Nedaudz atmiņu par BMX

31. maijā Liepājā norisinājās bērnu rallija "Kurzeme 2009" pirmā atlases kārta. Pasākums bija lielisks un labi organizēts (mans pušelnieks dabūja otro vietu!), bet ne par to. Redzot, cik daudz BMX velosipēdu bērniem un jauniešiem, neviļus atcerējos, ka sazin cik gadus tika runāts, ka beidzot, beidzot, beidzot te tapšot BMX trase. Tika jau izvēlētas vietas...

Iz pagātnes. Atminos 1988. gadu, 1989. gadu un vēl 1990. gadu, kad nodevāmies toreiz tik eksotiskā velosporta valdzinājumam. Tad taču nebija ne to lepno velosipēdu. Riteņu rāmjus, dakšas un stūres tika meistarotas nekur citur kā vien mikrorajonu namu pārvaldēs ar gādīgo santehniķu un metinātāu rokām. Jau tad gaidījām šo mītisko būvi- BMX trasi. Lasīju žurnālu "Liesma", kur tika stāstīts par Valmieras un Jelgavas BMX attīstību. Bet Liepājā nekā un nekā. Un kur tagad ir Valmieras puikas BMX sportā, bet kur liepājnieki? Ehhh....
Nāca pārmaiņas, Atmoda. Atkal nekā. Visbeidzot ar BMX gribēja nodarboties pašu bērni. Nāca tā sauktie treknie gadi. Atkal nekā. Nu esam pie sasitas siles un par BMX trasi liepājnieki neko vairs nedzird. Tikmēr Aizputē trase būs. Vismaz. Brauksim uz 50km attālo Aizputi. Vismaz tuvāk nekā Ventpils, kur ir Liepājai tuvākā BMX trase. Kādas sajūtas? Pirms vēlēšanām tieši laikā, lai padomātu par solījumu izpildi.

Mazliet bilžu no bērnu rallija "Kurzeme 2009": http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:32909/

Aizputes atvasaru baudot

Gandrīz pa vidu starp Liepāju un Kuldīgu stāv pilsēta, kas senāka par daudzām citām Latvijas pilsētām. Tajā mīt vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.

Aizputei pilsētas tiesības piešķirtas 1378. gadā, trīs gadsimtus agrāk nekā Liepājai.

Līdz 13. gadsimtam Tebras upes labajā krastā atradās nocietināta kuršu pils Beida, kas bija viena no senās kuršu zemes Bandavas centriem. Šajā pašā gadsimtā Aizputes apkārtnē ienāk vācu krustneši. Notiek sīvas cīņas starp iekarotājiem un kuršiem. Aizpute kļuva par varenu pilsētu, kurā bija bruņinieku pils, baznīca un osta. Pie pils izveidojās amatniecības un tirdzniecības centrs. Cauri pilsētai gāja Rīgas– Prūsijas satiksmes ceļš. Tebras upe bija svarīgs satiksmes ceļš, pa kuru kuģoja kuģi. Pie Tebras ietekas Sakas upē izveidojās osta. Tagad upe izskatās pēc strauta, bet vietām līdzinās dīķim. 15. gadsimtā Aizpute bija Latvijas nozīmīgāko pilsētu skaitā. Bet 1602. gadā pilsētā plosās mēra epidēmija, kurā iet bojā gandrīz visi iedzīvotāji.

1254. gadā Aizputē tika uzcelta baznīca, kas pārbūvētā veidā saglabājusies līdz mūsdienām. Pirms tam te atradās atradās seno kuršu pilskalns un pils Beida.

Vietām Aizpute atgādina kādu tik daudzās ainiņās redzētu senpilsētu.

Te uzstādītas divas turbīnas, kas ar Tebras upes ūdeni ražo elektrību. Šodien vecās ūdens dzirnavas kalpo kā mājvieta mazajai spēkstacijai.

1795. gadā pēc Kurzemes novada pievienošanas Krievijai Aizpute kļuva par apriņķa centru. Iedzīvotāju skaits palielinājās, jo šeit atļāva apmesties žīdiem no Lietuvas. Viņu vajadzībām tapa sinagoga. Tagad namā ir Aizputes kultūras nams. Bet skursteni grezno latviešu stārķu ligzda.

Kāda Aizputes pagalma ainiņa.

Šo namiņu pazīst visi, kas reiz bijuši Aizputē.

Arī aizputnieks.

2005. gada septembris.