Meklēšana

Rāda ziņas ar etiķeti beverīna. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti beverīna. Rādīt visas ziņas

2009. gada 28. septembris

Ārprāts

2 komentāri
Vakar vakarā TV3 noskatījos "Nekā personīga". Pēc sižeta par "Parex" tīri psiholoģiski jutos ļoooooti slikti. Ir grūti valdīt emocijas, uzzinot, ka teju miljards latu ir aizdirsti prom, kamēr to pašu naudu tagad pazemīgi aizņemamies. Ko līdzēs tiesībsargājošo iestāžu atzinumi, ja pašas šīs iestādes vairs neraisa ne mazāko uzticību.
Esmu viens no tiem, kas atbalsta radikālas un pat brutālas reformas, neņemot vērā protestus. Par tām kā saucējs tuksnesī esmu runājis un rakstījis jau sen. Un neba jābūt ļoti apdāvinātam, lai redzētu, ka mūsu valsts tik milzīgu valsts struktūru tīklu nespēj nest. Nav Latvijai jāuztur ducis rijīgu aģentūru, kas māca mazgāt rokas vai izdod krāsainus bukletus. Nez vai grūtos laikos vēl ir aktuāli barot tik treknu birokrātiju, kamēr citiem jāsāk domāt par iztikšanu ziemā. Apskatīt visu šo pārvaldes piramīdu ir neiespējami, taču te daži piemēri par citiem valsts dienestiem. Jau sen teicu, ka Latvijai nav vajadzīga milzīga valsts policija, kas lieluma ziņā pārspēj gan Igaunijas, gan Lietuvas policijas kopā. Jau sen zudis racionālais iemesls uzturēt pašvaldības policijas institūtu, kas reģionos nodarbojas ar darbiem, ko sen vajadzēja uzticēt privātstruktūrām (piemēram, kontrolēt nepareizi noparkotas automašīnas vai veikt kādu objektu fizisku apsardzi). Un ar visu to joprojām izskan augstāko amatpersonu apgalvojumi, ka policistu esot par maz. Robežsargu flote jau sen bija jāapvieno ar Krasta apsardzi, jo abas veic identiskus darbus. Jau sen bija zināms, ka Latvijā nevajag tik daudz skolu un slimnīcu, jo nav noslēpums, ka izmirstam taču. Tuvākajās desmitgadēs mūsu vairāk nekļūs. Un sen taču bija redzams, ka Aizsardzības ministrijā saimnieko nejēgas (tas vēl ir ļoti maigi teikts, zinot visu zirgu gvardes epopejas). Maz kam bija noslēpums, ka vairums valsts dienestu Latvijā ir pārblīduši. Sākot no VID un beidzot ar desmitiem aģentūru. Taču tagad, kad tik aktīvi sākušās šīs ''reformas'', kurām precīzāk piestāvētu apzīmējums- histēriska ierindas darbinieku padzīšana, jau sāk šķist, ka mūsu valsts tiek dzīta vēl dziļākos mēslos. Protams, jau sen bija jārevidē Aizsardzības ministrijai pakļautie dienesti, taču kāda jēga no šīm reformām, ja tā sauktie reformētāji ne velna nesaprot, kas tiem jādara? Kāda jēga bija sacelt traci ap dažu militāro orķestru likvidēšanu, ja tai pašā laikā desmitiem tūkstoši latu tiek piešķirti augsti stāvošiem virsniekiem par it kā gūtu invaliditāti "kaujas laukā" pie rakstāmgalda? Jau kuro nedēļu notiek trakošana no Nīderlandes iepirkto karakuģu sakarā, kaut es, būdams absolūti neizglītots militārajos jautājumos jau gadu atpakaļ spēju prognozēt, ka Jūras spēkiem pieci mīnu meklētāji nav vajadzīgi. Un atkal jāprasa: kādēļ šobrīd notiek matu skaldīšana par sen notikušu faktu, ja pēc būtības šīs darbības budžeta stāvokli un Jūras spēku kaujas spējas nekādi neiespaidos? Vai tad ir cerības, ka Nīderlande piekto kuģi paturēs un vismaz vienu no saņemtajiem kuģiem paņems atpakaļ, un ieskaitīs budžetā to pašu summu, ko tas maksāja uz līguma parakstīšanas brīdi? Skaidrs, ka nē. Bet vai Jūras spēku un Gaisa spēku spējas pildīt likumā noteiktos pienākumus kaut par vienu procentu ir paaugstinājušās, ņemot par atskaiti traģēdiju ar nogrimušo kuģi "Beverīna"?
Nesen plašu rezonansi guva Valsts ieņēmumu dienestā notiekošais. Nu pienācis brīdis, kad šis dienests reģionos burtiski tiek izformēts, papildinot milzīgo bezdarbnieku armiju. Iespējams, jau sen VID štati bija jāsamazina, taču kaut kā nerodas sajūta, ka viss notiek racionāli. Vismaz no malas izskatās, ka padoto armija tiek izsperta ārā pa durvīm, bet tik pat lielā priekšnieku armija migrē uz citiem kabinetiem. Bet galvenais, kas ir reorganizācijas uzraugs iekš VID? Neviens cits kā bēdīgi slavenais Vaškevičs... Un tas notiek laikā, kad ieņēmumi no nodokļiem kūst kā sniegs pavasarī.
Piemēru ārprātām visapkārt ir daudz: Rīgas domi vada politiskais spēks, kura viens no līderiem uztur ciešas saites ar bīstamu grupējumu, kurš nevairās no vardarbības, Tiesībsarga biroju vada acīmredzami noguris un darbnespējīgs sirmgalvis, bet valsts pārvaldes augstākās amatpersonas tikmēr turpina uzvesties kā lokālie monarhi, pilnībā ignorējot sabiedrības un valsts intereses. Bet tie, kas noteikti ir līdzvainīgi valsts sabrukumā, atļaujas nodarboties ar politisko onanēšanu. Vai tad, ja Slakteris, Godmanis un kāds cits būtu noslēguši tik pat "izdevīgu" vienošanos nevis ar daudziem tik abstrakto jēdzienu kā valsts nauda, bet privātajiem līdzekļiem kā tas notika "Parex" gadījumā, kas sagaidītu šos izcili tālredzīgos un viedos politikāņus? Kādas tam visam būtu sekas, nav grūti prognozēt. Pat par simtkārt mazāku zaudējumu radīšanu šie kungi varētu nopelnīt krietnu devu svina vai labi smagus betona zābakus, lai veiksmīgāk bradātu Daugavas gultni.

2009. gada 16. februāris

Atkal Vinets!

0 komentāri
11. februārī izlasīju kādu pārsteidzošu ziņu, proti, apspriežot valsts aizsardzības un bruņoto spēku attīstības aktualitātes 2008. un 2009. gadā, Aizsardzības ministrs Vinets Veldre uzsvēris, ka dienests NBS saistīts ar kalpošanu savai tautai un aicināja karavīrus vairāk valkāt formas tērpu ikdienā un svētku dienās, aktīvi lietot valsts un NBS simboliku. Bez šaubām, tie ir ļoti spēcīgi vārdi, kas būtu jāievēro. Taču nepagāja ne nedēļa un dienā, kad pie Latvijas namiem tiek izkārti valsts karogi, godinot brālīgās Lietuvas neatkarības 91. gadadienu, bija tā laime atkal lasīt Aizsardzības ministra Vineta Veldres publiskās pārdomas. Šoreiz Veldres kungs savā blogā publicējis rakstu ''Kaujasspēju neredzamā puse''. Spriežot pēc virsraksta, varētu šķist, ka tiek apcerētas mūsu armijas kaujas spējas vai vismaz kaut kas par to. Tomēr Veldres kungs palicis uzticīgs saviem paradumiem- dramatizēt un runāt didaktisko toņos, nepasakot absolūti neko. Piemēram: ''[...]Pašā primitīvākajā līmenī armijas kaujasspējas tik tiešām var traktēt kā kolektīvos un individuālos ieročus, no kuru daudzuma ir atkarīga bruņoto spēku varenība. Šāds priekšstats, pieļauju, valda lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju, un tas ir normāli. Tomēr šāda reducēšana ir bīstama, ja tā sāk domāt militārpersonas.[...]'' Un jau nākamajā teikumā ministrs precizē augstākminēto: ''Armijas kaujasspējas nenosaka tikai ‘dzelži’ vien, jo ļoti svarīga ir arī organizācijas iekšējā sakārtotība un prestižs sabiedrībā. Tādēļ kaujasspēju kontekstā netaustāmās lietas – armijas organizētības un mobilitātes pakāpe, iekšējās disciplīnas ievērošana, mērķtiecīga sadarbība ar civilo sabiedrību u.tml. var izrādīties izšķirošas.''
Mazliet iedziļinoties Veldres kunga pārdomās kaujas spēju sakarā, gribētos pievērst uzmanību tam, ka tieši pats ministrs, sākot savu ministrēšanas ciklu, paziņoja, ka NBS paspārnē steidzami jāveido kavalērijas goda sardze. Nepagāja ne gads, kad Vineta Veldres ministrēto resoru skāra viens satricinājums pēc otra. Sākot no ieroču tirdzniecības armijas azotē, beidzot ar militārpersonu pašnāvībām un slaktiņu šaubīgu naudas darījumu un azartspēļu atkarības ēnā. Pēdējo mēnešu laikā viena otra NBS amatpersona nonākusi aiz restēm arī korpucijas sakarā, prasot samaksu par uzvaru iepirkumu konkursos. Bet kā jau pievērsu uzmanību agrāk, joprojām nav atbildes traģiskās kuģa nogrimšanas sakarā Jūras spēku acu priekšā. Tieši šo neskaidrību sakarā sabiedrība nepajokam satraucās un uzdeva jautājumu: kas notiek ar NBS? Tā vietā, lai rastu vismaz godīgas atbildes un nomierinātu sabiedrību ar solījumiem kļūdas novērst, ministrs Veldre gāja citu ceļu- sāka neveikli laipot un pat atklāti melot. Tātad, par kādām kaujas spējām spriedelē Vinets Veldre, sakot, ka Armijas kaujasspējas nenosaka tikai ‘dzelži’ vien? Nav taču noslēpums, ka mūsu armijai nemaz šo "dzelžu" nav. Joprojām nav atrisināts burtiski kliedzošais jautājums par armijas mehanizāciju ar bruņutransportieriem, ko mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā puslīdz atrisinājuši. Neskatoties uz to, ka "Beverīnas" traģēdija sāpīgi apliecināja mūsu NBS Gaisa spēku nespēju pildīt savus uzdevumus, jo tiem ne tikai trūkst helikopteri, bet izrādījies, ka Gaisa spēki kopš savas izveides 1992. gadā vien spējuši nodrošināt tikai to, ka Latvijas Gaisa spēkos ir trīs lidotāji, kas var lidot ar helikopteriem sliktas redzamības apstākļos un kādu glābt...
Baidos, ka paša armija nemaz nezin, par ko runā Vinets. Jo vismaz ''pagaidām'' karavīri dzīvo nemitīgo reformu periodā, kas sācies līdz ar pašu armijas izveidi 1991. gadā. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas bruņotie spēki ir saņēmuši tik daudz solījumus, bet reizē tik maz sagaidījuši to izpildi, ka Aizsardzības ministriju droši varētu pārdēvēt par Solījumu un nemitīgo reformu ministriju. Bet tas jau ir cits stāsts, ko apskatīju agrāk: http://www.aigarsprusis.lv/2008/10/igaunija-bruojas-latvija-nek.html.

2008. gada 12. decembris

Trīs jautājumi ministra Veldres trīs jautājumiem

2 komentāri
Šodien Aizsardzības ministrijas mājas lapas sadaļā "Aizsardzības ministra blogs" izlasīju jaunāko ministra Vineta Veldres ierakstu "Trīs jautājumi par „Beverīnas” traģēdiju". Varbūt vairs nav īstais laiks turpināt publicēt savas pārdomas par šo baiso notikumu, tomēr ir savādi redzēt ministra paštaisnumu. Pirmkārt, kam gan vēl, ja ne pašam Veldrem vajadzētu atbildēt uz paša jautājumiem, jo tieši viņš vada Aizsardzības ministriju, kas atbild par glābšanas darbiem uz jūras. Otrkārt: vai ministrs nevēlas atbildēt uz paša pausto uzreiz pēc traģēdijas?

1. Nākamajā dienā pēc nelaimes, 3. decembrī Vinets Veldre plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka "[...] zvejas kuģa "Beverīna" apkalpe jūrā bija devusies bez glābšanas vestēm un glābšanas plostiem [...]". Tagad zināms, ka plosts taču bija. Vēl vairāk, tas bija sagatavots apkalpes evakuācijai, taču kuģa A- 53 "Virsatis" doto ieteikumu dēļ apkalpe plostā neiekāpa. Neskatoties uz to, vai vestes bija mugurā vai nē, neskatoties uz to, ko "Beverīna" jūrā darīja, arī glābšanas vestes ūdenslīdēji atrada.
Jautājums: kādēļ ministrs pauda pārsteidzīgu un tādēļ arī nepatiesu informāciju?


2. Ministrs medijiem klāstījis, ka ''zviedri šajā rajonā varējuši ierasties 10-15 minūtes ātrāk nekā mūsu pašu helikopters no Lielvārdes''? Tika minēti dažādi papildus apstākļi, arī vēja virziens. Pēc dažām dienām atklājies, ka Latvijas Gaisa spēkos esot tikai 3 lidotāji, kas varot lidot nakts laikā virs jūras un kādu glābt, bet neviens no viņiem neesot atradies postenī.
Jautājums: kādēļ ministrs teica nepatiesību, ka zviedri varējuši ierasties 10- 15 minūtes ātrāk, ja Latvijas Gaisa spēku helikopters ierasties pietiekami kvalificētu lidotāju trūkuma dēļ nevarēja ierasties vispār?

3. Ministrs medijiem apgalvoja, ka ''pēc tam "Virsaitis" piedāvājis evakuēt kuģa apkalpi, pat izmetot glābšanas plostu jūrā, taču zvejnieki atteikušies''. Noskaidrojies, ka tā nav patiesība. ''Virsaitis'' nemaz nav piedalījies glābšanas operācijā, bet gan veicis pasīvo novērošanu. Pie tam, kā jau minēts, tieši no kuģa "Virsaitis" skanēja aicinājums plostā vēl nekāpt.
Jautājums: kādēļ ministrs Veldre teica nepatiesību, ka apkalpe atteikusies evakuēties un nav kāpusi izmestajā plostā, ja noskaidrojies, ka plosts un peldriņķi izmesti tikai pēc tam, ka "Beverīna" apgāzās?

2008. gada 5. decembris

Trūkst informācijas, trūkst atklātības

1 komentāri
Neskaidrības par kuģa "Beverīna" bojāeju joprojām vairāk, nekā skaidrību. Tomēr daudzus no mums māc bažas, ka apstiprināsies pašas sliktākās priekšnojautas: cilvēku glābšanai tika izdarīts par maz. Nekādu iemeslu kādu vainot nav, taču nevienas pienācīgas atbildes par notikušo nav rastas. No vienas puses skan pārmetumi un lāsti par slikto "Beverīnas" īpašnieku, kurš esot dzinis vētrainā jūrā zvejniekus, otri apgalvo, ka kuģis nav zvejojis, bet ir īsts pirātu kuģis, kas nodarbojies ar nelegālu nozveju. Citi sakās zinām, ka "Beverīna" ķeksējusi no jūras dibena kapara kabeļus. Protams, bēdīgi slavenais "Beverīnas" īpašnieks diez vai ir svētulis, taču kad uz kādas Krievijas zemūdenes vienam kaimiņzemes matrozim radās vēdera darbības traucējumi, mūsu glābšanas struktūras daudz nedomājot metās palīgā. Pieņemot, ka uz "Beverīnas" bija seši vienkārši vīri, kuri nonāca nelaimē, kuri cerēja uz to pašu, šķiet nav sagaidījuši. Arī šoreiz no militāro struktūru puses skan apgalvojumi, ka viss izdarīts uz to labāko.
Neviens domājošs cilvēks nelamās "Virsaiša" komandu par notikušo, kamēr nav neviena paša atzinuma par šo traģisko notikumu. Taču tik pat korektiem vajadzētu izturēties arī pret tiem, kam neveicās. Bet, nē. No valsts dienestu puses tiek pūsts vecās stabulēs: sistēma ir nekļūdīga, pie visa vainīgi paši bojāgājušie (šī attieksme neviļus atmiņā atsauc traģisko notikumu Rīgā, Ķempes ielā). Aizsardzības ministrs Vinets Veldre jau tūlīt pēc nelaimes paziņoja, ka uz "Beverīnas" nebija ne glābšanas vestu, ne plosta (lasāms te: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=572027). Tātad, paši vainīgi. Bet kā gan ministrs to zināja? Ja tomēr plosts un vestes bija? Nākamajā dienā kāds Valsts Vides dienesta inspektors lepni stāsta, kāds "Beverīnas" saimnieks esot briesmonis, kas ņirgājas par Latvijas likumdošanu. Jā, iespējams. Bet kāds tam sakars ar nelaimē nonākušo tiesībām uz palīdzību? SIA "Baltic Fish" vadītājs, kuram piederēja "Beverīna", jūras dzelmē taču neguļ. Valsts algoto amatpersonu izturēšanās šķiet vairāk nekā neatbilstoša. Kaut kā neesmu manījis līdzīgu attieksmi, piemēram, pret Jūras spēkos dienošajiem. Kā nekā viņu kolēģis burtiski nesen nošāvis divus cilvēkus ar pistoli, kas skaitījusies uz kuģa "Zibens".
Ja nemaldos, visas radiosarunas tiek ierakstītas. Nomieriniet cilvēkus un atskaņojiet to, kas netraucē izmeklēšanai. Kamdēļ nemitīgi apgalvot, ka "Beverīnas" kapteinis visu laiku ietiepīgi atteicies no palīdzības, ja publiski šo sarunu nevar atskaņot? Kamdēļ visu laiku atkārtot, ka darīts tika tik daudz, bet "Beverīnas" glābšanā iesaistītā kuģa "Gints" kapteinis sarunā ar "Panorāmu" apgalvo ko citu. Diemžēl, viņa paustais nav pārlieku glaimojošs glābējiem. Ja šis cilvēks saka nepatiesību, likumdošana taču skaidri nosaka atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.
Visbeidzot, vienreiz taču ir jāmācās! Cik vīriem vēl jāpaliek dzelmē, lai atbildīgie dienesti beidzot reaģētu bez jebkādām šaubām, rīkotos precīzi un sekmīgi? Kā tas vareja gadīties, ka palīgā atsteidzās zviedri, bet viņu helikopterim bija jāsteidz tālāk uz Ventspili, lai uzpildītu degvielu? Runas par pastāvīgu helikoptera posteni Liepājā skan jau sazin cik gadus. Bet sagaidot 2008. gada nogali pat neesam padomājuši par degvielu glābšanas darbiem uz jūras. Rosās domas arī par tiem pašiem vētru brīdinājumiem. Savādi, pirms vienas vētra skan brīdinājumi, skan ugunsdzēsēju padomi kā rīkoties, liela preses uzmanība, bet pirms šīs traģiskās nakts tik vien kā viens teikums meteo ziņās...

P.S. Aicinu noskatīties LTV 1 ''Panorāma'' sižetu.

2008. gada 4. decembris

Tas liek aizdomāties

0 komentāri
Šodien laikraksta "Ventas Balss" mājas lapā izlasīju rakstu "Beverīnas traģēdijā daudz mīklu". Maigi sakot, esmu vairāk nekā pārsteigts. Pat nav daudz ko teikt. Ja šis no tā būs patiesība un apstiprināsies glābšanas dienestu (ne) rīcība, būs lielas ziepes. Jācer, ka tikai pārpratums.

2008. gada 3. decembris

Nevarējām palīdzēt...

5 komentāri
Kad 1999. gada 4. decembrī uz Liepājas moliem tika šķaidīts zvejas kuģis "Sniegs", Gaisa spēki bezspēcīgi plātīja rokas, jo viņiem nebija iespēju ar morāli novecojušajiem Mi- 2 mirstošajiem jūrniekiem palīdzēt. Neviens jau nezināja, ir kuģī vēl dzīvie vai nē. Bet liepājnieki šokēti stāvēja jūras krastā un prātoja: kāpēc neviens nevar palīdzēt dažus kilometrus no krasta nelaimē nonākušiem? Toreiz vētrainā Baltijas jūra paņēma sešus jūrniekus. Pēc traģiskā notikuma neskaitāmas reizes tika runāts, ka Latvijai vajadzīgs rīcībspējīgs glābšanas dienests.

2004. gada 10. maija naktī Liepājas zvejas kuģi "Astrīda" taranēja daudz lielāks kuģis. "Astrīda" ar visu sešu vīru apkalpi nogrima. Lielas uzmanības pavadīti uz nelaimes vietu vēlāk devās vesela Jūras spēku ekspedīcija ar savu flagmani "Virsaitis". Tika rasti pierādījumi cita kuģa vainai, noskaidrota "Astrīdas" bojāejas vieta. Ar to mūsu Jūras spēki tika galā godam, citi gan jokoja: tas tādēl, ka ar mirušajiem steigties un pārlieku ristēt nevajag...

Kopš nelaimes ar kuģi "Sniegs", glābējiem tika doti deviņi gadi, lai mācītos un sagatavotos. Pa šiem gadiem Gaisa spēkiem nopirkti četri helikopteri Mi- 17, pie trim helikopteriem tikuši robežsargi. Pie jauniem kuģiem tikuši gan Jūras spēki, gan Robežsardze. Esam redzējuši varenus manevrus, kuros virs jūras lidinās helikopteri un glābēji glābj nosacīti nelaimē nonākušos. 2008. gada 18. novembra militārajā parādē 11. novembra krastmalā tanku vietā lepni tika izrādīts jaunais glābšanas aprīkojums. Visticamāk, ka ar to vēl nepietiek, ka helikopteri nav tie labākie, ka glābējiem nav tā lielākās algas un ir vēl citas problēmas. Taču 2008. gada 2. decembrī palīdzība bija vajadzīga kuģim "Beverīna" uz kura pēc vienām ziņām bija piecu cilvēku apkalpe, pēc citām sešu. Trauksmi par likstām uz kuģa Liepājas ostas Kapteiņdienests saņēma ap 16:20. "Beverīna" ziņojusi, ka slāpstot zinējs. Palīgā "Beverīnai" esot nosūtīts cits zvejas kuģis "Gints". Šajā notikumu secības vietā rodas jautājums: ko darīja glābšanas dienesti? Kāpēc palīgā kuģim ar bojātu motoru vētrā dodas zvejnieki, nevis profesionāli jūras glābēji? Pieņemot, ka zvejnieku kuģis "Gints" bija vistuvāk, pieņemot, ka uz jūras tā jārīkojas, tas nelaimē nonākušos pirmais arī sasniedza. Bet kādu gan palīdzību šis nelielais zvejas kuģis varēja sniegt vētras laikā? No atrodamās informācijas noprotams, ka bojātā "Beverīna" tikusi tauvā vilkta uz ostu. Tikai piecus kilometrus no Liepājas krastiem "Beverīna" apgāzusies, paraujot dzelmē līdzi jūrniekus.

Rodas pirmais jautājums: ko tajā brīdī darīja glābšanas dienesti? Aģentūra LETA vēstī, ka ''glābšanas darbus jūrā koordinēja Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, un to laikā tika izsaukts arī helikopters no Zviedrijas, lai palīdzētu meklēt jūrā kuģa apkalpi arī no gaisa''. Pagaidām neskaidrs, kad zviedru helikopters saukts, kad tos darbus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs koordinējis. Pirms "Beverīnas" pazušanas dzelmē vai pēc tās. Rodas otrs jautājums: ko darīja Latvijas Gaisa spēki? Kāpēc palīgā tika saukti Zviedrijas glābēji no jūras otras puses? Pat pieņemot, ka tas zviedru helikopteris stāvējis Liepājai tuvākajā Zviedrijas salā- Gotlandē, tam bija jāmēro ceļš pāri vētrainajai jūrai. Vismaz 150 km, kamēr Liepājā bāzējas teju visa Jūras spēku kuģu flote, neskaitot robežsargu kuģus. Man ļoti grūti iedomāties, ko glābēji teiks par notikušo (es protams ticu, ka viņi darīja daudz), zinot, ka nepilnus sešus kilometru no viņu bāzēšanās vietas jūras dzelmē pazudis kuģis, kura apkalpe par savu dzīvību cīnījusies gandrīz piecas stundas. Nezinu, kāds ir vēja ātrums, kurā Latvijas helikopteri drīkst glābt cilvēkus. Nezinu arī, cik lielos viļņos mūsu Jūras spēku kuģi var doties jūrā. Taču es zinu skaidri, liepājnieki nesapratīs, kādēļ pie pašiem pilsētas krastiem nevar izglābt nelaimē nonākušos. Saprotiet pareizi, tas nav pārmetums kara jūrniekiem vai lidotājiem, taču būs ļoti grūti izskaidrot "Beverīnas" jūrnieku ģimenēm, kādēļ Aizsardzības ministrijai tiek teju 2% no valsts kopbudžeta, kādēļ mums jāvar apūdeņot Afganistānu, kādēļ latviešu karavīriem bija jāvar mirt Irākā, bet kādēļ mūsu glābēji nebija gatavi mirt par pašu kopējo lietu: pašu cilvēkiem, neatkarīgi no tā, ko viņi tajā jūrā darīja, ar glābšanas vestēm vai bez.