Liepājas- Nīcas šosejas malā ir informējoša planšete. Nieks, ka kļūda ieviesusies, bet te lasāms, ka darbiem jātop beigtiem jau pēc divām nedēļām! Grūti gan noticēt...
Tā sākas jaunais Liepājas veloceliņš. Atzīšos, ka es īsti neredzu vīziju, kas ar to bija domāts. Piedodiet, kur di**ā te braukt? Uz šoseju? Es neesmu inženieris, tomēr kā aktīvs velosipēdists un autobraucējs vienlaikus iedomājos, ka veloceliņam vajadzētu sākties ar nelielu stāvlaukumu. Lai tūristi, atbraucot uz Liepāju var noparkot mašīnu, paņemt velosipēdus un droši turpināt braucienu. 
Sākot braukt pa jauno veloceliņu, nonākam līdz vietai, par kuru jau rakstīju pērn, kad šī vieta vēl tapa. Pirmkārt, es īsti neredzu loģiku, kādēļ uz veloceliņa ir šie stabi. Tas ne tikai ir absurdi, skata ziņā biedējoši, bet arī ārkārtīgi bīstami. Pagājuši turpat septiņi mēneši, bet šī vieta stāv sākotnējā izskatā. Un mani tas dara ļoti bažīgu, ka tā te var palikt. Vēl kas. Uz veloceliņa joprojām nav sadalošo līniju. Tādēļ faktiski šī ir tāda universāla ietve. Vismaz pagaidām.
Nākamais krustojums. Veloceliņš it kā gatavs, viss lieliski. Taču kur palikt gājējiem? Protams, ka gājējiem nospļauties uz sarkano celiņu un šie kursē neviena netraucēti.
Bet te sākas pavisma savādas lietas. Tā sākas gājēju celiņš, kas iet tieši blakus veloceliņam. Pirmkārt jau, kur pēc gājēju celiņa strupceļa paliks gājēji? Protams, bridīs uz veloceliņa. Sekojoši, braukšana te paliek tik pat kā neiespējama. Un kā gan tas var disciplinēt mūsu izvirtušos gājējus, kuri jau tā bieži vien aizmirst elementāru kultūru?
Braucot pa jaunā veloceliņa pabeigtajiem posmiem, ievēroju, ka jaunās māmiņas ar ratiņiem principiāli soļo pa veloseipēdistu celiņu. No sākuma tam nepievērsu uzmanību, bet kad šo ratiņu sāka parādīties aizvien biežāk, nolēmu skaitīt.
Veloceliņa posmā no Vaiņodes ielas gala līdz Pērkones ielai saskaitīju 12 sievietes ar ratiņiem, kas ērti un mierīgi stūma mazuļu ratiņus pa veloceliņu! Viena dāma pat jutās tik droši, ka bērnam ratiņos mainīja pamperīti! Un tas notiek uz veloceliņa!Reiz, esot Berlīnē, redzēju turienes veloceliņu. Riteņbraucēji brauc naski, īsta satiksmes artērija. Un bija grūti iedomāties tur kaut ko tādu kā ratiņi uz šī celiņa. Pirmkārt nevienam neienāktu prātā tā riskēt ar bērnu, otrkārt tas ir klajš noteikumu pārkāpums.
Ar gandarījumu bija jāatzīst, ka vairums veloceliņa un gājēju trotuāra atšķirības saprot. 
Diemžēl bija arī tā, ka nācās domāt: ko darīt- bremzēt un kāpt nost no riteņa vai braukt pa irdenām smiltīm. Vietā mest akmentiņus plāksterīšu līmētājiem: manuprāt pašvaldības policijai nāktos darīt to, ko sen jau vajadzēja- nolikt spēkratus un kāpt uz velosipēdiem, kamēr nav vēl vasaras pilnbrieds un sākt iedzīvināt noteikumus. Bet tiem, kas nesaprot, skaidrot iešanas & braukšanas kultūru uz jaunā Liepājas velosipēdistu sapņu celiņa!
