Meklēšana

2010. gada 16. maijs

Veloceliņš un kultūra

Šodien tik skaista, saulaina, silta un īsteni pavasarīga diena, ka neizmantot lielisko iespēju pamīt vella pēdu būtu nepareizi. Diemžēl pārāk daudz iespēju brīvi un netraucēti ar bērniem palīkumot nav. Gadu desmitiem Liepāja velosipēdistiem ir bijusi nedraudzīga pilsēta. Uz ielas ar riteni labāk nerādīties. Turpretī ja brauc pa trotuāriem, ko CSN (224. punkts) gan ļauj, gājēji arī nav diez ko saprotoši. Un visur izbraukt ar riteni nemaz nav iespējams. Gan augsto apmaļu dēļ, gan citu apstākļu dēļ. Tādēļ šodien loģiska liepājnieka izvēle, kas min pedāļus, doties uz turieni, kas tik ļoti un ilgi tika gaidīts. Uz veloceliņu. Diemžēl veloceliņš nav pabeigts līdz galam, tādēļ tāda netraucēta braukšana iespējama vien no pilsētas Dienvidu robežas līdz Pērkones ielai. Un te mūs sagaidīja pārdomas...

Liepājas- Nīcas šosejas malā ir informējoša planšete. Nieks, ka kļūda ieviesusies, bet te lasāms, ka darbiem jātop beigtiem jau pēc divām nedēļām! Grūti gan noticēt...

Tā sākas jaunais Liepājas veloceliņš. Atzīšos, ka es īsti neredzu vīziju, kas ar to bija domāts. Piedodiet, kur di**ā te braukt? Uz šoseju? Es neesmu inženieris, tomēr kā aktīvs velosipēdists un autobraucējs vienlaikus iedomājos, ka veloceliņam vajadzētu sākties ar nelielu stāvlaukumu. Lai tūristi, atbraucot uz Liepāju var noparkot mašīnu, paņemt velosipēdus un droši turpināt braucienu.

Sākot braukt pa jauno veloceliņu, nonākam līdz vietai, par kuru jau rakstīju pērn, kad šī vieta vēl tapa. Pirmkārt, es īsti neredzu loģiku, kādēļ uz veloceliņa ir šie stabi. Tas ne tikai ir absurdi, skata ziņā biedējoši, bet arī ārkārtīgi bīstami. Pagājuši turpat septiņi mēneši, bet šī vieta stāv sākotnējā izskatā. Un mani tas dara ļoti bažīgu, ka tā te var palikt. Vēl kas. Uz veloceliņa joprojām nav sadalošo līniju. Tādēļ faktiski šī ir tāda universāla ietve. Vismaz pagaidām.

Nākamais krustojums. Veloceliņš it kā gatavs, viss lieliski. Taču kur palikt gājējiem? Protams, ka gājējiem nospļauties uz sarkano celiņu un šie kursē neviena netraucēti.

Bet te sākas pavisma savādas lietas. Tā sākas gājēju celiņš, kas iet tieši blakus veloceliņam. Pirmkārt jau, kur pēc gājēju celiņa strupceļa paliks gājēji? Protams, bridīs uz veloceliņa. Sekojoši, braukšana te paliek tik pat kā neiespējama. Un kā gan tas var disciplinēt mūsu izvirtušos gājējus, kuri jau tā bieži vien aizmirst elementāru kultūru?

Braucot pa jaunā veloceliņa pabeigtajiem posmiem, ievēroju, ka jaunās māmiņas ar ratiņiem principiāli soļo pa veloseipēdistu celiņu. No sākuma tam nepievērsu uzmanību, bet kad šo ratiņu sāka parādīties aizvien biežāk, nolēmu skaitīt.

Veloceliņa posmā no Vaiņodes ielas gala līdz Pērkones ielai saskaitīju 12 sievietes ar ratiņiem, kas ērti un mierīgi stūma mazuļu ratiņus pa veloceliņu! Viena dāma pat jutās tik droši, ka bērnam ratiņos mainīja pamperīti! Un tas notiek uz veloceliņa!
Reiz, esot Berlīnē, redzēju turienes veloceliņu. Riteņbraucēji brauc naski, īsta satiksmes artērija. Un bija grūti iedomāties tur kaut ko tādu kā ratiņi uz šī celiņa. Pirmkārt nevienam neienāktu prātā tā riskēt ar bērnu, otrkārt tas ir klajš noteikumu pārkāpums.


Ar gandarījumu bija jāatzīst, ka vairums veloceliņa un gājēju trotuāra atšķirības saprot.

Diemžēl bija arī tā, ka nācās domāt: ko darīt- bremzēt un kāpt nost no riteņa vai braukt pa irdenām smiltīm. Vietā mest akmentiņus plāksterīšu līmētājiem: manuprāt pašvaldības policijai nāktos darīt to, ko sen jau vajadzēja- nolikt spēkratus un kāpt uz velosipēdiem, kamēr nav vēl vasaras pilnbrieds un sākt iedzīvināt noteikumus. Bet tiem, kas nesaprot, skaidrot iešanas & braukšanas kultūru uz jaunā Liepājas velosipēdistu sapņu celiņa!

4 komentāri:

rishting teica...

Acīmredzot veloceliņi mums vēl ir pārāk neizplatīta lieta, tāpēc liela daļa to uztver kā parastu promenāžu vietu. Vainojama arī krievu tautības sieviešu kārtas pārstāvju paraža staigāt ķēdēs [pēdējais foto; labi vēl, ka šīs nav sadevušās rokās aiz elkoņiem, kā viņām parasts :)].

Natalja teica...

nezinu par tām tautībām, bet fakts, ka Latvijas iedzīvotājus vēl ir ļoti daudz jāizglīto par to, kurā pusē kam ir jāpārvietojās. Nodzīvojot ārzemēs vairākus gadus, ļoti ātri iemācījos, kas sagaida tos, kas nesaprot, ko nozīmē sarkanā josla :)

Aigars Prūsis teica...

Par to pirmo komentāru izsmējos- krievu tautības sieviešu kārtas pārstāvji...

pēda teica...

Beidzot ari man šodien sanāca iemēģināt jauno veloceliņu. Šoreiz tikai no Liepājas robežas līdz Promenādei. Tā smuki, no viena gala līdz otram paripināties.

Bet runājot par tiem gājējiem uz riteņu joslas un otrādi. Cik novēroju, tad tā vnk ir nezināšana, nevis spītīga nostāja. Ja pabrauc garām 4-5 riteņi, kas nez kāpēc brauc pa vienu sarkano joslu, tad cilvēki aizdomājas: "Klau, bet tas taču, laikam ir paredzēts riteņbraucējiem un gājējiem ir blakus!" Neliegšos, es divas reizes nenocietos un kājāmgājējiem laipni aizrādīju par kārtību. Bet nedomāju, ka tāpēc vajadzētu mums uz viņiem dusmoties. Tas kā nekā ir tikai pirmais īstais veloceliņš pilsētā, kurš vēl nav pabeigts līdz galam. Gan jau saliks zīmes, un arī vecā gada gājuma pilsoņi sapratīs kas un kā.

Vajag izbraukt maršrutu vasaras beigās, lai salīdzinātu kā bija un kā ir :)

p.s. kad es rudenī/ziemā gāju pa vienu celiņa posmu līdz jūrai, es nezināju, ka tiek taisīt veloceliņš. Ejot nodomāju, rekā smuki visu sakārto. Par to, ka tur ir divas joslas es sapratu tikai kādā 3-ajā reizē, un ka sarkanā varētu būt domāta riteņbraucējiem :)