Pēdējā laikā sanāk tā padaudz par tām militārajām lietām. Šoreiz manu uzmanību pievērsis laikraksts "Diena" ar Guntas Slogas rakstu "Taupīt nāksies arī prāvu budžetu saņemošajā aizsardzībā". Publikācijā minētais lielā tiesā ir svarīgi un daļēji tam varētu piekrist, piemēram par to, ka nelielajiem Latvijas bruņotiem spēkiem ir atsevišķi spēku veidu štābi vai tas, ka Aizsardzības ministrija no sava budžeta apmaksā ārvalstu sportistu milzīgās algas. Reitings, panākumi un sportiskais līmenis protams ir svarīgs, taču diez vai to vajadzētu celt uz militārā resora apmaksātu ārzemju sportistu rēķina. Ja tas pats notiktu uz kādas Aizsardzības ministrijas apmaksātas sporta skolas vai citādas vietējo kadru kalves bāzes, neviens pat neiedrošinātos protestēt. Savādi arī, ka Aizsardzības ministrija piedalās gandrīz visu Latvijas sporta būvju tapšanā ar līdzfinansējumu. To vajadzība nav apšaubāma, taču tādā gadījumā nav saprotams, kamdēļ Latvijā ir citas ministrijas. Galu galā, vai tad dažādie resori kā agrākos laikos nevar dalīt šo finansējumu solidāri?
Taču Guntas Slogas rakstā pārsteidz kas cits. Proti atkal par ekspertiem pieaicināti cilvēki, kuriem vismazāk vajadzētu mest pārmetumu akmentiņtus citu dārziņā. Ar pārmetumiem neskopojas Glens Grānts, bijušais Lielbritānijas militārais atašejs Latvijā. Viņš apgalvo, ka jau no paša sākuma NBS attīstība un līdz ar to arī tai atvēlētie līdzekļi ir gājuši nepareizā virzienā. Lielākā daļa Latvijas padomnieku nāca no valstīm ar milzīgām armijām. Tādēļ tika veidoti atsevišķi gaisa spēki, jūras spēki un tā tālāk. Taču Latvija to nemaz nevar atļauties. Īsti gan nav skaidrs, ko Grānts cenšas pateikt. Jo kā zināms, dalīti spēku veidi ir pats optimālākais bruņoto spēku modelis, lai tie sekmīgi pildītu ne tikai militāros uzdevumus, bet sniegtu atbalstus ar civilajiem dienestiem, piemēram Katastrofu medicīnas centram vai vācot naftas produktus Daugavā. Kā Latvijai ar teju 500km garu jūras robežu drošību ūdeņos varētu nodrošināt abstrakts un unificēts bruņots spēks, Grānts gan nepaskaidro.
Grānts iesaka vēl ko: Tiek izbūvētas jūras spēku bāzes Rīgā un Liepājā, kur katrā stāv pa kuģim, uzturēšanas izmaksas ir milzīgas, taču daudz lētāk būtu īrēt atsevišķus dokus. Nemaz neiedziļinoties sīkumos, varu atgādināt, ka dažs labs Aizsardzības ministrs, kas tagad uzturas Briseles zilajos gaiteņos, ar savu svītu taupības nolūkos sāka proponēt to, ka Gaisa spēkiem bez maz vai jāpamet Lielvārdes bāze un jāpārdislocē savi helikopteri uz lidostu "Rīga". Tā būšot lētāk. Tiesa, lētāk varbūt arī būtu, taču absurdāk vēl vairāk. Taču punktu šim militāro diletantu solim pielika Grānta kungam labi zināmā iestāde- NATO. Vēl vairāk. Praktiski nav neviens gads, kad NBS nenotiktu restrukturizācijas, reorganizācijas un reformas. Ar šiem nemitīgajiem eksperimentiem esam panākuši vienu: patreiz Latvijas bruņotie spēki ir vājākais Baltijas valstu posms.
Visbeidzot kas ir Glens Grānts? Kā raksta laikraksts "Diena", viņš šobrīd ir iestājies partijā ''Sabiedrība citai politikai''...
Tā, starp citu. Ja nemaldos, tieši šīs partijas biedri- agrākie tautpartijieši, piemēram bijušais Ārlietu ministrs Artis Pabriks, bija tie, kas visādi kaitēja Latvijas drošībai, sašķeļot Baltijas valstu kopējo nostāju 9. maija svinību sakarā 2005. gadā, Maskavā. Par Abreni nemaz nepieminēšu.
P.S. "Dienas" raksts pilnībā atrodams te: http://diena.lv/lat/politics/politika/budzets/kugus-pirks-bet-likvides-armijas-stabus
Taču Guntas Slogas rakstā pārsteidz kas cits. Proti atkal par ekspertiem pieaicināti cilvēki, kuriem vismazāk vajadzētu mest pārmetumu akmentiņtus citu dārziņā. Ar pārmetumiem neskopojas Glens Grānts, bijušais Lielbritānijas militārais atašejs Latvijā. Viņš apgalvo, ka jau no paša sākuma NBS attīstība un līdz ar to arī tai atvēlētie līdzekļi ir gājuši nepareizā virzienā. Lielākā daļa Latvijas padomnieku nāca no valstīm ar milzīgām armijām. Tādēļ tika veidoti atsevišķi gaisa spēki, jūras spēki un tā tālāk. Taču Latvija to nemaz nevar atļauties. Īsti gan nav skaidrs, ko Grānts cenšas pateikt. Jo kā zināms, dalīti spēku veidi ir pats optimālākais bruņoto spēku modelis, lai tie sekmīgi pildītu ne tikai militāros uzdevumus, bet sniegtu atbalstus ar civilajiem dienestiem, piemēram Katastrofu medicīnas centram vai vācot naftas produktus Daugavā. Kā Latvijai ar teju 500km garu jūras robežu drošību ūdeņos varētu nodrošināt abstrakts un unificēts bruņots spēks, Grānts gan nepaskaidro.
Grānts iesaka vēl ko: Tiek izbūvētas jūras spēku bāzes Rīgā un Liepājā, kur katrā stāv pa kuģim, uzturēšanas izmaksas ir milzīgas, taču daudz lētāk būtu īrēt atsevišķus dokus. Nemaz neiedziļinoties sīkumos, varu atgādināt, ka dažs labs Aizsardzības ministrs, kas tagad uzturas Briseles zilajos gaiteņos, ar savu svītu taupības nolūkos sāka proponēt to, ka Gaisa spēkiem bez maz vai jāpamet Lielvārdes bāze un jāpārdislocē savi helikopteri uz lidostu "Rīga". Tā būšot lētāk. Tiesa, lētāk varbūt arī būtu, taču absurdāk vēl vairāk. Taču punktu šim militāro diletantu solim pielika Grānta kungam labi zināmā iestāde- NATO. Vēl vairāk. Praktiski nav neviens gads, kad NBS nenotiktu restrukturizācijas, reorganizācijas un reformas. Ar šiem nemitīgajiem eksperimentiem esam panākuši vienu: patreiz Latvijas bruņotie spēki ir vājākais Baltijas valstu posms.
Visbeidzot kas ir Glens Grānts? Kā raksta laikraksts "Diena", viņš šobrīd ir iestājies partijā ''Sabiedrība citai politikai''...
Tā, starp citu. Ja nemaldos, tieši šīs partijas biedri- agrākie tautpartijieši, piemēram bijušais Ārlietu ministrs Artis Pabriks, bija tie, kas visādi kaitēja Latvijas drošībai, sašķeļot Baltijas valstu kopējo nostāju 9. maija svinību sakarā 2005. gadā, Maskavā. Par Abreni nemaz nepieminēšu.
P.S. "Dienas" raksts pilnībā atrodams te: http://diena.lv/lat/politics/politika/budzets/kugus-pirks-bet-likvides-armijas-stabus
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru