Angļu ģenerālim žēl

Dienas portālā izlasīju angļu ģenerāļa un SAB šefa Jāņa Kažociņa pausto, ka viņam esot žēl, ka Latvijas krievvalodīgie jau agrāk nav iesaistīti Latvijas valdībā un valsts attīstībā nav spēlējuši izšķirošāku lomu. Gribētos gan prasīt: ko nozīmē "krievvalodīgo iesaistīšana Latvijas valdībā"? Vai tas nozīmētu pirms katras valdības veidošanas Ruandas vai Bosnijas un Hercogovinas tipa kvotas, kas noteiktu kādas konkrētas nacionalitātes pārstāvniecību valdībā? Varbūt Jānis Kažociņš kā angliski runājošais brits to nezin, taču Latvijā ir demokrātiska vēlēšanu sistēma, ir absolūta vienlīdzība visu kopienu starpā. No likumdošanas puses neviens no etnosiem vai kādā valodā runājošs kopums nebauda priekšrocības. Ja Jānis Kažociņš uzskata, ka Latvijas pārvaldē vai valdībās ir bijuši tikai latvieši, tad jāsaka, ka šis cilvēks ir vāji zinošs.
Ja britu ģenerālis Kažociņš ar krievvalodīgajiem domā krievus, tad varu atgādināt, ka krieviem nekad nav bijušas slēgtas durvis uz varas dalīšanu. Latvijas pilsētās ir mēri, kuru tautība krievs. Krievi ir arī novadu vadītāji. Krievi ir bijuši ministri, piemēram Vladimirs Makarovs vai Vasilijs Meļņiks (kurš par apdalītā lomu arī pēc ministra amata zaudēšanas nekādi nevarētu sūdzēties). Taču ja Kažociņš ar terminu krievvalodīgie domā tos, kas runā krieviski (kāds esmu arī es), tad SAB vadītājam vajadzētu zināt, ka Latvijā krieviski runā praktiski visi, neatkarīgi no nacionālās izcelsmes. Un ja Kažociņš uzskata, ka krievvalodīgie ir tie, kas runā tikai krieviski, tad SAB šefam vajadzētu zināt, ka par valdības locekli var kļūt Latvijas Republikas pilsonis. Un pat formāli šādas prasības nosaka valsts valodas un gaužām primitīvas Latvijas vēstures zināšanas, kas netiek interpretētas pēc Maskavā izdotām kaktu revizionistu vēstures grāmatām. Un ir loģiski argumentējams, kādēļ Latvijas Republikai kā darba devējam, ir tiesības prasīt no topošā darbinieka korporatīvo lojalitāti, kādu prasa jebkurš darba devējs. Jo nav taču iedomājams, ka kāds uzņēmums par direkoru ņems cilvēku, kurš ar sirdi un dvēseli atbalstīs konkurējošu uzņēmumu, paša uzņēmumam radod zaudējumus. Tādēļ es nekādi nesaprotu Kažociņa nožēlas, ja līdz pat šai dienai daļa tā sauktās krievu kopienas izvēlas vilkt drēbes, kuras rotā uzraksts Russia, izvēlas rotāt savus spēkratus ar Krievijas karodziņiem un atbalstīt Krievijas sportistus nevis mūsējos, bet šo cilvēku atbalstītās partijas ministra kandidāts izsakās, ka nekādas Latvijas okupācijas nav bijis.
Manuprāt ir pašsaprotami, ka uzticēšanās ir jānopelna. Tā jāiegūst ar darbiem, nevis jāuzspiež vai jāizvilina ar viltībām. Ja Latviju mīloši krievi taptu par ministriem un ar stingru stāju aizstāvētu mūsu valsti, nevis alktu pēc lētas popularitātes 9. maija sarīkojumos, pazemojot citus cilvēkus, domāju vairums tikai priecātos un to no sirds atbalstītu.