Laiks visiem doties uz pludmali!

Vaiņodes ielas galā jauka vasaras kafejnīca.

Liepājas pludmale ir burvīga. Jūsmoju par kopš brīža, kad to vien atceros agrā bērnībā. Ejot uz to ar vecākiem, palikušas daudzas atmiņas- kā virs galvām lidinājās padomju armijas helikopteri, kā pie horizonta ar lielu ducināšanu slīdēja melnu zemūdeņu kontūras, kā 22:00 gar jūras krastu brauca traktors ar arklu un uzara joslu. Atceros arī tās retās un brīnumainās reizes, kad ļaužu pārpilnā pludmalē ieradās autoveikals, kurā varēja nopirkt siltu limonādi.
Savukārt kopš Liepāja līdz ar valsti tapusi par brīvās pasaules daļu, taisni vai jābrīnās par to, cik maz izmantojam lielisko iespēju, ko mums sniedz milzīgā pludmale. Varbūt vien BBP un viss. Leiši ar savu Palangu varētu mūs apskaust: Liepājas pludmales burvīgās un baltās smiltis, kas plešas milzīgā joslā no ostas moliem līdz par leišmalei, ērta atnākšana, ērta atbraukšana. Beidzamos gados še tiek uzstādītas arī tik vajadzīgās tualetes. Ir gan gružu kastes, gan pārģērbšanās kabīnes. Arī glābšanas stacijas ir abos galos. Šogad lielisks jaunums- veselas divas pludmales kafejnīcas. Pirmo reizi vēsturē kafejnīca Vaiņodes ielas galā. Pabiju. Izvēle bez šaubām diezgan pieticīga, toties cenas pieņemamas. Vienkārši vēl viena izcila vieta patīkamai laika pavadīšanai.
Īsts paradīzes stūrītis ir Liepājas pludmale, vēlreiz secinu. Tikai īsti nesaprotu, kādēļ svētdienā, kad bija tik silts un saulains, pludmalē tik maz ļaužu?

Kaitotāji

Putām šķīstot, vējam pakaļ!

Līdz ar vējaino laiku, zvilnēt pludmalē gan palicis mazāk omulīgi, taču radusies burvīga iespēja aktīvā sporta cienītājiem. Arīdzan malā stāvētājiem interesanti. Kur gan vēl var redzēt šādu ekstremālo sportistu rosīšanos, ja ne Liepājas saulainajā pludmalē?

Ziema, ej prom!

Kaut tuvojas marta vidus, ledus joprojām ieskauj pludmali.

Teikšu atklāti, man šie arktiskie skati Liepājā jau sāk nomākt. Protams, atšķirībā no iepriekšējo gadu dubļu ziemām, šī ir īsti kanoniska ziema- no zvana līdz zvanam. Protams, ir krietni patīkamāk, ja kājas nosalušas sniegā, nevis piemirkušas slapjos apavos dubļu un netīrumu putrā. Un tomēr, ziema, ej projām!

Slēpju sliedes

Liepājas pludmalē vairs nesauļojas. Tagad tikai uz slēpēm!

Atminos, ka visas bērnības ziemas pavadītas tieši te- Liepājas pludmalē, mežiņā un kāpās, kur simtiem slēpotāju metās baudīt ziemīgo sporta veida burvību. Līdz ar ziemu klejošanu pa citām zemēm, liepājniekiem slēpes nācās nolikt malā. Bija tādi, kas tās vieglprātīgi izmeta un nu kož pirkstos, ka jaunas dārgas, bet slēpot tik ļoti gribas. Principā, es runāju par sevīm...

Pēdas pludmales sniegā

Pēdas pludamles sniegā. Tiesa, plikas kājas te nav rādijušās.

Saulriets. Auksti, bet skaisti. Pat neticās, ka nieka četrus mēnešus atpakaļ pa šo plumdali varēja staigāt plikām kājām. Lai gan, cik ilgi, un atkal klāt pavasaris. Vien četri mēneši un būs silts kā vasarā!

Neierasti

Gluži tepat izskatās, taču kājām mērojams gana tāls ceļš.

Šodien pabiju uz Dienvidu moļa, domās, ka šo to paķeršu ar savu Rokinon 500mm ED. Nekādu brīnumu neatgadījās, taču ievēroju, cik neparasts skats uz Liepāju ar tik pietuvinošu objektīvu. Pirmkārt acīs iekrita šī bilde. Ja neatpazīstat, kas tur redzams, tad pateikšu priekšā, ka deviņstāvu mājas Klaipēdas un Vaiņodes ielas krustojumā.

Liepājnieki bauda bezlietus laiku

Lai vai cik auksts, tomēr liepājniekus tas nebiedē.

6. decembrī Liepājā bija sauss laiks. Viena no nedaudzajām dienām, kad no gaisa nekas nekrita lejā. Taču tai pat laikā drēgns un pagalam vēsi. Taču pludmalē ļaužu netrūka. Gribas cilvēkiem svaigo jūras gaisu. Gribas ieelpot rudens un ziemas mijas drēgno skābekli!

Poļu "Romanka" Kurzemes smiltīs

Poļu tankeris "Romanka" pamatīgi atdzīvinājis vienmuļo rudens ainavu.

Atzīšos, kad izdzirdēju, ka pie Akmeņraga uz sēkļa uzskrējis kuģis, iedomājos, ka tas noticis kaut kur Ventspils pusē vai pat vēl tālāk- Vidzemes pusē. Nu nekādi nespēju iedomāties, ka pie Liepājas kādai vietai var būt nosaukums Akmeņrags. Gluži vienkārši, ka tur nekādu akmeņu nav. Bet ne par to. Līdz ko noskaidrojās, kas un kur, skrēju bildēt. Nu kad gan vēl varēs redzēt ko tik eksotisku kā kuģis pludmalē.
No ziņām sapratu, ka kuģis izskrējis krastā tieši pretīm viesu namam "Laikas". Būdams privātuma respektējošs, nolēmu pašā viesu nama sētā nebraukt, bet apstāties mazliet tālāk uz ceļa. Un tā bija mana kļūda. Pa lietaino un vējaino pludmali nācās brist tā, ka līdz kuģim nonācu līdz kauliem slapjš. Un atpakaļ tik un tā caur viesu nama sētu vien nācās iet. Pārāk stipri gāza lietus. Un ieraudzīju, ka viesu nama apkārtne burtiski ir nobradāta. Tātad, cilvēku interese liela, kaut kuģis tur stāv tikai diennakti. "Laiku" saimnieku vietā par apstāšanos ņemtu pa latam. Un ceļu krustojumos uzliktu kaut ar marķieri uzzīmētās norādes, kur kuģi atrast un kur ērti apstāties. Šiem grūtajiem laikiem viesu namam būtu gana labi ienākumi.

Bet te bildes: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622892888360/.

Vēja ķeršana

Atzīšos, pat nezinu, kā sauc šo pārvietošanās veidu un nodarbi, taču izskatījās vareni!

Un ja ne Liepājā, kur vēl ko tādu varētu darīt? Manuprāt tieši tādiem sporta veidiem kā sērfošana, kaitošana, burāšana utt. steidzami ir jāsāk sevi pieteikt vēl skaļāk. Jo lai nu vai kas, bet vēja, ūdeņu un plašu vietu, kur to visu darīt, ir pāri pārēm.

Karostas katedrāle no jūras puses

Esot uz Ziemeļu mola, Karostu ieraudzīju rudenīgu un skaistu.

Esot pašā pilsētā, par skaistumu bieži vien aizmirstas. Taču paejot mazliet tālāk, atkal un atkal atceros, cik daudz skaista un varena Liepājā atrodams. Lai gan būšu netaisns, ja teikšu, ka tā pati Karosta nav mainījusies. Ir jau ir. Sakārtota ir daudz, daudz vairāk.

Supersaulrietu septembris

2009. gada 17. septembrī, pludmalē, Pērkones ielas galā.

Latvijā joprojām trako krīzes rēgs, liekot ļaudīm ar bažām gaidīt krīzes bedri, kas iestāšoties ziemā. Taču par spīti visam Dievs svētī Latviju, neskatoties uz to, ka maz esam to pelnījuši. Proti, kad pēdējo reizi esat piedzīvojuši, ka vasara turpinās no no jūnija vidus līdz septembra vidum? Vai tā nav brīnišķa žēlastība, ko?

Igauņu prieki par Liepājas viļņiem

2009. gada 11. septembrī, Karostā.

Laiks izcils. Saule spīd. Vējš. Liepājas platuma grādiem neliels. Jūrā maziņi vilnīši. Cilvēkiem labs prāts, jo ir atvasara. Pie “Rietumkrasta” burātāju konteineriem ieraugu zēnus džipā ar igauņu numura zīmēm, stumjot ūdenī piekabi ūdens motocikliem. Šie par mūsu pludmali sajūsmā. Teju katru nedēļu mērojot ceļu no Tallinas uz Liepāju, lai ar ūdens motocikliem pa viļņiem lēkātu. Nekur Igaunijā tik lielu viļņu neesot. Vēl līdzīgi viļņi esot starp Ventspili un Liepāju, nosaukumu vietai viņi neatcerējās. Tad nu lūk, cik superīgā zemē mājojam!

Nepadevīgais plosts

2008. gada 7. decembris, Liepājas pludmalē.

Laiks bija gluži mierīgs un patīkami dzestrs, kad jūras krastam pietuvojās kuģis. Tieši šajā laikā pie Liepājas krastiem bija nogrimis zvejas kuģis "Beverīna'', tādēļ šķita, ka meklēšanas darbi saistīti ar to. Bet nē, vīri mēģināja no smiltīm izvilkt 23. novembra vētrā krastā izpūsto plostu. Diemžēl 7. decembrī vilkšana nebija veiksmīga.

Mazliet vairāk bilžu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30214/ un te: http://rekurzeme.lv/photogalleries/Aigars_P/content.html?g_id=137

Vētra izskalo plostu

2008. gada 24. novembris, Liepājas pludmalē.

Baisa rudens vētra dzenā sniegpārslas, kas mijas ar lietu. Drēgns, pirksti salst, deguns nejūtīgs. Īsts Liepājas rudens. Un, ejot pa jūras ieņemto pludmali, acu skatam paveras neticama aina- krastā izskalots plosts.

Kuģu ceļa zīme

2008. gada 13. jūlijā, Liepājas pludmalē pie Dienvidu mola.

Esot pie Dienvidu mola, vēlreiz nofotografēju šo ostas signālgaismu tornīti jūrā. Atnākot pēc vairākiem mēnešiem ieraudzīju, ka šī torņa jūrā vairs nav. Bet par to vēlāk.

P.S. Te šis tornis redzams 2004. gadā: http://www.liepajnieks.lv/2009/03/signalugunis.html

Sākas vētru laiks

2007. gada 16. septembris, Karostas fortos pie jūras.

Līdz ar pirmajām septembra vētrām ir skaidrs, ka rudens ir klāt. Tāda ir Liepājas un jūras daba. Bez vētrām un vēja nekādi.

Smilšu Trīsvienības baznīca

2007. gada augustā Liepājas pludmalē tika saceltas varenas smilšu skulptūras.

Lielākā no tām bija šī te. Izmēros iespaidīgā, kuras virsotni rotāja tornīši, kādi ir Sv. Trīsvienības baznīcai.

Salta ziemas pēcpusdiena

Liepājas pludmale 2005. gada janvāra pēcpusdienā- ne miņas no vasaras burvības

Vēl mazliet un liepājnieki būs aizmirsuši kāda izskatās aizsalusi jūra. Bet patinat filmu uz atpakaļ. Atceraties 2003. gada ziemu? Lūk, te var redzēt: http://www.liepajnieks.lv/2007/12/t-nav-arktika.html

Liepāja no Bernātiem

Vasara? Nē! Vienkārši silta gada nogale. Neticami? 2004. gadā tā bija.

Pilsētā esot, nekādas lielas atšķirības elpojot nejūtam. Taču, kad izbraucam ārpus pilsētas, skaidrā laikā ir redzams, ko elpojam savās plaušās. Dūmu un citu nelabumu gana. Pat bildē redzams.

Liepājā visskaistākie saulrieti

Ja neesat liepājnieks, tad jums šie skati nav ikdiena

2004. gada vasaras vakars. Jūras sāļā smarža. Siltas smiltis. Virs galvas lido kaijas, kuru klaigas atbalsojas kāpās. Šur tur skan bērnu smiekli, kas pļuņčajas pirms pirmā sēkļa. Tālumā sasaucas dobjās kuģu taures. Tā ir Liepājas jūrmala.

Vairāk saulrieti ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31798/