Idioti?

"Dienas biznesā" izlasīju kārtējo Tautas partijas membera Ata Slaktera domu pērli, ''ka Parex bankas glābēji ir jāapbalvo''. Iespējams šis īpatnis gara acīm redz tādu pašu ainu, kāda risinājās pirms pērnajiem Ziemassvētkiem, kad bijušajam aizsardzības ministram, vēl vienam Tautas partijas spīdeklim Vinetam Veldrem par ''fantastiskiem panākumiem'' ministrēšanas laikā pasniedza apbalvojumu- ložmetēju "SPG 43". Nemaz nezinu, ko domāt: tas aiz strauji progresējoša vājprāta vai vienkārši kārtējais Slaktera ''nasing speciāls'', taču brīdī, kad durvju priekšā ziema, bet bezdarbnieku rindas tikai paliek garākas, ierosme jau indicē, ka aiz tās slēpjas diagnoze. Un diez vai bez medicīnas palīdzības novēršama. Bet aiz šī smieklīgā Slaktera paziņojuma presē lasāma kāda cita "labā vēsts". Proti, "Parex" saimniekiem labvēlīgā bankas glābšana notikusi politisko uzstādījumu ēnā. Tam savu pirkstu esot pielicis i cilvēks, kas Latviju aplaimojis ar Eiropā "gludākajiem" ceļiem, i cilvēks, kas slavens ar saviem vērtīgajiem vekseļiem. Un viss kļūst gaužām skaidri. Pat ļoti. Redz, viss jau iepriekš nolemts, sadalīts, bet par šo ''sģelku'' šiem vēl pienāktos kāda uzslava vērtīgas gratulācijas veidā. Nu kaut vai personīgā ieroča vai kāda ordeņa veidā.
Ak jā. Tas, ka šī oranžā kopa pārspēj visu prātam aptveramo un prātam neaptveramo, izkristalizējas ar katru dienu. Tapis zināms, ka trekno gadu fetišs A.Kalvītis Maskavā ticies ar autoritāro Krievijas premjeru Putinu. Ko šie cilvēki runājuši, ir viens. Otrs, ka A.Kalvītis laikrakstam ''Čas'' stāstījis, ka ''ar V.Putinu pārrunājis pašreizējās starpvalstu attiecības un to attīstības iespējas. Puses atzinušas, ka abu valstu attiecības uzlabojas, par ko liecina divpusējā politiskā un ekonomiskā dialoga aktivizēšanās''. Savādi, vai ne?

4. jūnija satraucošie novērojumi

''E-paraksts pašreizējā tā veidolā Latvijā nedarbojas, un valdībai būs jālemj ko darīt tālāk,'' laikrakstam "Dienas Bizness" atzinis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Nu super, kamdēļ vispār pastāvēja tā nožēlojamā E- lietu ministrija, ja šī paraksta ieviešana bija tās pamatuzdevums? Nepietiek, ka ministri šajā lauciņā bija neprašas un pēcāk nozari likvidēja vispār, nu izrādās miljoniem latu vienkārši nomesti zemē.

Izrādās Latvija esot varen agresīva valsts, ziņo portāls "Apollo". Par Latviju miermīlīgākas esot ne tikai kaimiņvalsts Lietuva un Igaunija, bet arī Omāna, Singapūra, Dienvidkoreja pat Lībija. Arī Rietumeiropas valstis Beļģija, Portugāle, Luksemburga, Austrija un Vācija. Es tikai kavējos domās, kāds tam iemesls? Vai pie vainas nav bēdīgi slavenās izglītības reformu pretinieku nemieru akcijas, kam vislielākie nopelni ir PCTVL radikāļiem un "Saskaņas centra" klaigātājiem? Vai par iemeslu šiem reitingiem nekalpo 9. maija trakošana, ko kultivē Rīgas mēra amatu pielaikojošais Nils Ušakovs? Vai Latvijas tēlu apzināti nebendē nemitīgās provokācijas ar draudiem par pilsoņu karu 16. martā un bezjēdzīgās leģionāru lamāšanas? Visbeidzot ''labu'' iespaidu par valsti atstājuši 13. janvāra grautiņi, kurus organizēja Pabriks ar Štokenbergu, bet slepus asistēja Krievijas vēstniecības spiegi.

Cik noprotams, Nila Ušakova ciešākie sabiedrotie atsāks aktīvu vēstures revidēšanu. Kremļa militāristu prāt ''Otro pasaules karu izraisīja nevis Vācija, bet gan Polija, jo ietiepīgie poļi atteicās izpildīt Hitlera"pamatotās prasības" atdot daļu savas teritorijas un tāpēc tika iekaroti''. Tas lasāms Krievijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā publicētā materiālā. Es gan neiedziļināšos vēstures faktos, ka Otro pasaules karu sāka šodienas Krievijas tiesiskā priekštece PSRS, noslēdzot vienošanos ar Vāciju jau 1939. gada augustā, taču redzams, ka tik mierīga dzīvošana Latvijas nebūs viss. Ar katru gadu Krievijas presings pieaugs. Krievija jau panākusi, ka Latvijas krievu kopienas vairākums labprātāk plivina Krievijas karogus, līdzi jūt Krievijas sportistiem un flirtē ar totalitāro simboliku. 6. jūnija vēlēšanās skaidri apliecinās, ka Maskavas ieguldītie līdzekļi Latvijas politikā atmaksāsies ar uzviju.

Nobeigumā pirmsvēlēšanu maratona sīvākais duelis, kurā Šlesers dabūja bietē. Sižets bija skatāms LNT:

Pat nezinu, ko tagad domāt...

Mazliet pastaigājot pa blogu ārēm, iekš Pods.lv izlasīju ko gaužām šokējošu: "Dienas Biznesa" krievu versijā lasāms raksts ''Международные кредиторы в шоке от латвийского бюджета'' (Starptautiskie kreditori šokā par Latvija budžetu). Rakstā uzpeld tik tiešām šokējoša informācija. Es tiešām esmu samērā mierīgs par visu, ko redzu apkārt. Mani jau sen nespēj pārsteigt partiju, īpaši jau valdošo, nodarījumi (pat noziegumi). Esmu jau samierinājies, ka mūsu valstī ilgus gadus var būt satiksmes ministrs miljonārs un oligarhs reizē, kamēr ceļi ir sabrukuši, bet tai pat laikā Rīgā tapis pasaulē dārgākais tilts. Nebrīnos, ka politiķis saņem milzu algas par savu esamību un eksistenci. Esmu jau apradis ar domu, ka par Aizsardzības ministru var strādāt gan zemnieks, gan veterinārs, gan arī ārzemju letiņš, kuram ar latviešu valodu tā pašvaki, bet finanšu lietas kārto āpatiņš. Esmu jau samierinājies, ka dzīvoju pilsētā, kurā mērs no finanšu grūtībās nonākuša auto tirgotāja, pēc kļūšanas par mēru, kļūst par miljonāru. Esmu jau pieņēmis par pašsaprotamu, ka Latvijā ir tik daudz dažādu specdienestu un viņi ne tikai čakarē tādus kā es, bet jau sāk apkarot viens otru, kamēr bandīti un valsts ienaidnieki dzīvo zaļi. Pat bijusī prezidente izrīkojās kā blēde, kam uzmanību īpaši nepievērsu. Nebrīnos ne par ko. Bet kad izlasīju šo rakstu "Dienas Biznesā", es jau sāku domāt, ka Rīgā prasās pēc karātavām. Baidos, ka citi līdzekļi nelīdzēs. Jo kā gan lai reaģē, ja izrādās, ka Latvijā ir vairāk nekā 220 valsts un pašvaldību aģentūras, kuru uzturēšana ir uz nodokļu maksātāju pleciem? Ko lai domā, ja izlasu, ka 74 valsts aģentūru uzturēšanai, kurās uz 2008. gadu strādāja gandrīz 9600 cilvēku, 2008. gadā tika izlietots gandrīz 200 miljonu latu? Ko lai tagad domāju, ja izrādās, ka pat budžeta veidošanas pamatprincipi Latvijas ministriem un ierēdņiem nav bijuši saprotami? Nezinu. Vienīgais, ko spēju izdomāt: cerēt, ka rakstā nav patiesība. Bet vai nav?

Liepājas vidū taps otrs Dienvidu tilts?

Divi laikraksti vienlaikus- "Neatkarīgā" un ''Dienas Bizness'' pievērsuši uzmanību kādam faktam, kurš apritē cirkulē jau ilgāku laiku, proti, koncertzāļu būvniecības jautājumam. Laikraksti dara zināmu, ka Kultūras ministrija līdz 30. aprīlim gaidot četru pašvaldību- Liepājas, Rēzeknes, Ventspils un Cēsu pieteikumus par koncertzāļu būvniecību novados. Izrādās, ka gandrīz 15 miljonus latu to būvniecībai varētu saņemt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda , bet Finanšu ministrija koncertzāļu būvniecībai šogad līdzekļus tam neesot atvēlējusi. Principā šim faktam vajadzētu būt pozitīvai sensācijai, jo reģionos šādi lieli objekti būtu īstā skābekļa deva slāpstošajai būvniecības nozarei. Jo šis tik tiešām būtu īstais laiks, lai atsāktu lielu valsts un pašvaldības objektu būvniecību. Pirmkārt, lai glābtu reģionus no strauji augošā bezdarba un ekonomiskās stagnācijas, otrkārt, šodienas ekonomiskais kritums koncertzāles ļautu uzcelt par krietni zemākām izmaksām, nekā tas notiktu tā sauktajos "treknajos gados". Visbeidzot, Tautas partijas kultivētās un tā sauktās "Oranžās koncertzāles" reģionos ir ļoti nepieciešamas. Taču, ar dažādiem lielākiem vai mazākiem skandāliem šo koncertzāļu tapšana jau ilgāku laiku ir zem gaužām biedējoša neskaidrības plīvura. Un arī šoreiz laikraksti pievērš uzmanību dažādiem nepatīkamiem faktiem. Taču visvairāk mani kā liepājnieku nepatīkami pārsteidz ar Liepājas koncertzāli virmojošie skandāli. Un lūk, "Neatkarīgā" noskaidrojusi, ka Liepājas koncertzāles ''Lielais dzintars'' būvniecības projekta īstenošanai jau tika piešķirts 1,4 miljonu latu finansējums no privatizācijas līdzekļiem. Savukārt 2007. gadā Liepājas koncertzāles projektam tika piešķirts jau 3 miljonu latu valsts budžeta finansējums. 2008. gadā tika piešķirts vēl 1,7 miljonu latu valsts budžeta finansējums. Tā jau nav, ka lietas labā nekas netika veikts. Diezgan lielos triecientempos 2005. gadā tika nojaukts bijušais kinoteātris "Liepāja". Tas esot izmaksājis ap 1,3 miljoniem latu. Projektēšanai, inženiertīklu projektiem, skiču projektam un daļēji tehniskajam projektam kopā esot iztērēti 1,65 miljoni latu. Vairāk nekā 200 000 latu izlietoti prezentācijām, komandējumiem, juridiskajiem pakalpojumiem un tulkošanai. Teiktu tā: dzīvots uz nebēdu. Taču par pārējo, diemžēl, jāpiekrīt "Neatkarīgās" novērojumiem, ka ''vienīgais redzamais apliecinājums Liepājas plāniem būvēt koncertzāli ir plāksnīte pilsētas centrālajā laukumā, kurā norādīts, ka tur kaut kad atradīsies daudzfunkcionāls centrs''...

Šā gada janvārī tika izziņots, ka ilgi kārotā koncertzāle gan vēl tik ātri netapšot. Publiski pieejamā informācija pēc laikraksta publicētā liecina, ka Liepājas koncertzāles sākotnējās izmaksas tika lēstas 4 miljonu latu apmērā. Tomēr 2006. gadā gan tika lēsts, ka izmaksas sasniegšot pat 14 miljoniem latu. Arī tās Liepājas mērogiem ir diezgan lielas izmaksas. Taču pērn "Lielā dzintara" izmaksu aprēķini sasnieguši 30 miljonu latu slieksni, ziņo "Neatkarīgā". Atklāti sakot, pirmo reizi uzzināju, ka koncertzāles izmaksas varētu būt tik iespaidīgas. Jo vismaz laukums, kas tās vajadzībām izbrīvēts, neatstāj tik vērienīga projekta iespaidu. Vismaz, ja vien tas nav debesskrāpis vai otrs Dienvidu tilts.
Visbeidzot "Neatkarīgā" dara zināmu, ka Liepājas pašvaldība, lūgta komentēt, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams jaunās koncertzāles ''Lielais dzintars'' būvniecībai, atbildi atteikusies sniegt. Tā vietā esot skaidrots, cik lielas būšot koncertzāles telpas un ietilpība. ''Visticamāk, to var skaidrot ar negribēšanu atklāt, kur jau ir tērēti vairāk nekā seši miljoni latu, kas līdz šim piešķirti no valsts līdzekļiem,'' secina laikraksts.
Tā sakot, komentāri lieki...

Latvija sevi apkaunojusi?

Trekno gadu simbols- brūkošās Latvijas šosejas par kurām atbildēja satiksmes ministrs miljonārs...

6. aprīlī laikrakstā "Dienas Bizness" lasāms raksts, kurā Zviedrijas investīciju baņķieris, miljonārs Joakims Heleniuss apgalvo, ka Latvijas valdība sevi pilnībā apkaunojusi starptautiskās sabiedrības acīs un nolēmusi vietējo biznesu vissmagākajiem biznesa izdzīvošanas nosacījumiem. Pat tālāk neiedziļinoties, skaidrs, ka Heleniusam taisnība. Jā, krīze ir arī Lietuvā un Igaunijā. Jā, pilnīgs vāks ir gan turienes biznesam, gan šejienes biznesam. Jā, lielā mēra viss noticis no Baltijas valstīm neatkarīgiem notikumiem. Jā, vainojamas gan bankas, kuras deva kredītus, kuru atdošana jau no sākta gala bija apšaubāma, gan kredītu ņēmēji, kuri, domājot ar dibeniem, ņēma kredītus uz 20 un pat vairāk gadiem. Vainīgi ir tie, kas iedomājās, ka dzīvošana uz parāda turpināsies nebeidzami. Taču tādi frukti nav Latvijas fenomens. Un kādēļ tas vāks vislielākais ir tieši mums? Vainot vienu Kalvīti vai Godmani ir bezjēdzīgi. Gluži vai vecie teicieni par zivs pūšanu no galvas un sapujušo sistēmu nāk prātā. Tādēļ paustais, ka Latvija sevi apkaunojusi, ir precīzs. ''Visa pasaule ir šausmās: Latvijas valdības nespējas dēļ ir sabrukusi perspektīvas valsts ekonomika,'' DB rakstā citēts zviedru baņķieris.
Runāt un meklēt argumentus var daudz un ilgi. Pēdējā laikā šī politiķu un dažādu šlaku valsts struktūru darboņu taisnošanās savas eksistences jēgai jau sāk smīdināt. Taču nelāgais stāvoklis kā uz delnas. Bijušais satiksmes ministrs viens no bagātākajiem cilvēkiem valstī, kamēr Latvijas ceļi ir uz sabrukuma robežas. Skolotāji prasa saglabāt algas, kuras uz valsts kopainas nebūt nav tās mazākās, taču Latvijas izglītības sistēma atzīta par gaužām vāju, neskatoties uz diezgan dāsno finansējumu. Pat ar augstāko izglītību ir bēdu ieleja. Valsts glābj izputējušu banku, kamēr tās bijušie īpašnieki joprojām ir vieni no bagātākajiem cilvēkiem Baltijas valstīs. Aizsardzības ministrija, kurai ir viens no lielākajiem budžetiem valstī, līdzekļu trūkuma dēļ no darba atlaiž dažus desmitus profesionālu kara orķestra mūziķus, kamēr vēl neilgu laiku atpakaļ melnādaino basketbolistu īrēšanai branga nauda atradās. Valsts uztur divu līmeņu policiju- valsts un pašvaldības, kaut diskusija par šo institūciju dalījumu raisās jau sen, kamēr līdzekļu trūkuma dēļ policisti paliek bez darba, bet degvielas trūkuma dēļ līzingā pirktās policijas mašīnas, par kurām jāmaksā vēl daudzi gadi uz priekšu, rūsē pie sētas žogiem.
Un kas par to atbildīgs? Te ir dažas norādes, kādēļ esam, kur esam:

ZZS konsultants pērn nopelnījis 173 tūkstošus latu- http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/153971/0

Domes priekšsēdētāja Ulda Seska ienākumi pērn - 391 018 lati- http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/bizness/2009/04/03/domes-priekssedetaja-ulda-seska-ienakumi-pern---391-018-lati/
Slakteris pērn iekrājis 62 tūkstošus latu- http://www.apollo.lv/portal/news/71/articles/154016
Labākais komunikāciju un mediju speciālists Latvijā- http://badad.lv/2009/04/01/labakais-komunikaciju-un-mediju-specialists-latvija/

Kas ir krīze?

Katru dienu man kāds prasa: kādēļ tāda krīze vispār sākās, kas notika, kā tas var būt? Ko es varu atbildēt? Varu mēģināt atstāstīt gudru sievu un vīru teikto TV, radio vai presē. Bet te, 5. marta "Dienas Biznesā" lasāms perfekts raksts- "Dow Jones skaidro krīzi: Ja bārs strādātu kā banka". Perfekti. Katram nākamajam jautātājam esmu sagatavojis šīs publikācijas kopiju.

Dažas lietas, kas liek justies varen labi

Visu laiku par to krīzi, politiskajām batālijām un citām bēdām. Bet skaistā februāra sniegotās dienās varam uzzināt, ka neesam puskoka lēcēji, kam vajadzētu visu laiku sevi šaustīt. Kādēļ? Piemēram, laikrakstā "Dienas Bizness" lasāma saruna ar kardiologu Andreju Ērgli, kas atklāj, ka latviešiem esot labākā sperma Eiropā. Nu protams, protams, ne par to saruna. Tādēļ iesaku izlasīt visu interviju ar šo gudro cilvēku- te.

Priecē arī fakts, ka beidzot no kāda valdības vīra mutes skan vārdi, ko tik sen esmu gaidījis: "Latviešu valoda ir viena no senākajām Eiropas valodām, tāpēc tā ir viena no mūsu tautas lielākajām bagātībām".To gan teicis nu jau kritušas valdības Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, taču paša ierosme valdības pārstāvja personā ir liels solis uz priekšu. Kaut nu tā nebūtu TB/LNNK pirmsvēlēšanu populisma sastāvdaļa, kurai nebūs lemts realizēties.

Varbūt tā paklusi, taču tomēr manāmi tiek svinēta Nacionālā teātra 90. dzimšanas diena. Tādēļ priecīgi tie brīži, kad skatāmas un klausāmas latviešu leģendas. Šoreiz "Latvijas Avīze" dod brīnišķu iespēju klausīt un redzēt Ulda Dumpja sarunu ar saviem amatbrāļiem. Tas redzams te: http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/video_sizeti/kultura/?doc=1068.

Intervija ar Čeveru

Burtiski dažas nedēļas atpakaļ izlasīju Jāņa Vahera grāmatu ''Lūzums. No milicijas līdz policijai''. Neteikšu, ka grāmatā viss aprakstītais man bija šokējošs jaunums, ka 100% visiem faktiem piekristu, tomēr grāmata nav peļama. Tiem, kam ir interese par mentenes reinkarnāciju uz valsts policiju, to būtu jāizlasa. Bet ne par to. Grāmatā bija pieminēts arī bijušais Iekšlietu ministrs un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" šefs Ziedonis Čevers. Šodien "Dienas Biznesā" bija lasāma intervija šo cilvēku, tādēļ atmiņā atausa J. Vahera grāmata.
Vairāk vai mazāk, Z. Čevera teiktajam "DB" var piekrist. Piemēram: "[...] Šobrīd politiķi ļoti cer uz jaunajiem uzņēmējiem, kuri būtu gatavi turpināt šo cīņu, taču visus neatkarības gadus mūsu valstī lielākie bubuļi, ar ko biedē bērnus, ir milicis, bandīts, politiķis un uzņēmējs. Visi, kas bija uzņēmēji, automātiski tika ielikti tādā kā zagļu kategorijā[...] Palasot, piemēram, Delfi komentārus, rodas sajūta, ka vienīgais, kuram nedrīkst piederēt nauda, ir Latvijas uzņēmējs vārdā Bērziņš, Liepiņš vai Sudrabiņš. Viņš pēc savas būtības nedrīkst būt bagāts, jo viņš ir vietējais. Šī psiholoģija ir slimīga[...]".

Visa intervija izlasāma te: http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=4b81b6d2-bc9f-4e13-aa3e-4c2cdc964e97

Ceru, ka mūs neviens nemāna

Riskējot ar zvanu pie durvīm un metālistu balsi aiz tā: atveriet, drošības policija, atļaušos paust, ka mani māc bažīgas priekšnojautas. Es nekādi nespēju atbrīvoties no sajūtas, ka kāds mūs grasās pamatīgi uzmest vai sen jau to ir izdarījis...

Viela pārdomām te- intervija ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieku Jāni Brazovski laikrakstā "Diena": http://diena.lv/lat/politics/politika/budzets/valstij-parex-banka-jaiegulda-vel-vismaz-200-300-miljoni

un te līdzīga satura ziņa "Dienas Biznesā": http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=ae105849-1473-4916-a7dc-382d8bf8a779

Būs 18 sāpīgi mēneši

Laikrakstā "Dienas Bizness" publicējis vienlīdz satraucošu un vienlīdz cerīgu interviju ar ''The Economist'' Centrālās un Austrumeiropas tirgu apskatnieku Edvardu Lūkasu. Uz jautājumu, vai Latvija varētu nonākt uz bankrota sliekšņa tāpat kā Islande, E. Lūkass atbildēja: "Tas ir pavisam citādi. Jūsu veiksme ir tā, ka Latvija tā arī nekļuva par lielu finanšu centru Baltijā, kā tas tika iecerēts 90.gados. Tā ir milzīga atšķirība. Īslandes valūta tika aktīvi tirgota, Latvijas lats netiek aktīvi tirgots. Īslandes bankas masveidā devušas kredītu ārvalstīm, vairums Latvijas banku pašas ir ņēmušas ārvalstu kredītus. Ekonomikas struktūra ir citāda. Īslande nav Eiropas Savienībā, Latvija ir, un tas dod zināmu labumu. Jums ārvalstu valūta ir tādā apjomā, kas pārsniedz apgrozībā esošo latu daudzumu. Ja paskatās uz Latviju un Īslandi, tad vienīgais kopīgais ir tas, ka šīs ir mazas valstis ar lielu tekošā konta deficītu. Taču iemesls šim deficītam ir atšķirīgs. Manuprāt, grūti laiki Latvijai ir gaidāmi tikai 18 mēnešus, ja vien valdība neaizdarīs kaut ko ārkārtīgi stulbu vai nebūs vēl lielāka finanšu šoka no ārpuses. Taču būtībā jūsu finansiālā veselība šobrīd ir atkarīga no Zviedrijas. Ja jūs domājat, ka ar Zviedrijas ekonomiku viss būs kārtībā, tad arī ar jums viss būs kārtībā."

Visa intervija lasāma te: http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=2a5931e7-0a59-42eb-828c-ed777b100cce

Par naudas lietām un krīzi

Laikrakstā "Dienas Bizness" lasāma ārkārtīgi interesanta intervija ar ASV strādājošo latviešu uzņēmēju Mārtiņu Lauvu. Tiem, kas lielajā naudas katlā vēl nav tikuši, intervijā atradīs daudz jauna. Piemēram: ''[...] Patēriņa tirgus var radīt lokālu krīzi, kāda tā ir Latvijā. Pēdējā nekustamā īpašuma krīze Amerikā bija 1991. gadā pēc Irākas kara, kopš tā laika bija tikai pieaugums – ņemam, ņemam, ņemam... Savukārt šo krīzi radīja tas, ka neviens vairs neizvērtēja savu investīciju saturu, balstījās tikai uz tehnisko analīzi. Visi pirka miljardu vērtspapīru portfeļus, nesaprotot, kuru māju, viesnīcu vai kūrortu nopērk, savukārt Eiropas vecās bankas diemžēl visu to vājprātu finansēja. Vienā brīdī, kad pati apakša nokustējās (parādījās reāli mājsaimniecību bankroti), pašā patēriņa tirgū nekas traģisks nenotika. Faktiski maksātnespējīga kļuva nabadzīgākā daļa, vismazāk vērtīgie īpašumi Amerikā. Amerikānis, kurš varēja maksāt 500 dolārus mēnesī par savu māju, nevarēja maksāt 600. Baņķieri man piekritīs, ka šāds problēmkredītu apjoms nav nekas ārkārtējs. 5 – 7 % nelikvīdi kredīti – kas tas bankai ir? Nekas! Bet, ja uz 5 – 7 % uzbūvē triljonu dolāru finanšu piramīdu, tajā mirklī gan sākas problēmas.[...]"

Intervija pilnībā atrodama te: http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=548478cb-56bd-4390-80b3-a9521c82432f

Viedoklis, kam lielā mērā ir grūti nepiekrist

Izlasīju "Dienas Biznesā" interviju ar ekonomisti Raitu Karnīti. Ļoti precīzi un loģiski pamato apkārt notiekošo. Grūti kaut kam nepiekrist.

[...]Vai darbaspēka izbraukšanai uz Eiropas Savienības dalībvalstīm ir nozīme nākotnē, veidojot Latvijas pensiju fondu, kas ir vājais punkts daudzās Eiropas valstīs?
Protams, jo Eiropas valstis jau sevi sargā. Nevienā valstī imigrantiem nav tādas pašas tiesības kā visiem citiem, ļoti daudzas valstis iebraucējus darbā pieņem tikai uz laiku. Jā, atbilstoši Eiropas likumdošanai, pensiju nodrošinājumu var savākt pa visām valstīm, kur strādāts, bet, lūdzu, izdari to! Birokrātija taču ir drausmīga. Cilvēki par to šobrīd nepadomā, viņiem ir iestāstīts – ai, cik tas ir jauki: vienu gadu Francijā, otru Vācijā, trešo Itālijā... Būšu visu izbaudījusi! Bet, kad tu būsi veca un sāksi vākt kopā datus par savu pensiju, tad tas nemaz vairs nebūs tik jauki. Daudzas Eiropas valstis aicina jaunus cilvēkus ar labām algām, lai būvētu pensiju fondu un būtu nauda, ko maksāt pašreizējiem pensionāriem.
Novecojušās ekonomikas ļoti domā par savu iedzīvotāju atjaunošanu, ieskaitot imigrāciju – kā notiks integrācijas process ar pamatiedzīvotājiem; cik tālu pielaist imigrantus, tostarp no Latvijas, pie saviem labklājības labumiem; vai būs taisnīgi, ja viesstrādnieks saņems to pašu sociālo nodrošinājumu, ko sapelnījis bagātās zemes pamatiedzīvotājs. Latvijā par to nedomā, te vispār lietām ir ļoti vienkāršota pieeja un tikpat vienkāršots arī rezultāts. Eiropā vairāk aizstāv strādājošo, darba ņēmēju, nevis devēju, tajā ir sociāli daudz mīkstāka sistēma nekā Amerikā. Taču šī labklājība šausmīgi dārgi izmaksā, tāpēc nāksies kaut ko mainīt. Un Eiropa karo ar naudu, tā iesūc sevī līdzekļus, nemitīgi paplašinot tirgu. Kur tad palika viss tas, kas no Latvijas PSR pazuda?! Te jau nebija tik maz...

Vai jūs personīgi saprotat un attaisnojat tos latviešus, kuri aizbrauc no valsts peļņas meklējumos?
Nē! Uzskatu, ka tā ir nodevība pret valsti. Skarbi, bet tur neko nevar darīt. Ja cilvēki aizbrauc, tā ir brīva griba, viņi nav vergi, bet tad nevajag nekad neko runāt par Latviju un tēvzemi, nevajag birdināt asaras un sapņot par baltiem bērziem. Viņi ir aizbraukuši uz vietu, kur labāk, un tā ir viņu tēvzeme. Visvairāk es necienu tos cilvēkus, kuri apsola atgriezties tad, kad te būšot labāk. No sērijas, jūs tur pagaidiet, pacīnieties, sastrādājiet, un tad vēl samaksājiet man par laipnību, ko izrādu, atbraucot atpakaļ. Manis pēc, lai viņi domā, ko grib, bet es tos cilvēkus necienu. Ja šī ir tava zeme, tad dzīvo tajā un strādā savai valstij. Bet, ja negribi to darīt, tad tu esi no tās atteicies.

Vai nodevēji ir arī tautieši, kuri dzīvo latviešu diasporās Eiropā, Amerikā, Austrālijā un joprojām nepamet savu pēckara trimdu?
Tā ir cita situācija, es runāju par tiem, kuri aizbrauc no atgūtās Latvijas valsts. Cilvēki ir brīvi, ikviens var braukt, tikai tad jāapzinās sekas. Par to ir runa! Kā tai dziesmā – mēs esam tik maz, cik esam. Un vēl aizbrauc... Teorētiski mums visiem ir tādas tiesības – aizbraukt. Tad ko mēs te vainosim krievus, turkus vai kādu citu, ja paši esam atstājuši tukšu vietu?! Un vieta, vēlreiz atkārtoju, ir ļoti laba. Tāpēc cilvēki te būs vienmēr.

Pakomentējiet to labo vietu!
Es ļoti daudz esmu bijusi ārzemēs; nebaudu tur veikalus, bet sabiedrisko vidi. Un es neredzu milzīgu atšķirību. Atsevišķos punktos, protams, mēs esam zemākā līmenī. Vēl joprojām esam iztapīgāki un provinciālāki, bet – ne jaunieši. Viņi Latvijā ir pat vēl brīvāki nekā citur. Un tā ir milzīga vērtība. Piemēram, Armēnijā cilvēki ir nospiesti, bet tā ir augstas kultūras valsts. Vispār mans rādītājs ir tas, vai zāle nopļauta, jo – ja vide ir nolaista, tad nolaista ir arī dvēsele un viss pārējais. Erevānā viss ir pilns ar, piedošanu, sprāgušiem suņiem, gadiem nenovāktām lapām un piedzērušiem cilvēkiem. Tur ir arī skaistas strūklakas un celtnes, bērni tiek vesti uz muzejiem. Šausmīgi pretstati. Mums tā nav, te vide ir dabiski kulturāla. Nemaz nerunājot par ekonomiskām priekšrocībām – te ir gudri cilvēki.

Kad, jūsuprāt, latvieši sāks atgriezties mājās?
Ja mums būs tāds vīrelis, kurš plivina roķeles un vairāk par budžeta cipariem neko neredz, tad ... Nu kāpēc atgriezties?![...]

Pilnā apjomā interviju var izlasīt 29. septembra "Dienas Biznesā" vai te: http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=07c44ad2-6e85-41f2-8248-4113ec5bad87