Diena uz kara kuģa

Šodien pirmo reizi mūžā pabiju uz kara kuģa jūrā. Tas ne tikai bija viens no maniem ilgi lolotajiem sapņiem, lai redzētu kaujas kuģa darbību, bet arī ilgi lolota cerība ieraudzīt dzimto pilsētu no jūras puses. Pateicoties Aizsardzības ministrijas labvēlībai, man kā blogotājam ar interesi par militārajām lietām, kopā ar akreditētiem žurnālistiem un militārajiem atašejiem bija iespēja doties atklātā jūrā, kur notika iespaidīga atrastas mīnas uzspridzināšana.

Pastavēju kuģa priekšgalā. Gluži kā filmā "Titāniks", tikai viens un otrādi.

Savā prātā biju iedomājies, ka kuģis ir kaut kas ļoti neveikls. Domāju, ka izkļūšana no ostas tam aizņemtu sazin cik ilgu laiku. Principā mani vienīgie priekšstati par kuģi bija veidojušies no braucieniem ar prāmi. Tāpēc šodiena sākās ar īstu šoku, kad biju sacerējies bez liekas steigas apsēsties un vērot Liepājas ostu no kuģa klāja, talkā ņemot fotoaparātu. Še tev bija, M-05 "Viesturs" attauvojās un traucās pa Tirdzniecības kanālu jūras virzienā. Paiet minūte- kuģis paslīd garām TEC skurstenim. Gribu paspēt nofotografēt kanāla otro pusi, skatos, kuģis jau steidz garām bijušajai muitas ēkai. Vēl minūte un pelēkais mīnu iznīcinātājs jau paslīd garām "Kursas" zvejas kuģiem. Tad vēl mirklis gar "Laskanas" baļķu kaudzēm un "Viesturs" jau slīd gar Dienvida molu, uz kura ērti iekārtojies kāds vientuļš makšķernieks.
Būdams liepājnieks, nojautu, ka uz jūras varētu būt daudz aukstāks. Bet nekā, šodienas laiks gluži izcils. Kā pēcāk preses konferencē teicās Aizsardzības ministrs Imants Lieģis, skaistais laiks esot atvests no Rīgas. Nu kā lai strīdas...

Tāda izskatās mīļā Liepāja no jūras.

Jūrā mani pārsteidza Liepāja. Pareizāk sakot, biju šokēts, cik maz bija vajadzīgs, lai kuģis no krasta atietu vien dažas jūdzes, lai pilsētu taptu par nelielu krasta līnijas siluetu, ko tā īsti saskatīt bez binokļa ir pagrūti. Jā, bija redzams lielais vēja ģenerators Šķēdes kāpās. Tālāk saulē zaigoja Karostas katedrāles kupoli. Ieskatoties, bija ieraugāms televīzijas tornis. Vienkārši satriecoši, kā pilsēta pārdesmit minūšu laikā var palikt par gluži robainu krasta līniju. Tad jau nojaušu, ka naktīs un sliktākos laika apstākļos par Liepāju no jūras vispār jāaizmirst.

Uz kuģa klāja bija tā lieliskā iespēja parunāt ar cilvēkiem, kurus no ziņu virsrakstiem visi labi zinām. Piemēram īsta enciklopēdija jūras lietās izrādījās bijušais Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis. To, ko sazin cikos izdevumos, grāmatās un interneta anālēs meklēju burtiski gadiem, Lešinskis atstāstīja pārdesmit minūšu laikā. Piemēram, kā Lietuva tika pie saviem pirmajiem kara kuģiem vai kā mācības tika apšaudīti norakstītie Jūras spēku karakuģi. Biju bezgala priecīgs, uzzinot, ka bijušais Jūras spēku komandieris Aleksandrs Pavlovičs lasa manu blogu, kurā mēdzu izlikt savas civilista pārdomas.

Jurijs Melkonovs (no labās) atradis kopīgu valodu ar amerikāņu virsnieku.

Uz kuģa iepazinos ar Juriju Melkonovu, kura mājas lapu regulāri lasu. Nu jau par 100% esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā būšu J.Melkonova izdotā žurnāla "Baltfort" abonētājs. Vārdu sakot, brauciens līdz kulminācijas vietai, kurā bija iespēja vērot milzu sprādzienu, izrādījās tik piesātināts, ka informācija jaunām pardomām iegūta ļoooti daudz.

Krievijas un Baltkrievijas militārie pārstāvji, gaidot lielo sprādzienu.
Baltkrievu pulkvedis izrādījās ļoti labsirdīgs. Apgalvoja, ka Baltkrievija esot liels Latvijas draugs. Pulkvedis teicās, ka Latvijas armijai vajagot ciešāk sadarboties ar baltkrievu armiju. Arī bruņojumu viņi var piegādāt.

To, ka sprādziens ir sprādziens, šķiet zināju. Šķita, ka tas būs skaļš, ka gaisā būs ūdens stabs. Mana līdzšinējā izpratne par sprādzienu jūrā izrādījās pilnīgi norakstāma. 700 metru attālumā nograndušā mīna zem kuģa radīja tādu spērienu, ka domās jau sāku domāt par glābšanas vestes atrašanos vietu.

Pēc mīnas iznīcināšanas labā noskaņojumā Jūras akadēmijas asociētais profesors Ilmārs Lešinskis un Jūras spēku Flotiles štāba priekšnieks- komandkapteinis Juris Roze.

Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (pa labi) un Nīderlandes vēstnieks sarunā ar žurnālistiem uz kara kuģa A-53 "Virsaitis". Diemžēl ministrs apstiprināja savus stingros nodomus atteikties no piektā "Alkmaar" mīnu meklētāja M-08 "Rūsiņš", kas joprojām atrodas Holandē. Līdzīgs liktenis gaidot vēl vienu kuģi, jo Jūras spēkiem jāpietiek ar trīs tādas klases kuģiem.

Atgriežoties no lieliskā brauciena, Liepājā sagaidīja rrrriktīgs karstums. Pie mums Liepājā, kā izteicās kāds kuģa viesis, draņķīgs laiks esot visu laiku. Vien daži izņēmumi. Pēdējo sešu- septiņu mēnešu laikā tam varētu piekrist, bet kad tāda superdiena kā šodien, un vēl supercilvēku kompānijā, tad tam rīdziniekam nevar piekrist. Mums tas laiks nav draņķīgs, vienkārši te ir Liepāja.

Plašāku reportāžu laipni lūgtum apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624102458288/