Acīmredzamas pārmaiņas

Tas, kurš Liepājā nav bijis dažus gadus, tā īsti nemaz nepateiks, kas tā par vietu.

Šī aina lieliski vizualizē pārmaiņas, kas šā vai tā Liepājā tomēr notiek. Ja kādam šķiet, ka Liepāja ir bedre, ka te viss iet uz leju, ka viss ir slikti, ieteiktu atsaukt atmiņā laiku kaut vai piecus gadus uz atpakaļ. Kādēļ to tieši svētku priekšvakarā rakstu? Pirmkārt labs noskaņojums, jo kamēr visur līst, mums izcils svētku laiks. Otrkārt, nu aplūkojiet, cik izmainījusies tā paša Klaipēdas ielas apkārtne. Lai cik grūti gājis un iet, tomēr te lielisks lielveikals tapis. Ielas atjaunotas. Un arī vecā satrupējušā katlu māja par modernu koģenerācijas staciju tapusi. Vēl dažus gadus atpakaļ te bija naturāli lauki, nemaz nepieminot, kā te bija gadus desmit, vai pat vairāk gadus atpakaļ.

A ko darīt?

Mobilais remonts.

Diez kāds prieks jau nav. Mašīna pagalam un tik nepiemērotā vietā, kā Maxima stāvvieta Liedaga ielā.

Nemācēja salikt atpakaļ puzli

Darbam slava!

Klaipēdas ielā, iepretim Maksimai ievēroju, ka pie trotuāra atjaunošanas, pēc kaut kādu komunikāciju vilkšanas, strādā daži vīriņi. Kad darbs bija pabeigts, gāju atpakaļ un nācās konstatēt, cik vīriņi sūdīgi strādājuši. Šķībi, greizi.

Izvēle

Kurā ietu jūs?

Braucot garām, mazliet aizdomājos. Kā tad tas nākas, ka divos veikalos saimnieko divi saimnieki, kuru redzējums par vienu un to pašu ir dažāds? No vienas puses, veiksmīgāks mārketinga triks ir teikt, ka tie ir lētāki apģērbi. Jo kurš gan pārāk tīkos pirkt kādu sasvīdušu ārzemnieku drēbes. Taču no otras puses, ja gribas pavisam ko lētu, tad skaidrs, ka lietos ir lētāks par vienkārši lētu. Lakoniski un saprotami. Bet varbūt atgādiniet, ar ko tie atšķiras?

Veloceliņš un kultūra

Šodien tik skaista, saulaina, silta un īsteni pavasarīga diena, ka neizmantot lielisko iespēju pamīt vella pēdu būtu nepareizi. Diemžēl pārāk daudz iespēju brīvi un netraucēti ar bērniem palīkumot nav. Gadu desmitiem Liepāja velosipēdistiem ir bijusi nedraudzīga pilsēta. Uz ielas ar riteni labāk nerādīties. Turpretī ja brauc pa trotuāriem, ko CSN (224. punkts) gan ļauj, gājēji arī nav diez ko saprotoši. Un visur izbraukt ar riteni nemaz nav iespējams. Gan augsto apmaļu dēļ, gan citu apstākļu dēļ. Tādēļ šodien loģiska liepājnieka izvēle, kas min pedāļus, doties uz turieni, kas tik ļoti un ilgi tika gaidīts. Uz veloceliņu. Diemžēl veloceliņš nav pabeigts līdz galam, tādēļ tāda netraucēta braukšana iespējama vien no pilsētas Dienvidu robežas līdz Pērkones ielai. Un te mūs sagaidīja pārdomas...

Liepājas- Nīcas šosejas malā ir informējoša planšete. Nieks, ka kļūda ieviesusies, bet te lasāms, ka darbiem jātop beigtiem jau pēc divām nedēļām! Grūti gan noticēt...

Tā sākas jaunais Liepājas veloceliņš. Atzīšos, ka es īsti neredzu vīziju, kas ar to bija domāts. Piedodiet, kur di**ā te braukt? Uz šoseju? Es neesmu inženieris, tomēr kā aktīvs velosipēdists un autobraucējs vienlaikus iedomājos, ka veloceliņam vajadzētu sākties ar nelielu stāvlaukumu. Lai tūristi, atbraucot uz Liepāju var noparkot mašīnu, paņemt velosipēdus un droši turpināt braucienu.

Sākot braukt pa jauno veloceliņu, nonākam līdz vietai, par kuru jau rakstīju pērn, kad šī vieta vēl tapa. Pirmkārt, es īsti neredzu loģiku, kādēļ uz veloceliņa ir šie stabi. Tas ne tikai ir absurdi, skata ziņā biedējoši, bet arī ārkārtīgi bīstami. Pagājuši turpat septiņi mēneši, bet šī vieta stāv sākotnējā izskatā. Un mani tas dara ļoti bažīgu, ka tā te var palikt. Vēl kas. Uz veloceliņa joprojām nav sadalošo līniju. Tādēļ faktiski šī ir tāda universāla ietve. Vismaz pagaidām.

Nākamais krustojums. Veloceliņš it kā gatavs, viss lieliski. Taču kur palikt gājējiem? Protams, ka gājējiem nospļauties uz sarkano celiņu un šie kursē neviena netraucēti.

Bet te sākas pavisma savādas lietas. Tā sākas gājēju celiņš, kas iet tieši blakus veloceliņam. Pirmkārt jau, kur pēc gājēju celiņa strupceļa paliks gājēji? Protams, bridīs uz veloceliņa. Sekojoši, braukšana te paliek tik pat kā neiespējama. Un kā gan tas var disciplinēt mūsu izvirtušos gājējus, kuri jau tā bieži vien aizmirst elementāru kultūru?

Braucot pa jaunā veloceliņa pabeigtajiem posmiem, ievēroju, ka jaunās māmiņas ar ratiņiem principiāli soļo pa veloseipēdistu celiņu. No sākuma tam nepievērsu uzmanību, bet kad šo ratiņu sāka parādīties aizvien biežāk, nolēmu skaitīt.

Veloceliņa posmā no Vaiņodes ielas gala līdz Pērkones ielai saskaitīju 12 sievietes ar ratiņiem, kas ērti un mierīgi stūma mazuļu ratiņus pa veloceliņu! Viena dāma pat jutās tik droši, ka bērnam ratiņos mainīja pamperīti! Un tas notiek uz veloceliņa!
Reiz, esot Berlīnē, redzēju turienes veloceliņu. Riteņbraucēji brauc naski, īsta satiksmes artērija. Un bija grūti iedomāties tur kaut ko tādu kā ratiņi uz šī celiņa. Pirmkārt nevienam neienāktu prātā tā riskēt ar bērnu, otrkārt tas ir klajš noteikumu pārkāpums.

Ar gandarījumu bija jāatzīst, ka vairums veloceliņa un gājēju trotuāra atšķirības saprot.

Diemžēl bija arī tā, ka nācās domāt: ko darīt- bremzēt un kāpt nost no riteņa vai braukt pa irdenām smiltīm. Vietā mest akmentiņus plāksterīšu līmētājiem: manuprāt pašvaldības policijai nāktos darīt to, ko sen jau vajadzēja- nolikt spēkratus un kāpt uz velosipēdiem, kamēr nav vēl vasaras pilnbrieds un sākt iedzīvināt noteikumus. Bet tiem, kas nesaprot, skaidrot iešanas & braukšanas kultūru uz jaunā Liepājas velosipēdistu sapņu celiņa!

Vienas karstas dienas brīnumi

Pavasaros pat slotas kāti uzplaukst!

Pa visiem 100% biju pārliecināts, ka šis stumbenis Klaipēdas ielā ir norakstāms. Bet re, Liepājā pirmo dienu pa īstam pavasarīgi karsts un šis daudzžuburainais birstes kāts uzplaucis!

Kailie brandmūri

Kaili, sarkani, drūmi.

Braucu pa Siena tirgu un ieraudzīju, cik neierasts skats uz namu mūriem, kas stāv atkailināti pēc tam, kad nojauktas mājas to otrajā pusē. Mazliet pat biedējoši.

Pumpuri

Klaipēdas ielas papelēm pumpuri.

Kad skatamies uz kokiem, redzam tos kailus un bez lapām. Kā jau ziemā tas nākas. Bet vakar, ķerot skatus jūrā ar 500mm objektīvu, pēcāk uzmetu skatu uz koku galotnēm. Un ko pamanīju? Pumpurus! Tad jau sanāk, ka pavasaris ir klāt. Esmu sajūsmā.

Katlu mājas rekonstrukcija

Te top koģenerācijas stacija.

Garām braucot ieraudzīju, ka Dienvidrietumu mikrorajona katlu mājā notiek vērienīgi remontdarbi. Vēlāk izlasīju, ka katlu māja ne tikai tikšot pie jaunas fasādes, bet arī pie koģenerācijas stacijas. Skan vareni. Tas nozīmē, ka Klaipēdas ielas malā tagad būs par vienu sakārtotu vietu vairāk. Atkāpjoties senākā pagātnē, atceros, ka uz šīs noplukušās katlu mājas jumta (padomju laikos tā biji olu dzeltenā krāsā un krietni vien paplukušāka) rēgojās varena reklāma- Слава КПСС! Patiesībā īsta komēdija- slavēt valdošo komunistu partiju uz tāda sūda.

Diemžēl nevienas bildes manā rīcība nav. Puišelis būdams par kaut kādu dokumentēšanu nedomāju. Varbūt kādam ir bilde?

Starp citu, pērn te jau notika veco mazuta tvertņu demontāža: http://www.liepajnieks.lv/2009/09/mazuta-tvertnu-sagriesana.html

Siltums top!

Katlu māja Tukuma ielā strādā pilnā sparā.

Jau kādu laiciņu biju pārliecināts, ka ķieģeļu skurstenis Tukuma ielas katlu mājā vairs nav vajadzīgs, jo blakus krietni garāks metāla skurstenis. Bet nu, kad iestājās aukstais laiks, izrādās, ka rukā abi divi.

Neierasti

Gluži tepat izskatās, taču kājām mērojams gana tāls ceļš.

Šodien pabiju uz Dienvidu moļa, domās, ka šo to paķeršu ar savu Rokinon 500mm ED. Nekādu brīnumu neatgadījās, taču ievēroju, cik neparasts skats uz Liepāju ar tik pietuvinošu objektīvu. Pirmkārt acīs iekrita šī bilde. Ja neatpazīstat, kas tur redzams, tad pateikšu priekšā, ka deviņstāvu mājas Klaipēdas un Vaiņodes ielas krustojumā.

Šoreiz bez traģiskām beigām

Spēkrata ātrums bijis tik liels, ka tam norauts ritenis.

30. novembrī kāds pārsteidzošs atgadījums noticis Klaipēdas ielā posmā, kur ir tikai vienvirziena kustība, tieši pie Līvas kapsētas: kāds Audi vadītājs ieskrējies tik ātri, ka nenovaldījis savu spēkratu. Sekojusi sadursme ar tramvaju, pēc kura Audi ticis pagalam samīcīts. Bet kur gan sāls? Automašīnas vadītāja uz vietas nebija. Citi teicās redzējuši, ka aizbēdzis. Secinājumus var izdarīt paši.

Darvas piliens jaunajā veloceliņā

Stabs teju kā piemineklis goda vietā.

Ielas apgaismes stabs Klaipēdas ielā aizņem trešdaļu jaunā veloceliņa. Varētu jau teikt, ka nav grūti apiet vai apbraukt. Taču kāda gan bija loģika kaut ko tādu taisīt? Vai tiešām šo gadsimta projektu, ko Liepājas riteņbraucēji gaidījuši gadu desmitus, ir jāpadara par haltūru, kas tapusi pa roku galam? Nu citad tur vajadzēja laika un līdzekļus, lai dabā šī celiņa arhitekts un plānotājs konstatētu, ka celiņam traucēs vairāki stabi. Godavārds, ja pašvaldība šo brāķi pieņems, rakstīšu sūdzību!

Starp citu, par manām bažām šī celiņa būvniecības sakarā jau rakstīju te: http://www.liepajnieks.lv/2009/10/top-jaunais-velocelins.html

Mājas siltināšana

Vīri kā rūķīši strādā.

Klaipēdas ielā sākusies vērienīga namu siltināšana. Pie siltākiem mūriem tikuši vairāku piecstāvu namu iemītnieki, bet nu pie siltākas mājas tiks vieni četru deviņstāvu namu iemītniekiem krustojumā uz Vaiņodes ielas. Tas ir jau otrais deviņstāvu nams, kas iegūs pavisam jaunu paskatu. Gan pašiem silti, gan citiem par sakopto ārpusi prieks. Malači!

Top jaunais veloceliņš

Veloceliņš Klaipēdas ielā.

Es protams, esmu ļooooooti laimīgs, ka Liepājā beidzot top veloceliņš. Tā ir īsta dāvana liepājniekiem, kas mīl mīt vella pēdu. Taču, skatoties uz pirmos kaut cik nobeigto posmu Klaipēdas ielā, rodas daži jautājumi. Pirmkārt, vietā, kura tapis veloceliņš, dažus gadus atpakaļ jau tika uzbūvēts gājēju celiņš no betona flīzēm. Pieņemu, ka jaunais celiņš ir mazliet, mazliet platāks. Taču izmaiņas nav tik lielas kā bija cerēts. Maz ticams, ka gājēji un velosipēdisti viens otram netraucēs. Otrkārt, cik citviet esmu ievērojis, tad tur veloceliņi ir sarkani brūnā krāsā. Tas noteikti nav lēti, taču skats gan būtu gana labāks. Varbūt es kļūdos?

Vai kaijas ir Liepājas putns?

2009. gada 15. septembrī, kaija uz piecstāvu nama jumta Klaipēdas ielā.

Es tā īsti neesmu ievērojis vai tālāk no jūras ir kaijas. Es jau saprotu, ka kaijas ir jūras putnīgie, bet kā tās rīkojas dabā? Cik esmu bijis Kurzemes vidienē, manījis tās it kā neesmu. Vai kaiju kliedzieni, lidināšanās pie gružu konteineriem un to sēdēšana uz namu jumtiem ir piedzīvojama arī, piemēram, Daugavpilī, Rēzeknē vai Cēsīs. Tā kā Daugavpilī un Rēzeknē bijis neesmu, Cēsīs gadus 25 gadus atpakaļ, tad degu visnotaļ zilās ziņkārības liesmās.

Mazuta tvertņu sagriešana

2009. gada maijā no Vaiņodes ielas ainavas pazuda milzīgās mazuta tvertnes.

Šajā Dienvidrietumu mikrorajona katlu mājā gadu desmitiem ilgi stāvēja vairākas milzīgas mazuta tvertnes. Tā kā apkure notiek ar gāzi, bet mazuts bija tikai saglabājies kā rezerve, lielas nozīmes šiem milzu rezervuāriem vairs nebija. Tad nu "Tolmeta" dzelzsgriezējs visu nolika pa plauktiem.

Bet ak vai, kādas atmiņas. Cik alu deviņdesmito gadu vidū uz šīm tvertnēm izdzerts...

Tramvaju galapunktā

2009. gada 18. maijs, Klaipēdas ielā.

Reiz lasīju kādu ziņu no Vācijas. Tur kādā pilsētā esot ieviests fantastisks jauninājums- tramvaju sliežu ceļi tiek apsēti ar zālāju. Iespējams, vācieši līdz šim nebija apciemojuši Liepāju, kurā zāliens un tramvaju ceļi kopā sadzīvo jau daudzus gadu desmitus.

Liedaga iela

2009. gada 4. aprīlī, Liedaga ielā.

It kā nekā interesanta, tomēr ievēroju Liedaga ielu, kuru reti kad esmu fotografējis no Jūras puses. Drēgns. Pirksti neklausa. Rokās jāpatur kabatās un jāsasilda. Ziema joprojām uzbrūk. Beidzot bilde gatava. Skatoties atklāju, cik drūma ir pilsēta, kad ziemā kaisītās smiltis joprojām asfaltu padara pretīgi brūnu, bet izbradātā zāle, kura nemaz vēl nav izdīgusi, ir suņu kaku pilna. Netīras ielas sūkā!

Liriska atkāpe pagātnē

Ja nemaldos, 1984. gada vasara, Klaipēdas ielā.

Liepājnieki vizuāli šo vietu atpazīs. Patreiz te uzlikts jauns trotuārs, autostāvvieta, kurā redzami daži žiguļi, tagad aizbūvēta ar "Baatu". Pārējais jau nav mainījies. Bet priekšplānā? Priekšplānā nelielais jauneklis ar saliekamo divriteni ir jūsu uzticīgais bloga autors! Fotografējusi mamma ar "Zenit".