Kas noteiks manu izvēli vēlēšanās?

Diezgan bieži man kāds prasa: par ko es balsošot vēlēšanās? Itin bieži es pats sev to varu prasīt. Jau krietnu laiku mans dzīvesveids ir tik apolitisks, ka varu atļauties daudz. Varu klusēt, ko līdz šim esmu darījis, varu neklusēt.

Atzīšos, vēl gadu atpakaļ domāju par visiem 100%, ka atbalstīšu Pilsonisko savienību. Patika, kā Kristovskis nolika pie vietas Šleseru. Patika Kalnietes rosīšanās. Patika "The Soviet Story", kur šīs partijas dalībnieki nebijās paust patiesību. Kad šī partija apvienojās ar Jauno laiku, nekādu ļaunumu neredzēju. Pat neredzēju nekā slikta, kad kopā ar Sabiedrību citai politikai tika izveidota apvienība Vienotība. Bet pēc 1. jūlija par sevi atgādināja vecais teiciens, ka vismaz daļa politiķu smird. Daudzi smird īpaši, liekot domāt, ka termins "politiskais līķis" ir visai precīzs. Nē, man 1. jūlijs neko nenozīmē kā cilvēkam, kas nav piedzīvojis ne Baigo gadu, ne Otro pasaules karu. Taču šā gada 1. jūlijā es ieraudzīju jau aizmirstās sajūtas, ko nozīmē valsts, kurā joprojām valda aprēķina cilvēki, karjeristi, pašlabuma meklētāji vai vienkārši gļēvuļi. Ar to domāju diezgan nelāgās atmiņas par 16. marta notikumiem.

Es protams saprotu, ka, cerot uz siltiem krēsliem politiskajā panteonā, ietapt margināļa godā ir liela neraža. Skaidrs, ka pirms vēlēšanām visu nosaka nauda un tie, kas aiz šīs šmeles stāv. Skaidrs, ka pirmsvēlēšanu laiks ir ļooooti dārgs, tādēļ atliek ne vien mēģināt izlavierēt starp naudas devēju noteikumiem un vēlētāju pieprasījuma pēc noteikta rakstura publiskās politikas, bet ir liela dilemma, kā apslāpēt savu pārliecību un ticību kaut kādiem ideāliem, kas tikuši sludināti. Krietni vieglāk ir tiem, kam nav nekādu ideālu, bet pavisam vienkārši, ja nav nekādas pārliecības. Ja tās nav, tad nekas nav sludināts un tas nozīmē, ka ir bijusi prasta pirmsvēlēšanu diršana, prasti sakot. Tādi kā Šlesers, acis nemirkšķinot sasola zelta kalnus, bet pēc tam neko neizpilda, un tas ir viens. To, ka tādi kā Baķka aicināja nebalsot par Latvijas neatkarības deklarāciju pirms 1990. gada 4. maija, sakot, ka tā nebūs LR, bet būšot L(PS)R un pēcāk ne mirkli nežagojās ņemt visus politiskās korupcijas labumus, pēc tam vēl snauduļot Saeimas prezidijā, arī nav liela nelaime. Vai mazums absurdu esam pieredzējuši? Cits jautājums, ko tad, ja līdz pēdējam brīdim sludināti ideāli par gaišo nākotni un lolotas cerības iekļūt augstākajos politikas gaiteņos, pievienojoties kādam politiskajam līķim? Vai paliek cerības, ka šī vecā un trūdošā politikāņu kopa nesabojās šos ideālistus, par kuriem tik bieži teikts- ļaujiet tak jaunajiem iet politikā? Protams, ka sabojās. Tādēļ tik daudzi mokās savā letiņa lokālpatriotisma dilemmā: kā būt tālāk, kam ticēt, par ko tad balsot...

Bet man šo dilemmu nav. Es neticu jebkādām politiskām metamorfozēm pirms šīm vēlēšanām, lai vai cik lielas centības nebūtu. Es neuzticos partijām, kuras vainojamas visās mūsu iepriekšējo gadu nelaimēs. Galu galā- es neuzticos partijai, kurus vada politiķis, kas ne tikai praktizē, bet arī publiski demonstrē poligāmu dzīvesveidu, maz atšķirdamies no Afganistānas vai Pakistānas mullām.

Nobeigumā rodas jautājums: ko izvēlēties tam, kas nevēlas oligarhu, shēmotāju un citādu politisko gangsteru visatļautību? Partiju apvienību, kuras rindās ir vairāki idioti ar histērisku uzvedību un vainojami 13. janvāra nekārtībās vai partiju apvienību, kurā ir tie paši vecie shēmotāji ar duci cilvēkiem, kas līdz šim spējuši gūt plašāku atpazīstamību vien ar "Latvijas Avīzes" īpašnieka maigo gādību? Varbūt kļūdos, bet mazāk biedējoši ir tie, starp kuriem ir daži idioti.

6. jūnijs- saulainā izvēles diena

Beidzot pienākusi vēlēšanu diena. Tā šajās vēlēšanās baudu politiskā vērotāja lomu, uz vēlēšanu rezultātiem skatos gaužām mierīgi. Uztrauc tikai viens: Kremļa atbalstīto spēku spēja uzvarēt. Ja par EP parlamentārieti kļūs Alfrēds Rubiks, tas būs īsts kauna traips valstij. Normālā valstī šāds cilvēks pēc 1991. gada puča saules gaismu redzējis vairs nebūtu un piedzīvotu sava aroda brāļa- Čaušesku likteni. To, ka eiroparlamentā atkal var iekļūt PCTVL ragana, šaubu maz. Tā kā pretvalstisko spēku izredzes mazināt nespēju, izvēlējos atbalstīt tos, kuri līdz šim EP sevi apliecinājuši viskrietnāk. Manās acīs tā bija Inese Vaidere. Ieplusoju arī Sandrai Kalnietei. Tātad, šogad Eiroparlamenta vēlēšanās nobalsoju par "Pilsonisko savienību". Ar pašvaldību vēlēšanām bēdu ieleja. Vismaz Liepājā. Izvēle gaužām maza. Brīžam jau šķita, ka ignorēšu pašvaldību vēlēšanas. Taču, redzot, kādus milzu līdzekļus savā kampaņā izgāž Krievijas vēstniecības un vietējās piektās kolonnas atbalstītie barkašovieši, šaubu nebija. Nepiedalīšanās lies ūdeni uz šo neliešu dzirnām. Pasarg Dievs, ja dzimtajā pilsētā šie kriminālisti vēl sāks valdīt...
Pēdējā mirklī vēl šaubījos, ko atbalstīt. Nolēmu, ka 12 gadus Liepājā valdošo mēru ar savu balsi neatbalstīšu. Uldis Sesks kā mērs nebūt nav sliktākā kandidatūra, taču ne viņa dēļ. Viņa vadītās "Liepājas partijas" saraksts man šķita netīkams. Vārdus un uzvārdus neminēšu. Bet viņi jau tāpat iegūs vismaz 5 vietas no 15. Atlika vērst skatus uz "Pilsonisko savienību", TB/LNNK, "Jauno laiku", LPP/LC vai Tautas partiju. Tā kā neesmu atbalstītājs nevienai no šīm partijām, skatījos uz personām.
Tuvāk, iepazīstoties ar "Pilsoniskās savienības" sarakstu, nācās konstatēt, Liepājā šī partija piedzīvojusi pamatīgu blamāžu. Saraksts ir gaužām žēlīgs. Pat nožēlojams. Tādēļ partija paliks ar garu degunu. TB/LNNK atkrita dabiski. Liepājā nekādas TB/LNNK nav. Ir daži nožēlojami penši un Ivars Kesenfelds, kuram ar to nacionālo interešu aizstāvību ir bijis maz sakara. Atceros attieksmi, kad lūdzām palīdzību 16. martā. Viens otrs cilvēks partijas "Jaunais laiks" sarakstā man šķita simpātisks. Taču atbaidīja šīs partijas savādā izvēle Grobiņas novadā. Vietējie zin, ko ar to domāju. Šķiet šī partija reģionālās nianses izprot vāji. Līdz pēdējam mirklim biju gatavs atdot savu balsi LPP/LC, neskatoties uz to, ka šī partija man ir dziļi pretīga. Domāju atdot balsi tikai tādēļ, ka tur bija manis cienīts cilvēks- Jānis Vilnītis. Taču neatklāšu neko jaunu, sakot, ka atbaidīja Liepājas svētuļa klātbūtne tai pašā sarakstā (liepājnieki zinās, par ko runa). Šis cilvēks, maskējoties aiz Dāvida dziesmām, darbos maz atšķiras no Rīgas buldozera. Atlika sāpīga izvēle- Tautas partija. Taču šīs partijas sarakstā ir cilvēki, kurus cienu. Kurus vismaz kaut cik zinu. Jau sen esmu teicis, ka par Liepājas mēru bija jābūt Silvai Goldei. kurai labs tvēriens. Labu iespaidu uz mani ir atstājusi arī Sandra Šēniņa. Šīm dāmām iedevu plusiņus. Ieplusoju arī RTU LMZTK fīreram Voldemāram Kārkliņam. Neskatoties uz to, ka biju sliņķis, mācoties tehnikumā, par Kārkliņu palikušas labas atmiņas. Pārējos atstāju bez uzmanības. Vienkārši nepazīstu.

Lai kā nebūtu, šodien manu sirdi līksmu darīja saulainais laiks un kāda ziņa. Mūsu kaimiņu baltkrievu tētiņš iepurnējis Kremļa smerdelim: http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=24954525. Malacis, baķka!
P.S. Pēcāk Krievija izšķīrusies par "atbildes" soli- Krievija aizliedz Baltkrievijas piena produktu importu uz Krieviju. Smieklīgi.

Par gaisotni Liepājā un atklātu pašlepnuma trūkumu

Cilvēks, kas Liepājai nesīšot pārmaiņu vējus. Nest jau nesīs, tikai kādus? Otru Baigo gadu?

Šodien šis tas man lika aizdomāties par Liepājas politisko dīķīti. Runa iet par to, ka "Neatkarīgajā" lasāms viens varen trāpīgs Elitas Veidemanes raksts ''Kauja par Liepāju: šerifs pret bambuļakiem''. Kā jau var nojaust, runa iet par priekšvēlēšanu gaisotni Liepājā. Uzrakstīts drosmīgi, mazliet ironiski, taču trāpīgi. Ir ko padomāt. Kāds tas mūsu zivju dīķis izskatās no malas...

Otrs iemesls pārdomām radies, lūkojoties Liepājas ziņu portālā Liepājniekiem.lv. Ikviens, atverot šo vietējā laikraksta "Kurzemes Vārds" interaktīvo interneta vietni redzēs, kāda politizācijas pakāpe valda Liepājā. Pat nedabiska. Portāla titullapā veselas trīs grafiskās partiju reklāmas un seši apmaksāti partiju reklāmu raksti. Papildus tam sadaļā "Vēlēšanas 2009" četri raksti. Protams, tas, ka tik daudz reklāmu vienuviet, kaitina. Bet, pieņemot krīzes uzspiesto konjunktūru, to varētu paciest. Tikai nav saprotams, kādēļ šo grašu dēļ "Kurzemes Vārds" gatavs manifestēt barkašoviešu demagoģiju. Īpaši, ja tā ir tik nekaunīga un atklāti ņirgājas par mūsu valsti, zinot, kas ir šī partija, ko viņi domā un kādi ir viņu darbi pagātnē. Bet galvenais, nav taču noslēpums, ko viņi domā par pasaulē notiekošo. Gan par Liepāju, gan Latviju, gan pašu "Kurzemes Vārdu"...

P.S. Šodien ievēroju, ka portāls Liepājniekiem.lv izdzēsis manis pievienotās bildes, kurās Osipovs un viņa rīkļu rāvēji redzami neviennozīmīgās pozās. Jautājums: kādēļ? Naudas dēļ, ko par reklāmu maksā barkašovietis Osipovs? Varbūt aiz cieņas pret pašu Osipovu?