BMX trase liepājniekiem

Te jauniem liepājniekiem pēdējos 20 gados bija jātop par štrombergiem.

Pastāstīšu kādu stāstiņu, kas man patiesi pamatīgi saērcina allaž, kad ieraugu kādu vietu. Tā ir Liepājā, Vaiņodes ielā. Tieši blakus Centrālkapiem ir vieta, kur zēni rok un cenšas radīt ko līdzīgu BMX trasei. Šī vieta ir burtiski piesūkusies ar bērnu darba sviedriem un asinīm, kas sūkušās uz netīrās melnzemes burtiskā nozīmē. Te savu darbu, atļaušos teikt pilnīgi bezjēdzīgi ieguldījušas vairākas paaudzes, jo melnās smiltis droši noblīvēt nav iespējams, bet koku puduri gar šķībiem tramplīniem un improvizētām virāžam ir lieliskas kaulu laušanas ierīces. Tā tas notiek diezgan ilgi. Vairāk nekā 20 gadus.
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē teju katra vasaras diena man iesākās ar kāpšanu uz pašbūvētā BMX un lāpstas ņemšanu, lai dotos mazliet pabraukāt par kaut ko līdzīgu krosa trasei. Toreiz man bija tik pat, cik manam dēlam- 13. Tagad uz šo trasi dodas viņš. Es viņu cenšos atrunāt, jo tas, kas tur notiek, ir ārprāts. Taču man ir pretīgi graut sava bērna sapņus par lielisko BMX sportu tikai tādēļ, ka tieši tāpat kā jaunie liepājnieki vairākās paaudzēs centušies radīt ko līdzīgu trasei, Liepājas varasvīri (sievas)- sākot no izpildkomitejas laikiem, valdes un domes, gadu gadiem atrod līdzekļus itin visam, tikai ne BMX trasei, kas tikusi solīta, solīta, solīta. Un vēlreiz solīta.
Skaidrs, ka BMX trase Liepājā vēl ilgi nebūs. Ja vien nenotiks brīnumi, kuriem vairs neticu. Ja tā netika uzcelta "treknajos gados", jo bija jābūvē septiņi mīzēji Promenādē, bija jāceļ dzelzsbetona amfiteātris simts metrus tālāk, kurā tik pat kā nekas nenotiek, bija jāmaksā Laimes mātei no Kanādas 17 000 Ls par padomiem, kā Liepāju padarīt skaistāku. Piekrītu, ka to visu vajadzēja, piekrītu, ka ir vajadzīgs atbalsts ekskluzīvam sporta veidam, rīkojot Ralliju Kurzeme. Piekrītu, ka vajadzēja bruģēt ieliņu gar Griģa māju. Piekrītu, ka vajadzēja dotēt AirBaltic lidojumus divreiz dienā no Rīgas uz Liepāju. Piekrītu visam un vairākas reizes, ja pilsētas konjunktūra to prasīja. Taču kādēļ mānīt bērnus, kādēļ viņiem solīt un nepildīt? Solīja man kā bērnam un manai paaudzei. Nu vairs bērni neesam, ko tur solīt. Solīja nākamajiem. Tie jau arī no BMX uz mašīnām pārkāpuši. Visbeidzot solīja manam dēlam un viņa vecuma zēniem. Dome var neuztraukties. Vēl gadi pieci un arī viņiem tas nebūs vajadzīgs. Varēs melot nākamajiem. Tiem, kas šogad sāks iet skolā...

Taupīšanas un citas domas

Šodien, klausoties LR1 "Krustpunktus", šis tas lika aizdomāties. Neatkārtošu raidījumā dzirdēto, tādēl dalīšos ar savām pārdomām.
Piemēram, tik daudz runāts par valsts pārvaldes optimizēšanu. Varbūt kļūdos, taču pašas valdības interesēs būtu bijis 2009. gadu noslēgt ar plašu publisko pārskatu: cik ēdelīgo aģentūru likvidēts, cik birokrātiskā aparāta klerku palikuši bez darba, kā tiek optimizēti valsts dienestu izdevumi un personālsastāvs. Cik galu galā naudas ir ietaupīts. Bet nē. Tā vietā 2010. gads atkal sākas, piedodiet, ar diršanu. Savā iepriekšējā rakstā jau paudu neizpratni par elementāru un vienkāršu lietu sarežģīšanu. Tādēļ sīkumos neatkārtošos. Taču redzams, ka viss 2009. gads pagājis muļājoties. Lūk, neliels piemērs- izrādās tikai šodien Labklājības ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu likivdēt Dzimumu līdztiesības padomi. Iespējams, šī padome nebūt nebija lielākā valsts nelaime un birokrātijas perēklis, taču sen zināms, ka visa valsts burtiski apagusi ar šādām padomēm un citām pseido struktūrām, kuras nodarbojušas ne ar ko.
Tāpat turpina muļāties agrāk tik impulsīvā un rīkoties gribošā Linda Mūrniece. Iespējams, mēs nezinām visas nianses (iespējams mūsu nacionālās īpatnības prasa policistu katrā miestā un ielas krustojumā), taču uz Latvijas pleciem joprojām ir viena no lielākajām un neefektīvākajām policijām Eiropā. Par policijas struktūru arī rakstīju, bet ja kāds neatceras, atgādināšu, ka uz 2007. gadu Latvijā bija 435 valsts policistu uz 100 000 iedzīvotājiem. Faktiski ap 10 000 valsts policistu un ap 1500 pašvaldības policistu, kamēr Somijā ir ap 7000 policistu, bet Igaunijā ap 3000 policistu. Pat pēc formālām pārmaiņām, likvidējot Policijas akadēmiju un Valsts policijas apvienību "Apsardze", un izrevidējot vakantos amatus, Latvijas policija joprojām ir milzīga struktūra, kas prasa milzu izdevumus. Nav noslēpums, ka, samazināšanas rezultātā bez darba palika reti kurais priekšnieks, kas sēdēja kabinetā. Arī algu samazinājums, skatoties gluži aritmētiski, vistiešākajā veidā skāra tieši vienkāršos policistus. Bet pēdējais piliens bija Delfi portālā rakstītais, ka Kurzemes policijas priekšnieks ģimenes skandāla dēļ saņem piezīmi. Varētu jau rakstīt daudz, taču neiedziļināšos Kurzemes policijas priekšnieka nodarījumos vai soda adekvātumā (ļoti laba publikācija bija lasāma portālā Liepajniekiem.lv, tādēļ nav jēgas atkārtoties). Taču visvairāk gribas mest akmentiņus tieši Lindas Mūrnieces darbības lauciņā, jo tieši viņas paustais šī skandāla sakarā un pēcākais soda lielums lika ja ne izsmieties, tad izbrīnā pārlasīt dažus mēnešus vecas ziņas gan. Proti, vēl tikai 2009. novembrī laikrakstam "Latvijas Avīze" Linda Mūrniece sacīja sekojošo: mans uzskats ir tāds – ja cilvēks nevar tikt galā ar savām personīgajām problēmām, ir lielas šaubas, vai viņš spēs tikt galā ar darba pienākumiem. Atliek zīlēt- Kurzemes policijas priekšnieks tomēr spēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece lieki apvainoja labu policistu, vai nu Kurzemes policijas priekšnieks nespēj tikt galā ar pienākumiem un Linda Mūrniece faktiski ir nomināla iekšlietu ministre, kuras teiktajam neviens neklausa. Šodien skatāmā intervija iekš Dienas to laikam apliecina.
Nu un nobeigumā pilnīgi par Liepāju. Proti, dažas dienas atpakaļa izlasīju, ka šogad Liepājā taupīšot, izslēdzot ielu apgaismojumu. Pirms tam gana lielu rezonansi izsauca Liepājas domes nodoms taupīt uz valsts karogu rēķina. Pēcāk gan domes juristi ātri centās labot nelāgo izgāšanos, apgalvojot, ka galvenais pamatojums karoga noņemšanai no domes jumta iesot "Latvijas valsts karoga likums". Es protams saprotu, ka naudas pašvaldībai trūkst ļoti. Taču ir veidi, kas taupīšanas rāmjos tomēr nav ieliekami. Tostarp nacionālais karogs. Tomēr izskatās, ka Liepājas pašvaldībai radusies sajūta, ka taupot uz dzēšgumijām, apkopējām, dažiem karogiem un salūtu 18. novembrī, izdosies mazliet ciešāk savilkt jostu. Bet zināms taču, ka noņemot no banketa galda salvetes vai zobu bakstāmos kociņus, banketa izdevumi nesamazināsies. Tieši tādas analoģijas rodas, šad tad palasot par Liepājas domes taupīšanas darbiem. Tai pat laikā ir smagi ap sirdi redzēt šo knapināšanos, atceroties, cik dāsni un neprātīgi Liepājas dome rīkojās gluži nesen- vēl tikai 2008. gada nogalē, faktiski uzdāvinot bijušajai valsts prezidentei 16 900Ls par padomiem, kurus varēja iedot jebkurš Liepājas bērns. Un ja runājam par treknajiem gadiem, es joprojām nespēju izprast projektu realizācijas kārtību un prioritātes. Tostarp par Promenādi runājot. Esmu viens no tiem, kas pilnībā atbalstīja šāda objekta tapšanu ar visiem trūkumiem vai gaumes atšķirībām, taču beigu beigās jau bija skaidrs, ka kaut kur pāršauts pāri strīpai. Ar to domāju 2008. gada rudenī tapušo dzelzsbetona skatuvi Promenādē. Iespējams, arī šo būvi celt varēja un pat vajadzēja, taču kāda bija jēga izlietot teju 200 000 Ls par šo estrādi jau tad, kad krīze bija iestājusies, ja nekādu sarīkojumu tur faktiski nemaz nav notikuši, bet pilsētai krīzes brīžos pat nav nelielu rezervju karogu iegādei (barkašoviešiem par prieku) vai apgaismes nodrošināšanai nakts stundās. Bet 2006. gadā Liepājas dome bija tik dāsna, ka piešķīra PCTVL 300Ls 9. maija uguņošanas sarīkošanai. Bet, ak vai, kāda ironija! Pēc trijiem gadiem naudas 18. novembra uguņošanai nepalika...

Liepāja piegānīta

Arturs Vaiteiks (centrā pa kreisi) kopā ar savu kolēģi Liepājas Drošības policijas priekšnieku, barkašoviešu partijas biedru Aleksandru Boganovu, modri sargājot Liepājas Centrālkapus 2006. gada 16. martā, neielaižot tur leģionārus ar ziediem.

Kā jau vakar prognozēju, ziņa par Kurzemes policistu Nr.1 jau izskanējušas tāļu prom, tostarp Krievijā. Diemžēl, atklājas aizvien jaunas lietas, kas policijas šefa mundieri apķēpā aizvien vairāk. Kā izrādās, Arturam Vaiteikam lepno "VW Passat" melno limuzīnu ar ogļmelniem logiem patapināti, ar Pašvaldības policijas starpniecību, izgādājusi Liepājas dome, un tas Liepājas nodokļu maksātājiem izmaksājis 21 tūkstoti latu (man gan grūti saprast, kādēļ kaut kas tāds vispār ir jādara?). Liepājas domes deputāts Ivars Kesenfelds ierosinājis Pašvaldības policijas automašīnu, kas nodota pilnīgā lietošanā pulkvedim Vaiteikam, atprasīt un tās vietā sniegt reālu palīdzību Valsts policijai, nopērkot policistiem nepieciešamos portatīvos datorus, attāluma mērītājus vai tamlīdzīgas nepieciešamas lietas – sniegt tādu palīdzību, kas noderētu visai policijai, "nevis tikai vienam cilvēkam", taču domes valdošās koalīcijas deputātu vidū ierosinājums nav guvis atbalstu. Savādi gan.
Bet nu jau skaidrs ir noteikti, ka tas viss tik klusi nebeigsies kā Liepājas pusē šad tad mēdz notikt. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece skaidri devusi saprast, ka Vaiteiks nevar palikt amatā.
Starp citu, mazliet smieklīgi tagad ir lasīt ziņu vēl no 2002. gada, kad par 2000 dolāru kukuli kādam Ventspils policistam Kurzemes policijas šefa dzīvesbiedre sprieda bargu tiesu: ''[...]Ņemot vērā, ka cilvēks strādājis Iekšlietu ministrijas sistēmā no 1984.gada, pakāpe policijas majors, un ieņēmis vadošus amatus, tas ir ļoti smags tādam cilvēkam šāda veida noziegums. [...] Cilvēkiem tiešām ir izveidojies ļoti slikts priekšstats gan par policiju, gan par dažādām cita veida amatpersonām.[...]'' Vai nav viedi vārdi?

Vai tas ir godīgi?

Pēdējo mēnešu notikumi un visvisādas nejēdzības jau tik ierastas, ka vairs necenšos par to domāt. Taču ziņās padzirdēju, ka ar 2010.gada 1. janvāri par apmēram 11% Liepājā plānots paaugstināt ūdens un kanalizācijas tarifu. Pirms tam- ar 2008. gada 1. aprīli liepājnieku maksājumi par šo pakalpojumu jau pieauga par 25%. Citviet lasāms, ka paaugstinājums būšot gandrīz 14%. Tātad pēdējā pusotra gada laikā SIA "Liepājas ūdens" paaugstinājis savus tarifus gandrīz par 40%. Es protams nezinu šīs iestādes virtuvē notiekošo. Iespējams, uzņēmumam tik tiešām trūkst līdzekļu, nepieciešami krietni ieguldījumi ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas remontam. Taču teju 40% paaugstinājums samaksai par pakalpojumiem nepilnu divu gadu laikā, ir vairāk nekā pārsteidzoši, zinot, ka ūdens jau sen nebūt nav tik lēts. Veicot elementārus aprēķinus, sanāk, ka par kubikmetru ūdens ir jāmaksā vairāk nekā viens lats. Varētu vēl pieņemt, ka uzņēmums tik tiešām ir savilcis jostas un nu vairs nav kur likties. Pats ūdensaimniecības šefs arī apgalvo, ka pašreizējais tarifs nenosedzot izmaksas, lai gan uzņēmums darījis visu iespējamo, lai tās samazinātu. Smieklīgi gan skanēja apgalvojums, ka pēdējo gadu laikā Liepājā samazinājies ūdens patēriņš par aptuveni 6 %. Tad jau sanāk, ka ūdens ekonomēšana tagad skaitās netikums, ko gatavojas apkarot ar tarifu celšanu, vai ne? Nu labi. Ja jāceļ, tad jāceļ. Savilksim jostas vēl ciešāk (šaubos vai liepājnieki par to būs sajūsmā). Taču neizskatās, ka šī pašvaldības uzņēmuma vadītāji domātu tāpat. Aina gluži cita algu lauciņā. Plašsaziņas līdzekļos lasāms, ka 2008. gadā SIA "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētājs Andis Dejus saņēmis 30 290 Ls lielu atalgojumu. Atkal, ķeroties pie bērnišķas matemātikas, sanāk, ka SIA "Liepājas ūdens" vadītājam katru mēnesi no pašvaldības budžeta tiek atskaitīts teju 3000 Ls. Varētu jau nospļauties, sakot, ka daudzi vienkāršie Liepājas vīri un sievas uzņēmumā pelna godam, bez darba nav jāsēž un labi vien ir. Bet vai tā ir (palabojiet, ja kļūdos)?
Nevēlos bāzt savu degunu citu darīšanās un naudas makā, taču man kā vienkāršam ūdens patērētājam šķiet pārsteidzoši, ka pašvaldībai piederošs komunālais dienests tik strauji palielina samaksu par pakalpojumiem, kas nenovēršami iedzīs vēl lielākos parādos pilsētniekus, kamēr tās vadītāji saņem Valsts prezidenta cienīgu atalgojumu.

P.S. Šodien pamanīju, ka Liepajniekiem.lv un TV Dzintare beidzot atrisinājuši vietnes jautājumu. Vienīgais joprojām kaut kā nevedas video lietas. Nu ļoooti smagnēji pat pie teicama pieslēguma.

Tomēr daudziem veselā saprāta pietrūcis

Cilvēks, kas brauc ar "Audi", bet grezno savu mašīnu ar Krievijas simboliem un goda vietā tur grāmatu par Kremļa dārgumiem, savā politiskajā izvēlē vadīsies no sev tīkamajiem simboliem. Vai ne?

Vakar eventuāli apkopoju to cilvēku sarakstu, kuri varētu tapt par domniekiem. Atzīšos, negaidīju tādas cilvēku stulbuma izpausmes. To, ka domē iekļūs atklātais lielkrievisma popularizētājs Valērijs Kravcovs, kurš burtiski ar brutālu spēku cenšas izsist no Liepājas sabiedrības mutes latviskuma zobus, zināms ir sen. Taču tik infantilu Liepājas nelatviešu kopienas rīcību negaidīju nudien. Proti, apskatot jaunos deputātus atklājas, ka no "Saskaņas centra" pilsētas domē principiāli ievēlēti nelatvieši. Viens no "Saskaņas centra'' līderiem Indulis Jankovskis acīmredzot ir pamatīgi svītrots, bet plusots ir Liepājas ebreju draudzes valdes loceklis un Latvijas Ebreju draudžu padomes valdes loceklis Naums Vorobeičiks, kurš pērnās vēlēšanās startēja no... "Jaunā laika'' saraksta. Ļoti ceru, ka Indulim Jankovskim šis rezultāts liks pārdomāt savu tālāko atrašanos šīs partijas rindās.
Otrs pārsteigums par cilvēkiem, kas atbalstīja "Sabiedrību citai politikai". Pieņemu, ka tas ir bijis protesta balsojums, taču par domnieku ir kļuvis neviens cits kā Steen Lorenz, jebšu- Luī Fontēns. Visu cieņu šovmenim un mūziķim Fontēna kungam, kurš Liepājas labā jau tā izdarījis gana daudz, taču šajos smagajos laikos pašvaldībā vajadzēja iekļūt cilvēkam, kas spētu strādāt, nevis taisīt šovus. Īstu nezinu "Sabiedrības citai politikai" Liepājas puses līdera Edgara Krūmiņa pirmsvēlēšanu vienošanās ar Fontēna kungu. Vai Fontēns būtu gatavs atkārtot 2005. gada vēlēšanu cirku, kad domē iekļuvušais Silakaktiņš pakalpīgi savu krēslu atdeva miljonāra Ivara Kesenfelda dēlam? Jāšaubās. Ja tā tiks izdarīts, tas labi nebeigsies pašai partijai. Viens šāds rotētājs, kas visiem bija pagalam apnicis- Āris Ozoliņš beidzot nolikts pie vietas.
Visbeidzot nelielas korekcijas ieviesušās arī Liepājā valdošās partijas "Liepājas partijas" jauno domnieku listē. Domāju, ka liepājnieki ilglaicīgio ''sezistu'' Krieviņu izliks aiz durvīm, bet nekā. Biju arī pārliecināts, ka domē atkal sēdēs Imants Resnis, taču viņa vietā cits mūziķis- Valdis Skujiņš, kurš līdz šim kūrējis Kultūras pārvaldes Kultūras projektus. Varbūt tā pat labāk. Ļausim ''Credo'' vīram tagad parādīt savas varēšanas un ļausim klasiskajai nozarei atvilkt elpu!

Tātad- no 15 personām neatminēju 4. Sekojoši jaunā Liepājas dome ir tāda:
Uldis Sesks(Liepājas partija)
Valdis Skujiņš(Liepājas partija)
Helvijs Valcis(Liepājas partija)
Guntars Krieviņš(Liepājas partija)
Gunārs Ansiņš(Liepājas partija)
Oskars Zīds(Liepājas partija)
Jānis Vilnītis(LPP/LC)
Silva Golde(Tautas partija)
Ivars Kesenfelds(TB/LNNK)
Ivars Ķervis(Jaunais laiks)
Steen Lorenz(SCP)
Elita Kosaka(barkašoviešu partija)
Valērijs Kravcovs (SC)
Sergejs Dikterjovs(SC)
Naums Vorobeičiks(SC).

Nedaudz atmiņu par BMX

31. maijā Liepājā norisinājās bērnu rallija "Kurzeme 2009" pirmā atlases kārta. Pasākums bija lielisks un labi organizēts (mans pušelnieks dabūja otro vietu!), bet ne par to. Redzot, cik daudz BMX velosipēdu bērniem un jauniešiem, neviļus atcerējos, ka sazin cik gadus tika runāts, ka beidzot, beidzot, beidzot te tapšot BMX trase. Tika jau izvēlētas vietas...

Iz pagātnes. Atminos 1988. gadu, 1989. gadu un vēl 1990. gadu, kad nodevāmies toreiz tik eksotiskā velosporta valdzinājumam. Tad taču nebija ne to lepno velosipēdu. Riteņu rāmjus, dakšas un stūres tika meistarotas nekur citur kā vien mikrorajonu namu pārvaldēs ar gādīgo santehniķu un metinātāu rokām. Jau tad gaidījām šo mītisko būvi- BMX trasi. Lasīju žurnālu "Liesma", kur tika stāstīts par Valmieras un Jelgavas BMX attīstību. Bet Liepājā nekā un nekā. Un kur tagad ir Valmieras puikas BMX sportā, bet kur liepājnieki? Ehhh....
Nāca pārmaiņas, Atmoda. Atkal nekā. Visbeidzot ar BMX gribēja nodarboties pašu bērni. Nāca tā sauktie treknie gadi. Atkal nekā. Nu esam pie sasitas siles un par BMX trasi liepājnieki neko vairs nedzird. Tikmēr Aizputē trase būs. Vismaz. Brauksim uz 50km attālo Aizputi. Vismaz tuvāk nekā Ventpils, kur ir Liepājai tuvākā BMX trase. Kādas sajūtas? Pirms vēlēšanām tieši laikā, lai padomātu par solījumu izpildi.

Mazliet bilžu no bērnu rallija "Kurzeme 2009": http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:32909/

Bļitkotāju bums un pašvaldības iestāžu bezdarbība Liepājā

Teju pēdējo nedēļu notikums Nr.1 mūsu pilsētā ir bļitkotāju armija, kas burtiski okupējusi Tirdzniecības kanāla kūstošo ledu un abus tā krastus. Daudzi pilsētnieki vien nespēj nopriecāties, cik skaisti izskatās bļitkotāju iedegtās uguntiņas tumšajās diennakts stundās. Pēc zinātāju aprēķiniem tapis zināms, ka 24. februāra vakarā uz ledus vienkopus sēdējuši turpat tūkstotis zemledus makšķerēšanas entuziastu.

Bet interesantākais, ka milzīgu interesi mūsu pilsētas ūdeņi raisījuši mūsu kaimiņzemes iedzīvotājiem. To uz ledus esot bijis vairums. Kāds "Rimi" hipermārketā satikts lietuvietis pat teicās, ka tik labu makšķerēšanas vietu neesot redzējis gadiem ilgi. Viņu lielākā bļitkotāju meka – Nemūnas upe jau sen esot tukša un zivju tur kaut kā pamaz. No vienas puses, kā lai noslēpj prieku, ka Liepāju apmeklē tik daudz cilvēku, kas novērtē mūsu dabas dotumus. Kas zin, kad vēl ko tik neierastu vēl redzēsim, zinot niķīgās Liepājas ziemas.
Taču šos labos pārdzīvojumus krietni bojā aina, kādu liepājnieki ierauga pēc tam, kad vairums bļitkotāju devušies mājās. Praktiski viss kanāla ledus izskatās kā atkritumu izgāztuve vai labākajā gadījumā kā laukums, kurā nesen notikusi kāda liela un trokšņaina uzdzīve. Diemžēl, par šo cūkrakumu atbildīgi ir tie paši, kuru gaismiņas visus mūs vakaros priecēja. Izlasot laikrakstā "Kurzemes Vārds", ka šie bļitkotāji pēc aptuveniem aprēķiniem izvilkuši lomu, kas liktu nobālēt veselai zvejas flotei, rodas jautājums: kas ir šie bļitkotāji un kas ir paša zemledus makšķerēšana? Līdz šim šķita, ka zemledus makšķernieki ir vairāk vai mazāk dabu mīloši cilvēki, kuri vēlas ja ne baudīt vientulību skarbās ziemas dabas apskāvienos, tad vismaz tos labumus, ko māmiņa daba dod. Bet tagad izskatās, ka šī nodarbe tik nevainīga viss nav.
Lietuvieši nebrauca uz Liepāju, lai te pieķēzītu mūsu ledu un izķertu visas mūsu stintes. To jau dara arī vietējie. Un arī tad šo netikumu nedrīkst attiecināt uz visiem. Taču pat tad, ja tikai desmitā daļa ir rīkojusies nekrietni, rezultāts ir atbaidošs. Satraucošākais, ka no ledus mēslus novākt ir praktiski neiespējami, jo tas kūst. Visi atkritumi visticamāk nonāks ezerā un straumes nesti tie nonāks jūrā.
Tā jau nav, ka pie vainas ir tikai makšķerētāji. Atklāti sakot, es joprojām neesmu sapratis, kādēļ pilsētā joprojām nav atrisināta tik pašsaprotama lieta kā atkritumu urnu jautājums? Apstaigājot kanālmalu no Promenādes līdz vecajam dzelzsceļa tiltam un no Ezermalas ielai līdz Tramvaju tiltam, izdevās saskatīt vien dažas nelielas atkritumu tvertnes. Īpaši bēdīga aina bija novērojama pie Promenādes, kur pietauvojušies zvejnieku kuģi. Atkritumu kaudzes, dubļos un slapjā sniegā sabradāto izsmēķu masa raisīja ļoti nepatīkamas emocijas. Pieņemot, ka visi bļitkotāji rīkotos godprātīgi un atkritumus mestu tam paredzētajās vietās, aina tik un tā būtu drūma, jo tādu vietu gluži vienkārši nav vai to trūkst! Kādēļ pilsētas komunālie dienesti šim jautājuma pievērsuši tik mazu uzmanību, nav saprotams. Taisnošanās, ka neviens nevarēja iedomāties, ka tūkstošiem leišu braukšot uz Liepāju makšķerēt, neiztur kritiku. Katru gadu praktiski visus ziemas mēnešus uz ostas ledus ir bļitkotāji. Pat ja ledus nav, bļitkotāju makšķeru kāti slejas no krastmalas abām pusēm!
Ak jā, lasīju, ka Liepājas pašvaldības policijā strādājot 147 kārtības sargi. Uz 2009. gadu šim dienestam būšot iespaidīgs budžets – vairāk nekā miljons latu. Vai tiešām visi pašvaldības policisti bija tik aizņemti ar citiem darbiem, ka nevarēja vismaz ar savu klātbūtni disciplinēt makšķerētāju armiju? Par to, ka policijas klātbūtne būtu svarīga kaut vai dēļ tā, ka 500 un vairāk cilvēku atrašanās uz nedroša ledus jau ir ievērības cienīgs fakts.
Kā liepājnieks esmu satraukts, kādēļ pilsētas komunālie dienesti un pašvaldības policija nav spējusi vismaz kontrolēt notiekošo. Būtu skaisti, ja Liepāja iemantotu bļitkošanas galvaspilsētas slavu, nevis kļūtu slavena ar lielu netīrību vai, pasarg Dievs, kādu nelaimi, kas varētu notikt uz ledus.
P.S. Bļitkotāji galerijā te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31191/

Reiz bija plāni

Atceros, ka 2006. gada vasarā Liepājas puses plašsaziņas līdzekļos izskanēja, ka Liepājas pašvaldība no NBS Gaisa spēkiem bez atlīdzības pieņēmusi trīs krietni nolietotas lidmašīnas. Vismaz toreiz esot bijusi iecere, ka tas tiks izmantotas Jauno tehniķu stacijas planieristu pulciņa darbības nodrošināšanai kā uzskates līdzekļi. Pagājuši vairāk nekā divi gadi bet par šo ieceri klusums. Varbūt kāds zin, kā šī labā iecere attīstījusies. Jebšu tā nav realizējusies? Personīgi es būtu bijis ļoti priecīgs, ja kāds Liepājas lidostas stūrītis tiktu nodots šādu lidaparātu novietošanai un vēlāk taptu neliels apskates objekts, pievienojot jau divus gadiem ilgi lidostā stāvošus padomju militāros reliktus.

Ziņa par šo tēmu: http://www.liepaja.lv/events.php?id=1216&category=all&action=event&category=47&eid=5642

Kā izrādās...

Liepājas domes rīkotajā konkursā par pilsētas attīstības politikas analīzi, kura rezultātā vairāk nekā 16 tūkstoši latu pašvaldības naudas iztērēti par 13 lappuses garu sliktā latviešu valodā sarakstītu un vidusskolēna līmeņa padomiem pilnu sacerējumu, nevajadzīgajiem pretendentiem izvirzīti būtiski augstāki uzdevumi nekā tā uzvarētājam – eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzņēmumam VVF Consulting, ziņo Lato Lapsa laikrakstā "Neatkarīgā". Turklāt pašvaldībā dzirdēts pat neoficiāls skaidrojums, ka šis pseidokonkurss bijis sava veida pateicība eksprezidentei par viņas ražīgo astoņu gadu darbu Latvijas un arī Liepājas labā... Nu ko tur brīnīties, tā jau domāju ne tikai es. Taču, ka šī lieta ir austa tik primitīvi, neticēju. Biju iedomājies, ka Liepājas pašvaldībā šīs lietiņas kārto mazliet prātīgā un viņi varēja apjaust, ka Kanādas madāma mīl veikt provocēšanu.
Vai tas ir sākums, lai Uldi Sesku ar šo idiotisko kundzes "podstavu'' noēstu? Dzirdēts, ka esot kāds cits mēra kandidāts, pareizāk sakot- kandidāte no oranžo vidus. Bet kas mums to teiks...

Publikācija pilnībā lasāma te: http://www.nra.lv/zinas/10961-liepajas-vvf-konkursa-nevajadzigie-pretendenti-atsijati-jau-laikus.htm

Liepājas mērs māžojas

18. oktobrī vai visa Latvija vārījās, uzzinot, ka bijusī prezidente par 16 190 Ls uzrakstījusi gaužām nožēlojamu domrakstu par ''Liepājas attīstību''. Bet izlasot šodienas "Neatkarīgo", atkal šoks. ''Liepājas domes speciālisti vēl vairākus mēnešus pētīs, kuri ieteikumi no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzņēmuma VVF Consulting radītā 13 lappuses garā un 16 tūkstošus latu izmaksājušā domraksta ir "vērā ņemami", laikrakstam paziņojis pilsētas mērs Uldis Sesks.
Tā vietā, lai atzītu, ka Liepājas dome ir piekāsta un atprasītu no madam Freibergas un viņas kunga tos nodokļu maksātāju iztērētos 16 190 Ls, Liepājas mērs sāk māžošanos. Nu labi, tuvojas vēlēšanas, uz ielas palikt negrib neviens, bet ir taču jābūt kaut kādam veselam saprātam un godam. Vai tiešām šo Freibergas murgu vajadzētu tagad attaisnot, labot tajā gramatikas un stila kļūdas, un mēģināt to iedzīvināt? Galu galā, ja es aizeju uz veikalu un nopērku smirdošu desu, kurai turklāt ir norādīts iztecējis lietošanas laiks, es to nesu atpakaļ un sūdzos. Šajā gadījumā eksprezidentes kundze Liepājai iesmērējusi "beigtu zivi", bet pilsētas mērs vairās atgriezt šo smirdošo produktu tā pārdevējam. Un lūk, kas lasāms laikrakstā: ''uz jautājumu, vai ar uzņēmumu noslēgtajā līgumā ir paredzēta iespēja nekvalitatīva produkta saņemšanas gadījumā nemaksāt visu paredzēto summu vai arī iespēja lietot kādas citas sankcijas, U. Sesks atbildēja, ka viņš vispār neatceroties, kāds līgums noslēgts: "Tad jums ir jāzvana pirmdien. Ko jūs vēl gribat zināt? Vai jums nepatika mana atbilde?"'' Un sakiet vēl, ka tā stipendiātu lieta ir mīts...

P.S. 18. oktobra publikācija no "Neatkarīgās" pilnībā lasāma te: http://www.nra.lv/zinas/10214-liepaja-vvf-padomus-petisot-vel-menesiem-ilgi.htm

Liepājas dome no eksprezidentes saņem muļķīgus padomus par 16 190 latiem

Kaut šī absurdā padarīšana, par kuru šodien vēstī vairāki plašsaziņas līdzekļi, nav jaunums, tomēr man kā liepājniekam ir kauns lasīt šodienas laikrakstu "Neatkarīgā", kur lasāms Lato Lapsas raksts "Liepājas dome no VVF saņem padomus par 16 000 latu".
"Trīspadsmit lappuses garš sacerējums sliktā latviešu valodā ar vidusskolēna līmeņa padomiem, ko parakstījusi Vaira Vīķe-Freiberga, ir Liepājas domes taustāmais ieguvums no 16 190 latiem.Tie eksprezidentes uzņēmumam samaksāti ", raksta laikraksts. Un patiesi, rodas tikai viens jautājums: kā nav kauna? Ja Liepājas pašvaldība bija lēmusi Vairu Vīķi Freibergu kaut kādā veida gratulēt par, iespējams, labu astoņu gadu darbu, to varēja izdarīt daudz cienīgākā veidā, nevis tik nekrietni tērējot pilsētas iedzīvotāju naudu. Bez tam, vai tad savā prezidentēšanas laikā Freibergas kundze ir rādījusi kaut vienu reizi, kad viņas zināšanas pašvaldības jautājumos būtu tik pietiekamas? Labi. Sen taču zināms, ka šādu pseidoprojektu rakstīšana ir gaužām izplatīts korupcijas paveids. Netrūkst labdaru, kas nolīgst kādu ārkārtīgi dārgu "speciālistu" par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, lai taptu kāda vīzija vai projekts. Tādi tiek pasūtīti ne pirmo un ne pēdējo reizi. Galvenā bēda, ka kundze, labi apzinās savu neomesiānisko tēlu, kuru viņa ar lielu sparu veidoja visus prezidentēšanas gadus. Daudzi tautieši ar putām uz lūpām ņems lietussargu un pēc kundzes kaujas sauciena dosies šturmēt i Saeimu, i Prezidenta pili, i telegrāfu. Viņa ļoti labi zin, ka, izveidojot savu mesiānisko spēku, garantēta iekļūšana Saeimā ar vismaz ceturdaļu vēlētāju balsīm. No kundzes mutes skanējuši gan pārmetumi Ventspils Aivaram, gan Mākoņu Andrim. Joprojām kundze neliedz savu viedokli kādam medijam, lai iedotu dunku kāda amatvīra mīkstajā pavēderē. Viņa zin, ka viņas bīstas. Un tomēr, viņa paņēma 16 190Ls un "uzmeta" oranžo Liepājas domi...

Ja kāds prasīs, kas lielāks bubulis, man visvairāk atmiņā palikusi prezidente, kura par visu varu centās grozīt valsts valodas likumu, aktīvi lobēja vienas etniskas grupas ekonomiskās intereses, regulāri savās runās pauda nostāju, par kādu jebkuras valsts tauta savu priekšgājēju izdzītu no prezidenta mītnes ar sūdainu koku. Atvainojos par izteicienu. Ak, kāds interesenats ieteikums no Freibergas kundzes puses- akcentēt Liepājas kultūrvēsturisko mantojumu: cara kūrorts, nozīmīgs ebreju centrs, stratēģiskas militārās lomas pilsēta nocietinājumi, kara osta. Kā jaušams, bez tā šis cilvēks nevar iztikt nekādi. Un tā jau ir vai nu apsēstība, vai pataloģisks fetišs.
P.S. Pilns Lato Lapsas raksts izlasāms te: http://www.nra.lv/zinas/10126-liepajas-dome-no-vvf-sanem-padomus-par-16-000-latu.htm
Savukārt portāls TVNET izvietojis šī ārprātīgā "dokumenta" skanējumus: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=566359