Nelepnums

Ejot pa Liepājas Pētertirgu, pamanīju, ka pie viena no lupatnieku stenda vējā plīvo pāris krekli ar uzrakstu Russia. Šoreiz ne par to, ka man no sirds nepatīk, ka manā valstī, lai nu cik tā būtu ar trūkumiem, goda vietā tiek likts citas valsts vārds, kas ar pārlieku lielu mīlestību pret manu valsti nav centusies dalīties. Šoreiz par to, ka ir ikviena Latvijā mītoša cilvēka goda lieta, popularizēt savu valsti. Īpaši, kad tieši šajās dienās Liepājā mūsu basketbola meitenes rāda lielisku sniegumu. Īpaši, kad Liepājā sākas jauku festivālu laiks, kad pie mums brauc daudz tūristu.

Pieņemot, ka tirgotājs tirgo to, kas ir ejošs, var pieciest daudz ko. To, ka tirgo pornogrāfiskus žurnālus, ka tirgo cigaretes, ka tirgo šņabi. Bez tā varētu iztikt. Viss viens- tirgo, jo tā tas ir visur. Tomēr es īsti nesaprotu, kamdēļ Latvijā un Liepājā vajadzētu būt pieprasījumam pēc krekliem, kurus rotā Krievijas nosaukums. Kaut kā neesmu manījis, ka pēdējos gados šī valsts būtu tapusi par laimes zemi pašas iedzīvotājiem. Šai valstī joprojām ir viens no augstākajiem korupcijas līmeņiem pasaulē, Latviju atstājot tālu, tālu aiz muguras. Pensijas tur nekad nav bijušas lielākas, lai cik nedzirdēdu sūdzības par mūsu bēdīgo stāvokli. Ne tur labāki ceļi, ne lielākas brīvības cilvēkiem. Kādi plaši zināmi panākumi kā cīņa ar badu, cīņa par mieru pasaulē vai kādi grandiozi sportiskie panākumi manīti zem šīs valsts nosaukuma nav. Lielā mērā, kur esam mēs, tur ir Krievija. Iespējams kļūdos, taču neticu, ka šo kreklu tirgotāji vai pircēji tik kvēli mīlētu vietu, kuras nosaukums uz krekla, ka būtu lasījuši “Karu un mieru” vai viņu grāmatplauktos stāvētu bieži pārlasīti Dostojevska, Puškina, Jeseņina vai Gogoļa darbi. Cik redzēts līdz šai dienai, drīzāk šos kreklus redzu mugurā tiem, kas par labām redz treniņbikses randiņa laikā vai lieliski pavadītu vakaru uz parka soliņu, sprauslājot saulespuķu sēklu mizas, malkojot no plastmasas pudeles alu un skaļi manifestējot sev zināmo vārdu krājumu. Vismaz Liepājā. Pieļauju, ka citviet tā nav. Bet tas nu tā, katram savs...