Krāmu tirgus

Kam nevajadzīgas lietas, kam vajadzīgas lietas.

Daudzās pasaules valstīs ir tādi kā krāmu tirdziņi. Piemēram, Anglijā tur var nopirkt sākot no vecām automašīnu numura zīmēm, beidzot ar pakaviem. Sākot no misiņa durvju zvaniņiem, beidzot ar nodeldētu futbola bumbu, kuru reiz spārdījuši angļu labākie futbolisti.
Reiz visiem liepājniekiem arī bija labi zināms, ka Jaunliepājas tirdziņā atrodams krāmu tirgus. Arī tur varēja nopirkt kādu noderīgu loriņu, antikvāru monētu vai to, kas citam vienkārši kļuvis lieks. Tad tika lemts, ka krāmiem Jaunliepājā vairs nav vietas, tādēļ to ierīkoja Karostā. Diemžēl šīs pārmaiņas krāmu tirdziņu pamatīgi izmainīja. Un visticamāk ilgi vairs nebūs jagaida, kad tiks lemts, ka šādam krāmu tirdziņam Karostā nav vietas.

Baltops 2010 nonāk arī līdz Liepājai

Karosta aizvien vairāk paliek par Kara ostu.

Par plašajām mācībām Ventspils pusē, kurās raksta teju visi mediji, šodien bija iespēja pārliecināties arī liepājniekiem, jo šodien ap 12:00 militāro mācību “Baltops 2010″ ietvaros Liepājā ieradās militārais konvojs ar ASV bruņutehniku Latvijas karavīru pavadībā. Uz aptuveni vienu stundu konvojs izvietojās pie Jūras spēku mācību centra Atmodas bulvārī, kur to apsargāja zemessargi. Jau 13:00 konvojs devās atpakaļceļā, taču pietika ar šo īso brītiņu, lai liepājnieki pamanītu militāristu rosīšanos. Pamanīju arī kādu kuriozu, kad kāds automašīnas vadītājs, kura mašīnu rotāja Krievijas karodziņš, steidza to novākt, ieraugot zemessargus ar automātiem…

Nedaudz bilžu var aplūkot te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624250978370/

Gaisa spēki pie Jūras spēkiem

Gaisa spēku helikopters Mi-17mtv ērti jūtas pie Ūdenslīdēju skolas.

Jau sen gara acīm redzēju ainu, ka Liepājā, jūras krastā stāv helikopters, kas profesionālu lidotāju vadīts spētu pacelties debesīs, lai dotos glābt nelaimē nonākušos. Atceroties traģēdiju ar "Beverīnu", šīs sajūtas bija dubulti stipras. Bet nu, cierājot gar Karostas piekrasti, pie Jūras spēku Ūdenslīdēju mācību centra ieraudzīju, ka tur helikopteru laukumā stāv viens no četriem Gaisa spēku Mi-17mtv. Tiesa gan, vai šis te apmeties uz ilgāku laiku vai vienkārši pilda kādu uzdevumu, zināms man nav.

Lielais un mazie

Leišu milzis un bļitkotāji.

Kad tāds milzis zēģelē pa jūru, no krasta nemaz tik traki neizskatās. Bet kad Karostas kanālā aizgāju vērot bļitkotājus, nepamanīt kuģa apmērus un cilvēkus- blusiņas bija neiespējami. Iespaidīgi.

Aiziet jūriņā!

Itāļu tankeris "Granato" pamet Liepāju.

Saulainajā sestdienas pēcpusdienā ieraudzīju, ka Karostu pamet kāds kuģis, kurš nes visai interesantu vārdu- "Granato". Ja tas ir tas, ko es domāju, tad varen kareivīgi.

Kalpaka tilta laternas

Tiltu atjaunoja, bet tās lampas...

Jau kopš pērnā gada vasaras gribēju pieiet un tās izpētīt. Nu kaut kā galīgi garām ar tām atjaunotā Kalpaka tilta laternām. Rodas sajūta, ka tās ir pagaidu lampas. Katrā ziņā ar tiem melnajiem plastmasas savilcējiem pievilktie vadi un prastā kāpņu telpu lampa man pamatīgi bojā noskaņojumu. Es vismaz ceru, ka nākotnē tām paredzēta kāda atbilstošāka maiņa.

Ak jā, par tā jaunās tilta daļas atšķirībām reiz jau rakstīju: http://www.liepajnieks.lv/2009/09/atrodiet-atskiribas.html

Bļitošanas neprāts atkal iet vaļā

Braucot pāri Kalpaka tiltam un redzot, cik tuvu kuģu ceļam tup bļitkotāji, auksti kauli metas...

Pagājis nedaudz laiciņa, kopš neesmu ierakstījis savas fotopiezīmes par Liepāju. Piedodiet, ka tā, jo biju mazliet izskrējis. Nu esmu atkal kaujas gatavībā.
Vai ziniet, kas man ieleca acīs tikko biju atgriezies Liepājā? Bļitkotāji. Ziniet, kas vēl? Bļitkotāji. Pats neticamākais, ka šie ne tikai atkal ieņēmuši Tirdzniecības kanāla ledu, bet nu arī Karostas kanāla ledu, ko ik pa reizei salauž ostā ienākošie kuģi!
Dažas bildes te: http://www.photoblog.com/prusis/2010/02/15/bitkotju-trakums-liepj.html.

neLiepāja

Tie, kas braukā ar Krievijas karodziņiem mašīnās, nez kādēļ priekšroku nedod viss šai vietai, bet ērtai dzīvošanai, piemēram Ezerkrastā vai Vecliepājā.

Nez vai kāda Krievijas pilsēta Tālajos Austrumos vai kas cits. Taču liepājnieki varbūs atpazīs mūsu pašu Karostu. Baltijas iela Karostā ir viena no ielām, kas skaidri vizualizē, kāda varēja būt Liepāja, ja Latvija nebūtu atguvusi neatkarību.

Ostas akvatorija

Ar teleobjektīvu no Karostas, kur vasarās plosās burātāji, ostas moļi un vilņlauži izskatījās vareni. Un tad vēl tā laime, ka saule parādījās.

Kad spīd saule, par to nemaz nedomāju, Taču, kad saules nav, tad gan par saules gaismu vien gribas domāt. Un redzi, vakar tāds brīnums. Bija tik drēgns un apmācies laiks, kad pašā pēcpusdienā pēkšņi tik spilgti dzeltena saule pie debesīm parādījās. Un man par laimi- rokās bija mīļais fotoaparāts.

Ļoti dziļš baseins

5 metrus dziļais ūdenslīdēju baseins Karostas ūdenslīdēju mācību centrā.

20. novembrī Liepājā dislocētās militārās vienības organizēja Atvērto durvju dienu visās garnizona vienībās. Kopā ar dēlu cītīgi izstaigājām Jūras spēku bāzi Roņu ielā 2, apmeklējām "Alkmaar" klases mīnu meklētājus 84. piestātnē, savukārt pēc tam devāmies uz 89. piestātni, kur pietauvots Jūras spēku flagmanis "Virsaitis" A-53. Tālāk mūsu ceļš veda uz Karostu, kurā apmeklējumu sākām ar Ūdenslīdēju skolas apmeklējumu, bet tad sekoja krietna ekskurisja pa Jūras spēku mācību centru un unikālo Virsnieku sieta pili.

Vairāk par pašu dienu te: http://www.aigarsprusis.lv/2009/11/atverto-durvju-diena-armija.html.

Atvērto durvju diena armijā

Šodien piepildījās viena no manām senām iecerēm- apmeklēt Liepājā dislocētās karaspēka vienības. Kopā ar dēlu cītīgi izstaigājām Jūras spēku bāzi Roņu ielā 2, apmeklējām "Alkmaar" klases mīnu meklētājus 84. piestātnē, savukārt pēc tam devāmies uz 89. piestātni, kur pietauvots Jūras spēku flagmanis "Virsaitis" A-53. Tālāk mūsu ceļš veda uz Karostu, kurā apmeklējumu sākām ar Ūdenslīdēju skolas apmeklējumu, bet tad sekoja krietna ekskursija pa Jūras spēku mācību centru un unikālo Virsnieku sieta pili.

Mazliet iz padomju laika šarma Roņu ielas bāzē.

Sākšu ar, ka uzzināju par kolosālu iespēju apmeklēt Liepājas garnizonā dislocētās vienības. Kā zināms, šo vienību ir pietiekami daudz, tādēļ nācās atteikties no iespējas paviesoties Zemessardzes 1. novada štābā Dārza ielā 4/8. Protams žēl, taču, kā bija lasāms, apmeklējuma laiks bija no 10.00 līdz 15.00. Visu atvēlēto laiku lieti izmantojām.

Roņu ielas bāzē
10.00 bijām Roņu ielā 2, kur bāzējas Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālo nodrošinājuma centra štābs un Jūras spēku flotile. Tā kā štābā bildēt teicās nevarēs, izvēlējos doties tieši tur, kur bildēt ir brīvi. Apskatot šo karaspēka daļu, bija redzams, cik tajā joprojām daudz liecību par agrākajiem gadiem. Baisās okupācijas karaspēka silikāta ķieģeļu ēkas, milzīgi asfaltēti plači, garāžu rindas, betona žogi ar dzeloņstieplēm. Taču redzams, ka teritorija gadu laikā pārvērsta līdz nepazīšanai. Redzams, ka te notikusi lāpīšanās gados, kad Latvijas armijas budžets bija niecīgs, bet vietām redzams, ka labklājības gados tapušas iespaidīgas būves kā Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma apkalpošanas centrs un Jūras spēku orķestra nams. Tieši par pēdējo visdrūmāk. Orķestris bija pirmklasīgs, ēka varena, bet orķestri faktiski likvidēja. Mazliet drūmi (par to jau rakstīju agrāk). Taču, paskrienot nedaudz uz priekšu, pārsteidza, ka paši jūrnieki nemaz tik pesimistiski nebija viss.

Par šīs vietas piederību kara jūrniekiem liecināja ne tikai ostas un kuģu tuvums, bet arī goda vietā apskatei noliktie enkuri.

11. novembrī jau pabijām uz kuģa M-07 "Visvaldis". Šoreiz apmeklējumam bija atvērts kuģis M-05 "Viesturs". Abās apmeklējuma reizēs biju patīkami pārsteigts par kārtību uz kuģiem. Nebūs pārspīlēti, ja to nosaukšu par pedantiskiem iestādījumiem. Viss spīd un laistās. Atzīšos, nesapratu, kas to visu paveic, zinot, ka obligātā iesaukuma matrožu, kas varētu tur dienām berzt taču nav.
Ak jā, biju pārliecināts, ka uz "Alkmaar" klases mīnu meklētājiem ir krietni daudz vietas un kuģošana uz tiem ērta bezgala. Nekā nebija. Kuģu iekšienē sajūtas, kas drīzāk atgādina zemūdeni. Kuģis burtiski piebakāts ar kabeļiem, elektrības kastēm, datoriem un lietiņām, no kurām neko nesaprotu. Kara jūrnieku kajītes arī neticami mazas. Jūrnieku gultas trīs stāvos. Ja mani paņemtu uz šī kuģa, nāktos vājēt.
Bija tas ilgi gaidītais prieks ieraudzīt, kas tas par ''zvēru''- sonārs, ko tik bieži piemin mīnu meklēšanas sakarā. Biju pārliecināts, ka tas ir kāds lokatoram līdzīgs priekšmets, kas kā neliela bumba ir pie kuģa dibena. Izrādījās vieglās mašīnas lieluma monstrs- ''Thales DUBM 21B'', kuru darbina hidraulika. Šim verķim atvēlēts vesels kuģa nodalījums. Patiešām neticami.
Kuģa komandieris laipni pastāstīja, ka šie teju 52 metrus garie kuģi uz nebēdu var vagot pa jūru desmit dienas bez papildus uzpildīšanās. Kaujas uzdevumā kuģa komandā jābūt vismaz četrdesmit labi apmācītiem vīriem. Zinot šodienas ekonomisko nedienu konjunktūru, gaužām smagi ar personālsastāvu, kurš jau tā esot ļoti mazs. Tādēļ patreiz uz mīnu meklētājiem jāiztiek ar mazāku komandu.

Par labu mīnu kuģu vajadzību Jūras spēkiem vairs nevar būt diskusiju. Tikai nezinātājs var apgalvot, ka to uzturēšana nav vajadzīga.

Pēc komandiera teiktā sapratu, ka jaunie kuģi nav salīdzināmi ar iepriekš mūsu flotē ekspluatētajiem kaut vai moderno ierīču dēļ. Kuģi ir pamatīgi datorizēti, vadība notiek ar tādu kā spēļu džoistiku palīdzību. Neskatoties uz to, ka kuģiem vairāk nekā divi desmiti gadu, izskatījās, ka tie ir pamatīgi modernizēti un labi uzturēti. Kuģa stūres māju fotografēt gan neļāva, tādēļ jāpaļaujas uz katra individuālo fantāziju vai militārajos žurnālos apskatāmo.
Darbs uz mīnu meklēšanas kuģiem nebūt nav medusmaize. Šie kuģi patiesībā ir lielas un pagalam sarežģītas ierīces, kuras nodarbojas ar pagalam baisu darbu. Mīnas nemaz nav abstrakts objekts jūras dibenā. Pēc mīnas vai torpēdas sprādziena pat no bruņām klāta kuģa maz kas paliek pāri. Specifisko iemeslu dēļ mīnu meklētāji nav bruņām klāti. Tādēļ šis darbiņš patiesībā ir bīstama nodarbe, zinot, cik mīnām pārpilna ir divu pasaules karu skartā Baltijas jūra.

1978. gadā norvēģu būvētais "Virsaitis".

Uz flagmaņa
Šodien interesentiem tika atvērts arī Latvijas kara flote flagmanis- apgādes un bāzes (štāba) kuģis "Virsaitis" A-53. Esmu uz tā jau bijis, taču pēc tam, kad par šo kuģi uzzināts daudz jauna, ar lielu interesei to apciemoju vēlreiz. Atskatoties uz šā kuģa vēsturi, jāatgādina, ka tas būvēts 1978. gadā, Norvēģijā, kur kuģis nesis nosaukumu "Vale" un tur tas kalpoja kā mīnu izlikšanas kuģis, kas līdzi spējis paņemt līdz pat 400 jūras mīnām. "Virsaitis" mūsu flotē kalpo kopš 2003. gada. Pirms saņemšanas norvēģi esot apmācījuši vienu latviešu komandu tieši mīnu izlikšanā. Nesen pie tāda paša kuģa- N-42 "Jotvingis" tikuši arī Lietuvas jūras spēki. Lietuviešiem palaimējies, ka viņiem ticis kuģis, kurš vēl krietnu laiku kalpojis Norvēģijas flotei, kamēr Latvijai nodotais kuģis kādu laiku stāvējis dīkā, jo bijis lieks. Iespējams, tieši tādēļ mūsu "Virsaitim" ir tikai viens 40mm lielgabals "Bofors" priekšgalā, bet leišu "Jotvingim" divi abos galos. Kādēļ tas tā, neviens paskaidrot nevarēja. Taču varam priecāties, ka mūsu "Virsaitis" vismaz ir gadu jaunāks (starp citu, atgādinu, ka par Jūras spēkiem vairāk varat palasīt te: http://www.aigarsprusis.lv/2008/05/msdienu-latvijas-kara-flote.html).
Vairāk fotogrāfiju par bāzes apmeklējumu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35444/.

40 mm "Bofors" lielgabals "Virsaiša" priekšpusē ir vienīgais uz mūsu Jūras spēku flagmaņa.
Bet šī ir vieta, uz kuras tiek montēts otrais 40mm "Bofors" lielgabals. Pa kreisi jaunsargs Ričis.
Tikmēr viens 40 mm "Bofors" lielgabals stāv krastā. Ejošs vai nē, jūrnieki neatklāja. Tāds pats ir uz "Virsaiša". Faktiski šim lielgabalam būtu jāatrodas "Virsaiša" aizmugurē kā tas ir uz analoģiskā Lietuvas "Jotvingis".
Savukārt uz šīs platformas kuģa aizmugurē pēc visiem talmudiem ir jāatrodas 12.7 mm ložmetējam pretgaisa aizsardzībai. Diemžēl, nezināmu iemeslu dēļ norvēģi bija demontējuši arī šo.

Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centrā

Tālāk devāmies uz Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centru Karostā. Jau pie šīs iestādes vārtiem bija jaušams, ka vecā padomju mantojuma te nav ne ēkās, ne paradumos, neskatoties, ka centrs atrodas agrākās padomju kara bāzes teritorijā. Viss, sākot no ēkām, beidzot ar kuģu piestātni tapis no jauna. Īpašu ūdenslīdēju pasaules gaisotni pastiprina no dzelmes izceltās mīnas, enkuri un torpēdas. Iespējams, ka nākotnē vismaz daļa Jūras spēku kuģu bāzēsies Karostā tieši pie ūdenslīdēju mācību centra, taču pagaidām te piestātne vien vienam lielam vai vairākiem mazākiem kuģiem. Cik ievērots, tad pastāvīgi te uzturas daži Krasta apsardzības kuterīši.

Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centrs. Mūsdienīgs un neierasti, ka daži kursanti no bijušās PSRS republikām vairākkārt pārprasījuši, kur atrast kazarmas.

5 metrus dziļais baseins, kur iemaņas apgūst ūdenslīdēji. Dziļākais Baltijā, starp citu.

Bet šī ir tā slavenā enkurmīna, kas ražota 1877. gadā un izmantota Pirmā pasaules kara laikā sauszemes spēku vajadzībām un ko mūsu sapieri padarīja nekaitīgu.

Katrā vietā ir kas tāds, kā dēļ tur gribas nokļūt. Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centrā tas ir 5 metrus dziļais baseins. Dzirdēts gan par to daudz. Šad tad tas redzēts TV, bet dzīvē? Izrādās iespaidīga uzparikte. Esot blakus, neradās sajūta, ka baseins ir tik dziļš, taču apdomājot dziļumu, sajūta mazliet baisa. Piecu metru baseins!
Vairāk fotogrāfiju par Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centra apmeklējumu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35441/

Jūras spēku mācību centrā
Apmeklējumu noslēdzām Jūras spēku mācību centrā, Atmodas bulvārī. Pie agrākā PSRS kara flotes hospitāļa lepnajiem vārtiem, kas pēc remonta par okupācija laika postažu vairs nekādi neliecina, mūs sagaida caurlaides uzraugs ar kapteiņa zīmotnēm! Izrādās armijai tik ļoti trūkst karavīru, ka ar objektu apsardzību nodarbojas virsnieki. Neviļus jāšausminās par Aizsardzības ministrijas "tālredzību".

Virsnieku pils.

Kā izrādās, kapitāli izremontētajās telpās vieta paredzēta arī Liepājas puses zemessargiem, kas pašlaik uzturas pagalam aplamās telpās- bijušajā bērnudārzā Cietokšņa ielā. Turpat mājvietu atradīs arī Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālās nodrošinājuma centrs, kas tagad mājo Roņu ielā 2. Bez tam vairākus gadus atpakaļ tapis plāns par militārā sporta kompleksa celtniecību tukšajā laukumā starp Ūdenslīdēju skolu un Jūras spēku mācību centru. Tātad nākotnē Karostā atkal būs iespaidīga militārā infrastruktūra. Paldies Dievam, šoreiz mūsu pašu. Kāds šai iestādei būs nosaukums nākotnē, grūti izdomāt.
Jau pie pašiem mācību centra vārtiem ieraudzīju, cik lielas pārmaiņas te notikušas. Vēl tikai dažus gadus atpakaļ teritoriju ielenca biedējošs un pussabrucis betona žogs. Tagad to nomainījis moderns metāla kaluma žogs, visu skatam atklājot unikālo Virsnieku saieta namu un citas karaspēka ēkas. Vecais un sadrupušais asfalts nomainīts ar jaunu segumu. Pie centra štāba ēkas pat izveidotas dekoratīvās dobes, visapkārt labi kopts zālājs. Mācību centrs atstāja patiešām labu iespaidu.

Pils lielā zāle, kuras akustika esot unikāla, nerunājot, ka tās greznums ir neaprakstāms.

Ja ūdenslīdēju centrā pārsteigums bija dziļais baseins, tad te ar nepacietību gaidu iespēju apmeklēt grezno pili. Jūras spēku virsnieces pavadībā apstaigājam neticami grezno pili, kurai pēdējie gadi šķiet ir paši labākie kopš Otrā pasaules kara sākuma- beidzot ēkai ir atjaunots jumts. Diemžēl, naudas trūkums atkal apdraud pils atjaunošanu. Pils ilgos okupācijas gados nolaista tiktāl, ka tā sāka sabrukt pati no sevis. Unikālie griestu un sienu greznojumi, neskatoties uz čābisko stāvokli, spilgti raksturo agrāko pils greznību. Pils celta no 1898. gada līdz pat 1907. gadam kā cariskās Krievijas kara flotes virsnieku sapulču un saviesīgo pasākumu vieta pēc St. Pēterburgas arhitektūras ārpilsētas piļu parauga. Pils ir krievu jūgendstila arhitektūras paraugs. Projekta autors bija St. Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis. Pils svinīgajā atklāšanā piedalījās arī Krievijas cars Nikolajs II. Kā izrādās, pils centrālā fasāde ir no jūras puses, kuru ar cara jahtas piestātne savienoja celiņš no granīta plāksnēm. Mūsdienās par šo greznību liecina vien satrūdējuši cara jahtas piestātnes pāļi jūras malā.

Milzīgās vīnu kolekcijas pagrabs pils sētas pusē. Pagraba krājumi 1915. gadā tika evakuēti uz Krieviju.

Pirmais pasaules karš pils liktenī ienesa negaidītas korekcijas. 1915. gada pavasarī uz Maskavu un Pēterburgu no pils izveda milzīgu bibliotēku un karšu arhīvu, kas esot bijis otrs lielākais Krievijas impērijā. Uz Krieviju tika izvestas arī vērtīgās lustras, mēbeles un milzīgos vīna pagraba krājumus. Aizvests ticis arī viss Krievijas jūras kara flotes bāzes arhīvs.
Pirmās brīvvalsts laikā pilī atradās Sarkanā Krusta kaulu tuberkulozes sanatorija. Par to vien liecina Sarkanā krusta simbols virs galvenās ieejas. Sanatorijas vajadzībām pils esot pamatīgi pārbūvēta. Iespējams tieši šī iemesla dēļ šo pili par hospitāli iekārtoja arī padomju okupanti.
Vairāk fotogrāfiju par pils apmeklējumu te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622844134004/

Jūras lielgabals ZU-23-2m (jaunsargs Ričis pie ruļļiem!).

Pēc pils apmeklējuma bija iespēja apskatīt mācību centra klases. Blakus navigācijas klasēm atrodas pretmīnu aprīkojuma klases, kuras tapušas ar Dānijas un Vācijas kara flotes palīdzību. Te zinības kopā ar Latvijas jūrniekiem apgūst arī Igaunijas un Lietuvas jūrnieki. Tur pat netālu ir uzbūvēti stendi, kuros notiek jūrnieku apmācība cīņai ar ugunsgrēku vai ūdens ieplūšanu kuģī. Vienā no ēkām aplūkojām telpu, kurā kaujas gatavībā uzstādīts kuģa lielgabals ZU-23, kas ticis atjaunots pašu jūrnieku rokām.
Vairāk fotogrāfiju par Jūras spēku mācība centra apmeklējumu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35442/.

Īsumā tas arī viss. Paldies Jūras spēkiem un kara jūrniekiem par lielisko dienu!

Karostas katedrāle no jūras puses

Esot uz Ziemeļu mola, Karostu ieraudzīju rudenīgu un skaistu.

Esot pašā pilsētā, par skaistumu bieži vien aizmirstas. Taču paejot mazliet tālāk, atkal un atkal atceros, cik daudz skaista un varena Liepājā atrodams. Lai gan būšu netaisns, ja teikšu, ka tā pati Karosta nav mainījusies. Ir jau ir. Sakārtota ir daudz, daudz vairāk.

Tālākie novērojumi

Celtne uz viļņlauža pie Ziemeļu mola visā savā godībā.

Te no Google kartes atzīmēju šodienas izvietojumu.

Šodien saņēmos un devos uz paša Ziemeļu mola galu, lai kārtīgi piefiksētu to, par ko jau rakstīju. Bija tā vērts. Jo noskaidroju, ka celtne ir pamatīgi cietusi un viļņu sadrupināta. Redzams, ka kādreiz logi celtnei bijuši lielāki. Vēlāk logu ailes aizmūrētas, atstājot vien mazāku lodziņu caurumus. Diemžēl, neko vairāk no Ziemeļa mola saredzēt neizdevās.
Ziemeļu mols arī pārsteidza. Par to rakstīšu atsevišķi.

Būve uz viļņlaužiem

Pamatīgā celtne uz viļņlauža pie ostas vārtiem.Te atzīmēju, kur tas atrodas (no Google kartēm).

Vienu dienu paņēmu binokli un devos pētīt, kas atrodas jūrā iepretīm Karostas kanālam. Jau agrāk zināju, ka tur atrodas pamatīga betona ēka, kuru agrāk izmantoja padomju kara flote. Tieši kādēļ, nezināju. Diemžēl, ar 300mm objektīvu pietrūka, lai ēku ieraudzītu labāk. Attālums tomēr par lielu. Atzīšos, pārāk daudz par šo būvi nezinu.

Pirmā rudens vētra 2009. gadā

4. oktobrī, Karostā.

Nu ta rudens beidzot klāt. Un vislabāk par  to liecina pirmās vētras. Citviet gan tās tiek gaidītas ar bažām, Liepājā ir citādi. Visi koki, ko vētras var nolauzt vai jumti, kas nav pārāk droši, jau sen norauti. Tādēļ ļaudis dodas uz moļiem, jūras krastā vai vienkārši tāpat priecājas par skaistām ainām. Būt cauri slapjam no viļņu šaltīm ir īsts piedzīvojums lielam un mazam. Nu tā tas ir Liepājā.

Vairāk bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:34914/

Visā savā krāšņumā

Kalpaka tilts 23. septembra vakarā.

Pēc ilgākiem laikiem aizbraucu līdz Karostas daļai, kas atrodas aiz Jūras spēku Mācību centra. Un ieraudzīju, cik skaists ir atjaunotais Kalpaka tilts. Wundervoll!

Karostas bērniem riepu izklaides laukums

Padomju gados riepas bija gana populārs elements bērnu laukumu iekārtošanai.

Bet nu tradīcijas atgriežas. Vismaz Baltijas ielā. Tiesa, ar lielāku vērienu. Ja agrāk tika ieraktas dažas riepas, tad tagad katrs, kam nav slinkums, te atnes pa kādai vecai riepai un rok zemē. Citas nemaz nerok, vienkārši noliek blakus. Varbūt domā, ka apkārtējo namu bērni aiz laimes paņems savas lāpstiņas un riepu ieraks, dažādojot savas ikdienas rotaļas riepu laukumā...

Atrodiet atšķirības!

Pa kreisi Kalpaka tilta jaunā daļa, pa labi restaurētā.

Vai redzat atšķirības? Tilta Dienvidu puse ir kniedēta. Mūsdienās atjaunotā daļa nav kniedēta. Konstrukciju salaiduma vietas nav redzamas, bet tās, kuras ir montētas uz vietas, ir saskrūvētas. Jaunajai daļai nav arī mazo dekoratīvo karodziņu stiprinājumi. Nezinu vai tie nav padomju laiku propagandas aksesuāri, taču to izmantošana svētkos būtu ļoti skaista. Iedomājieties, cik skaists būtu tilts, ja 4. maijā vai 11. un 18. novembrī tas būtu rotāts ar sarkanbalti sarkanajiem karodziņiem.

Igauņu prieki par Liepājas viļņiem

2009. gada 11. septembrī, Karostā.

Laiks izcils. Saule spīd. Vējš. Liepājas platuma grādiem neliels. Jūrā maziņi vilnīši. Cilvēkiem labs prāts, jo ir atvasara. Pie “Rietumkrasta” burātāju konteineriem ieraugu zēnus džipā ar igauņu numura zīmēm, stumjot ūdenī piekabi ūdens motocikliem. Šie par mūsu pludmali sajūsmā. Teju katru nedēļu mērojot ceļu no Tallinas uz Liepāju, lai ar ūdens motocikliem pa viļņiem lēkātu. Nekur Igaunijā tik lielu viļņu neesot. Vēl līdzīgi viļņi esot starp Ventspili un Liepāju, nosaukumu vietai viņi neatcerējās. Tad nu lūk, cik superīgā zemē mājojam!

Iespaidīga mašīna

2009. gada 14. jūlijā, Ģenerāļa Baloža ielā.

Karostā, Ģenerāļa Baloža ielā ir apskatāma šāda padomju mašīna- visurgājējs At-T, kas būvēts uz tanka T- 54 bāzes. Iespējams, tas nav tik vienkārši, bet šādi tehnikas brīnumu Latvijā vairs tik pat kā nav atrodami. Un būtu izcili, ja tas tiktu izlikts plašākai apskatei. Piemēram, Karostas cietuma sētā, papildinot ekspozīciju.

Mazliet vairāk bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33708/.