Meklēšana

2009. gada 26. aprīlis

Pat nezinu, ko tagad domāt...

Mazliet pastaigājot pa blogu ārēm, iekš Pods.lv izlasīju ko gaužām šokējošu: "Dienas Biznesa" krievu versijā lasāms raksts ''Международные кредиторы в шоке от латвийского бюджета'' (Starptautiskie kreditori šokā par Latvija budžetu). Rakstā uzpeld tik tiešām šokējoša informācija. Es tiešām esmu samērā mierīgs par visu, ko redzu apkārt. Mani jau sen nespēj pārsteigt partiju, īpaši jau valdošo, nodarījumi (pat noziegumi). Esmu jau samierinājies, ka mūsu valstī ilgus gadus var būt satiksmes ministrs miljonārs un oligarhs reizē, kamēr ceļi ir sabrukuši, bet tai pat laikā Rīgā tapis pasaulē dārgākais tilts. Nebrīnos, ka politiķis saņem milzu algas par savu esamību un eksistenci. Esmu jau apradis ar domu, ka par Aizsardzības ministru var strādāt gan zemnieks, gan veterinārs, gan arī ārzemju letiņš, kuram ar latviešu valodu tā pašvaki, bet finanšu lietas kārto āpatiņš. Esmu jau samierinājies, ka dzīvoju pilsētā, kurā mērs no finanšu grūtībās nonākuša auto tirgotāja, pēc kļūšanas par mēru, kļūst par miljonāru. Esmu jau pieņēmis par pašsaprotamu, ka Latvijā ir tik daudz dažādu specdienestu un viņi ne tikai čakarē tādus kā es, bet jau sāk apkarot viens otru, kamēr bandīti un valsts ienaidnieki dzīvo zaļi. Pat bijusī prezidente izrīkojās kā blēde, kam uzmanību īpaši nepievērsu. Nebrīnos ne par ko. Bet kad izlasīju šo rakstu "Dienas Biznesā", es jau sāku domāt, ka Rīgā prasās pēc karātavām. Baidos, ka citi līdzekļi nelīdzēs. Jo kā gan lai reaģē, ja izrādās, ka Latvijā ir vairāk nekā 220 valsts un pašvaldību aģentūras, kuru uzturēšana ir uz nodokļu maksātāju pleciem? Ko lai domā, ja izlasu, ka 74 valsts aģentūru uzturēšanai, kurās uz 2008. gadu strādāja gandrīz 9600 cilvēku, 2008. gadā tika izlietots gandrīz 200 miljonu latu? Ko lai tagad domāju, ja izrādās, ka pat budžeta veidošanas pamatprincipi Latvijas ministriem un ierēdņiem nav bijuši saprotami? Nezinu. Vienīgais, ko spēju izdomāt: cerēt, ka rakstā nav patiesība. Bet vai nav?

Nav komentāru: