Laiks visiem doties uz pludmali!

Vaiņodes ielas galā jauka vasaras kafejnīca.

Liepājas pludmale ir burvīga. Jūsmoju par kopš brīža, kad to vien atceros agrā bērnībā. Ejot uz to ar vecākiem, palikušas daudzas atmiņas- kā virs galvām lidinājās padomju armijas helikopteri, kā pie horizonta ar lielu ducināšanu slīdēja melnu zemūdeņu kontūras, kā 22:00 gar jūras krastu brauca traktors ar arklu un uzara joslu. Atceros arī tās retās un brīnumainās reizes, kad ļaužu pārpilnā pludmalē ieradās autoveikals, kurā varēja nopirkt siltu limonādi.
Savukārt kopš Liepāja līdz ar valsti tapusi par brīvās pasaules daļu, taisni vai jābrīnās par to, cik maz izmantojam lielisko iespēju, ko mums sniedz milzīgā pludmale. Varbūt vien BBP un viss. Leiši ar savu Palangu varētu mūs apskaust: Liepājas pludmales burvīgās un baltās smiltis, kas plešas milzīgā joslā no ostas moliem līdz par leišmalei, ērta atnākšana, ērta atbraukšana. Beidzamos gados še tiek uzstādītas arī tik vajadzīgās tualetes. Ir gan gružu kastes, gan pārģērbšanās kabīnes. Arī glābšanas stacijas ir abos galos. Šogad lielisks jaunums- veselas divas pludmales kafejnīcas. Pirmo reizi vēsturē kafejnīca Vaiņodes ielas galā. Pabiju. Izvēle bez šaubām diezgan pieticīga, toties cenas pieņemamas. Vienkārši vēl viena izcila vieta patīkamai laika pavadīšanai.
Īsts paradīzes stūrītis ir Liepājas pludmale, vēlreiz secinu. Tikai īsti nesaprotu, kādēļ svētdienā, kad bija tik silts un saulains, pludmalē tik maz ļaužu?

28mm un 500mm

Šodien, braucot pa Vaiņodes ielu Liepājā, mastā uz "Lattelecom" mājas ieraudzīju divus vīrus. Vienkārši intereses pēc nobildēju- ar 28mm un 500mm. Šoreiz gan ne tādēļ, lai kaut ko izmēģinātu. Vienkārši pārsteidzoši, cik augstu un cik reizē mierīgi veči tur ņemas...

Kā meža vidū

Aina kā no idilliskas lauku ainavas.

Braucot pa Vaiņodes ielu Dienvidrietumu mikrorajonā, ievēroju kādu gluži neierastu ainu. Pamatīgos zaļumos ieaugušais dīķis starp piecstāvu namiem ietīts miglā, bet tā krastā makšķernieks.

Veloceliņš un kultūra

Šodien tik skaista, saulaina, silta un īsteni pavasarīga diena, ka neizmantot lielisko iespēju pamīt vella pēdu būtu nepareizi. Diemžēl pārāk daudz iespēju brīvi un netraucēti ar bērniem palīkumot nav. Gadu desmitiem Liepāja velosipēdistiem ir bijusi nedraudzīga pilsēta. Uz ielas ar riteni labāk nerādīties. Turpretī ja brauc pa trotuāriem, ko CSN (224. punkts) gan ļauj, gājēji arī nav diez ko saprotoši. Un visur izbraukt ar riteni nemaz nav iespējams. Gan augsto apmaļu dēļ, gan citu apstākļu dēļ. Tādēļ šodien loģiska liepājnieka izvēle, kas min pedāļus, doties uz turieni, kas tik ļoti un ilgi tika gaidīts. Uz veloceliņu. Diemžēl veloceliņš nav pabeigts līdz galam, tādēļ tāda netraucēta braukšana iespējama vien no pilsētas Dienvidu robežas līdz Pērkones ielai. Un te mūs sagaidīja pārdomas...

Liepājas- Nīcas šosejas malā ir informējoša planšete. Nieks, ka kļūda ieviesusies, bet te lasāms, ka darbiem jātop beigtiem jau pēc divām nedēļām! Grūti gan noticēt...

Tā sākas jaunais Liepājas veloceliņš. Atzīšos, ka es īsti neredzu vīziju, kas ar to bija domāts. Piedodiet, kur di**ā te braukt? Uz šoseju? Es neesmu inženieris, tomēr kā aktīvs velosipēdists un autobraucējs vienlaikus iedomājos, ka veloceliņam vajadzētu sākties ar nelielu stāvlaukumu. Lai tūristi, atbraucot uz Liepāju var noparkot mašīnu, paņemt velosipēdus un droši turpināt braucienu.

Sākot braukt pa jauno veloceliņu, nonākam līdz vietai, par kuru jau rakstīju pērn, kad šī vieta vēl tapa. Pirmkārt, es īsti neredzu loģiku, kādēļ uz veloceliņa ir šie stabi. Tas ne tikai ir absurdi, skata ziņā biedējoši, bet arī ārkārtīgi bīstami. Pagājuši turpat septiņi mēneši, bet šī vieta stāv sākotnējā izskatā. Un mani tas dara ļoti bažīgu, ka tā te var palikt. Vēl kas. Uz veloceliņa joprojām nav sadalošo līniju. Tādēļ faktiski šī ir tāda universāla ietve. Vismaz pagaidām.

Nākamais krustojums. Veloceliņš it kā gatavs, viss lieliski. Taču kur palikt gājējiem? Protams, ka gājējiem nospļauties uz sarkano celiņu un šie kursē neviena netraucēti.

Bet te sākas pavisma savādas lietas. Tā sākas gājēju celiņš, kas iet tieši blakus veloceliņam. Pirmkārt jau, kur pēc gājēju celiņa strupceļa paliks gājēji? Protams, bridīs uz veloceliņa. Sekojoši, braukšana te paliek tik pat kā neiespējama. Un kā gan tas var disciplinēt mūsu izvirtušos gājējus, kuri jau tā bieži vien aizmirst elementāru kultūru?

Braucot pa jaunā veloceliņa pabeigtajiem posmiem, ievēroju, ka jaunās māmiņas ar ratiņiem principiāli soļo pa veloseipēdistu celiņu. No sākuma tam nepievērsu uzmanību, bet kad šo ratiņu sāka parādīties aizvien biežāk, nolēmu skaitīt.

Veloceliņa posmā no Vaiņodes ielas gala līdz Pērkones ielai saskaitīju 12 sievietes ar ratiņiem, kas ērti un mierīgi stūma mazuļu ratiņus pa veloceliņu! Viena dāma pat jutās tik droši, ka bērnam ratiņos mainīja pamperīti! Un tas notiek uz veloceliņa!
Reiz, esot Berlīnē, redzēju turienes veloceliņu. Riteņbraucēji brauc naski, īsta satiksmes artērija. Un bija grūti iedomāties tur kaut ko tādu kā ratiņi uz šī celiņa. Pirmkārt nevienam neienāktu prātā tā riskēt ar bērnu, otrkārt tas ir klajš noteikumu pārkāpums.

Ar gandarījumu bija jāatzīst, ka vairums veloceliņa un gājēju trotuāra atšķirības saprot.

Diemžēl bija arī tā, ka nācās domāt: ko darīt- bremzēt un kāpt nost no riteņa vai braukt pa irdenām smiltīm. Vietā mest akmentiņus plāksterīšu līmētājiem: manuprāt pašvaldības policijai nāktos darīt to, ko sen jau vajadzēja- nolikt spēkratus un kāpt uz velosipēdiem, kamēr nav vēl vasaras pilnbrieds un sākt iedzīvināt noteikumus. Bet tiem, kas nesaprot, skaidrot iešanas & braukšanas kultūru uz jaunā Liepājas velosipēdistu sapņu celiņa!

Mājas siltināšana

Vīri kā rūķīši strādā.

Klaipēdas ielā sākusies vērienīga namu siltināšana. Pie siltākiem mūriem tikuši vairāku piecstāvu namu iemītnieki, bet nu pie siltākas mājas tiks vieni četru deviņstāvu namu iemītniekiem krustojumā uz Vaiņodes ielas. Tas ir jau otrais deviņstāvu nams, kas iegūs pavisam jaunu paskatu. Gan pašiem silti, gan citiem par sakopto ārpusi prieks. Malači!

Atkal neuzmanība

2009. gada 6. augustā, Ventas un Vaiņodes ielas krustojumā.

Un atkal neuzmanība. Un atkal bleķi pagalam un cilvēkiem jāmeklē ārstu palīdzība. Šoreiz krustojumā, kurš burtiski nosēts ar sasisto mašīnu stiklu lauskām.

Mazliet vairāk bilžu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33984/.

Mazuta tvertņu sagriešana

2009. gada maijā no Vaiņodes ielas ainavas pazuda milzīgās mazuta tvertnes.

Šajā Dienvidrietumu mikrorajona katlu mājā gadu desmitiem ilgi stāvēja vairākas milzīgas mazuta tvertnes. Tā kā apkure notiek ar gāzi, bet mazuts bija tikai saglabājies kā rezerve, lielas nozīmes šiem milzu rezervuāriem vairs nebija. Tad nu "Tolmeta" dzelzsgriezējs visu nolika pa plauktiem.

Bet ak vai, kādas atmiņas. Cik alu deviņdesmito gadu vidū uz šīm tvertnēm izdzerts...

Top "Baata"

2007. gada 31. augustā, Klaipēdas un Vaiņodes ielas krustojumā top jauns veikals.

Tiek rakti pamati, līdzināts planēts un betonēts. Te top jaunais lielveikals "Baata".

Pārraktā Vaiņodes iela

2007. gada 6. jūlijs, Vaiņodes ielā.

Tālāk redzamas jaunceļamās "Mig holdinga" jaunceļamās Rietumu krasta ēkas. Mazliet palūkojoties vērīgāk, var redzēt, ka attēla labajā pusē aiz koka ir klajums. Tur tagad veikals "Baata''. Bet priekšplānā? Priekšplānā iela pārrakta krustām, šķērsām.

Retro spēkrati- Siera un Rekords...

Ņevezuha...

2005. gada februārī divi spēkrati salikās uz Vaiņodes un Klaipēdas ielas krustojuma. Par laimi cietušo nebija. Bet interesanti ir kas cits. Pirmkārt, kreisajā pusē vēl ir plašais tukšums, kura vietā nu slejas "Baata''. Otrkārt, kad jūs pēdējo reizi esat redzējuši šādas mašīnas un pie tam vēl kopā?

Dažas bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30133/

Zaļais Dienvidrietumu mikrorajons

Neticami, ka reiz tik zaļš bija Dienvidrietumu mikrorajons

Patiesību sakot, nekādi džungļi vai mežu masīvi tie nav. Koki, krūmi, niedres dīķītī un silts 2004. gada augusts Dienvidrietumu mikrorajonā. Tiesa gan, tādu panorāmu vairs neredzēt, jo tieši šo zaļumu vietā tagad slejas jaunais tirdzniecības centrs "Baata".

Zaļā, zaļā, zaļā Liepāja

Tāds zaļums reiz te bija. Tieši te tagad ir tirdzniecības centrs "Baata"

Retu kurā pilsētā ir tik daudz koku, puķu dobju un zaļu mauriņi. Varbūt Ventspilī. Bet celtniecības trakumā par zaļo pusi maz kāds domāja. Tādēļ šī 2004. gada vasaras aina jau ir vēsture. Tagad te ir autostāvvieta un tirdzniecības centrs.

Reiz zāle bij zaļāka

Zaļā zeme

Vēl nepilnus piecus gadus atpakaļ Vaiņodes iela Dienvidrietumu rajonā bija īsts zaļais stūrītis. Kopš te sākusies jauno namu celtniecība, zaļā krāsa zudusi. Atliek cerēt, ka ne uz visiem laikiem.

P.S. 2003. gada pavasaris.