Par valsts līdzekļiem uzturēti histēriķu kantori

Klausoties nemitīgos šausmu stāstus par Latvijas un latviešu tautas rītdienu, iedomājos par cēloņiem un sekām. Nu piemēram, vai globālā krīze uz Latviju būtu uzgūlusies tik smagi, ja 2008. gada nogalē nebūtu glābta "Parex" banka, bet tieši 2009. gadā nebūtu ieviesta administratīvi teritoriālā reforma (atzīšos, ka joprojām neesmu radis skaidrojumu, kādēļ šī reforma bija tieši tāda un ne citāda, bet ne par to tomēr). Savā laucinieka galvā nespēju izdomāt: krīze tik tiešām uz visas pasaules vissmagāk ir skārusi tieši Latviju vai mūsu mediji ieņēmuši izteikti pozīciju, kuras sekas ir uz delnas- sabiedriskais noskaņojums jau sen ir zem nulles.

Piemēram, cik zināms, tad Latvijas televīzija un Latvijas radio ir vairāk vai mazāk ar valsti un valsts finansējumu saistīts iestādījums. Bet atgādināšu, ka krīzes posta histērijas zvans bija neviens cits kā tieši Latvijas radio kolektīvs. Kulminācija radio histērijai bija translācijas pārtraukšana un ziedojumu vākšana. Kaut tieši tai pat laikā bija redzams, ka pilnīgā pakaļā un vēl sliktāk būs daudziem. Tai pašā laikā, lai man piedod Latvijas radio ļaudis, taču nemaz nav radusies sajūta, ka radio vismaz kaut kā cenšas optimizēt, taupīt vai modernizēties. Piemēra pēc pieminēšu ziņu lasīšanu Latvijas radio 2 Gvido Lingas izpildījumā tādā līmenī, ka nezinātājs šīs ziņas varētu sajaukt ar kādas skolas vietējo translāciju. Reiz par to jau rakstīju, ja kas.

Es protams neesmu radio vai TV lietu speciālists, taču 7. decembrī LTV šefa Edgara Kota izplatītais paziņojums par valsts televīzijas apraides pārtraukšanu analogajā tīklā, šķita valsts finansēto iestāžu uzkurinātās histērijas turpinājums. Es protams saprotu, ka naudas šādai apraidei gluži vienkārši nav. Taču ir jābūt pilnīgam idiotam, lai nesaprastu, ko nozīmēs šāda rīcība. Iedomāsimies stāvokli Latvijas laukos Krievijas, Baltkrievijas vai Lietuvas pierobežā, kur vienkāršiem ļaudīm vienīgais informācijas avots būs šo valstu televīzijas. Varbūt šo translāciju vismaz daļējā apmērā LTV1 varētu turpināt, ekonomējot uz ko citu? Piemēram, atsakoties no duča nejēdzīgu raidījumu un seriālu pirkšanas.

Neesmu pārliecināts vai Latvijai vajadzētu sekot autoritāro Krievijas varas iestāžu paradumiem. Diez vai kāds sapratīs, ja Latvijas sabiedriskie mediji sāks nodarboties ar valdības slavināšanu un atklātu demagoģiju. Taču ir grūti neredzēt pēdējo gadu anomāliju Latvijas medijos. Proti, teju katrs ''sevi cienošs'' medijs (īpaši televīzija), par goda lietu uzskata veidot raidījumus, kuros "atmasko" kaut ko. Privātajā TV3 kanālā šo nišu diezgan veiksmīgi aizpilda radījums "Nekā personīga". Otrajā privātajā kanālā LNT to mēģina veikt ''LNT top 10''. Taču šo abu kanālu pārējais raidlaiks ir daudz maz sabalansēts un tik tiešām neliek sevi mentāli mocīt par piederību šai vastij. Turpretī Latvijas televīzijas kolektīva tiekšanās uz šiem skandālu, atmaskojumu un sensāciju raidījumiem ir gluži pārsteidzoša. Te nesaudzīgu kritiku jebkam un par jebko gatavi paust vesela virkne raidījumu- "Sarkanā līnija", "Atklātā ceturtdiena", "100.panta preses klubs", "Skats no malas", "Jauna nedēļa" un visbeidzot "De facto". Diez ko iepriecinošs un uzmundrinošs nav arī slavenais Jāņa Dombura "Kas notiek Latvijā?". Ko pretīm korupcijas skandāliem, politiskajai angažētībai un citām klizmām par Latvijas valsts naudu uzturētā Latvijas televīzija liek pretī? Ja nav slinkums, ikviens var noziedot nedēļu un pasēdēt pie abiem Latvijas televīzijas kanāliem. LTV1 izklaides raidījumu sadaļā joprojām iespēja izbaudīt "Zini vai mini", piemēram. Par LTV7 jau rakstīju.

Reiz jau paudu viedokli, ka šodienas krīze nav tikai ārējie un vietējie ekonomiskie cēloņi. Krīzes pamatā ir sabiedriskā krīze. Kā gan mēs no šī purva varam izkāpt, ja sabiedriskie mediji ar valsts līdzfinansējumu atklāti nodarbojas ar cilvēku prātu čakarēšanu, nevis vismaz morāli stiprina cilvēkus, kuriem jau tā, piedodiet, ir sūdīgi?

P.S. Te mazliet labam noskaņojumam: http://www.youtube.com/watch?v=uy0HNWto0UY

Tālāk?

Pēdējās dienas tik daudz notikumu, ka atkal šis tas jāieraksta. Par visu nekādi, tāpēc par dažām lietām.
Pirmkārt, noklausījos Andra Šķēles runu, kas izskanēja Tautas partijas kongresā. Subjektīvi es neko sliktu vai ko tādu, kam cilvēks ar veselo saprātu varētu nepiekrist, nedzirdēju. Mazliet politiskās paškritikas, mazliet Šķēlem raksturīgā sarkasma, mazliet tika mēģināts imitēt bargo vadoni, kas atnācis sadot pa mizu līdz šim valdošajiem palaidņiem. Jā, ja pieņemtu, ka universālais Tautas partijas spīdeklis Slakteris, kurš esam gan labs zemkopības, gan aizsardzības, gan finanšu ministrs, kurš spēja uztaisīt pa visu pasauli Latvijas blamāžu, ir nevainīgs palaidnis, tad jau runa vietā. Arī tad, ja nekādas Jūrmalgeitas un lielāko kretīnu lietas nav bijušas, tad runa derēja. Ja aizsardzības ministrs Veldre, kurš armijai bez bruņojuma grasījās dibināt zirgu gvardi, ir sīks un neliels palaidnis, arīdzan tad runa būtu bijusi derīga. Visbeidzot, pēc tam, kad šodien TV3 raidījumā "Nekā personīga" man atgādināja to Meļņika patruļkuģu epopeju (ak vai, es par to jau rakstīju aprīlī!), Andra Šķēles uzstāšanās Tautas partijas kongresā šķita nekaunīga. Gribas nolamāties, piedodiet. Es saprotu, ka Tautas partijā nebūt nestājās un nedarbojas cilvēki, kuri tīko apzagt Latviju, izlaupīt bērnu slimnīcas, slēgt apšaubāmus robežbūves vai kuģu būves līgumus, izdabāt Krievijas gāzes magnātiem utt. Taču to, ka ļooooti daudzās nelaimēs, kas tagad vajā Latviju, ir vainojama tieši Tautas partija un tās absolūti netalantīgie, patmīlīgie un bieži vien nekam nederīgie politiķi, ir fakts, ko noliegt vai no tā izvairīties būtu nekaunība. Piedodama ir viena muļķa ālēšanās un tā steidzama nomaiņa, bet tādu savākšana vienkopus, ir bīstama. Secinājumi jāizdara pašiem. Un labi šai gadījumā ir uzrakstījis Aivars Ozoliņš no "Citas Dienas". Nepārpublicēšu, iesaku izlasīt.

Otrs, ko pamanīju, bija "Parex" bankas dāsni atalgotā prezidenta Nila Melngaiļa paziņojums, ka ''Parex'' bankai no valsts vēl vajadzēs 100 miljonus latu. Piedodiet, bet tā jau ir maucība. Piedodiet. Atvainojiet, bet tad jau labāk ir pieņemt valdības lēmumu uzsākt bezdarbnieku un pensionāru eitanizēšanu turpat pie "Parex" bankas filiālēm, lai šos cilvēkus turpmāk nemānītu, nemocītu un nenolemtu bezjēdzīgai eksistencei bez jebkādām cerībām uz gaišāku nākotni.

Nu un nobeigumā es atkal nonāku pie loģiska jautājuma: kas notiks tālāk? Šķēle taps par premjeru? Iespējams? Iedos "Parex" bankai tos miljonus? Iespējams, jo kā redzams, maz kam uztrauc, ka šai bankā joprojām turpinās naudas sabats. Un ne tikai te. Tādu vietu netrūkst. Un pēc visa tā, noliekot pie malas gadiem ilgi notikušās bezjēdzības, vienkāršais cilvēks var saglabāt vēsu prātu?

Ārprāts

Vakar vakarā TV3 noskatījos "Nekā personīga". Pēc sižeta par "Parex" tīri psiholoģiski jutos ļoooooti slikti. Ir grūti valdīt emocijas, uzzinot, ka teju miljards latu ir aizdirsti prom, kamēr to pašu naudu tagad pazemīgi aizņemamies. Ko līdzēs tiesībsargājošo iestāžu atzinumi, ja pašas šīs iestādes vairs neraisa ne mazāko uzticību.
Esmu viens no tiem, kas atbalsta radikālas un pat brutālas reformas, neņemot vērā protestus. Par tām kā saucējs tuksnesī esmu runājis un rakstījis jau sen. Un neba jābūt ļoti apdāvinātam, lai redzētu, ka mūsu valsts tik milzīgu valsts struktūru tīklu nespēj nest. Nav Latvijai jāuztur ducis rijīgu aģentūru, kas māca mazgāt rokas vai izdod krāsainus bukletus. Nez vai grūtos laikos vēl ir aktuāli barot tik treknu birokrātiju, kamēr citiem jāsāk domāt par iztikšanu ziemā. Apskatīt visu šo pārvaldes piramīdu ir neiespējami, taču te daži piemēri par citiem valsts dienestiem. Jau sen teicu, ka Latvijai nav vajadzīga milzīga valsts policija, kas lieluma ziņā pārspēj gan Igaunijas, gan Lietuvas policijas kopā. Jau sen zudis racionālais iemesls uzturēt pašvaldības policijas institūtu, kas reģionos nodarbojas ar darbiem, ko sen vajadzēja uzticēt privātstruktūrām (piemēram, kontrolēt nepareizi noparkotas automašīnas vai veikt kādu objektu fizisku apsardzi). Un ar visu to joprojām izskan augstāko amatpersonu apgalvojumi, ka policistu esot par maz. Robežsargu flote jau sen bija jāapvieno ar Krasta apsardzi, jo abas veic identiskus darbus. Jau sen bija zināms, ka Latvijā nevajag tik daudz skolu un slimnīcu, jo nav noslēpums, ka izmirstam taču. Tuvākajās desmitgadēs mūsu vairāk nekļūs. Un sen taču bija redzams, ka Aizsardzības ministrijā saimnieko nejēgas (tas vēl ir ļoti maigi teikts, zinot visu zirgu gvardes epopejas). Maz kam bija noslēpums, ka vairums valsts dienestu Latvijā ir pārblīduši. Sākot no VID un beidzot ar desmitiem aģentūru. Taču tagad, kad tik aktīvi sākušās šīs ''reformas'', kurām precīzāk piestāvētu apzīmējums- histēriska ierindas darbinieku padzīšana, jau sāk šķist, ka mūsu valsts tiek dzīta vēl dziļākos mēslos. Protams, jau sen bija jārevidē Aizsardzības ministrijai pakļautie dienesti, taču kāda jēga no šīm reformām, ja tā sauktie reformētāji ne velna nesaprot, kas tiem jādara? Kāda jēga bija sacelt traci ap dažu militāro orķestru likvidēšanu, ja tai pašā laikā desmitiem tūkstoši latu tiek piešķirti augsti stāvošiem virsniekiem par it kā gūtu invaliditāti "kaujas laukā" pie rakstāmgalda? Jau kuro nedēļu notiek trakošana no Nīderlandes iepirkto karakuģu sakarā, kaut es, būdams absolūti neizglītots militārajos jautājumos jau gadu atpakaļ spēju prognozēt, ka Jūras spēkiem pieci mīnu meklētāji nav vajadzīgi. Un atkal jāprasa: kādēļ šobrīd notiek matu skaldīšana par sen notikušu faktu, ja pēc būtības šīs darbības budžeta stāvokli un Jūras spēku kaujas spējas nekādi neiespaidos? Vai tad ir cerības, ka Nīderlande piekto kuģi paturēs un vismaz vienu no saņemtajiem kuģiem paņems atpakaļ, un ieskaitīs budžetā to pašu summu, ko tas maksāja uz līguma parakstīšanas brīdi? Skaidrs, ka nē. Bet vai Jūras spēku un Gaisa spēku spējas pildīt likumā noteiktos pienākumus kaut par vienu procentu ir paaugstinājušās, ņemot par atskaiti traģēdiju ar nogrimušo kuģi "Beverīna"?
Nesen plašu rezonansi guva Valsts ieņēmumu dienestā notiekošais. Nu pienācis brīdis, kad šis dienests reģionos burtiski tiek izformēts, papildinot milzīgo bezdarbnieku armiju. Iespējams, jau sen VID štati bija jāsamazina, taču kaut kā nerodas sajūta, ka viss notiek racionāli. Vismaz no malas izskatās, ka padoto armija tiek izsperta ārā pa durvīm, bet tik pat lielā priekšnieku armija migrē uz citiem kabinetiem. Bet galvenais, kas ir reorganizācijas uzraugs iekš VID? Neviens cits kā bēdīgi slavenais Vaškevičs... Un tas notiek laikā, kad ieņēmumi no nodokļiem kūst kā sniegs pavasarī.
Piemēru ārprātām visapkārt ir daudz: Rīgas domi vada politiskais spēks, kura viens no līderiem uztur ciešas saites ar bīstamu grupējumu, kurš nevairās no vardarbības, Tiesībsarga biroju vada acīmredzami noguris un darbnespējīgs sirmgalvis, bet valsts pārvaldes augstākās amatpersonas tikmēr turpina uzvesties kā lokālie monarhi, pilnībā ignorējot sabiedrības un valsts intereses. Bet tie, kas noteikti ir līdzvainīgi valsts sabrukumā, atļaujas nodarboties ar politisko onanēšanu. Vai tad, ja Slakteris, Godmanis un kāds cits būtu noslēguši tik pat "izdevīgu" vienošanos nevis ar daudziem tik abstrakto jēdzienu kā valsts nauda, bet privātajiem līdzekļiem kā tas notika "Parex" gadījumā, kas sagaidītu šos izcili tālredzīgos un viedos politikāņus? Kādas tam visam būtu sekas, nav grūti prognozēt. Pat par simtkārt mazāku zaudējumu radīšanu šie kungi varētu nopelnīt krietnu devu svina vai labi smagus betona zābakus, lai veiksmīgāk bradātu Daugavas gultni.

Ceru, ka mūs neviens nemāna

Riskējot ar zvanu pie durvīm un metālistu balsi aiz tā: atveriet, drošības policija, atļaušos paust, ka mani māc bažīgas priekšnojautas. Es nekādi nespēju atbrīvoties no sajūtas, ka kāds mūs grasās pamatīgi uzmest vai sen jau to ir izdarījis...

Viela pārdomām te- intervija ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieku Jāni Brazovski laikrakstā "Diena": http://diena.lv/lat/politics/politika/budzets/valstij-parex-banka-jaiegulda-vel-vismaz-200-300-miljoni

un te līdzīga satura ziņa "Dienas Biznesā": http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=ae105849-1473-4916-a7dc-382d8bf8a779