lat/politics/politika/budzets/kugus-pirks-bet-likvides-armijas-stabus

Bīstamā žurnālistika

"Dienas" portāls 23. oktobrī ievietojis ziņu, ka nesen bojāgājušais Austrijas labējo spēku līderis Jergs Haiders esot bijis praktizējošs homoseksuālists.
Es gan neņemos spriest, cik šai perversi erotiskam stāstiņam līdzīgai ziņai ir patiesība, tomēr pārsteidz "Dienas" acīmredzamā tīksmināšanās un gaužām duālā attieksme. Vienubrīd bijušās galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes vadībā laikraksts "Diena" jau beidza balansēt uz tolerances robežas, atklāti flirtējot ar homoseksuālismu, bet nu 2008. gada 23. oktobrī tāda ziņa. Ja "Diena" šo Austrijas politiķa homoseksuālo kārti nolēmusi izspēlēt kā sensāciju, tad tas noteikti izskatās tik pat ticami kā pēdējo desmitgažu regulārie "pētījumi", kuros atklātas sazin kādas liecības, ka homoseksuālists esot bijis gan Hitlers, gan Himlers, gan visa pārējā Vācijas vadība Otrā pasaules kara gados. Šī Haidera padarīšana pēc nāves par homoseksuālistu drīzāk līdzinās tradicionālajām virtuves sarunām pie šņabja pudeles par Ļeņinu kā sifilitiķi vai Grigoriju Raspuķinu kā milzīga dzimumlocekļa īpašnieku. Kādam jau tas šķiet svarīgi un ļoti aizraujoši, laikam "Dienai" arī, bet vairumam cilvēku- bezjēdzīgi. Manuprāt arī bīstami.

Ziņu pilnībā var ''izbaudīt'' te: http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/jaunais-austrijas-labejo-lideris-atzist-homoseksualas-attiecibas-ar-haideru

Andris Šķēle atkal runā

Pēc diezgan ilgiem laikiem, atkal dzirdams un skatāms visu zināmais Andris Šķēle. "Dienas" portāls sniedz to laimi klausīt un skatīt bijušo premjeru Tautas partijas 11. kongresā. Savā runā viņš kritizē valsts budžetu un aicina negraut pensiju sistēmu, pauž gandarījumu par partijas biedru gatavību labot kļūdas un aicina TP atgriezties pie savas programmas. Uzskatot, ka TP “ballīte bija pārāk ieilgusi”, viņš varot tikai lūgt nākamo partijas priekšsēdētāju mobilizēt partijas intelektuālo resursu un disciplinēt partiju. Starp citu, runa jau ir klausāma un diezgan objektīva. Andris Šķēle to prot, mēs zinām. Taču ļoti žēl, ka šādu runu Šķēles kungs saka tikai kongresā, nevis, izsaucot pie sevis uz tepiķi kādu no šīs partijas bonzām. Ja tas tiktu izdarīts un runātais tiktu realizēts, varbūt nebūtu trokšņainā lietussargu dumpja un iespēju ņirgāties par tiem septiņiem treknajiem gadiem, kurus tā arī nesagaidījām...

Loģiskas izmaiņas

Laikraksts "Diena" ziņo, ka Valsts prezidenta kanceleja pēc abpusējas vienošanās pārtraukusi darba attiecības ar Valsts prezidenta Valda Zatlera preses sekretāri Intu Lasi. Protams, es neņemos kritizēt vai moralizēt par to, cik labs darbinieks ir Inta Lase, taču bija vairāk nekā acīmredzams, ka ar prezidenta tēla veidošanu bija pamatīgas nelaimes. Sākums visam bija bēdīgi slavenā "lietussargu dumpja" laikā, kad pagalam izmircis prezidents Doma laukumā stāvēja uz skatuves, kur to nicīgi apsauca dusmīgie ļautiņi. Sazin kādēļ Lases kundze pat neiedomājās, ka preses sekretāram nāktos gādāt ne tikai par pusoficioza rakstura paskvilām. Preses sekretārs pirmkārt dara visu, lai prezidenta viedoklis un paustais līdz sabiedrībai nonāktu pēc iespējas ātrāk, precīzāk un saprotamāk. Līdz šim, ieskaitot līdzjūtību izteikumus un viedoklis Krievijas- Gruzijas kara sakarā, un visi prezidenta pastarpinātie paziņojumi skanēja kaut kā jēli, novēloti un mazliet idiotiski, atvainojos. Turpretī Valdis Zatlers par nepatiku Sorosa nemiera cēlāju prātam, jau labu laiku nepastarpināti spējis radīt gaužām labu iespaidu. Subjektīvs secinājums: starpnieks starp sabiedrību un prezidentu tā īsti nav spējis pildīt savus pienākumus. Jebšu simboliski sakot, blīve starp motora galvu un motora bloku bijusi nepareiza, radot problēmas dzinēja kompresijai.
Ziņa par Intu Lasi te: http://diena.lv/lat/politics/politika/lase-vairs-nebus-zatlera-preses-sekretare