Meklēšana

Rāda ziņas ar etiķeti ivars godmanis. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ivars godmanis. Rādīt visas ziņas

2009. gada 28. septembris

Ārprāts

2 komentāri
Vakar vakarā TV3 noskatījos "Nekā personīga". Pēc sižeta par "Parex" tīri psiholoģiski jutos ļoooooti slikti. Ir grūti valdīt emocijas, uzzinot, ka teju miljards latu ir aizdirsti prom, kamēr to pašu naudu tagad pazemīgi aizņemamies. Ko līdzēs tiesībsargājošo iestāžu atzinumi, ja pašas šīs iestādes vairs neraisa ne mazāko uzticību.
Esmu viens no tiem, kas atbalsta radikālas un pat brutālas reformas, neņemot vērā protestus. Par tām kā saucējs tuksnesī esmu runājis un rakstījis jau sen. Un neba jābūt ļoti apdāvinātam, lai redzētu, ka mūsu valsts tik milzīgu valsts struktūru tīklu nespēj nest. Nav Latvijai jāuztur ducis rijīgu aģentūru, kas māca mazgāt rokas vai izdod krāsainus bukletus. Nez vai grūtos laikos vēl ir aktuāli barot tik treknu birokrātiju, kamēr citiem jāsāk domāt par iztikšanu ziemā. Apskatīt visu šo pārvaldes piramīdu ir neiespējami, taču te daži piemēri par citiem valsts dienestiem. Jau sen teicu, ka Latvijai nav vajadzīga milzīga valsts policija, kas lieluma ziņā pārspēj gan Igaunijas, gan Lietuvas policijas kopā. Jau sen zudis racionālais iemesls uzturēt pašvaldības policijas institūtu, kas reģionos nodarbojas ar darbiem, ko sen vajadzēja uzticēt privātstruktūrām (piemēram, kontrolēt nepareizi noparkotas automašīnas vai veikt kādu objektu fizisku apsardzi). Un ar visu to joprojām izskan augstāko amatpersonu apgalvojumi, ka policistu esot par maz. Robežsargu flote jau sen bija jāapvieno ar Krasta apsardzi, jo abas veic identiskus darbus. Jau sen bija zināms, ka Latvijā nevajag tik daudz skolu un slimnīcu, jo nav noslēpums, ka izmirstam taču. Tuvākajās desmitgadēs mūsu vairāk nekļūs. Un sen taču bija redzams, ka Aizsardzības ministrijā saimnieko nejēgas (tas vēl ir ļoti maigi teikts, zinot visu zirgu gvardes epopejas). Maz kam bija noslēpums, ka vairums valsts dienestu Latvijā ir pārblīduši. Sākot no VID un beidzot ar desmitiem aģentūru. Taču tagad, kad tik aktīvi sākušās šīs ''reformas'', kurām precīzāk piestāvētu apzīmējums- histēriska ierindas darbinieku padzīšana, jau sāk šķist, ka mūsu valsts tiek dzīta vēl dziļākos mēslos. Protams, jau sen bija jārevidē Aizsardzības ministrijai pakļautie dienesti, taču kāda jēga no šīm reformām, ja tā sauktie reformētāji ne velna nesaprot, kas tiem jādara? Kāda jēga bija sacelt traci ap dažu militāro orķestru likvidēšanu, ja tai pašā laikā desmitiem tūkstoši latu tiek piešķirti augsti stāvošiem virsniekiem par it kā gūtu invaliditāti "kaujas laukā" pie rakstāmgalda? Jau kuro nedēļu notiek trakošana no Nīderlandes iepirkto karakuģu sakarā, kaut es, būdams absolūti neizglītots militārajos jautājumos jau gadu atpakaļ spēju prognozēt, ka Jūras spēkiem pieci mīnu meklētāji nav vajadzīgi. Un atkal jāprasa: kādēļ šobrīd notiek matu skaldīšana par sen notikušu faktu, ja pēc būtības šīs darbības budžeta stāvokli un Jūras spēku kaujas spējas nekādi neiespaidos? Vai tad ir cerības, ka Nīderlande piekto kuģi paturēs un vismaz vienu no saņemtajiem kuģiem paņems atpakaļ, un ieskaitīs budžetā to pašu summu, ko tas maksāja uz līguma parakstīšanas brīdi? Skaidrs, ka nē. Bet vai Jūras spēku un Gaisa spēku spējas pildīt likumā noteiktos pienākumus kaut par vienu procentu ir paaugstinājušās, ņemot par atskaiti traģēdiju ar nogrimušo kuģi "Beverīna"?
Nesen plašu rezonansi guva Valsts ieņēmumu dienestā notiekošais. Nu pienācis brīdis, kad šis dienests reģionos burtiski tiek izformēts, papildinot milzīgo bezdarbnieku armiju. Iespējams, jau sen VID štati bija jāsamazina, taču kaut kā nerodas sajūta, ka viss notiek racionāli. Vismaz no malas izskatās, ka padoto armija tiek izsperta ārā pa durvīm, bet tik pat lielā priekšnieku armija migrē uz citiem kabinetiem. Bet galvenais, kas ir reorganizācijas uzraugs iekš VID? Neviens cits kā bēdīgi slavenais Vaškevičs... Un tas notiek laikā, kad ieņēmumi no nodokļiem kūst kā sniegs pavasarī.
Piemēru ārprātām visapkārt ir daudz: Rīgas domi vada politiskais spēks, kura viens no līderiem uztur ciešas saites ar bīstamu grupējumu, kurš nevairās no vardarbības, Tiesībsarga biroju vada acīmredzami noguris un darbnespējīgs sirmgalvis, bet valsts pārvaldes augstākās amatpersonas tikmēr turpina uzvesties kā lokālie monarhi, pilnībā ignorējot sabiedrības un valsts intereses. Bet tie, kas noteikti ir līdzvainīgi valsts sabrukumā, atļaujas nodarboties ar politisko onanēšanu. Vai tad, ja Slakteris, Godmanis un kāds cits būtu noslēguši tik pat "izdevīgu" vienošanos nevis ar daudziem tik abstrakto jēdzienu kā valsts nauda, bet privātajiem līdzekļiem kā tas notika "Parex" gadījumā, kas sagaidītu šos izcili tālredzīgos un viedos politikāņus? Kādas tam visam būtu sekas, nav grūti prognozēt. Pat par simtkārt mazāku zaudējumu radīšanu šie kungi varētu nopelnīt krietnu devu svina vai labi smagus betona zābakus, lai veiksmīgāk bradātu Daugavas gultni.

2009. gada 28. aprīlis

Nespējnieki valsti vadīt nevar

0 komentāri
Ziniet, kad Lembergu pirmo reizi minēja kā kandidātu premjera amatam, biju skeptisks. Iemesli tam bija dažādi. Kaut vai tas, ka Ventspils ir Ventspils, taču Latvija ir Latvija. Taču pagājuši vairāki gadi. Kā esam visi pamanījuši, šis tas ir mainījies. Taču vēl februārī izskanēja, ka ZZS premjera kandidāts joprojām ir Aivars Lembergs. Visu to šurumburumu dēļ jau sāku domāt, ka esmu kļūdījies. Un pēdējo punktu pārdomu ciklā pielika šodien laikrakstā "Neatkarīgā" lasāmā intervija ar pašu A. Lembergu. Nekā sensacionāla jau nav. Nekā tāda, ko mēs nezinātu. Taču Lembergs gluži trāpīgi apkopojis to, kas tagad notiek. Lūk, intervijas daļa, kurā tiek runāts par patreizējo "Jaunā laika" vilcināšanās un neizlēmības stāvokli: "[...]Jaunais laiks ar Dombrovski priekšgalā nebija gatavi, ka viņiem radīsies iespēja atgriezties pie varas un iegūt vēl arī finanšu un ekonomikas ministru amatus. Viņiem jau sen vajadzēja darboties ēnu kabineta režīmā atbildīgākajās nozarēs. Bet izrādās, ka viņi atrašanos opozīcijā neuztvēra kā pienākumu meklēt labāku vai alternatīvu risinājumu attīstības problēmām. Tas man faktiski ir pārsteigums. Bet rezultāts ir tāds, ka no novembra valstī nekas nenotiek, ja neskaita aritmētiskas darbības. Iemesls ir skaidrs – ja tu neesi gatavojies vadīt valsti, tad ielēkt iekšā šajā darbā ir ļoti grūti.[...]" Nu kā lai nepiekrīt? "Jaunais laiks", kas sevi nekautrējās pozicionēt kā pārmaiņu nesējus, pēdējo mēnešu laikā tik tiešām demonstrē diezgan lielu stagnēšanu. Pieņemot, ka pretdarbības daudz aprunātajām reformām ir lielas. Savu artavu pieliek arī citas varas partijas. Vēlēšanas arī nāk... Taču līdz pat šodienai es tik tiešām pat neesmu dzirdējis, ko tad "Jaunais laiks" godātā premjera un ministru personās gatavotos darīt. Krīzes situācija prasa radikālu pārvaldes sistēmas pārkārtošanu, kas nav izdarīts. Visi brēc, ka desmitiem aģentūru dublē ministrijas, "barojas" un neko nedara, bet tā īsti neviena liela aģentūra nav nolikvidēta.
Varētu pieņemt, ka neko daudz jau izdarīt arī nevar. Viss ir tik slikti, tik nolaists, ka atliek neko nedarīt. Taču piemēra pēc varu minēt kaut vai to pašu reformu jautājumu veselības jomā. Tik ilgi kožļāts, bet vismaz vīzijas apveida, kā nav tā nav. Tiek teikts, ka beidzot samazināšot gultu skaitu slimnīcās, kurš esot par lielu Latvijas mērogiem un tas nozīmēs slimnīcu slēgšanu, taču no otrās puses, tā jau nav reforma un vīzija. Tā ir iestāžu likvidēšana vai labākajā gadījumā optimizēšana. Vīzija, tai sekojošais projekts un reforma būtu redzējums par Latvijas medicīnas, un veselības aprūpes vietu, un veidu nākotnē. Kāda tā Latvijas veselības aprūpe un medicīnas nozare būs: pēc Zviedrijas parauga, pēc Lielbritānijas parauga vai tāda kā ASV? Līdzīga aina arī ar izglītības jomu. Ja agrāk ar skolotājiem tika lietots burkāna un pātagas princips, tad tagad tikai pātagas princips. Var saprast pedagogus, kuri jūtas pagalam nedroši, kad izglītības ministre Tatjana Koķe paziņoja, ka bez darba varot palikt 2000 skolotāju. Ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics pat min skaitli 6000, kas ir sestā daļa visu vispārizglītojošo skolu pedagogu. Taču jau sen zināms, izglītības sistēma tik tiešām ir jāreformē. Ne tikai laižot vaļā no darba skolotājus un slēdzot mazās lauku skolas, bet tik tiešām jāreformē. Es kā cilvēks no malas neņemos spriest, kurš ir lieks un kura iestāde nav vajadzīga, taču diezgan ilgi skan diskusijas par to pašu arodskolu sistēmu. Subjektīvi man šķiet, ka ministrijai un arī daļai pašu pedagogu nemaz nav skaidrs, kas ir arodskolu institūts. Pat sabiedrība tās bieži vien uztver kā iestādes, kurās mācās tie, kas negribēja vai netika mācīties vidusskolā. Vai tad iestādēm, par kuru tik neskaidri priekšstati, ir nākotne? Locies kā gribi, bet cik ilgi tā arodskolu mocīšana notiks? Varbūt pat nevajag domāt neko jaunu. Pietiktu, ja adaptētu kādas citas valsts labi iestrādāto paraugu.

Atgriežoties pie Lemberga intervijas, iekrita acīs viņa teiktās līdzības SVF un ES ultimātu sakarā: "[...]mēs varam vilkt vēsturiskas paralēles un salīdzināt Latviju ar Lietuvu padomju laikos. Arī tad tika dotas vienas un tās pašas komandas no Maskavas, bet tomēr rezultāts bija ļoti dažāds[...]". Un kā nu ne. Pietiek paskatīties uz ceļu tīklu. Kuri pat padomju laikos Lietuvā bija galvas tiesu pārāki. Redzot izmaiņas mūsdienās, pat sāpīgi salīdzināt. Apjoms, vēriens un arī ceļu kvalitāte Lietuvā ir uzskatāms pretstats nesaimnieciskumam Latvijā. Un tas viss, neskatoties uz to, ka krietnu laiku Latvijas satiksmes ministrs bija miljonārs. Ko par ceļiem. Maizi jāpērk leišu bodēs!
Arī pašvaldību sakarā Lembergs precīzi pasaka to, ko daļa politiķu nemaz nezin, savukārt vietējo pagastu un jauno novadu ''gaišās galvas'' nemaz negrib i dzirdēt. Proti, ''pašvaldība var eksistēt tikai tad, ja tai ir neatkarīgi finanšu ienākumu avoti. Ja ienākumi atkarīgi no valsts, tad tās nav pašvaldības, bet gan padomju laiku vietējās padomes. Normālā valstī vairāk virzās uz pašvaldībām, deleģē funkcijas uz leju. Atbilstīgi nosaukumam – paši valda. Turpretī Latvija tieši pretēji virzās uz vietējām padomēm.''

Ak, cik daudz vēl ko teikt un rakstīt! Ak, cik viss ir slikti! Tomēr, nezaudējot optimismu, izkulties vajadzētu. Ko es muldu, vajag! Tikai kaut kā nerodas sajūta, ka Godmani nošķūrējošie to spēj. Varbūt kļūdos, varbūt nesaprotu, taču uzticēt sviras vecim ar iekšām un gana asu prātu gan derētu. Un kāpēc ne Aivaram Lembergam?

2009. gada 6. aprīlis

Latvija sevi apkaunojusi?

0 komentāri
Trekno gadu simbols- brūkošās Latvijas šosejas par kurām atbildēja satiksmes ministrs miljonārs...
6. aprīlī laikrakstā "Dienas Bizness" lasāms raksts, kurā Zviedrijas investīciju baņķieris, miljonārs Joakims Heleniuss apgalvo, ka Latvijas valdība sevi pilnībā apkaunojusi starptautiskās sabiedrības acīs un nolēmusi vietējo biznesu vissmagākajiem biznesa izdzīvošanas nosacījumiem. Pat tālāk neiedziļinoties, skaidrs, ka Heleniusam taisnība. Jā, krīze ir arī Lietuvā un Igaunijā. Jā, pilnīgs vāks ir gan turienes biznesam, gan šejienes biznesam. Jā, lielā mēra viss noticis no Baltijas valstīm neatkarīgiem notikumiem. Jā, vainojamas gan bankas, kuras deva kredītus, kuru atdošana jau no sākta gala bija apšaubāma, gan kredītu ņēmēji, kuri, domājot ar dibeniem, ņēma kredītus uz 20 un pat vairāk gadiem. Vainīgi ir tie, kas iedomājās, ka dzīvošana uz parāda turpināsies nebeidzami. Taču tādi frukti nav Latvijas fenomens. Un kādēļ tas vāks vislielākais ir tieši mums? Vainot vienu Kalvīti vai Godmani ir bezjēdzīgi. Gluži vai vecie teicieni par zivs pūšanu no galvas un sapujušo sistēmu nāk prātā. Tādēļ paustais, ka Latvija sevi apkaunojusi, ir precīzs. ''Visa pasaule ir šausmās: Latvijas valdības nespējas dēļ ir sabrukusi perspektīvas valsts ekonomika,'' DB rakstā citēts zviedru baņķieris.
Runāt un meklēt argumentus var daudz un ilgi. Pēdējā laikā šī politiķu un dažādu šlaku valsts struktūru darboņu taisnošanās savas eksistences jēgai jau sāk smīdināt. Taču nelāgais stāvoklis kā uz delnas. Bijušais satiksmes ministrs viens no bagātākajiem cilvēkiem valstī, kamēr Latvijas ceļi ir uz sabrukuma robežas. Skolotāji prasa saglabāt algas, kuras uz valsts kopainas nebūt nav tās mazākās, taču Latvijas izglītības sistēma atzīta par gaužām vāju, neskatoties uz diezgan dāsno finansējumu. Pat ar augstāko izglītību ir bēdu ieleja. Valsts glābj izputējušu banku, kamēr tās bijušie īpašnieki joprojām ir vieni no bagātākajiem cilvēkiem Baltijas valstīs. Aizsardzības ministrija, kurai ir viens no lielākajiem budžetiem valstī, līdzekļu trūkuma dēļ no darba atlaiž dažus desmitus profesionālu kara orķestra mūziķus, kamēr vēl neilgu laiku atpakaļ melnādaino basketbolistu īrēšanai branga nauda atradās. Valsts uztur divu līmeņu policiju- valsts un pašvaldības, kaut diskusija par šo institūciju dalījumu raisās jau sen, kamēr līdzekļu trūkuma dēļ policisti paliek bez darba, bet degvielas trūkuma dēļ līzingā pirktās policijas mašīnas, par kurām jāmaksā vēl daudzi gadi uz priekšu, rūsē pie sētas žogiem.
Un kas par to atbildīgs? Te ir dažas norādes, kādēļ esam, kur esam:
ZZS konsultants pērn nopelnījis 173 tūkstošus latu- http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/153971/0
Domes priekšsēdētāja Ulda Seska ienākumi pērn - 391 018 lati- http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/bizness/2009/04/03/domes-priekssedetaja-ulda-seska-ienakumi-pern---391-018-lati/
Slakteris pērn iekrājis 62 tūkstošus latu- http://www.apollo.lv/portal/news/71/articles/154016
Labākais komunikāciju un mediju speciālists Latvijā- http://badad.lv/2009/04/01/labakais-komunikaciju-un-mediju-specialists-latvija/

2008. gada 13. decembris

Idiots? Idiots!

2 komentāri
Varen plaši izskanējis, ka premjers Ivars Godmanis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru raidījumā "Kas notiek Latvijā?" nosaucis par idiotu. Skatoties raidījumu, tādu frāzi nemanīju, taču ierakstā pamanīju gan. Taču pēc atkārtotas noskatīšanās jābilst, ka Krīgers nudien uzvedās vairāk kā lauku populists, nevis arodbiedrības līderis. Starp citu, tradicionāli Latvijas arodbiedrības uzvedušās tieši tā, kā to tagad dara Krīgers. It kā skaļi, bet pilnīgi neefektīvi. Tām nozarēm, kam ir spēcīgākas arodbiedrības, piemēram- pedagogi, reizi pa reizei tiek sadzirdēti un tiek pie algu pielikuma. Pēdējais policistu mēģinājums teikt ko skaļāku savā labā pačibējis. Jo tās arodbiedrība ir jauna, tādēļ nepieredzējusi un bezspecīga, atšķirībā no izglītības darbinieku arodkustības.
Manuprāt loģiski jautāt: kādēļ tāds Krīgers vispār ir un par ko viņam maksā, ja nemaldos, varen lielu algu? Vismaz neesmu manījis viņa darbības augļus.

P.S. Te tā raidījuma daļa, kur beigās (pie laika 02:05) dzirdams tas Krīgera apzīmējums.