Tālāk?

Pēdējās dienas tik daudz notikumu, ka atkal šis tas jāieraksta. Par visu nekādi, tāpēc par dažām lietām.
Pirmkārt, noklausījos Andra Šķēles runu, kas izskanēja Tautas partijas kongresā. Subjektīvi es neko sliktu vai ko tādu, kam cilvēks ar veselo saprātu varētu nepiekrist, nedzirdēju. Mazliet politiskās paškritikas, mazliet Šķēlem raksturīgā sarkasma, mazliet tika mēģināts imitēt bargo vadoni, kas atnācis sadot pa mizu līdz šim valdošajiem palaidņiem. Jā, ja pieņemtu, ka universālais Tautas partijas spīdeklis Slakteris, kurš esam gan labs zemkopības, gan aizsardzības, gan finanšu ministrs, kurš spēja uztaisīt pa visu pasauli Latvijas blamāžu, ir nevainīgs palaidnis, tad jau runa vietā. Arī tad, ja nekādas Jūrmalgeitas un lielāko kretīnu lietas nav bijušas, tad runa derēja. Ja aizsardzības ministrs Veldre, kurš armijai bez bruņojuma grasījās dibināt zirgu gvardi, ir sīks un neliels palaidnis, arīdzan tad runa būtu bijusi derīga. Visbeidzot, pēc tam, kad šodien TV3 raidījumā "Nekā personīga" man atgādināja to Meļņika patruļkuģu epopeju (ak vai, es par to jau rakstīju aprīlī!), Andra Šķēles uzstāšanās Tautas partijas kongresā šķita nekaunīga. Gribas nolamāties, piedodiet. Es saprotu, ka Tautas partijā nebūt nestājās un nedarbojas cilvēki, kuri tīko apzagt Latviju, izlaupīt bērnu slimnīcas, slēgt apšaubāmus robežbūves vai kuģu būves līgumus, izdabāt Krievijas gāzes magnātiem utt. Taču to, ka ļooooti daudzās nelaimēs, kas tagad vajā Latviju, ir vainojama tieši Tautas partija un tās absolūti netalantīgie, patmīlīgie un bieži vien nekam nederīgie politiķi, ir fakts, ko noliegt vai no tā izvairīties būtu nekaunība. Piedodama ir viena muļķa ālēšanās un tā steidzama nomaiņa, bet tādu savākšana vienkopus, ir bīstama. Secinājumi jāizdara pašiem. Un labi šai gadījumā ir uzrakstījis Aivars Ozoliņš no "Citas Dienas". Nepārpublicēšu, iesaku izlasīt.

Otrs, ko pamanīju, bija "Parex" bankas dāsni atalgotā prezidenta Nila Melngaiļa paziņojums, ka ''Parex'' bankai no valsts vēl vajadzēs 100 miljonus latu. Piedodiet, bet tā jau ir maucība. Piedodiet. Atvainojiet, bet tad jau labāk ir pieņemt valdības lēmumu uzsākt bezdarbnieku un pensionāru eitanizēšanu turpat pie "Parex" bankas filiālēm, lai šos cilvēkus turpmāk nemānītu, nemocītu un nenolemtu bezjēdzīgai eksistencei bez jebkādām cerībām uz gaišāku nākotni.

Nu un nobeigumā es atkal nonāku pie loģiska jautājuma: kas notiks tālāk? Šķēle taps par premjeru? Iespējams? Iedos "Parex" bankai tos miljonus? Iespējams, jo kā redzams, maz kam uztrauc, ka šai bankā joprojām turpinās naudas sabats. Un ne tikai te. Tādu vietu netrūkst. Un pēc visa tā, noliekot pie malas gadiem ilgi notikušās bezjēdzības, vienkāršais cilvēks var saglabāt vēsu prātu?

Ārprāts

Vakar vakarā TV3 noskatījos "Nekā personīga". Pēc sižeta par "Parex" tīri psiholoģiski jutos ļoooooti slikti. Ir grūti valdīt emocijas, uzzinot, ka teju miljards latu ir aizdirsti prom, kamēr to pašu naudu tagad pazemīgi aizņemamies. Ko līdzēs tiesībsargājošo iestāžu atzinumi, ja pašas šīs iestādes vairs neraisa ne mazāko uzticību.
Esmu viens no tiem, kas atbalsta radikālas un pat brutālas reformas, neņemot vērā protestus. Par tām kā saucējs tuksnesī esmu runājis un rakstījis jau sen. Un neba jābūt ļoti apdāvinātam, lai redzētu, ka mūsu valsts tik milzīgu valsts struktūru tīklu nespēj nest. Nav Latvijai jāuztur ducis rijīgu aģentūru, kas māca mazgāt rokas vai izdod krāsainus bukletus. Nez vai grūtos laikos vēl ir aktuāli barot tik treknu birokrātiju, kamēr citiem jāsāk domāt par iztikšanu ziemā. Apskatīt visu šo pārvaldes piramīdu ir neiespējami, taču te daži piemēri par citiem valsts dienestiem. Jau sen teicu, ka Latvijai nav vajadzīga milzīga valsts policija, kas lieluma ziņā pārspēj gan Igaunijas, gan Lietuvas policijas kopā. Jau sen zudis racionālais iemesls uzturēt pašvaldības policijas institūtu, kas reģionos nodarbojas ar darbiem, ko sen vajadzēja uzticēt privātstruktūrām (piemēram, kontrolēt nepareizi noparkotas automašīnas vai veikt kādu objektu fizisku apsardzi). Un ar visu to joprojām izskan augstāko amatpersonu apgalvojumi, ka policistu esot par maz. Robežsargu flote jau sen bija jāapvieno ar Krasta apsardzi, jo abas veic identiskus darbus. Jau sen bija zināms, ka Latvijā nevajag tik daudz skolu un slimnīcu, jo nav noslēpums, ka izmirstam taču. Tuvākajās desmitgadēs mūsu vairāk nekļūs. Un sen taču bija redzams, ka Aizsardzības ministrijā saimnieko nejēgas (tas vēl ir ļoti maigi teikts, zinot visu zirgu gvardes epopejas). Maz kam bija noslēpums, ka vairums valsts dienestu Latvijā ir pārblīduši. Sākot no VID un beidzot ar desmitiem aģentūru. Taču tagad, kad tik aktīvi sākušās šīs ''reformas'', kurām precīzāk piestāvētu apzīmējums- histēriska ierindas darbinieku padzīšana, jau sāk šķist, ka mūsu valsts tiek dzīta vēl dziļākos mēslos. Protams, jau sen bija jārevidē Aizsardzības ministrijai pakļautie dienesti, taču kāda jēga no šīm reformām, ja tā sauktie reformētāji ne velna nesaprot, kas tiem jādara? Kāda jēga bija sacelt traci ap dažu militāro orķestru likvidēšanu, ja tai pašā laikā desmitiem tūkstoši latu tiek piešķirti augsti stāvošiem virsniekiem par it kā gūtu invaliditāti "kaujas laukā" pie rakstāmgalda? Jau kuro nedēļu notiek trakošana no Nīderlandes iepirkto karakuģu sakarā, kaut es, būdams absolūti neizglītots militārajos jautājumos jau gadu atpakaļ spēju prognozēt, ka Jūras spēkiem pieci mīnu meklētāji nav vajadzīgi. Un atkal jāprasa: kādēļ šobrīd notiek matu skaldīšana par sen notikušu faktu, ja pēc būtības šīs darbības budžeta stāvokli un Jūras spēku kaujas spējas nekādi neiespaidos? Vai tad ir cerības, ka Nīderlande piekto kuģi paturēs un vismaz vienu no saņemtajiem kuģiem paņems atpakaļ, un ieskaitīs budžetā to pašu summu, ko tas maksāja uz līguma parakstīšanas brīdi? Skaidrs, ka nē. Bet vai Jūras spēku un Gaisa spēku spējas pildīt likumā noteiktos pienākumus kaut par vienu procentu ir paaugstinājušās, ņemot par atskaiti traģēdiju ar nogrimušo kuģi "Beverīna"?
Nesen plašu rezonansi guva Valsts ieņēmumu dienestā notiekošais. Nu pienācis brīdis, kad šis dienests reģionos burtiski tiek izformēts, papildinot milzīgo bezdarbnieku armiju. Iespējams, jau sen VID štati bija jāsamazina, taču kaut kā nerodas sajūta, ka viss notiek racionāli. Vismaz no malas izskatās, ka padoto armija tiek izsperta ārā pa durvīm, bet tik pat lielā priekšnieku armija migrē uz citiem kabinetiem. Bet galvenais, kas ir reorganizācijas uzraugs iekš VID? Neviens cits kā bēdīgi slavenais Vaškevičs... Un tas notiek laikā, kad ieņēmumi no nodokļiem kūst kā sniegs pavasarī.
Piemēru ārprātām visapkārt ir daudz: Rīgas domi vada politiskais spēks, kura viens no līderiem uztur ciešas saites ar bīstamu grupējumu, kurš nevairās no vardarbības, Tiesībsarga biroju vada acīmredzami noguris un darbnespējīgs sirmgalvis, bet valsts pārvaldes augstākās amatpersonas tikmēr turpina uzvesties kā lokālie monarhi, pilnībā ignorējot sabiedrības un valsts intereses. Bet tie, kas noteikti ir līdzvainīgi valsts sabrukumā, atļaujas nodarboties ar politisko onanēšanu. Vai tad, ja Slakteris, Godmanis un kāds cits būtu noslēguši tik pat "izdevīgu" vienošanos nevis ar daudziem tik abstrakto jēdzienu kā valsts nauda, bet privātajiem līdzekļiem kā tas notika "Parex" gadījumā, kas sagaidītu šos izcili tālredzīgos un viedos politikāņus? Kādas tam visam būtu sekas, nav grūti prognozēt. Pat par simtkārt mazāku zaudējumu radīšanu šie kungi varētu nopelnīt krietnu devu svina vai labi smagus betona zābakus, lai veiksmīgāk bradātu Daugavas gultni.

Klucis noskalots veiksmīgi

Ārlietu ministrija 3. aprīlī apstiprinājusi, ka no Latvijas izraidīts Krievijas diplomāts Aleksandrs Hapilovs par kuru gaužām nelāgu informāciju 2008. gada oktobrī atklāja TV3 raidījums "Nekā personīga". Toreiz Hapilova sakarā Ārlietu ministrija izturējās gaužām nevaļīgi, aizbildinoties, ka nekā par šo bīstamo Krievijas spiegu nav zināms. Vēl vairāk, ministrija apliecināja, ka Hapilovs nerada draudus Latvijas drošībai. Taču nu pēc neoficiālas informācijas zināms, ka Hapilovam Latvija vairs nav pagarinājusi vīzu. Kas tad īsti sanāk? Hapilovs tomēr ir bīstams, bet Ārlietu ministrija toreiz meloja, ka nav bīstams. Vai nu Hapilovs ir brīnišķīgs Krievijas diplomāts, kuram ir gana laba reputācija, taču nezināmu iemeslu dēļ šim lieliskajam vīrietim liegta Latvijas vīza. Bet varbūt trešais variants: Hapilovs tik tiešām ir bīstams, Gruzijas puse jau brīdināja, taču kārtējo reizi lažu nolaiduši Latvijas specdienesti ar ģenerāļiem Reiniku un Kažociņu priekšgalā. Tagad Hapilovu no Latvijas izvadīja pa sētas durvīm, lai Krievija nedusmotos un neizraidītu kādu Latvijas diplomātu. Tādā gadījumā rindas kārtībā ir nākamais jautājums: kādēļ Latvijai vajag Drošības policiju un Satversmes aizsardzības biroju, ja to funkcijas lieliski izpilda TV3 raidījums "Nekā personīga"?
Ja kāds neatceras, tad TV 3 raidījums ziņoja, ka Hapilovs esot piedalījies atentāta plānošanā pret Gruzijas prezidentu. Tas noticis laikā, kad no 2000. līdz 2004.gadam Hapilovs strādājis Krievijas vēstniecībā Tbilisi. Viņš esot vervējis algotņus atentāta veikšanai. Taču pats atentāts neesot izdevies, jo noalgotie slepkavas esot iekļuvuši avārijā. Loģiski, ka Krievijas vēstniecība Rīgā kategoriski noliedza šo informāciju.

Lai nu kā, varam būt gandarīti, ka vismaz no viena aizcietējuma esam tikuši vaļā. Cerams uz visiem laikiem.

Parakstos zem katra vārda!

"Dienas" portālā izlasīju Jāņa Blūma rakstu "Kāpēc Latvijas televīzijās prevalē lēti Krievijas seriāli?". Autors pauž, ka "pēdējā laikā Latvijas publiski pieejamo bezmaksas televīziju (TV3, LNT, nu jau arī LTV7, nemaz nerunājot par TV5, kas ir gandrīz pilnībā krieviska) programmās seriāli krievu valodā ir izspieduši pārraides latviešu valodā (Muhtars atgriežas, Nacionālās drošības aģents, Karstais ledus, Pēdējais bruņuvilciens, Kriminālā Krievija, Izmeklēšanas noslēpumi, Divas māsas, utt. ut.jp.) Situācija ir kaitinoša un nepieņemama.'' Paldies, autor! Beidzot trāpīgi uzrakstīts par šausmām, kas pārņēmušas visus Latvijas TV kanālus. Es tik tiešām varētu likt parakstu zem katra autora vārda, jo pēdējos gados vietējo kanālu saturs manuprāt pat pārspēj padomju laikus, kad vairums filmu un programmu bija krievu valodā. Kaut kādām proporcijām taču ir jābūt, nerunājot par valstisko pašlepnumu un latviešu auditorijas interesēm.

Viss raksts izlasāms te: http://diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/kapec-latvijas-televizijas-prevale-leti-krievijas-seriali