Gandrīz pa vidu starp Liepāju un Kuldīgu stāv pilsēta, kas senāka par daudzām citām Latvijas pilsētām. Tajā mīt vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.
Aizputei pilsētas tiesības piešķirtas 1378. gadā, trīs gadsimtus agrāk nekā Liepājai.
Līdz 13. gadsimtam Tebras upes labajā krastā atradās nocietināta kuršu pils Beida, kas bija viena no senās kuršu zemes Bandavas centriem. Šajā pašā gadsimtā Aizputes apkārtnē ienāk vācu krustneši. Notiek sīvas cīņas starp iekarotājiem un kuršiem. Aizpute kļuva par varenu pilsētu, kurā bija bruņinieku pils, baznīca un osta. Pie pils izveidojās amatniecības un tirdzniecības centrs. Cauri pilsētai gāja Rīgas– Prūsijas satiksmes ceļš. Tebras upe bija svarīgs satiksmes ceļš, pa kuru kuģoja kuģi. Pie Tebras ietekas Sakas upē izveidojās osta. Tagad upe izskatās pēc strauta, bet vietām līdzinās dīķim. 15. gadsimtā Aizpute bija Latvijas nozīmīgāko pilsētu skaitā. Bet 1602. gadā pilsētā plosās mēra epidēmija, kurā iet bojā gandrīz visi iedzīvotāji.
1254. gadā Aizputē tika uzcelta baznīca, kas pārbūvētā veidā saglabājusies līdz mūsdienām. Pirms tam te atradās atradās seno kuršu pilskalns un pils Beida. 
Vietām Aizpute atgādina kādu tik daudzās ainiņās redzētu senpilsētu.
Te uzstādītas divas turbīnas, kas ar Tebras upes ūdeni ražo elektrību. Šodien vecās ūdens dzirnavas kalpo kā mājvieta mazajai spēkstacijai.
1795. gadā pēc Kurzemes novada pievienošanas Krievijai Aizpute kļuva par apriņķa centru. Iedzīvotāju skaits palielinājās, jo šeit atļāva apmesties žīdiem no Lietuvas. Viņu vajadzībām tapa sinagoga. Tagad namā ir Aizputes kultūras nams. Bet skursteni grezno latviešu stārķu ligzda.
Kāda Aizputes pagalma ainiņa.
Šo namiņu pazīst visi, kas reiz bijuši Aizputē.
Arī aizputnieks.2005. gada septembris.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru