Liepājas vidū taps otrs Dienvidu tilts?

Divi laikraksti vienlaikus- "Neatkarīgā" un ''Dienas Bizness'' pievērsuši uzmanību kādam faktam, kurš apritē cirkulē jau ilgāku laiku, proti, koncertzāļu būvniecības jautājumam. Laikraksti dara zināmu, ka Kultūras ministrija līdz 30. aprīlim gaidot četru pašvaldību- Liepājas, Rēzeknes, Ventspils un Cēsu pieteikumus par koncertzāļu būvniecību novados. Izrādās, ka gandrīz 15 miljonus latu to būvniecībai varētu saņemt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda , bet Finanšu ministrija koncertzāļu būvniecībai šogad līdzekļus tam neesot atvēlējusi. Principā šim faktam vajadzētu būt pozitīvai sensācijai, jo reģionos šādi lieli objekti būtu īstā skābekļa deva slāpstošajai būvniecības nozarei. Jo šis tik tiešām būtu īstais laiks, lai atsāktu lielu valsts un pašvaldības objektu būvniecību. Pirmkārt, lai glābtu reģionus no strauji augošā bezdarba un ekonomiskās stagnācijas, otrkārt, šodienas ekonomiskais kritums koncertzāles ļautu uzcelt par krietni zemākām izmaksām, nekā tas notiktu tā sauktajos "treknajos gados". Visbeidzot, Tautas partijas kultivētās un tā sauktās "Oranžās koncertzāles" reģionos ir ļoti nepieciešamas. Taču, ar dažādiem lielākiem vai mazākiem skandāliem šo koncertzāļu tapšana jau ilgāku laiku ir zem gaužām biedējoša neskaidrības plīvura. Un arī šoreiz laikraksti pievērš uzmanību dažādiem nepatīkamiem faktiem. Taču visvairāk mani kā liepājnieku nepatīkami pārsteidz ar Liepājas koncertzāli virmojošie skandāli. Un lūk, "Neatkarīgā" noskaidrojusi, ka Liepājas koncertzāles ''Lielais dzintars'' būvniecības projekta īstenošanai jau tika piešķirts 1,4 miljonu latu finansējums no privatizācijas līdzekļiem. Savukārt 2007. gadā Liepājas koncertzāles projektam tika piešķirts jau 3 miljonu latu valsts budžeta finansējums. 2008. gadā tika piešķirts vēl 1,7 miljonu latu valsts budžeta finansējums. Tā jau nav, ka lietas labā nekas netika veikts. Diezgan lielos triecientempos 2005. gadā tika nojaukts bijušais kinoteātris "Liepāja". Tas esot izmaksājis ap 1,3 miljoniem latu. Projektēšanai, inženiertīklu projektiem, skiču projektam un daļēji tehniskajam projektam kopā esot iztērēti 1,65 miljoni latu. Vairāk nekā 200 000 latu izlietoti prezentācijām, komandējumiem, juridiskajiem pakalpojumiem un tulkošanai. Teiktu tā: dzīvots uz nebēdu. Taču par pārējo, diemžēl, jāpiekrīt "Neatkarīgās" novērojumiem, ka ''vienīgais redzamais apliecinājums Liepājas plāniem būvēt koncertzāli ir plāksnīte pilsētas centrālajā laukumā, kurā norādīts, ka tur kaut kad atradīsies daudzfunkcionāls centrs''...

Šā gada janvārī tika izziņots, ka ilgi kārotā koncertzāle gan vēl tik ātri netapšot. Publiski pieejamā informācija pēc laikraksta publicētā liecina, ka Liepājas koncertzāles sākotnējās izmaksas tika lēstas 4 miljonu latu apmērā. Tomēr 2006. gadā gan tika lēsts, ka izmaksas sasniegšot pat 14 miljoniem latu. Arī tās Liepājas mērogiem ir diezgan lielas izmaksas. Taču pērn "Lielā dzintara" izmaksu aprēķini sasnieguši 30 miljonu latu slieksni, ziņo "Neatkarīgā". Atklāti sakot, pirmo reizi uzzināju, ka koncertzāles izmaksas varētu būt tik iespaidīgas. Jo vismaz laukums, kas tās vajadzībām izbrīvēts, neatstāj tik vērienīga projekta iespaidu. Vismaz, ja vien tas nav debesskrāpis vai otrs Dienvidu tilts.
Visbeidzot "Neatkarīgā" dara zināmu, ka Liepājas pašvaldība, lūgta komentēt, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams jaunās koncertzāles ''Lielais dzintars'' būvniecībai, atbildi atteikusies sniegt. Tā vietā esot skaidrots, cik lielas būšot koncertzāles telpas un ietilpība. ''Visticamāk, to var skaidrot ar negribēšanu atklāt, kur jau ir tērēti vairāk nekā seši miljoni latu, kas līdz šim piešķirti no valsts līdzekļiem,'' secina laikraksts.
Tā sakot, komentāri lieki...